Laikmeta zīmes

Rīgas vasarsvētku draudzē „Dzīvības Avots” reizi mēnesī darbojas īpaša Misijas kafejnīca. Tās ienākumi tiek ziedoti dažādiem ar misiju un labdarību saistītiem projektiem. Šīs ieceres iniciatori ir Solvita un Armands Matisoni, kas šādā veidā atraduši savu vietu un kalpošanu Dieva ģimenē.

****

- Pastāstiet, kāds bija jūsu ceļš pie Dieva?

Solvita: - Mana vecmāmiņa bija katoliete. Viņa mani bērnībā nokristīja un es esmu viņas ticības vainagojums. Dieva Vārda sēkla, ko viņa manī iesēja, tagad ir uzdīgusi. Visu apzināto mūžu esmu ticējusi Dievam, taču dzīvoju pasaulīgi. Tad pienāca brīdis, kad radās veselības problēmas - bija operācijas, ārpusdzemdes grūtniecība, spontānais aborts. Man tas viss beidzot apnika, un es teicu: „Dievs, ja Tu man dosi bērnu, es vedīšu viņu uz svētdienskolu!” Tā bija neapzināta lūgšana, bet tajā vasarā es paliku stāvoklī ar Kristiānu. Taču, kad viņa sāka smagi slimot, nolēmu izlasīt Bībeli no vāka līdz vākam. Sāku ar Veco Derību un nobijos - ja tas viss ir patiesība, es esmu pazudusi! Turpini lasīt »

Vislielākā vasarsvētku denominācija pasaulē ir Dieva Asamblejas (Assemblies of God). Tās aptver 150 nacionālas draudžu apvienības 213 valstīs un teritorijās. Ik nedēļu 300 000 Dieva Asambleju mācītāji un kristīgie darbinieki kalpo 64 miljoniem ticīgo visā pasaulē. Dieva Asamblejas ierindojas starp sešām lielākajām kristīgajām denominācijām pasaulē.

Dieva Asambleju pirmsākumi meklējami Azusa ielas garīgajā atmodā, kas 1906. gadā sākās Losandželosā, ASV. Daži no šīs atmodas garīgajiem aspektiem tā laika tradicionālajām konfesijām nebija pieņemami, tāpēc atmodas dalībniekiem nācās veidot jaunas ticīgo kopienas ārpus jau esošajām draudžu organizācijām. Tā visā Amerikā radās simtiem jaunas vasarsvētku draudzes. Turpini lasīt »

Ir dažādi ceļi, kā cilvēks nonāk pie Dieva aicinājuma atklāsmes savā dzīvē. Kāds savu aicinājumu apzinās jau agrā jaunībā, cits turpretī negaidot atklāj sevī talantus, par kādiem līdz tam nav pat sapņojis. Šis būs stāsts par Dieva gudrību un apredzību - par to, kā Dievs atrod cilvēku, paceļ viņu un dod jaunu virzienu dzīvei un kalpošanai. Tas ir pavi­sam parasts stāsts, kāds var notikt ar ikvienu cilvēku, arī tevi, cienījamo lasītāj.

Divpadsmit gadus man bija privilēģija un prieks kalpot kā Latvijas Kristīgā radio žurnāla “Tikšanas” vasarsvētku drau­džu un kristīgās mūzikas atvērumu atbildīgajam redaktoram. Ik mēnesi gatavoju rakstus pat vasarsvētku konfesijas pagātni, šodienu un cilvēkiem, kas to veido. Šo kalpošanu veicu kā Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) informācijas daļas vadītājs. Tomēr tas viss nebūtu bijis iespējams bez Dieva nodoma un vadības manā dzīvē, par ko vēlos jums pa­stāstīt.

****

- Pirms rakstīt šo liecību, mazliet šaubījos, vai manā kristieša dzīvē vispār ir bijis kas tāds, lai par to stāstītu citiem. Rūpīgi pārdomājot, tomēr nonācu pie secinājuma, ka par visu, ko līdz šim esmu varējis darīt Dieva Valstības darbā, man jāpateicas vienīgi Viņam, tāpēc noteikti ir vērts par to pastāstīt līdzcilvēkiem. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība ir apvienojošs nosaukums kristīgām draudzēm, kuru mācības pamatā ir vēsts par Svētā Gara personu, darbību un nozīmi Kristus draudzes kalpošanā. Kustība uzskata, ka tās saknes meklējamas apustuļu laiku pirmo kristiešu draudžu mācībā un kalpošanā. Piemēram, baznīcas vēsturnieks Dr. Kērtis Vords vasarsvētku kustību saista ar agrīnās baznīcas mēlēs runāšanas un garīgo dāvanu lietošanas praksi. Tomēr lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka mūsdienu pentekostālisma izcelsme meklējama 19. gadsimta evaņģēliskajās atmodas kustībās ASV un Lielbritānijā. Šo kustību, īpaši tā sauktās svētuma kustības mācībā un praksē tika akcentētas, piemēram, tādas tēmas kā Svētā Gara persona un tās īpašais darbs Kristus Miesā, cilvēka fiziska dziedināšana, Kristus otrā atnākšana. Šo kustību līderi uzskatīja, ka mūsdienu baznīca ir pazaudējusi to spēku un garīgo autoritāti, kāda piemita Jaunās Derības draudzei. Parādījās mācība par īpašu garīgu piedzīvojumu - Svētā Gara kristību, kas pieejams ikvienam kristietim, un visaptverošu garīgo atmodu pirms Kristus otrās atnākšanas. Daudzi agrīnie vasarsvētku kristieši šo kustību uztvēra kā Bībelē aprakstīto „vēlīno lietu”, kam jāatjauno Kristus draudzes harizmātiskā būtība. Turpini lasīt »

2011. gada 27. aprīlī pasaules kristīgo sabiedrību satrieca ziņa, ka autoavārijā Teksasā 79. gadu vecumā Mūžībā aizsaukts viens no pasaulē pazīstamākajiem evaņģēlistiem, mācītājiem un kristīgajiem praviešiem Deivids Vilkersons. Vilkersona vārds labi pazīstams arī Latvijas kristiešiem - gan ar grāmatām „Krusts un duncis”, „Liec bazūni pie mutes” un „Vēstījumu” sēriju, gan dievkalpojumiem Rīgā 2003. gadā un Tallinā 2004. gadā. Nu pravieša balss ir apklususi, taču mums paliek viņa bagātīgais garīgais mantojums.

Deivids Vilkersons dzimis 1931. gada 19. maijā Hamandā, Indianas štatā. Turpini lasīt »

Vietne “Laikmeta zīmes” vēlas jūs iepazīstināt ar divām brīnišķīgām personībām - Jāni un Ligitu Liniņiem, ģimeni, kas visu mūžu bijusi cieši saistīta ar militāro dienestu, bruņotajiem spēkiem un valsts aizsardzību. Jānis ir atvaļināts Zemessardzes majors, kas tomēr joprojām ir saistīts ar militāro sfēru, savukārt štāba virsseržante Ligita Liniņa savulaik bija 3.Zemessardzes novada personāldaļas speciāliste, bet tagad atrodas pelnītā atpūtā. Arī dēls Aleksandrs ir karavīrs, kurš pabeidzis prestižo Vestpointas militāro akadēmiju ASV un kā virsnieks kalpojis NBS sauszemes spēku vienībās.

****

- Visa jūsu ģimene ir saistīta ar militāro jomu. Tās ir tradīcijas, nejaušība vai kas cits?

Jānis: - Ja vēl 1990. gadā kāds man teiktu: “Jāni, tu būsi karavīrs!” - es atbildētu: “Nemūžam!” 1988.gadā atgriezos no dienesta padomju armijā un jutos laimīgs no turienes izsprucis. Domāju: tagad strādāšu tikai Latvijas labā! Armija šķita noiets etaps. Taču 1991.gadā uz barikādēm, sevišķi naktī, kad notika apšaude pie Iekšlietu ministrijas, man nācās daudz ko pārdomāt un nonācu pie secinājuma: jā, mums varbūt nepatīk militārisms, tomēr Latvi­jai tik un tā būs vajadzīga militāra aizsardzība un sava armija. Kas to veidos? Vai tā sauktie nacionālie kadri no padomju armijas? Ko viņi var izveidot? Tikai tādu pašu sistēmu, kāda bija krievu armijā. Vai mums tas patiks? Nē, nepatiks. Tāpēc, kad tika veido­ta Zemessardze un mani aicināja tai pievienoties, es, daudz nedomājot, piekritu. Turpini lasīt »

Reinhards Bonke ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu evaņģēlistiem, kam Dievs dāvājis žēlastību pasludināt Evaņģēlija vēsti un atvest Kristus krusta priekšā visvairāk ļaužu cilvēces vēsturē. Bonke kalpojis visā pasaulē, tomēr vispazīstamākais ir viņa svētīgais darbs Āfrikā.

Reinhards Bonke piedzima 1940. gadā Kēningsbergā, Austrumprūsijā, mācītāja ģimenē. Deviņu gadu vecumā viņš atdeva savu sirdi Kristum un drīz pēc tam sajuta Dieva aicinājumu veltīt dzīvi kalpošanai Āfrikā. Deviņpadsmit gadu vecumā Bonke iestājās Bībeles koledžā Velsā. Pēc tās pabeigšanas viņš tika ordinēts par mācītāju un septiņus gadus kalpoja kādā vasarsvētku draudzē Ziemeļvācijā.

Tomēr viņa sirds piederēja Āfrikai. 1967. gadā Bonke kopā ar sievu Anniju un dēliņu Kaju Uvi kā misionāri devās uz Lesoto Āfrikas dienvidos. Pirmos septiņus gadus tas bija parasts misionāra darbs - viņi uzcēla baznīcu Lesoto galvaspilsētā Maseru, nodibināja Bībeles korespondences kursus, sludināja gan Lesoto, gan citās Āfrikas zemēs. Tomēr Bonkes evaņģēlista sirds nejuta apmierinājumu - viņš vēlējās redzēt patiesi lielus un varenus Dieva brīnumdarbus.

Šādām sirds ilgām bija pamatots iemesls. 1972. gadā Dievs Bonkem parādīja vīziju - vairākas naktis pēc kārtas misionārs garā redzēja Āfrikas kontinentu, kas bija nomazgāts tīrs Jēzus asinīs. Vienlaikus viņš dzirdēja skaidru Svētā Gara balsi atkal un atkal sakām: „Āfrika tiks glābta!” Tolaik tas šķita gandrīz neiespējami, tomēr Bonke šo Dieva apsolījumu uztvēra nopietni. Par viņa mērķi kļuva pasludināt Evaņģēliju visai Āfrikai. Turpini lasīt »

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) starptautiskais partneris ir Starptautiskā Dieva Draudze, kuras centrs atrodas Klīvlandē, Tenesijas pavalstī ASV. Tā ir otra lielākā vasarsvētku draudžu apvienība pasaulē ar vairāk nekā 7 miljoniem locekļu 180 valstīs un teritorijās. Iepazīsimies ar šo kristīgo denomināciju tuvāk.

Dieva Draudzes sākums meklējams 19. gadsimta nogalē, kad baptistu mācītājs Ričards Špērlings nonāca konfliktā ar savu draudzi, jo uzskatīja, ka kristiešu vienotībai jābalstās uz mīlestības saitēm, nevis konfesionālu doktrīnu. Kaut arī viņš nebija domājis dibināt jaunu baznīcu, drīz vien kļuva skaidrs, ka palikt savā konfesijā nebūs iespējams. Turpini lasīt »

Reizi trijos gados kādā no Eiropas pilsētām notiek pasākums, kura mērķis ir vienot kontinenta vasarsvētku draudzes, organizācijas un atsevišķus ticīgos. Tā ir PEC (Pentecostal European Conference) - Vasarsvētku draudžu Eiropas konference. Pirmā šāda konference notika 1969. gadā Zviedrijas pilsētā Nīhemā un kopš tā laika, sākumā reizi gadā, vēlāk reizi trīs gados, vasarsvētku kristieši pulcējas kopā, lai slavētu un pielūgtu Dievu, aizlūgtu cits par citu, iepazītos ar vasarsvētku draudžu kalpošanu dažādās zemēs un misijas laukos.

PEC rīkotāja ir Vasarsvētku draudžu Eiropas sadraudzība (PEF - Pentecostal European Fellowship), kas koordinē kontinenta draudžu kopdarbu. Tās rīcības komitejā, kas sapulcējas reizi gadā, darbojas dažādu Eiropas valstu vasarsvētku draudžu līderi. Galvenā PEF misija ir PEC konferenču organizēšana, taču tā koordinē arī citu vasarsvētku draudžu kalpošanas nozaru - Vasarsvētku draudžu Eiropas misijas (PEM), Eiropas Vasarsvētku draudžu teoloģijas asociācijas (EPTA), Vasarsvētku draudžu Eiropas jaunatnes kalpošanas foruma (PEFY), Eiropas Vasarsvētku draudžu preses asociācijas (EPPA) un Vasarsvētku draudžu Eiropas sieviešu sadraudzības (PEFW) - darbu. Turpini lasīt »

Roberts un Tekla Prikuļi - laulāts pāris, kas dzīvē meklējuši un arī atraduši Dievu un kam Dievs nav tikai abstrakts jēdziens, bet sargs, palīgs un padomdevējs ikdienā. Roberts un Tekla ir kalpojuši gan draudzē „Dzīvības Avots”, gan citur. Šobrīd viņi ir Ķekavas vasarsvētku draudzes „Dzīvības ceļš” mācītāji.

****

- Kad iepazināties, vai jau bijāt kristieši?

Tekla: - Nē, mēs zinājām par Dievu, taču kristieši nebijām. Tautiskās atmodas laikā cilvēki pastiprināti meklēja Dievu, jo bija radušās jaunas iespējas to darīt. Parādījās kristīgā literatūra, kuru es daudz lasīju. Tolaik Dievs runāja uz visu tautu un arī uz mani. Lasīju Bībeli, laikrakstu „Svētdienas Rīts”, un sapratu, ka man vajadzīga draudze. Vienīgā, ko pazinu kopš bērnības, bija katoļu baznīca. Sāku to apmeklēt, tomēr nespēju īsti iejusties, tāpēc nolēmu labāk palikt mājās un lasīt Bībeli vienatnē.

Kādu dienu pēkšņi sapratu, ka esmu maldos, ka Dievs ir, bet es līdz šim esmu dzīvojusi bez Viņa, ka viss, kas man iepriekšējos gados par Dievu stāstīts, ir meli. Turpini lasīt »