Laikmeta zīmes

Ticības apustulis - tā laikabiedri iesauca vienu no spilgtākajām personībām vasarsvētku kustības vēsturē Smitu Viglsvortu. Kaut arī viņš nebija nevienas garīgās atmodas līderis, tomēr viņa ticības un Dieva brīnumu caurstrāvotā kalpošana pārmainīja mūsdienu kristietības seju un no jauna atklāja tās gadsimtu gaitā pazaudēto pārdabisko šķautni.

Smits Viglsvorts piedzima 1859. gadā Menstonā, Anglijā, ļoti nabadzīgā ģimenē. Lai palīdzētu ģimenei nopelnīt iztiku, viņš bija spiests sāk strādāt jau sešu gadu vecumā. Kaut arī Smita vecāki Dievu personīgi nepazina, zēna sirds ilgojās Viņa tuvuma. Smita vecmāmiņa piederēja metodistu baznīcai un bieži ņēma zēnu līdz uz dievkalpojumiem. Vienā no šādām reizēm tika dziedāta dziesma par Kristu kā Dieva Jēru un šī vēsts uzrunāja Smitu tik ļoti, ka viņš atdeva savu sirdi Tam Kungam. Pēc šī notikuma viņu piepildīja pāriplūstoša vēlme liecināt par Kristu citiem un vispirms jau paša mātei. Turpini lasīt »

Intervija ar Aizputes vasarsvētku draudzes mācītāju Gunti Eņģeli un viņa dzīvesbiedri Ingu.

*****

- Gunti, kā tu nonāci pie atziņas, ka tavs aicinājums ir būt mācītājam?

Guntis: - Sākumā biju vienkāršs draudzes loceklis, taču tad jutu, ka Dievs no manis gaida vairāk. Kādu reizi Jelgavas draudzes mācītājs Agris Ozolinkevičs sludināja par aicinājumu, ka mums par to jālūdz Dievs. Tovakar mājās es nometos ceļos un lūdzu: Dievs, ko Tu gribi, lai es daru? Sajutu, ka Dievs saka: sludini Evaņģēliju! Radās iespēja mācīties Bībeles koledžā Ozolniekos. Tolaik vēl nezināju, ka būšu mācītājs. Biju mazrunīgs un domāju kā Mozus: es nemāku runāt! Tad Jelgavas draudzē sludināja kāds mācītājs no ārzemēm. Pēc dievkalpojuma viņš pienāca pie manis un teica: Dievs uz tevi ir runājis, lai tu sludini Evaņģēliju! Bija arī citi pamudinājumi. Pamazām sāku apjaust, ka būšu mācītājs. Turpini lasīt »

Dieva Vārds māca mūs pieminēt savus vadītājus, kas mums sludinājuši pestīšanas vēsti. Vasarsvētku draudzēm viens no šādiem cilvēkiem ir pirmais draudžu bīskaps Fricis Ozolinkevičs. Par savu tēvu stāsta pašreizējais LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

*****

Mans tēvs Fricis Ozolinkevičs dzimis 1905. gadā Valtenes muižas kalpu mājās desmit kilometrus no Dundagas. Viņu uzaudzināja tēvs un vecmāmiņa, māte bija mirusi. Kā jau visi lauku zēni tolaik, tēvs pabeidza sešas klases Dundagas skolā. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas ģimene agrārās reformas rezultātā no Valsts zemes fonda ieguva zemi un iekopa jaunsaimniecību „Vanagi” tā sauktajā Cielavu klajumā Plintiņos.

Jau kopš agras jaunības tēvam bija interese par garīgām lietām. Turpini lasīt »

Vairāk nekā desmit gadus - no 1997. - 2008. gadam - ļaudis no dažādām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības draudzēm ik gadu pulcējās kopā, lai pagodinātu Dievu ar mūziku, dziesmām un deju. Gadu gaitā šis pasākums tika dēvēts gan par Dziesmu svētkiem, gan Dziesmu dienu, gan Dziesmu festivālu, bet 2008. gadā tas ieguva Pielūgsmes festivāla nosaukumu. Par šī dziesmotā saieta mājvietu bijusi Rīga, Jelgava, Ventspils. Festivāls risinājies gan vienu, gan divas dienas un koncertu skaits svārstījies no diviem līdz pat četriem.

Šādu dziedāšanas svētku ideja radās LVDA bīskapam Jānim Ozolinkevičam. Vēsturisku iemeslu dēļ Latvijas vasarsvētku draudzēs, kas visus padomju gadus bija spiestas darboties pagrīdes apstākļos, muzikālās tradīcijas nebija tik izkoptas, kā citu konfesiju draudzēs. Lielākajā daļā vasarsvētku draudžu vienīgā muzikālā aktivitāte bija kopdziedāšana un tikai dažās draudzēs tika izmantotas arī citas muzikālās kalpošanas formas. Prioritāte bija lūgšanu dzīvei, bet dziesma un mūzika atstāta pabērna lomā. Tomēr tā ir ne mazāk svarīgs kalpošanas instruments, jo arī caur dziesmu tiek pasludināts Dieva Vārds. Dziesmu svētku mērķis bija pārmainīt šo situāciju. Turpini lasīt »

Valters un Sanita Freidenfeldi. Kristiešu ģimene, kas izaudzinājusi divus bērnus - meitu Ilvu un dēlu Alvi. Abi kalpo Rīgas vasarsvētku draudzē „Dzīvības Avots” - Sanita ir pielūgsmes grupas vadītāja, bet Valters ir diakons un draudzes kasieris. Valters aizraujas arī ar orientēšanās sportu, kur guvis visai atzīstamus panākumus. Par izjusto, piedzīvoto, saprasto ceļā pie Dieva viņi vēlas pastāstīt arī jums.

*****

- Kā jūs iepazināties?

Valters: - Iepazināmies treniņos. Jaunībā es trenējos orientēšanās sportā, vēlāk vieglatlētikā skrēju garās distances. Guvu uzvaras republikas junioru čempionātā krosā, biju jauniešu izlasē. Sanita skrēja 400 metrus un nodarbojās ar tāllēkšanu. Tūlīt pēc vidusskolas, 1989. gadā, mēs apprecējāmies. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība izveidojās XIX - XX gadsimtu mijā kā atbildes reakcija uz liberālās teoloģijas postošo ietekmi. Tomēr šī kustība neradās tukšā vietā, tā izveidojās no vairākām jau eksistējošām garīgām kustībām, un tai ir sava priekšvēsture.

Sākums garīgajiem procesiem, kas vainagojās ar vasarsvētku kustības izveidošanos, saistīts ar ievērojamā XVIII gadsimta sludinātāja un metodistu baznīcas dibinātāja Džona Veslija kalpošanu. Metodistu baznīcas mācības un prakses teoloģiskajam un sociālajam kontekstam bija liela ietekme uz vasarsvētku kustības izveidošanos pusotru gadsimtu vēlāk. Tieši Veslija sprediķu laikā pirmoreiz modernā laikmeta vēsturē varēja novērot dažādas garīgas izpausmes, kas vēlāk kļuva raksturīgas vasarsvētku kustībai. Turpini lasīt »

2008. gadā apritēja 50 gadi kopš dibināta kristīgā organizācija Teen Challenge, kuras aicinājums ir palīdzēt dažāda veida atkarīgajiem - narkomāniem, alkoholiķiem, prostitūtām, ielu jauniešiem. 1958. gadā jauns mācītājs Deivids Vilkersons no provinces devās uz Ņujorku, lai palīdzētu pusaudžiem, kas savas dienas pavadīja uz ielas. Vilkersona ticības un sludināšanas rezultātā pie Kristus atgriezās daudzi Ņujorkas ielu bandu locekļi un drīz pēc tam Bruklinā tika atvērts pirmais Teen Challenge centrs atkarīgajiem. Šodien Teen Challenge darbojas visā pasaulē, tai ir 1060 centri 82 valstīs. 50 gadu laikā tūkstošiem atkarīgo ir izgājuši rehabilitācijas programmu un ieguvuši brīvību Jēzū Kristū. Turpini lasīt »

Latvijā ir vairākas dažādu konfesiju draudzes, kas kalpo nedzirdīgiem cilvēkiem. Viena no tādām ir Ventspils Vasarsvētku nedzirdīgo draudze. Par šo draudzi un tās kalpošanu stāsta mācītājs Dāvids Ozolinkevičs.

****

- Kad jūsu draudze ir dibināta?

- Oficiāli reģistrēti esam kopš 1994. gada 15. marta. Protams, arī pirms oficiālās reģistrācijas mums jau bija vairāki kristīti cilvēki, jo nevar nodibināt draudzi, ja nav noteikts cilvēku skaits. Turpini lasīt »

Kaija Līvija Fišere - cilvēks, kuru pazīst daudzi kristieši Latvijā. Laiku pa laikam viņas vaigs redzams arī TV ekrānos un plašsaziņas līdzekļu ziņu apskatos. Kas īsti ir šī nelielā auguma, bet ārkārtīgi vitālā un dzīvespriecīgā sieviete? Par to lūdzu pastāstīt viņai pašai.

****

- Kā jūs tikāt pie tik skaista vārda - Kaija?

- Šo vārdu man deva tēvs. Esmu par to interesējusies, un izrādās, ka sirmā senatnē latviešiem esot bijuši putnu vārdi. Ar savu vārdu esmu apmierināta un domāju, ka tas man ir ļoti piemērots, jo mans uzvārds ir Fišere. Tātad esmu zvejniece - dvēseļu zvejniece. Tādu uzdevumu man devis Dievs. Turpini lasīt »

2009.gadā apritēja 20 gadi, kopš pēc ilga pārtraukuma tika atjaunota Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienība (LVDA). Par apvienības vēsturi, šodienu un nākotnes iecerēm stāsta LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

****

- Kāpēc tiek uzsvērts, ka šī ir apvienības atjaunošanas nevis dibināšanas gadadiena?

- Par pirmo vasarsvētku draudžu apvienību var uzskatīt misionāra Džema Grēviņa dibināto Latvijas - Amerikas misiones biedrību, kas oficiāli apvienoja sešas draudzes jeb, kā tolaik teica, sludināšanas vietas. Patiesībā to bija krietni vairāk. Pēc Grēviņa aizbraukšanas no Latvijas 1930.gadā šī apvienība beidza pastāvēt. Turpini lasīt »