Laikmeta zīmes

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par tā sauktajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā (lasiet ŠEIT), kas izraisījuši lielu viļņošanos gan pedagogu vidū, gan sabiedrības liberālāk noskaņotajā daļā. Daudziem par pārsteigumu izrādījies, ka šodien pat skolotāji vairs nesaprot, kas ir tikums un kas tāds nav. Pēdējos gadu desmitus sabiedrība tikusi pakļauta masīvam seksualizācijas, perversiju un tradicionālo vērtību nolieguma uzbrukumam, kas noārdījis visus vērtību orientierus. Šodien erotika sastopama itin visā - reklāmās, glancētos un mazāk glancētos žurnālos, televīzijā, kino, teātrī un kultūrā vispār, arī izglītības programmās.

Ak, ja runa būtu tikai par erotiku! Izcelts tiek tieši perversais. Kulturologs Arturs Priedītis savā blogā publicējis vērā ņemamas pārdomas par šo tēmu. Turpini lasīt »

Jau labu laiku Latvijas sabiedrībā, bet īpaši pedagogu profesionālajā vidē, norit diskusija par diviem grozījumiem Izglītības likumā. Viens no tiem vērsts uz tādas tikumiskās audzināšanas nodrošināšanu skolās, kas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē aizsargātām vērtībām, tostarp laulībai un ģimenei. Otrs uzliek par pienākumu darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja šī persona nav lojāla Latvijas Republikai vai tās Satversmei. Tāpat likums uzdod pedagogiem mācību procesā izglītojamajiem veidot pareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Zīmīgi, ka grozījumi, kas skar tikumību, vairāk satrauc latviešu pedagogus, kamēr tie, kas runā par lojalitāti - krievvalodīgo skolu skolotājus. Turpini lasīt »

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

Nacionālais jautājums Latvijā arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām ir gana aktuāls. Varētu domāt, ka kristīgajā vidē šis aspektam nevajadzētu būt tik pretrunīgam, kā tas ir sekulārajā sabiedrībā. Tomēr ikviens kristietis kā indivīds tāpat pārstāv kādu konkrētu nāciju, tautu vai tautību ar savu valodu, kultūru un tradīcijām. Gribam mēs to vai nē, nacionālais un etniskais faktors būtiski ietekmē mūsu mentalitāti, dzīves uztveri un paradumus, neatkarīgi no tā, vai mēs ticam Dievam vai neticam. Tāpēc jautājums paliek - vai nacionālās pretrunas, kādas valda sabiedrībā kopumā, kristiešu sabiedrību patiešām atstāj neskartu?

Pazīstams izteiciens vēsta: uz šīs zemes kristietim nav paliekošas Tēvijas! Patiesi, mēs visi agrāk vai vēlāk atstāsim šo pasauli un dosimies uz savu īsto - Debesu Tēviju. Tomēr, kamēr vēl esam uz šīs planētas, Dievs katram no mums devis konkrētu zemi un tautu, kurā esam piedzimuši un kuras valoda un kultūra ir neatņemama mūsu identitātes daļa. Turpini lasīt »

Jau labu laiku “Laikmeta zīmes” piesaistījuši kāda autora raksti sociālajā vietnē “Draugiem.lv”. Tie rakstīti ar smalku ironiju, precīzi un lakoniski atspoguļojot tajos aplūkoto problēmu, notikumu vai sociālo parādību. Taču no mūsu viedokļa pats svarīgākais ir, ka tie pilnībā atbilst “Laikmeta zīmju” veidotāju viedoklim un uzskatiem. Rakstu autors ir Jānis Stūris no Vecmokām, diemžēl neko vairāk par autoru sociālajos tīklos uzzināt nav izdevies. Tomēr viņa rakstītais ir tik trāpīgs un konkrēto parādību raksturojošs, ka “Laikmeta zīmes” nolēma ar Jāņa rakstiem iepazīstināt arī savus lasītājus. Un tā - trīs Jāņa Stūra raksti par pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā novēroto. Turpini lasīt »

Mūsu lasītājs Valdis Freimantāls jau labu laiku lūdza “Laikmeta zīmēm” veikt žurnālistu izmeklēšanu kādā visai miglainā lietā Latvijas visjaunāko laiku vēsturē. Runa ir par šķelšanos Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) 90.gadu sākumā un tam sekojošo iekšlietu struktūru darbinieku iebrukumu RLB namā (tā sauktajā “Māmuļā”), padzenot no RLB vienu no konfliktējošām pusēm. No jauna šis notikums aktualitāti ieguvis 2016.gada vasarā, kad valsts prezidentam atgriežoties atjaunotajā Rīgas pilī, starp mākslas darbiem, ko dažādi muzeji aizdeva pils telpu izdaiļošanai, bija arī minētajā nakts notikumā pazudis (nozagts?) krūšutēls. Šajā sakarā Freimantāla kungs, kurš ir šo notikumu aculiecinieks, uzrakstīja refleksiju, ko lielie plašsaziņas līdzekļi publicēt nevēlējās. “Laikmeta zīmes” tomēr nolēma Freimentāla kunga viedokli darīt zināmu lasītājiem. Rakstu publicējam mazliet saīsinātu un stilistiski nedaudz rediģētu. Turpini lasīt »

Aleksandrs Ņevzorovs - savulaik ļoti populārs krievu žurnālists un publicists, kura zvaigzne uzlēca Gorbačova “perestroikas” (pārbūve, pārkārtošanās) un “glasnostj” (atklātība) gaisotnē. Baznīcas kora dziedātājs, bez kaklasaites, ādas jakā, ar dīvainu mirdzumu acīs - viņš katru vakaru Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) televīzijā atklāja patiesību par padomjzemes skarbo īstenību. Viņa raidījums “600 sekundes” bija megapopulārs. Ņevzorovs paspēja būt klāt gandrīz visos PSRS karstajos punktos. Ložmetēja kārtai līdzīgais runas temps un ātrums, ar kādu ekrānā mainījās kadri, šodien vairs nav nekas sevišķs, bet tolaik uz padomju TV diktoru labi nostādīto balsu un samēģināto raidījumu fona šie sižeti šķita gluži kas neticams.

Tomēr Baltijas valstu iedzīvotājiem Ņevzorovs atmiņā palicis kā ļoti negatīvs personāžs. Viņš bija nelabvēlīgi noskaņots pret Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību un nacionālo atmodu Baltijā sauca par “nacionālistu dumpi”, ko bargi jāapspiež, bet bēdīgi slaveno omoniešu zvērības - par varoņdarbiem. Turpini lasīt »

Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.

Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »

2015.gada 15.oktobrī Eiropas pilsoņu komiteja “Mamma, tētis un bērni” (”Mum, Dad and Kids”) iesniedza Eiropas Komisijā pieteikumu jaunai Eiropas pilsoņu iniciatīvai. Pieteikums tika apstiprināts un 2015.gada 11.decembrī oficiāli reģistrēts Eiropas Komisijā. Organizatoriem tagad ir viens gads, lai savāktu 1 miljonu Eiropas Savienības pilsoņu parakstu, tostarp Latvijā vismaz 6000 parakstu.

Noslēdzot laulību, vīrietis un sieviete pauž vēlēšanos uzņemties vienu no visu laiku ievērojamākajiem projektiem - dibināt kopīgu ģimeni. Valsts neatzīst laulību jūtu dēļ, bet tādēļ, ka paaudžu nomaiņa un bērnu audzināšana garantē tautas nākotni. Tas izskaidro laulības nozīmīgumu, bet svarīgi ir atcerēties, ka laulība nav līgums - tā ir institūcija. Laulība pasargā ģimeni, jo balstās uz apņemšanos dzīvot kopā savstarpējā cieņā un atbildībā par bērniem, kas dzimuši šajā savienībā. Turpini lasīt »

Saskaņā ar LR Satversmi, Latvija ir demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tās tautai. Mēs esam tiesīgi lemt, ierosināt un atcelt likumus. Taču, pieņemot grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, valdība 2012.gada 8.novembrī faktiski atņēma tautai tās likumīgo varu un nesamērīgi ierobežoja pilsoņu iespējas ierosināt un apturēt likumus Saeimā.

Likuma grozījumi nosaka, ka no 2015.gada 1.janvāra līdz tam nepieciešamo 10 000 parakstu slieksnis jebkuras tautas ierosinātas likumdošanas iniciatīvas virzības sākšanai ir paaugstināts līdz 155 144 apstiprinātiem parakstiem. Tāpat likumprojektu ierosinātājiem pašiem jāsedz izdevumi, kas varētu sasniegt aptuveni 500 000 eiro. Tā ir gandrīz nepārvarama barjera jebkurai iniciatīvai. Turpini lasīt »