Laikmeta zīmes

Viens no spilgtākajiem kristīgās mūzikas virzieniem vienmēr bijis un joprojām ir melnādaino ļaužu gospelmūzika. Gospela saknes rodamas melnādaino vergu garīgajos dziedājumos, kas pauda šo ļaužu sāpes un ciešanas, bet vienlaikus arī cerību, prieku Kungā un reliģisku dedzību. Tāpēc spiričueli un gospels ir kas vairāk nekā tikai baznīcas mūzika. To garīgā degsme devusi nozīmīgu ieguldījumu blūza attīstībā, bagātinājusi soulmūziku un aizdevusi ritmu agrīnajam rokenrolam. Tādi pazīstami melnādainie mūziķi kā Rejs Čārlzs, Mazais Ričards, Džeims Brauns, Areta Frenklina un daudzi citi savu muzikālo karjeru sākuši baznīcā dziedot gospeļus.

Nenoliedzami, viens no vadošajiem šā žanra pārstāvjiem ir amerikāņu dziedātājs, pianists, komponists, producents un mācītājs Andrē Kroučs. Jau vairāk nekā 40 gadus viņa dziesmas skan gan uz koncertskatuvēm, gan dievkalpojumos, daudzas no tām kļuvušas par mūsdienu kristīgās mūzikas klasiku. Kroučs atdevis gospelam atpakaļ to, ko tas savulaik aizdevis citiem mūzikas žanriem. Viņa mūzika ir gospela, soula, ritmblūza, džeza, roka, popa un disko sajaukums, tomēr tā saglabā unikālu identitāti un ir nenoliedzami mūsdienīga. Turpini lasīt »

Vokālais džeza sekstets Take 6 - viena no oriģinālākajām, radošākajām un neatkārtojamākajām vokālajām grupām, kāda jebkad dzirdēta pasaules popkultūrā.

Take 6 - tie ir seši melnādaini puiši: bass Alvins Čea, baritons Sedriks Dents, pirmie tenori Klods Maknaits un Marks Kibls, otrie tenori Džojs Kibls un Deivids Tomas. Take 6 savdabīgo skanējumu nav iespējams iekļaut kādā noteiktā mūzikas stilā, viņu kompozīcijās saklausāms gan džezs, ritmblūzs un souls, gan pops, dū - vops un hip - hops, taču, kā stāsta Sedriks Dents: “Patiesībā Take 6 izauga no klasiskās melnādaino gospelmūzikas četrbalsīgās dziedāšanas tradīcijas.” Turpini lasīt »

Lielu popularitāti pasaulē ieguvusi mūzika, kurā tiek izmantoti folkloras un etniskie elementi. Sevišķi lielu ievērību izpelnījusies senajās ķeltu tradīcijās balstītā mūzika. Labi pazīstami tādi mākslinieki kā Clannad, Enja, Moija Brennane, kristīgajā mūzikā Šīla Volša, Edens Bridge un citi. Taču vieni no pirmajiem ķeltu kultūras pārstāvjiem kristīgajā mūzikā bija britu grupa Iona.

Iona (Aijona) ir sens vārds gēlu valodā un nozīmē - Svēto sala. Ģeogrāfiski tā ir neliela sala Skotijas rietumu piekrastē. Vēsturiski Aijona ir vieta, kur Sv. Kolumba 563. gadā kopā ar divpadsmit domubiedriem nodibināja klosteri, kas vēlāk kļuva par kristietības centru Skotijā. Bet muzikāli Iona ir grupa, kuras dziesmas stāsta par kristīgās ticības vēsturi Britu salās. Turpini lasīt »

Šobrīd pasaulē vērojama pastiprināta interese par ķeltu mūziku un arī reliģiju - gan pagānisko, gan kristīgo. Tādi vārdi kā Clannad, Enja (Enya) un Moija Brennane (Moya (Maire) Brennan) pazīstami ikvienam viņu mūzikas cienītājam. Šie mākslinieki aizsāka procesu, kuru žurnāls Time nodēvējis par “vispasaules īru mūzikas renesansi”. Pateicoties viņiem, mūzikas veikalu plauktus rotā uzraksti world music, celtic music, new age music. Taču ne visi zinās, ka šos māksliniekus saista ne vien mīlestība pret savas tautas mūziku, bet arī ģimeniskas saites. Šoreiz par vienu no pazīstamākajām šīs ģimenes pārstāvēm - Moiju Brennani. Turpini lasīt »

Cilvēks, par kuru droši var teikt - uzvarētājs. Cilvēks, kurš lielāko daļu sava mūža pavadījis uz lielās skatuves. Cilvēks, kurš producējis vairāk nekā 140 singlus un 80 albumus vairāk nekā 250 miljonus eksemplāru lielā koptirāžā. Cilvēks, kurš joprojām savus cienītājus iepriecina ar jaunām dziesmām un koncertuzvedumiem. Cilvēks, kurš vairākus gadus pēc kārtas atzīts par populārāko kristieti pasaulē, apsteidzot pat Romas pāvestu un Māti Terēzi. Angļu rokmūzikas dzīvā leģenda, unikāla personība, viens no visiemīļotākajiem māksliniekiem pasaulē.

Klifa Ričarda īstais vārds ir Harijs Rodžers Vebs. Viņš dzimis 1940. gada 14. oktobrī Laknovā, Indijā, Rodžera un Dorotijas Vebu ģimenē. 1948. gadā Harijs kopā ar vecākiem un trim jaunākajām māsām pārcēlās uz dzīvi Anglijā. Viņi apmetās Česhantā, Hertfordšīrā, kur Harijs mācījās vietējā skolā, bet pēc tās beigšanas iekārtojās darbā kādā kantorī par klerku.

Sešpadsmitajā dzimšanas dienā tēvs Harijam uzdāvināja pirmo ģitāru. “Viņš man iemācīja trīs akordus,” saka Klifs. “Daudziem maniem vienaudžiem vajadzēja izvēlēties starp darbu pakalpojumu sfērā jeb vietējā fabrikā. Es laimīgi “iespruku” mūzikā.” Jau skolas gados viņš dziedāja grupā The Quintones, bet 1958. gadā nodibināja vienību The Dick Teague Skiffle Group. Vēlāk grupa pārtapa par The Drifters, bet pats Harijs Vebs par Klifu Ričardu. Turpini lasīt »

Runājot par pasaulslaveno īru rokgrupu U2, nevar nepieminēt tās līderi Bono, jo tas, ko dara, domā vai runā Bono, lielā mērā skar visu grupu. Šoreiz par Bono pretrunu pilnajām, tomēr visai ciešajām attiecībām ar baznīcu, kristietību un Dievu.

Jau gandrīz 30 gadus cilvēki mēģina vērtēt Bono garīgo pārliecību, klausoties viņa dziesmās, analizējot intervijās teikto, vērojot izturēšanos sabiedrībā. Daudziem teju vai par sporta veidu kļuvis izķidāt katru U2 dziesmu, meklējot tajā atsauces uz Jēzu un Viņa mācību. Kas tad īsti ir Bono? Baznīcu viņš apmeklē neregulāri, taču Dievu lūdz daudz. Viņam patīk lūgšanā pateikties par dienišķo maizi, taču patīk arī izmantot “sabata stundas”, cik bieži vien iespējams. Viņa mīļākā Bībeles versija ir Jūdžina Pītersona parafrāze The Message. Viņš ignorē Brūsu Springstīnu un The Rolling Stones, bet labprāt brīvo laiku pavada kopā ar Maiklu V. Smitu un Emiju Grantu. Bono apzinās, ka viņa personīgā ticība interesē daudzus, taču tas viņu neuztrauc. Ar sievu Alisoni laimīgā kopdzīvē nodzīvots teju gadsimta ceturksnis, jau daudzus gadus U2 ir viena no mākslinieciski un profesionāli labākajām grupām pasaulē, un arī ārpus skatuves viņš spējis piepildīt savu aicinājumu. Taču, kad Bono runā par palīdzības sniegšanu badacietējiem vai AIDS upuriem, tas ir gluži cits vīrs - pilns dedzības un dievišķas žēlsirdības. Turpini lasīt »

Šķiet, neatradīsies neviens mūzikas mīļotājs, kas nebūs dzirdējis leģendārās īru rokgrupas U2 vārdu. Tie ir vīri, kas spējuši izcīnīt “Pasaules labākās grupas” goda titulu un pelnīti - gandrīz 30 karjeras gados iegūta un saglabāta neatslābstoša klausītāju interese, pārdots miljoniem ierakstu kopiju, koncertēts teju visās pasaules zemēs. Runājot par grupu, nereti tiek uzdots jautājums par viņu kristīgo pārliecību. Viedokļi ir pretrunīgi pat pašu kristiešu vidū, bet, lai nu kā - U2 par savējiem sauc kā ticīgie, tā neticīgie, kristieši un citu reliģiju piekritēji. Jūsu uzmanībai ieskats grupas radošajā biogrāfijā. Turpini lasīt »

2003. gada 12. septembrī ziņu aģentūras vēstīja, ka mūžībā aizgājis vīrs, kuru pasaule pazina kā Man in Black - Cilvēku melnā. Tā sauc viņa 1971. gadā sarakstīto dziesmu, tāds visu mūžu bija viņa ģērbšanās stils kā solidaritātes zīme ar šīs pasaules apspiestajiem un pazemotajiem. Šo cilvēku dēvē par 20. gadsimta kantrimūzikas leģendu, taču tikpat nozīmīgs ir arī viņa devums folkmūzikas, gospela, blūza un rokenrola attīstībā. Viņu sauc Džonijs Kešs.

Visus Keša muzikālās karjeras sasniegumus nav iespējams uzskaitīt. Viņš izcīnījis 100 dažādas balvas un goda nosaukumus, starp tām 11 Grammy un 10 Amerikas Kantrimūzikas asociācijas balvas. Viens no nedaudziem mūziķiem pasaulē, kura albumu koptirāža pārsniedz 50 miljonus. Savas karjeras gados Kešs ierakstījis vairāk nekā 1500 dziesmu, no kurām 400 ir paša sarakstītas. Autortiesību aģentūra BMI veselas 23 reizes viņam piešķīrusi balvu par gada komerciāli veiksmīgāko dziesmu. Par ieguldījumu populārās mūzikas attīstībā viņa vārds iemūžināts trīs no Amerikas mūzikas industrijas slavas zālēm - Kantrimūzikas, Rokenrola un Dziesmu autoru slavas zālēs. Turpini lasīt »

Jau vairāk nekā četrus gadu desmitus šī mākslinieka daiļrade ierindojama starp spožākajām mūsdienu popkultūras vērtībām. Viņš ir sarakstījis aptuveni 500 dziesmu, izdevis vairāk nekā 50 albumus un dziesmu izlases, kuru koptirāža pārsniedz 57 miljonus, piedalījies neskaitāmās kino un TV filmās. Viņa kontā ir piecas Grammy balvas, pa vienam ‘oskaram’ un ‘zelta globusam’. Savas karjeras gados viņš dziedājis folku un blūzu, kantri un gospeli, ritmblūzu un rokenrolu. Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko dziesmu sarakstā iekļautas 12 viņa kompozīcijas. Kopš 1988. gada šī cilvēka vārds rotā Rokenrola Slavas zāli Klīvlendā. Viņu sauc Bobs Dilans. Turpini lasīt »