Laikmeta zīmes

Gāzētais bezalkoholiskais dzēriens “Pepsi-Cola” ir viens no pasaulē pazīstamākajiem produktiem - slavens gan ar savām inovatīvajām reklāmas kampaņām, gan bezkompromisa cīņu ar lielāko konkurentu “Coca-Cola”. No nevienam nepazīstama gremošanas veicināšanai paredzēta dzēriena, ko pirms vairāk nekā 125 gadiem radīja kāds Ziemeļkarolīnas aptiekārs, pepsikola šodien kļuvusi par visiem zināmu produktu, kas pieejams ne vien tā klasiskajā veidā, bet arī bezcukura un bezkofeīna versijā, ar ķiršu, vaniļas, citrusu un citām garšām. Lasiet šo rakstu un jūs uzzināsiet, kā vienkāršs sodas dzēriens kļuva par slavenu aktieru, mūziķu, sportistu un miljoniem vienkāršo cilvēku vienu no iecienītākajiem atspirdzinājumiem. Turpini lasīt »

Šis ir trešais raksts sērijā par cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, bet pazīstami kļuvuši citās zemēs. Daudzi no viņiem pat nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums kļuvis par zīmolu, kas padarījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Iepriekšējos rakstos stāstījām par leģendāriem cilvēkiem mākslas un baleta pasaulē. Šoreiz mūsu tēma - zinātne. Trīs izcili Latvijā dzimuši zinātnieki - Nobela prēmijas laureāts, ķīmiķis Vilhelms Ostvalds, stereoķīmijas pamatlicējs Pauls Valdens un pasaules raķešbūves pionieris Fridrihs Canders. Iepazīsimies. Turpini lasīt »

Tie, kas dzimuši un uzauguši padomju laikā, atcerēsies, kāds deficīts un tāpēc iekārojams produkts tolaik bija košļājamā gumija. Padomju rūpniecība šo “buržuāziskā dzīvesveida” simbolu neražoja un veikalos tas nebija nopērkams. Ostas pilsētās, kāda bija arī Rīga, košļenes ieveda jūrnieki, bet tiem, kam bija radi ārzemēs, tās parasti atsūtīja dāvanu paciņās. Pārējiem nācās samierināties ar deficīta preču spekulantu jeb tā saukto farcovsčiku pakalpojumiem, kas daudziem gan nebija pa kabatai, jo košļeņu cena krietni pārsniedza to patieso vērtību. Vēlāk košļājamo gumiju sāka ražot arī PSRS, taču tās garša un kvalitāte stipri atpalika no Rietumu analogiem. Šodien, kad veikalu plaukti ir pārpilni visdažādāko košļājamo gumiju zīmoliem, jauniešiem ir grūti iedomāties, ka viņu vecāku bērnībā košļene bija grūti dabūjams kārums. Turpini lasīt »

Rakstu ciklā “Pasaules zīmolu ikonas” jau stāstījām par pasaulē populārāko bezalkoholisko dzērienu kokakolu (lasiet ŠEIT). Šoreiz vēlamies pastāstīt par vienu no pasaulē populārākajām uzkodām - hamburgeru. Lai arī šī sviestmaižu (sendviču) paveida sākotnējā izcelsme meklējama vācu virtuvē, tomēr, kā tas gadījies ne reizi vien, īsto slavu un popularitāti tas ieguva Amerikā, no kurienes izplatījās tālāk visā pasaulē. Šodien reti varēs sastapt cilvēku, kas nebūs dzirdējis par tādiem globāliem restorānu tīkliem kā “McDonalds” vai “Burger King”, kuru piedāvātais pamatēdiens ir hamburgeri. Lai gan hamburgers ierindojamas tā saukto fastfood jeb ātro ēdienu kategorijā un netiek uzskatīts par īpaši veselīgu ēdienu, tas tik un tā garšo visiem - maziem un lieliem, veciem un jauniem, bagātiem un nabagiem. Turpini lasīt »

Laikam gan attīstītajā pasaules daļā nebūs mājsaimniecību, kas neizmantotu sadzīves elektroniku - gan tā saukto lielo, gan virtuves. Katram mājās atradīsies vismaz viens ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, mikroviļņu krāsns, tosteris, mikseris, gludeklis. Visā pasaulē pazīstamas firmas “AEG”, “Bosch”, “Moulinex”, “Braun”, “Tefal”, “Electrolux”, “Rowenta”, “Whirlpool”, “Kenwood”, “Siemens” un neskaitāmas citas. Mūsu virtuvēs un vannas istabās stāv Ķīnā, Korejā, Vācijā un citās zemēs ražotas elektroiekārtas un piederumi. Bet, vai jūs zinājāt, ka sadzīves elektropreces savulaik ražoja arī Latvijā? Mūsu zemē tikuši izgatavoti gan ledusskapji, gan veļas mazgājamās mašīnas, gan virtuves elektrotehnika. Par šīm precēm, to zīmoliem un uzņēmumiem, kas tās ražoja, stāstīsim šajā rakstā. Turpini lasīt »

Turpinot rakstu sēriju par cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, bet slavu un plašu pazīstamību ieguvuši citās zemēs, kļūstot par zīmoliem, kas popularizē Latvijas vārdu pasaulē, šoreiz mūsu uzmanības lokā lielais balets. Rīgas baleta skola vienmēr izcēlusies ar augstu māksliniecisko kvalitāti, bet padomju gados Rīgas balets bija viena no PSRS baleta spožākajām virsotnēm, kas priecēja dejas žanra mīļotājus gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām. Neskatoties uz kopējo augsto Latvijas baleta līmeni, mums ir arī vairākas izcilas personības baleta mākslā, kas ieguvušas slavu un atzinību visā pasaulē. Tādi ir Māris Liepa, Aleksandrs Godunovs un Mihails Barišņikovs, kuru talanta spozmei veltīts šis raksts. Turpini lasīt »

Mūsdienu pasaulē ikviens, vai tas būtu prezidents vai bezpajumtnieks, akadēmiķis vai skolnieks, bankas prezidents vai mājsaimniece, bez pūlēm spēs atbildēt uz jautājumu: “Kas ir “Coca-Cola?” Būs grūti atrast cilvēku, kurš neko nebūtu dzirdējis par šo zīmolu. Tas ir viens no veiksmīgākajiem un pazīstamākajiem brendiem pasaulē - eksperti tā vērtību noteikuši ap 70 miljardiem dolāru. Taču tikai retais noticēs, ka pirmajā pārdošanas gadā šodien tik iecienītais dzēriens saviem izgudrotājiem atnesa zaudējumus - par tā pārdošanu tika ieņemts 50 dolāru, kaut iztērēts dzēriena pagatavošanai bija 70. Tolaik dzērienu dienā vidēji iegādājās… 9 cilvēki.

Kokakolas vēsture sākās 19.gadsimta 80.gados. Turpini lasīt »

Līdz šim sadaļā “Latvijas zīmolu leģendas” galvenokārt esam stāstījuši par Latvijas rūpniecības leģendām un to ražojumiem. Latvijas zīmolu esam meklējuši arī latviešiem tradicionālos pārtikas produktos. Taču patiess Latvijas zīmols var būt arī cilvēki, personības. Ar šo publikāciju iesākam rakstu sēriju “Dzimuši Latvijā”, kas stāstīs par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, taču pasaules slavu ieguvuši citur. Daudzi no viņiem nemaz nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums darījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Publikāciju sēriju sāksim ar trim mākslas pārstāvjiem - Gustavu Kluci, Veru Muhinu un Marku Rotko. Turpini lasīt »

Pēc Otrā Pasaules kara abas Rīgas porcelāna fabrikas atradās grūtā situācijā - lielākā daļa iekārtu bija izvestas, trūka strādnieku un inženiertehnisko darbinieku. Tāpēc jau 1945.gadā Rīgas keramikas fabrikas (bijusī M.S.Kuzņecova porcelāna, fajansa un māla trauku fabrika) kolektīvu papildināja speciālisti no citām Padomju Savienības pilsētām, bet 1946.gadā pie fabrikas izveidoja arodapmācības skolu vietējo speciālistu sagatavošanai. Pamazām tika saremontētas tehnoloģiskās iekārtas, atjaunoti atsevišķi ražošanas iecirkņi un cehi. 1946.gadā uzņēmums ieguva nosaukumu “Rīgas porcelāna un fajansa fabrika”. Turpini lasīt »

Viena no Latvijas pirmās republikas zīmolu leģendām neapšaubāmi bija porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. 1924.gada pavasarī mākslinieki Romans Suta un Aleksandra Beļcova ar rakstnieces un žurnālistes Austras Ozoliņas-Krauzes finansiālu atbalstu mēģināja izveidot mākslas keramikas darbnīcu, kas strādātu galvenokārt ar mālu. Ar Ozoliņu-Krauzi abi dzīvesbiedri iepazinās Rīgas mākslinieku grupas izstādē. Kādā no Ausekļa ielas dzīvojamajiem namiem tika uzbūvēta liela krāsns, kur apdedzināšanai ievietoja ap 200 māla oriģinālveidojumu. Diemžēl krāsns izrādījās nederīga un nodomu nācās atlikt.

Šī neveiksme tomēr neatturēja māksliniekus pievērsties apgleznošanai virsglazūras tehnikā, izmantojot gatavus porcelāna un fajansa izstrādājumus. Turpini lasīt »