Laikmeta zīmes

Latvijā labi pazīstama kristīgo kalpotāju Ozolinkeviču dzimta. Esam dzirdējuši par bīskapu Jāni Ozolinkeviču, mācītājiem Jēkabu un Dāvidu, Modri un Agri Ozolinkevičiem. Taču šajā dzimtā ir vēl kāds cilvēks, kura kalpošana varbūt ārēji mazāk pamanāma, tomēr ne mazāk nozīmīga. Tā ir bīskapa dzīvesbiedre Ausma Ozolinkeviča - neatsverams palīgs vīra Jāņa, dēlu Agra un Modra un visas Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības kalpošanā.

****

- Kādi ir jūsu pienākumi Vasarsvētku draudžu apvienībā?

- Es daru visu, kas nepieciešams, kur vien vajadzīga palīdzība. LVDA nama būvniecības laikā gatavoju pusdienas strādniekiem un apvienības darbiniekiem. Dažreiz mēs uzņemam ciemiņus, un arī tie jāpabaro. Laiku pa laikam iznāk parūpēties par Latvijas Kristīgās kalpošanas skolas studentu, tāpat dažādu konferenču un semināru dalībnieku ēdināšanu. Kalpoju arī Jelgavas draudzē - trešdienas vakaros pirms dievkalpojuma vadu lūgšanas, darbojos draudzes padomē. Vārdu sakot, šajā namā esmu gandrīz vai inventārs. Turpini lasīt »

Sākumā šis var šķist dīvains jautājums, jo īpaši pašiem vasarsvētku ticīgajiem, tomēr daļai Latvijas sabiedrības izveidojies tieši tāds viedoklis. Savu artavu šāda uzskata formēšanā devuši plašsaziņas līdzekļi, savu - cilvēku neizpratne par to vai citu vasarsvētku draudžu kalpošanas aspektu. Par vasarsvētku kustību nereti trūkst patiesas un objektīvas informācijas. Diemžēl žurnālisti un arī vairākums reliģisko lietu ekspertu Latvijā nav ieinteresēti šādas informācijas apkopošanā un publicēšanā. Cilvēkiem jāsamierinās ar kārtējo “sensacionālo” materiālu dzeltenajā presē, kas stāsta par sektantu “šausmu darbiem”. Lielākā daļa no šādos rakstos paustajām atziņām nav patiesas, spriedumi tendenciozi, fakti - sagrozīti. Par nožēlu, šai melīgajai propagandai dažkārt piebalso arī “tradicionālo” konfesiju pārstāvji.

Tātad - sekta vai Kristus draudze? Šis jautājums ir gana svarīgs arī pašiem vasarsvētku kristiešiem, īpaši jauniem ticīgajiem, kam savas pārliecības dēļ dažkārt nākas piedzīvot emocionālu vardarbību no paziņām, draugiem, radiem un sabiedrības kopumā, bet nereti arī no paša ģimenes. Turpini lasīt »

- Ventspilī ir kalpojuši vairāki mācītāji Kalniņi. Cik jūsu pilsētā ir mācītāju ar šādu uzvārdu?

- Kādreiz baptistu draudzē kalpoja Viesturs Kalniņš, mans brālis Māris Kalniņš ir mācītājs nekonfesionālā draudzē „Dzīvības Avots”, bet es esmu vasarsvētku draudzes mācītājs.

- Abi ar brāli esat mācītāji. Vai augāt kristīgā ģimenē?

- Bērnībā tiku vests uz baptistu draudzes dievkalpojumiem, taču, kad paaugos, aizgāju no Dieva. Mani nekas nespēja pārliecināt par Dieva esamību. Sekoja armija, vēlāk jūrnieka gaitas un pasaules ceļi. Manam tēvam Dievs bija devis atklāsmi, ka es tomēr tikšu glābts. Tā arī notika. Kad dzīvē sākās problēmas, grūtības un sarežģījumi, es sastapos ar dzīvo Dievu. Turpini lasīt »

2009. gada 4. aprīlī Jelgavas vasarsvētku draudzes mācītājam un Latvijas Kristīgās kalpošanas skolas direktoram Agrim Ozolinkevičam apritēja 40. Atzīmējot šo nozīmīgo mācītāja dzīves jubileju piedāvāju interviju ar Agri, kas tapa viņa kalpošanas gaitu pašā sākumā.

****

- Daudzi tavas dzimtas pārstāvji ir mācītāji vai kristīgie kalpotāji. Varētu pat teikt - kristīgo kalpotāju dinastija.

- Laikam jau mums dikti patīk mācīt citus. (Smejas.) Bet nopietni runājot - jau abi mani vectēvi bija mācītāji, tēva tēvs pat savulaik viens no vasarsvētku draudžu vadītājiem. Mans tēvs ir vasarsvētku draudžu bīskaps, arī divi no viņa brāļiem ir bijuši vai joprojām ir mācītāji. Mans brālis Modris ir mācītājs, mātes māsa ir mācītāja, un arī es esmu mācītājs. Turpini lasīt »

2007.gada augustā apritēja 80 gadu, kopš Dobelē tika kristīti pirmie vasarsvētku ticīgie Latvijā. Aicinājām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapu Jāni Ozolinkeviču pastāstīt, kā vasarsvētku mācība ienāca Latvijā, kā veidojās un attīstījās pirmās draudzes, par vasarsvētku kustības uzdevumiem šodien un nākotnē.

****

- Par vasarsvētku kustības celmlauzi Latvijā uzskata Džemu Grēviņu (par viņu lasiet ŠEIT), kas tēva aicināts 1926.gadā kopā ar ģimeni no Amerikas atgriezās dzimtenē. Turpini lasīt »

Ilgus gadus Aizputes vasarsvētku draudzē kalpoja mācītājs Arvīds Šepkens (1927. - 2005.). Uzticams palīgs un draugs šajā darbā viņam bija dzīvesbiedre Valija, ar kuru laulībā tika nodzīvoti vairāk nekā 50 gadi.

****

- Kur jūs viens otru satikāt?

Arvīds: - Laukos.

Valija: - Arvīds atnāca pie mums uz kolhozu par brigadieri, un tur mēs viens otru ieraudzījām.

Arvīds: - Draudzējāmies kādus trīs gadus. Laulības notika 1954. gada 1. maijā Sakas baptistu draudzē, mūs salaulāja mācītājs Jonass. Man tolaik bija 27 gadi, Valijai 21 gads. Turpini lasīt »

2008. gada 11. maijā 73 gadu vecumā Dievs aizsauca Mūžībā ilggadējo Valdemārpils vasarsvētku draudzes mācītāju Jēkabu Ozolinkevicu. Šī intervija tapa 2005. gadā. Nedaudz saīsinātā veidā to piedāvāju jūsu uzmanībai.

- Ir noiets garš dzīves un ticības ceļš. Bet kāds bija sākums?

- Es piedzimu 1935. gada 1. maijā Plintiņos Dundagas pagastā ticīgu vecāku ģimenē. Jau kara gados vēlējos piedzīvot Dievu, taču kaut kas mani vienmēr kavēja. Kad pārnācu no armijas, sapratu, ka nu gan ir beidzamais laiks. Aizgāju uz baptistu draudzi, jo tur bija vairāk jauniešu. Dievkalpojumā sludinātājs Teodors Straumers teica, ka šis iespējams ir pēdējais gads, jo Izraēls sāk pulcēties savā zemē un žēlastības laiks pagānu tautām izbeigsies. Nu ir pavisam bēdīgi! - nodomāju. Jauno gadu mēs parasti sagaidījām pie tēva māsas Jaunmālēju mājās. Pulkstenis jau tuvojās divpadsmitiem, un es domāju: žēlastības vārti tūdaļ aizvērsies! Dievs, piedod manus grēkus un dod pestīšanas liecību sirdī, lai es neaizietu pazušanā! Tovakar es atdevu savu sirdi Jēzum un piedzīvoju grēku piedošanu. Turpini lasīt »

- Gunta, tu piedzimi un uzaugi senā vasarsvētku kristiešu dzimtā. Pastāsti par saviem vecākiem, bērnību.

- Mana vecāmamma un viņas trīs māsas bija vienas no pirmajām vasarsvētku ticīgajām Latvijā. Apmēram pirms 70 gadiem misionārs Džems Grēviņš rīkoja dievkalpojumus Aucē, tirgus laukumā. Tobrīd vecāsmammas māsa Anna Līkums gulēja uz gultas smagi slima un visi domāja, ka viņa vairs necelsies. Uzzinājusi par gaidāmajiem dievkalpojumiem, Anna teica: “Ja šie ļaudis ir tādi kā Bībelē rakstīts, es būšu vesela!” Viņi iejūdza zirgu, iecēla Annu ratos un aizveda uz tirgus laukumu. Mājās Anna nāca pati savām kājām un nodzīvoja gandrīz līdz 90 gadu vecumam. Tas bija sākums. Visa ģimene iesaistījās vasarsvētku kustībā - vecāsmammas tante bija draudzes vadītāja, bet izdziedinātā māsa Anna kalpoja kā evaņģēliste. Turpini lasīt »

- Šodien jūsu pārziņā ir visas Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības draudzes. Vai bērnībā sapņojāt kļūt par bīskapu, nu vismaz mācītāju?

- Es uzaugu padomju laikā. Mans tēvs bija stingrs un noteikts, viņš bija kristietis šī vārda pilnā nozīmē. Gāju draudzē, redzēju reālu Dieva Gara darbību, biju atgriezies no grēkiem, saņēmis Svētā Gara kristību. Taču nekad nedomāju, ka būšu mācītājs, kur nu vēl bīskaps. Pie sevis spriedu: “Kad tikšu prom no večiem, būšu brīvs putniņš un darīšu, ko gribēšu.” Gribēju izmēģināt visu, ko piedāvā pasaule. Turpini lasīt »

2000.gada rudenīgi saulainajā 28.oktobra pēcpusdienā pie nama Jelgavā, Jāņa Asara ielā 8, varēja ieraudzīt daudz gaišu un smaidīgu seju. Bija sanākuši lieli un mazi, veci un jauni. Ļaudis kopā pulcēja priecīgs notikums - jaunas kristīgas skolas atklāšana.

Latvijas Kristīgās kalpošanas skola (LKKS) ir Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) Bībeles skola ar latviešu mācību valodu, kas piedāvā divas dažādas programmas praktiskajā teoloģijā. Skola sadarbojas ar Eiropas Bībeles semināru Froudenštatē, Švarcvaldē, kas dod studentiem iespēju bakalaura un maģistra grādu iegūt Vācijā. Tomēr LKKS mērķis nav sagatavot teologus - zinātniekus, bet Svētā Gara spēka piepildītus kristīgos kalpotājus. Turpini lasīt »