Laikmeta zīmes

Tiem, kas seko līdzi notikumiem Latvijā, vēl spilgtā atmiņā skandāls, kāds izvērtās ap oktobra sākumā Rīgā paredzēto fotoizstādi “Maidana cilvēki”. Lai gan notikumi risinājās nu jau pirms vairākām nedēļām, tomēr visa šī jezga atklāj kādu daudz nopietnāku problēmu, nekā tikai fotoizstādes vandāliska izpostīšana, proti - sev par pārsteigumu esam uzzinājuši, ka patiesā vara suverēnā Eiropas Savienības valstī Latvijā pieder nevis tās tautai un valdībai, bet gan… Kremļa saimnieku radītās mītiskās “krievu pasaules” inspirētai vietējo ekstrēmistu saujiņai. Turpini lasīt »

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par to, kā bēgļu krīze Eiropā var ietekmēt Latviju (lasiet ŠEIT). Taču nu notikumi jau attīstīs pa stundām nevis dienām. Agresīvu imigrantu pūļi, kuru vidū daudz jaunu vīriešu spēka gados, bet ne ģimenes ar bērniem, kā tam vajadzētu būt, pārpludinājuši Eiropas dzelzceļus, autoceļus un pilsētas. Ir eksperti, kas domā, ka šādi ISIS un citas teroristu organizācijas Eiropā iepludina savus kaujiniekus. Kā netiešs apliecinājums tam ir grieķu policijas uzietie ieroči un munīcija bēgļiem sūtītajā humānās palīdzības kravā. Arī vairāku ES valstu izlūkdienesti ziņo, ka Eiropā bēgļu aizsegā ienāk islāma teroristi. Daži reliģiju pētnieki uzskata, ka sācis darboties islāma stratēģu izstrādātais Eiropas nemilitārās iekarošanas un islāmizācijas plāns. Šim mērķim teroristi nav vajadzīgi - Eiropā tikai jāiepludina milzīgs skaits musulmaņu, kas nākotnē iegūs ES pilsonību un kā likumīgi pilsoņi varēs pieprasīt respektēt viņu reliģisko pārliecību, iekļaujot islāma normas un tradīcijas Eiropas valstu likumdošanā.

Taču ANO un ES vadītāji izliekas to neredzam. Kā apmāti viņi turpina gvelzt muļķības, bet nedara neko, lai bēgļu krīzi atrisinātu tās saknē. Turpini lasīt »

Viena no jomām, kas mani interesējusi kopš pusaudža gadiem, ir arhitektūra. Ne tik daudz modernā, lai gan arī tā, bet senā, vēsturiskā arhitektūra, īpaši Latvijas pilsētu vēsturiskās celtnes. Skolas gados Vecrīgu tiku izstaigājis krustu šķērsu, iegriežoties katrā pagalmiņā, ielūkojoties katrā vārtrūmē, pievēršot uzmanību katrai sīkākajai arhitektūras detaļai. Staigājot pa Rīgas centra ielām un apbrīnojot jūgendstila mākslinieciskos dekorus, mans skats vienmēr bija vērsts augšup, lai spētu saskatīt to, ko lielākā daļa ikdienas steigas pārņemto rīdzinieku nekad dzīvē tā arī neieraudzīs. Šāda interese par senajām celtnēm bija un joprojām ir cieši saistīta ar manu lielo pieķeršanos vēstures tematikai.

Arī sapratne, ka viss unikālais Rīgas un citu Latvijas pilsētu arhitektūrā noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm, man izveidojās jau skolas gados. Turpini lasīt »

Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā 2015.gada vasarā ir 250 bēgļi, kurus, saskaņā ar premjerministres Straujumas solījumu Briselei, mūsu valstij būtu jāuzņem tuvāko pāris gadu laikā. Par šo jautājumu izsakās visi - vieni rīko protesta akcijas, citi aicina sabiedrību atmest aizspriedumus attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Trešajiem, kā vienmēr, nav konkrēta viedokļa, taču arī viņi vairāk sliecas piekrist, ka nekādus svešiniekus mīļajā Dievzemītē nevajadzētu gan.

Visi apstākļi liecina par to, ka šobrīd Latvijā NAV NEPIECIEŠAMO PRIEKŠNOTEIKUMU, lai uzņemtu lielu skaitu bēgļu vai citu imigrantu. Pašreizējā ekonomiskajā un etniskajā situācijā, ņemot vērā arī drošības apdraudējumus un lielas sabiedrības daļas aizspriedumus, mēs tam acīmredzami neesam gatavi. Tajā pašā laikā nevar piekrist argumentiem, ar kādiem pret bēgļu uzņemšanu uzstājas dažas sabiedrības grupas un nevalstiskās organizācijas. Turpini lasīt »

Klāt homoseksuāļu ilgi gaidītais slavas mirklis - “Eiropraids 2015″! Nedēļas garumā Latvijas galvaspilsētu okupēs seksuālie dīvaiņi no visas Eiropas. Ārzemju “kultūras nesējiem” beidzot būs iespēja apgaismot vietējos “tumsoņus” patiesā tolerancē! Pilsētas varasvīri kārtējo reizi izrādījušies bezspēcīgi un ierādījuši homoseksuāļiem prestižākās Rīgas centra ielas un parkus savas seksualitātes publiskai demonstrēšanai. Taču, varbūt labi, ka tā - daudziem, kas šodien ar vienaldzību izturas pret tamlīdzīgiem pasākumiem vai pat atbalsta tos, redzētais var izrādīties īsts šoks, kas ļaus saskatīt, kāds draņķis patiesībā slēpjas aiz krāšņā iesaiņojuma. Pats šokējošākais, ka viss šis balagāns tiek rīkots… par sabiedrībai domātu naudu.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība “Mozaīka” apgalvo, ka tās vienīgais mērķis esot panākt homoseksuāļiem tādas pašas tiesībās kā heteroseksuāliem ļaudīm. Bet, vai tā patiešām ir? Turpini lasīt »

Šodienas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā daudzām postpadomju valstīm aktuāls kļuvis jautājums par tās pilsoņu lojalitāti. Lojalitāti ne vien pret zemi, kur ērti dzīvot, bet arī pret valsti ar tās vēsturi, likumiem un vērtībām. Domājot par sabiedrības grupām, kuru lojalitāte visbiežāk tiek apšaubīta, pirmie prātā neviļus nāk krievu tautības iedzīvotāji un tā sauktie krievvalodīgie. Tomēr, vai tas nav tikai kārtējais iesīkstējušais stereotips, ka cittautieši vienmēr būs salīdzinoši nelojālāki nacionālai valstij nekā tās pamatnācija? Vai lojalitāte vispār atkarīga no etniskās piederības? Un kā ar latviešiem? Vai esam tik lojāli savai valstij kā domājam? Turpini lasīt »

Strādājot pie raksta “Varavīksne pār Latviju” (lasiet ŠEIT), interneta plašumos uzgāju kādu materiālu, kas savulaik publicēts “Ir.lv” blogu sadaļā. Raksta autors Nikomeds vēsta par eksperimentu bērnu agrīnas seksualizācijas jomā padomju Krievijā slavenā latviešu izcelsmes padomju polārpētnieka Oto Šmita dzīvesbiedres Veras Šmites vadībā. Godīgi sakot, par šādu vēstures faktu līdz šim neko nebiju dzirdējis. Taču boļševiku tā laika mēģinājums tik ļoti sasaucas ar Eiropas un visas Rietumu pasaules šodienas realitāti, ka piedāvāju šo rakstu arī jūsu uzmanībai.

****

1920.gadu sākumā boļševiki Maskavā iedibina laboratoriju - bērnunamu, kas sākotnēji paredzēts augsta ranga boļševiku bērniem (bērnunams “Starptautiskā solidaritāte” - Red.). Galvenā ideja šeit - audzināt “jaunus cilvēkus”. Īpaša nozīme te piešķirta tādai dzimumaudzināšanai, kas dod brīvu izpausmi visiem seksuāliem instinktiem. Pēc dažu gadu prakses šī inovācija tomēr tiek atzīta par neizdevušos. Taču tagad ko līdzīgu cenšas ieviest visā Eiropā. Turpini lasīt »

„Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Eiropas homoseksuāļu lobija aktivitātēm, kas nemitīgi cenšas gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā likumdošanā ieviest dažādus likumprojektus, regulas un rekomendācijas, lai nodrošinātu homoseksuālas orientācijas netraucētu popularizēšanu un īpašu tiesisko aizsardzību LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu) kopienām. Tāds daļēji bija gan Eiropas Parlamentā vairākas reizes noraidītais Portugāles deputātes Edītes Estrellas ziņojums, kurš paredzēja agrīnu bērnu seksualizāciju jau no bērnudārza vecuma, gan Ulrikes Lunačekas ziņojums, kas paredz LGBTI personām īpašas tiesības teju visās dzīves jomās.

Ulrike Lunačeka ir Austrijas eiroparlamentāriete, atklāta lesbiete, karojoša feministe šīs ideoloģijas visneiecietīgākajā un radikālākajā formā. Turpini lasīt »

Attīstoties demokrātijai, ne vien likumdevējiem un valstu valdībām, bet arī vienkāršajiem pilsoņiem kļuvis iespējams izvirzīt apspriešanai dažādas likumdošanas iniciatīvas. 2013. gada nogalē beidzās termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāiegūst līdzpilsoņu atbalsts. Nepieciešamo minimālo vienu miljonu parakstu vismaz septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs savāca trīs grupas - „Right2Water”, kas uzskata, ka ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece; „One of Us”, kas vēlas, lai ES izbeigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un „Stop Vivisection”, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi piedalījās parakstu vākšanā par iniciatīvu „Viens no mums” („One of Us”), kopumā savācot 9132 derīgus parakstus.

Institūcijām dots pusgads, lai validētu (pārbaudītu un apstiprinātu) parakstus, izvērtētu iniciatīvu tiesiskos, morālos un citus aspektus, un izlemtu, kā rīkoties tālāk. Speciāli izveidota komisija tiksies ar iniciatīvu organizatoriem, dodot iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvās izvirzītos jautājumus, uzklausīšana notiks arī Eiropas Parlamentā. Tad komisija pieņems gala lēmumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par katru no iniciatīvām un to, kas notiks tālāk. Kāda izrādīsies šī jaunā demokrātiskā procesa patiesā vērtība un vai pilsoņu iniciatīvas tiks ņemtas vērā arī Eiropas likumdošanā - to redzēsim nākotnē.

Pēdējos gados arī Latvijā vērojama līdzīga pilsoņu aktivitāte. Turpini lasīt »

Sabrūkot lielveikala „Maxima” jumtam, Latviju piemeklējusi lielākā traģēdija tās neatkarības vēsturē. Dievs mums dāvājis brīnišķīgu zemi Baltijas jūras krastā ar skaistu dabu un mērenu klimatu, un līdz šim esam bijuši pasargāti no lielām dabas kataklizmām un milzīgiem cilvēku upuriem. Tagad pienākusi arī mūsu patiesības stunda. 2013. gada 21. novembris uz mūžiem paliks ierakstīts mūsu valsts un tautas vissāpīgāko atmiņu reģistros.

Mani kā kristieti, pilsoni un Latvijas patriotu šis traģiskais notikums uzrunājis ar vairākām atziņām. Turpini lasīt »