Laikmeta zīmes

Intervija ar Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) bīskapu (šobrīd goda bīskaps) Jāni Ozolinkeviču, kurā viņš stāsta par vasarsvētku kustības vēsturi un šodienu Latvijā un pasaulē.

****

- Dažkārt cilvēki īsti nesaprot jēdzienu “vasarsvētku draudze”. 60.gados avīzē “Zemgales Komunists” pat ticis apgalvots, ka nosaukums cēlies no svētkiem, ko svinot par godu kāpostu stādīšanas sezonas noslēgumam. Kā ir patiesībā?

- Tas gan bija teikts ar zināmu ironiju, jo tolaik daudzi vasarsvētku ticīgie Jelgavā un tās apkārtnē piepelnījās ar kāpostu audzēšanas rūpalu. Bet, ja nopietni, tad vasarsvētku jeb pentekostu draudzes uzskata, ka tās nav ne denominācija, ne konfesija, bet garīga kustība. Kādreiz Svētā Gara kristība tika akcentēta galvenokārt vasarsvētku draudzēs, taču šodien to piedzīvo arī citu konfesiju cilvēki. Mēs paši sevi labprātāk sauktu par Pilna Evaņģēlija kristiešiem. Nosaukums “vasarsvētku” radies tādēļ, ka mūsu draudžu mācībā uzsvērts Vasarsvētku dienas notikums, kā tas aprakstīts Bībelē Apustuļu darbu grāmatas 2.nodaļā: Svētā Gara kristība ar tai līdzejošu zīmi - runāšanu mēlēs. Pamatojoties uz to, citas konfesijas, nevis mēs paši, sāka šādas atziņas piekritējus dēvēt par vasarsvētku kristiešiem. Turpini lasīt »

Kaut arī Pensakola Floridā nekad nav bijusi vieta, kur varētu gaidīt kādus īpašus notikumus, tomēr 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē tā kļuva par aizokeāna presē visvairāk pieminēto pilsētu un spēcīgāko Dieva Gara izliešanās centru ASV. Ik dienas tūkstošiem cilvēku te piedzīvoja īpašu Dieva klātnību, radikālu savas dzīves pārmaiņu, atbrīvošanu no grēka un dažādu atkarību verdzības, gara, dvēseles un miesas dziedināšanu.

Šīs atmodas centrs bija Braunsvilas vasarsvētku Dieva Asamblejas draudze. Tā dibināta 1939. gadā un 40. - 50. gados kļuva plaši pazīstama ar savām aktivitātēm - draudze būvēja jaunus dievnamus, attīstīja ārzemju misijas programmu, vīriešu, sieviešu un jauniešu kalpošanas, garīgās izglītības darbu. Taču ar laiku dedzība noplaka, tās vietā nāca pašapmierinātība un garīga remdenība.

Tomēr Dievs Pensakolai bija sagatavojis ko labāku. Turpini lasīt »

Par modernās vasarsvētku kustības sākumu uzskata garīgo atmodu, kas 1906.gadā iesākās vecā metodistu baznīciņā Azusa ielā Losandželosā, ASV, kur dažādu konfesiju kristieši pavadīja laiku kopīgās lūgšanās, lai saņemtu personīgu Svētā Gara piedzīvojumu tādā veidā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā Bībelē. Drīz vien viņi sāka piedzīvot garīgas izpausmes, kādas līdz tam nebija pieredzējuši - cilvēki tika piepildīti ar pārdabisku prieku un spēku, sāka runāt nepazīstamās valodās, tika dziedināti no dažādām slimībām. Uz Azusa ielas dievkalpojumiem ļaudis brauca no visas Amerikas un vēlāk arī no visas pasaules.

Viens no tiem, kas izrādīja nopietnu interesi par atmodu Azusa ielā, bija norvēģu metodistu mācītājs Tomass Bols Barats (1862 - 1940) no Kristiānijas, tagadējās Oslo. Turpini lasīt »

2006.gadā pasaules vasarsvētku un harizmātiskā kustība atzīmēja 100 gadus kopš leģendārās Azusa ielas atmodas, ko daudzi uzskata par šīs kustības patieso sākumu. Lielajai jubilejai bija veltīta konference, kas notika “eņģeļu pilsētā” Losandželosā, kur savulaik risinājušies vēsturiskās atmodas galvenie notikumi. Svinībās piedalījās 45 000 viesu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm, tostarp daudzi pasaulē pazīstami evaņģēlisti, sludinātāji un mācītāji, slavēšanas un pielūgsmes vadītāji, citi kristīgie kalpotāji.

Azusa ielas atmodas saknes meklējamas 19.gadsimta nogalē tā sauktajā svētuma kustībā. Turpini lasīt »

Vecākā Latvijas vasarsvētku draudze ir Jelgavas draudze. Šai draudze vienmēr bijusi īpaša loma citu vasarsvētku draudžu vidū. Gadu gaitā draudze gājusi cauri daudzām grūtībām, tomēr vienmēr atradusi spēku izdzīvot un turpināt iesākto. Šis ir stāsts par draudzes pagātni, šodienu un nākotni, kā arī par Jelgavas draudzes īpašo lomu Latvijas vasarsvētku kustības vēsturē. Raksts savulaik publicēts žurnālā “Tikšanās”, tagad arī “Laikmeta zīmēs”.

Vēstures līkloči

1928.gadā Jelgavā ieradās un kalpošanas darbu sāka misionāre Hermīne Hercmane. Viņa organizēja dažādus kristīgus pasākumus, sarunājās ar ļaudīm par Dievu. 1929.gadā tika nodibināta draudze un rīkotas pirmās svētīšanās sapulces (dievkalpojumi). Turpini lasīt »

Ikvienai kristīgai zemei un tautai ir savi pravieši un patriarhi, kas atnesuši vai atjaunojuši kristīgo mācību šajā zemē un kalpojuši šīs zemes atmodai. Tāpat katras kristīgas konfesijas vēsturē ir bijušas personības, kas devušas nenovērtējamu ieguldījumu šīs konfesijas izaugsmē un attīstībā. Latvijas vasarsvētku draudzēm šāds cilvēks ir misionārs un draudžu darba celmlauzis Džems Grēviņš.

****
19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā vasarsvētku kustība sāka izplatīties visā pasaulē. Arhīvā atrodamas ziņas, ka jau 1906.gadā Rīgā un Liepājā darbojušās vasarsvētku kustībai līdzīgas draudzes, kurās gan pārsvarā bijuši vācu tautības cilvēki. Pēc Pirmā Pasaules kara Svētā Gara kustības ietekmē atradās arī daļu baptistu draudžu. Tomēr par pilntiesīgu vasarsvētku kustības sākumu Latvijā uzskata 1926.gadu, kad šeit ieradās un sāka sludināt misionārs Džems Grēviņš. Turpini lasīt »