Vēlreiz par dzīvi Padomju Latvijā. 2.daļa – sociālie pakalpojumi, izglītība un… rusifikācija

Ievietoja | Sadaļa Polemika, Vēsture | Publicēts 18-10-2021

Šis raksts tapis kā papildinājums publikācijai “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kuras mērķis bija atspēkot populārākos mūsdienās izplatītos mītus par padomju laiku. Reizē šī ir arī atbilde internetā lasāmajam rakstam “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Mūsu raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par tādiem jautājumiem kā Brežņeva “zelta laikmets”, padomju ekonomika, darba apmaksa, preču kvalitāte, zagšanas darbavietā un pat par publiskajām tualetēm. Šoreiz stāsts par pensijām, formālo un interešu izglītību, medicīnu, kultūru, ceļojumiem un rusifikācijas politiku. Lasi un uzzini arī tu! Turpini lasīt »



Vēlreiz par dzīvi padomju Latvijā. 1.daļa – sistēma, ekonomika un… sabiedriskās tualetes

Ievietoja | Sadaļa Polemika, Vēsture | Publicēts 20-09-2021

Savulaik “Laikmeta zīmēs” publicējām rakstu “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” divās daļās, kurā centāmies atspēkot vairākus populārus mītus, kādi dažkārt šodien tiek izplatīti par dzīvi Padomju Savienībā un specifiski Padomju Latvijā. Nesen interneta plašumos uzgājām līdzīgu rakstu - “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Nosaukums un mērķis it kā līdzīgi, taču skatījums - pavisam cits. Lai gan raksta autors uzskata sevi par “uzticamu liecinieku” un atzīst, ka “absolūti objektīvs skatījums uz padomju periodu ir gandrīz neiespējams”, tomēr šķiet, it kā mēs būtu dzīvojuši divās pilnīgi atšķirīgās valstīs.

Jāteic, minētais raksts uzrakstīts saistoši un nav pārāk neiecietīgs pret citādi domājošajiem, kā tas līdzīgās publikācijās nereti notiek. Autors it kā objektīvi mēģina paraudzīties uz dzīvi Padomju Latvijā “attīstītā sociālisma” periodā. Bet, vai patiešām objektīvi? Lasot rakstu tomēr nepamet sajūta, ka autora mērķis bijis slavināt dzīvi Padomju Latvijā un izcelt sociālisma priekšrocības iepretī “pūstošajam kapitālismam”, tāpat radīt iespaidu par šodienas Latviju kā neizdevušos, noziedznieku pārvaldītu valsti. Tātad, tieši tas, ko savā propagandā pret mūsu valsti jau gadiem izmanto Krievija. Turpini lasīt »

Priecīgus Uzvaras svētkus!

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 06-05-2020

Kaut arī 2020.gada pavasaris paiet kroņvīrusa zīmē un visi publiskie pasākumi atcelti, vēlme atzīmēt “kalendāra nemieru” gadadienas tajās iesaistītajiem nav zudusi. Leģionāru atceres dienu 16.martā latvieši pavadīja klusi un mierīgi, vien atsevišķiem nelieliem ļaužu pulciņiem vai ģimenēm individuāli noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un Lestenes Brāļu kapos. Krietni citādāka ir lielās “brāļu tautas” mentalitāte. Pat ja masu pulcēšanās pie “uzvaras staba” Pārdaugavā šogad nenotiks, Rīgas un citu pilsētu krievvalodīgo mikrorajonu dzīvokļos šņabi dzers un uzvaru atzīmēs uz nebēdu. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 4.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-07-2019

Šī ir ceturtā un pēdējā publikācija rakstu sērijā par tā sauktās perestroikas posmu Padomju Savienības vēsturē. Pirmajā daļā apskatījām pārbūves sākumposmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim (lasiet ŠEIT). Otrajā daļā stāstījām par notikumiem no 1987.gada sākuma līdz 1989.gada vasarai (lasiet ŠEIT), kas iezīmējās ar pirmajām jūtamajām pārmaiņām un sabiedrības demokratizāciju, taču arī pirmajām valsts dezintegrācijas pazīmēm. Publikācijas 3.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar notikumiem bagātāko perestroikas posmu, kas noslēdzās ar 1991.gada augusta puču. Šajā pēdējā raksta daļā runāsim par īso, bet daudziem maz zināmo laika posmu pēc Augusta puča līdz PSRS likvidēšanai 1991.gada decembrī. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 3.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 04-07-2019

Esam nonākuši līdz trešajam un izšķirošajam pārbūves jeb perestroikas posmam. Šajā posmā notikumu attīstība bija tik strauja un pašu notikumu tik daudz, ka grūti par visiem viena raksta ietvaros pastāstīt. Tas bija laiks, kas lielā padomju impērija sāka irt pa vīlēm, notika vēl nepieredzēta ekonomikas lejupslīde, veikalu plaukti kļuva pilnīgi tukši un daudzu preču iegādei nācās ieviest talonu sistēmu, savukārt nacionālajās republikās pieauga vietējo tautu pašapziņa un neatkarības tendences, turpinājās lieli etniskie konflikti. Periods noslēdzās ar valsts apvērsuma mēģinājumu 1991.gada augustā. Aplūkosim šos procesus detalizētāk. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-06-2019

Pārbūves jeb perestroikas laiks - viens no būtiskākajiem periodiem Padomju Savienības vēstures noslēguma posmā, kas noveda pie šīs pēdējās pasaules impērijas sabrukšanas. Mūsu publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par pārbūves priekšvēsturi Andropova reformu laikā un perestroikas 1.posmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim. Šajā rakstā apskatīsim pārbūves 2.posma notikumus gan politiskajā, gan ekonomiskajā un sabiedriskajā jomā. Šis materiāls īpaši noderēs tiem, kas paši padomju laiku nav pieredzējuši, pārējie varēs vēlreiz atcerēties šos trauksmainos, taču neapšaubāmi interesantos gadus. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 05-06-2019

Okupācijas laikā dzīvojošie labi atceras tā saukto perestroikas jeb pārbūves laiku pirms paša PSRS sabrukuma. Droši vien par šo posmu Padomju Savienības vēsturē skolā un no vecākiem un vecvecākiem kaut ko dzirdējuši arī tie, kas dzimuši jau neatkarīgās Latvijas gados. Kas īsti bija perestroika? Pārmaiņu process PSRS ideoloģiskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kuru izstrādāja un vadīja PSKP CK ģenerālsekretārs, vēlāk PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un viņa komanda. Perestroikas mērķis bija PSRS ekonomikas intensificēšana un pārveidošana, kā arī sabiedriski politiskās sistēmas demokratizācija. Šis šodien tik pretrunīgi vērtētais laiks būtiski skāra arī okupētās Latvijas iedzīvotājus - toreizējo Latvijas PSR. Šajā rakstā nedaudz ieskicēsim svarīgākos perestroikas procesus, notikumus un ideoloģiskos jēdzienus. Turpini lasīt »

Ieva Nikoleta Dāboliņa. Olimpiāde

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 21-01-2019

Šis mīļi nostalģiskais stāstiņš ir mākslinieces, dzejnieces un publicistes Ievas Nikoletas Dāboliņas atmiņas par bērnību - laiku pirms 1980.gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm. Tiesa, Rīgā neviens no Olimpiādes pasākumiem nenotika, taču šis visas padomju valsts dzīvē tik svarīgais notikums tā vai citādi atstāja pēdas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas darbaļaužu ikdienā. Padomju laiki… Apbrīnojama ir Ievas Nikoletas spēja uz šo laikmetu paraudzīties gan bērna acīm, gan vienlaikus ar krietnu pieauguša cilvēka ironijas devu. Iespējams, mūsdienu jauniešiem daudz kas no tā, par ko raksta Ieva, šķitīs svešs un nesaprotams, tomēr mums, kas esam piedzimuši, uzauguši un dzīvojuši tajos tālajos gados, šis stāsts atsauks atmiņā laiku, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Un kaut arī trakajā sistēmā, kurā tolaik visi dzīvojām, atgriezties negribētu, tā bija mūsu bērnība, mūsu jaunības laiks…

****

Lielā Maskavas Olimpiāde nāca ar joni un atnesa lielas pārmaiņas mūsu dzīvē. Turpini lasīt »

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja. Struktūra un uzdevumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2019

2018.gada nogalē Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā sākti publicēt VDK arhīva materiāli. Īpašu interesi sabiedrībā izraisījusi čekas aģentu uzskaites kartotēka, pareizāk sakot tas, kas no tās palicis Latvijā. Tomēr daudziem aģentu kartīšu izpēte sagādā krietnas galvassāpes, jo bez papildus zināšanām par VDK nav īsti saprotama daudzo tās daļu un nodaļu numerācija un citi apzīmējumi, kas atrodami kartītēs. Tāpēc šajā rakstā centīsimies īsi ieskicēt Latvijas PSR VDK vēsturi, iestādes kopējo struktūru, kā arī atsevišķu tās struktūrvienību numurus, nosaukumus un darba uzdevumus. Ceram, ka tas palīdzēs labāk saprast gan jau publiskotos VDK dokumentus, gan tos, kas vēl tikai tiks publicēti tuvākajos gados. Turpini lasīt »

Čekas arhīvu atvēršana. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 07-01-2019

Čekas arhīvu publiskošana ir sākusies - beidzot “maisiem” gals vaļā. Zīmīgi, taču ne pārsteidzoši, ka VDK dokumentu publicēšana internetā sākta tieši ar aģentu kartotēku, jo to taču visi tik ļoti vēlējās redzēt - kurš no kaimiņiem, paziņām, skolas vai darba biedriem izrādīsies stukačs? Tagad to zinām, bet vai esam apmierināti? Ieguvuši lielāku sirdsmieru? Latvijas sabiedrība beidzot panākusi izlīgumu, kā daudzi pirms tam uzskatīja? Nekā tamlīdzīga - drīzāk gan piedzīvojusi vilšanos, kā jau zinoši ļaudis to prognozēja. Nopietna lustrācija - lūk, kas bija vajadzīgs Latvijai, nevis VDK kartotēkas palieku publicēšana, kuras mums “laipni” atstājusi Maskava. Vai visa šī ažiotāža ap “čekas maisiem” ir iegūtā labuma vērta? Uz šo jautājumu lai katrs atbild pats. Turpini lasīt »