Laikmeta zīmes

Pēc Februāra revolūcijas politiskā dzīve aktivizējās visās Krievijas tā sauktajās nacionālajās nomalēs. 1917.gada jūnijā kazahu inteliģences pārstāvji Orenburgā sasauca 1.Viskirgīzu kongresu. Kongresa darba kārtībā bija arī jautājums par kirgīzu (tolaik ar šo vārdu apzīmēja arī kazahus) apdzīvoto apgabalu autonomiju demokrātiskas Krievijas sastāvā. Kongresā tika ievēlēti Krievijas Satversmes sapulces deputāti no kazahu apdzīvotajiem apgabaliem, kā arī Krievijas musulmaņu kongresa delegāti. Absolūtais kongresa dalībnieku vairākums nepieņēma boļševiku rīcības programmu un apvienojās politiskajā partijā “Alaš”, kuras mērķis bija “kazahu tautas atbrīvošana no koloniālā jūga”. Par partijas vadītājiem kļuva Krievijas 1.Valsts Domes deputāts Alihans Bukeihanovs un avīzes “Kazah” redaktors Ahmets Baitursinovs. Turpini lasīt »

Mūsu ēras 313.gadā Romas imperators Konstantīns Lielais izdeva dekrētu par reliģijas brīvību un kristietība kļuva par vienu no oficiālajām reliģijām impērijā. Tomēr Romas iedzīvotāji, īpaši vienkāršā tauta, līdzās jaunajai ticībai turpināja piekopt pagānu tradīcijas un svinēt pagāniskos svētkus. Tādus svinēja arī ziemas saulgriežu laikā. Decembra vidū svinēja Saturnālijas par godu zemkopības dievam Saturnam, bet 25.decembrī “Neuzvaramās Saules svētkus” (Natalis Invicti Solis), kuros godināja saules dievu Mitru. Svētku laikā tika pārtraukti visi darbi, ļaudis pasniedza cits citam dāvanas, vergi drīkstēja sēdēt pie viena galda ar kungiem.

Kristīgajai Baznīcai bija jādomā, kā cīnīties ar pagāniskajām paražām. Lai gan Evaņģēlijos nav minēts precīzs Jēzus Kristus piedzimšanas datums, pāvests Jūlijs I 4.gadsimta vidū 25.decembri pasludināja par Kristus dzimšanai veltītiem svētkiem. Turpini lasīt »

Pēc Otrā Pasaules kara abas Rīgas porcelāna fabrikas atradās grūtā situācijā - lielākā daļa iekārtu bija izvestas, trūka strādnieku un inženiertehnisko darbinieku. Tāpēc jau 1945.gadā Rīgas keramikas fabrikas (bijusī M.S.Kuzņecova porcelāna, fajansa un māla trauku fabrika) kolektīvu papildināja speciālisti no citām Padomju Savienības pilsētām, bet 1946.gadā pie fabrikas izveidoja arodapmācības skolu vietējo speciālistu sagatavošanai. Pamazām tika saremontētas tehnoloģiskās iekārtas, atjaunoti atsevišķi ražošanas iecirkņi un cehi. 1946.gadā uzņēmums ieguva nosaukumu “Rīgas porcelāna un fajansa fabrika”. Turpini lasīt »

Viena no Latvijas pirmās republikas zīmolu leģendām neapšaubāmi bija porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. 1924.gada pavasarī mākslinieki Romans Suta un Aleksandra Beļcova ar rakstnieces un žurnālistes Austras Ozoliņas-Krauzes finansiālu atbalstu mēģināja izveidot mākslas keramikas darbnīcu, kas strādātu galvenokārt ar mālu. Ar Ozoliņu-Krauzi abi dzīvesbiedri iepazinās Rīgas mākslinieku grupas izstādē. Kādā no Ausekļa ielas dzīvojamajiem namiem tika uzbūvēta liela krāsns, kur apdedzināšanai ievietoja ap 200 māla oriģinālveidojumu. Diemžēl krāsns izrādījās nederīga un nodomu nācās atlikt.

Šī neveiksme tomēr neatturēja māksliniekus pievērsties apgleznošanai virsglazūras tehnikā, izmantojot gatavus porcelāna un fajansa izstrādājumus. Turpini lasīt »

1886.gadā Mīlgrābenā (Jaunmīlgrāvī) darbu sāka otrs nozīmīgākais porcelāna ražošanas uzņēmums Latvijā - rūpnieka Jakoba Kārļa Jesena porcelāna fabrika. Jakobs Kārlis Jesens Rīgā ieradās divpadsmit gadu vecumā no Vācijas. Šeit viņš ieguva izglītību, smēlās biznesa pieredzi  vairākos vietējos uzņēmumos, bet 1875.gadā nolēma dibināt pats savu firmu. Izvēle sliecās uz tobrīd modē nākušo porcelāna ražošanu. 1886.gada 11.februārī Jesens saņēma atļauju fabrikas atvēršanai. Tolaik Mīlgrābenā neizmantoti stāvēja vairāki desmiti vienstāva noliktavu. Atšķirībā no Kuzņecovu fabrikas, Jesena uzņēmuma pamatā bija ārzemju kapitāls. Tajā pašā gadā fabrika tika nodota ekspluatācijā. Turpini lasīt »

Pirmās porcelāna un fajansa fabrikas Rīgā parādījās 19.gadsimta vidū. 1852.gadā darbu sāka Mihaila Račkina fabrika, taču nemākulīgās vadības dēļ to 1859.gadā slēdza. 1869.gadā Rīgas tirgotājs Pāvels Kamarins lūdza Vidzemes gubernatoram atļauju dibināt porcelāna un fajansa fabriku zemes gabalā Benkenholmā (Bieķensalā), tomēr par šīs ieceres tālāko likteni nekas nav zināms. Toties zināms, ka 1874.gadā Rīgā darbojās G.Rudakova fajansa trauku fabrika ar 48 strādniekiem un vienu meistaru. Gadā tā saražoja 25 200 fajansa izstrādājumu. Visi šie sīkie uzņēmumi paliekošu ieguldījumu Rīgas porcelāna ražošanas attīstībā neatstāja.

Viens no pazīstamākajiem zīmoliem porcelāna un fajansa ražošanas jomā cara Krievijā un arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā neapšaubāmi bija Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika. Turpini lasīt »

11.novembrī Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Šo atceres dienu savulaik nodibināja par godu Rīgas atbrīvošanai un Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju 1919.gadā, taču laikam ritot tā kļuvusi par visu Latvijas karavīru piemiņas dienu. Uzvara pār Bermontu vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas Brīvības cīņām un ir daļa no tā sauktā Neatkarības kara. Diemžēl šodien daudzi latvieši, nemaz nerunājot par Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem, visai maz zina par mūsu senču varonību un uzupurēšanos laikā, kad izšķīrās - būt vai nebūt neatkarīgai Latvijas valstij. Tāpēc šajā rakstā centīsimies ieskicēt Brīvības cīņu norises hronoloģiju, kā arī šo notikumu politisko un vēsturisko fonu. Turpini lasīt »

Pirmoreiz Līvenhofas (Līvānu) stikla fabrikas vārds dokumentos minēts 1887.gadā kā Dinaburgas (Daugavpils) tirgotāja Jūliusa Fogesa īpašums. Veicot izpētes darbus, Fogess pārliecinājās, ka Līvenhofā ir labvēlīgi ekonomiskie un izejvielu ieguves apstākļi stikla ražošanai - kvarca smiltis Grīvas mežā, dolomīts Dubnas upē un Rīgas - Orlas dzelzceļa tuvums. Šī iemesla dēļ viņš nolēma nomāt „glāžu šķūni”, kas piederēja baronam Nikolajam Korfam un vienlaikus būvēt jaunu stikla fabriku. Jaunajā fabrikā tika ierīkota viena stikla kausējamā krāsns, galvenais produkcijas veids bija stikla pudeles. Neskatoties uz labvēlīgām dabas resursu izmantošanas iespējām, ražotne strādāja ar zaudējumiem un 1903.gadā bankrotēja.

1903.gadā Juliuss Fogess visus savus īpašumus pārdeva Harkovas pirmās ģildes tirgonim Mihailam Jasnijam un muižniekam Vladimiram Bortkēvičam. Jaunie īpašnieki nolēma ievērojami paplašināt stikla ražošanu un 1904.gadā nodibināja „Līvenhofas stikla un korķu ražošanas akciju sabiedrību”. Turpini lasīt »

Saistībā ar Ukrainā notiekošo militāro konfliktu Krievijas plašsaziņas līdzekļos un propagandas materiālos nereti parādās viedoklis par Ukrainu kā neizdevušos valsti, kas pēc vēsturiskās taisnības ir Krievijai piederoša teritorija. Savukārt ukraiņu tauta tiek attēlota kā Krievijas ienaidnieku mākslīgi radīts etnoss, kura mērķis ir sašķelt Krievijas vienotību. Krievu nacionālisti, tāpat kā daudzi Krievijas pašreizējās varas pārstāvji, krievus, baltkrievus un ukraiņus uzskata par vienu tautu ar kopīgu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Bet kā ir patiesībā? Vai Krievijas impērija ir tas pats kas Senā Krievzeme? Un, kam būtu lielāks pamats tikt sauktai par Senās Krievzemes mantinieci - mūsdienu Krievijai jeb tomēr Ukrainai? Turpini lasīt »

Pirms gada sociālajos tīklos tika diskutēta mācītāja Mārča Jencīša runa, ko viņš teica Latvijas neatkarības deklarācijas gadadienai veltītajā dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei”. Viedokļi par dažām no runā paustajām tēzēm ir pretrunīgi pat kristiešu vidū, tomēr vairākas M.Jencīša domas „Laikmeta zīmēm” šķita pārdomu vērtas. Tiesa, kā norāda autors, viņa sacīto nevajadzētu uztvert kā pravietojumu - tās ir Bībeles studiju, lūgšanu un ģeopolitiskās situācijas vērtējuma veidots mācītāja personīgs viedoklis. „Laikmeta zīmju” formāta un skaidrāka izklāsta dēļ esam šo materiālu sadalījuši divās daļās. Pirmajā daļā - par Dieva radītās pasaules un cilvēces vēstures garīgajiem aspektiem. Publicējam M.Jencīša runas fragmentus, saglabājot autora domu un stilu.

****

Bez Bībeles un Svētā Gara atklāsmes nav iespējams pareizi saprast politiskos, ekonomiskos, reliģiskos un ģeopolitiskos procesus. Lasot dažādus rakstus internetā, dažādas grāmatas, redzam, ka dažādi uzskati ir gan cilvēkiem, kas tic Dievam, gan tiem, kas netic. Lai saprastu, kas patiesībā notiek, nepieciešams Dieva Svētais Gars, kurš darbojas caur Dieva Vārdu. Svētais Gars caur Dieva Vārdu atklāj patiesību. Mans mērķis ir atklāt galvenos garīgos, politiskos un fiziskos procesus, lai katrs pats spētu izdarīt secinājumus, kas mūs sagaida nākotnē un kāda ir mūsu loma šajā procesā. Turpini lasīt »