Laikmeta zīmes

2001.gada nogalē, kad Amerikas Gospelmūzikas asociācija nominēja kārtējos māksliniekus savai Slavas zālei, viņu vidū bija lasāms arī Elvisa Preslija vārds. Desmitiem gadu Elvisa talanta cienītāji centušies izprast viņa popularitātes fenomenu, taču nav tik vienkārši Preslija dzīvi un daiļradi iekļaut noteiktās kategorijās. Viņš bija pretrunīga, pat traģiska personība. Kaut arī dzimis un uzaudzis kristiešu ģimenē, Elviss visu mūžu pavadīja dzīves jēgas meklējumos, taču tā arī nekad līdz galam neatgriezās pie savas bērnu dienu ticības.

Viens no avotiem, kur Preslijs meklēja atbildes uz dzīves eksistenciālajiem jautājumiem, bija grāmatas. Lielākoties tās bija reliģiska satura un pavadīja viņu visos ceļojumos un koncertturnejās. Līdzās Elvisam vienmēr atradās Bībele, taču vienlaikus viņš aizrāvās arī ar Austrumu reliģijām un misticismu. Tomēr vislielāko mierinājumu Preslijs guva gospelmūzikā. Viņa ģimenes garīgajām saknēm un gospelmūzikai bija milzīga nozīme vēlākajā “rokenrola karaļa” dzīvē un daiļradē. Turpini lasīt »

Rakstu sērijā “Dzimuši Latvijā” stāstām par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, bet dzīves lielākos panākumus guvuši citās zemēs, aiznesot Latvijas un Rīgas vārdu tālu pasaulē. Līdz šim galvenokārt esam rakstījuši par tiem, kas jau devušies Mūžībā, taču domājot par personībām akadēmiskās mūzikas kontekstā, pārsteigti konstatējām, ka visi, par kuriem būtu vērts uzrakstīt, joprojām ir mūsu vidū. Lai arī tā, šīs personības tomēr pelnījušas, lai par tām pastāstītu tuvāk. Tieši tāpat kā par Kluci, Muhinu un Rotko mākslā (ŠEIT), Liepu, Godunovu un Barišņikovu baletā (ŠEIT), Ostvaldu, Valdenu un Canderu zinātnē (ŠEIT). Viņi visi ir mūsu zelta fonds. Tāpēc šoreiz jūsu uzmanībai - Gidons Krēmers, Miša Maiskis un Mariss Jansons. Turpini lasīt »

Jau divdesmit gadus Latvijas kristīgajā mūzikā pazīstams dziedātājas un dziesmu autores Sintijas Gravas vārds. Tomēr iespējams, ka daudziem jaunākās paaudzes kristiešiem šis vārds var būt arī mazāk dzirdēts vai pat gluži svešs, kaut Sintijas dziesmas Latvijas Kristīgā radio ēterā skan visai bieži. Tāpat iespējams, ka daudzi, kas Sintijas dziesmas tomēr ir dzirdējuši, nemaz nezina, kas ir to autore, un ja arī zina, tad tikpat kā neko nezina par Sintiju pašu. Tādēļ iepazīsimies - kristīgā dziesminiece un dziesmu autore Sintija Grava. Turpini lasīt »

Viens no mūsdienu kristīgās mūzikas atzītākajiem māksliniekiem un ražīgākajiem dziesmu autoriem ir Stīvens Kērtiss Čepmens. Viņš ierakstījis vairāk nekā 20 albumus, viņa muzikālo sasniegumu klāstā ir piecas Grammy balvas, 58 kristīgās mūzikas Dove balvas, Amerikas mūzikas balva (American Music Award), divi platīna un desmit zelta albumi, vairāk nekā desmit miljonu pārdotu albumu kopiju visā pasaulē, 48 dziesmas, kas sasniegušas augstākos vērtējumus radiostaciju dziesmu tabulās. Viņš pazīstams arī sabiedriskajā un žēlsirdības darbā. Turpini lasīt »

20.gadsimta 80.gadu beigās pazīstamā televīzijas evaņģēlista Džerija Falvela (Jerry Falwell) dibinātajā Liberty universitātē Linčburgā, Virdžīnijas pavalstī ASV, satikās divi jauni kristīgi mūziķi - baltais reperis Tobijs Makīans (Toby Michael McKeehan) ar iesauku Tobijs Maks (Toby Mac) un melnādainais Maikls Taits (Michael Tait). Viņi nolēma muzicēt kopā, pārcēlās uz Vašingtonu un izveidoja grupu DC Talk and the One Way Crew. Vēlāk viņiem pievienojās Kevins Makss (Kevin Max Smith). Vēl universitātes laikos puiši ierakstīja demoalbumu Christian Rhymes to a Rhythm un spēja pārdot 3000 tā kopiju. Tas bija ievērojams panākums demoalbumam, kas noveda pie kontrakta parakstīšanas ar kompāniju ForeFront Records.

Tomēr ForeFront vadībai grupas nosaukums šķita pārāk garš un viņi to saīsināja uz DC Talk. Savulaik domājot par nosaukumu jaunajai grupai, Tobijs un Maikls burtiem DC bija piešķīruši tīri ģeogrāfisku jēdzienu, proti, tie apzīmēja apvidu, kur grupa darbojās - Washington DC (District Columbia - Kolumbijas apgabals). Taču ForeFront menedžeri tiem atrada pavisam citu izskaidrojumu. Tagad grupas nosaukums tika tulkots kā decent christian talk - pieklājīgas kristīgas sarunas. Turpini lasīt »

Gospelmūzika jeb gospelis ir viens no mūsdienu kristīgās mūzikas žanriem. Ar šo jēdzienu gan reizēm mēdz apzīmēt visai plašu mūzikas stilu un žanru spektru, kuru saturs, izpildījuma maniere, garīgā nozīme un pat definīcija dažādos pasaules reģionos var atšķirties, atkarībā no kultūras un sociālā konteksta. Reizēm gospelmūzikai var būt tikai estētiska baudījuma nozīme, taču tikpat labi tā var tikt izmantota arī kā komerciālos nolūkos izklaides industrijas vajadzībām. Tomēr, kā to izteic pats žanra nosaukums (gospel angļu val. - Evaņģēlijs), šīs mūzikas primārais un galvenais uzdevums ir pasludināt pasaulei mūzikā ietērptu vēsti par Dievu.

Nereti par gospelmūziku plašākā nozīmē dēvē visu moderno kristīgo mūziku, tomēr arī šī jēdziena šaurākā nozīmē šī mūzika stilistiski nav viendabīga. Tā sauktais Dienvidu gospelis (Southern gospel) apvieno šlāgera, kantrī, džeza, svinga un vokālās mūzikas iezīmes un raksturīgs ASV dienvidu štatu evaņģēlisko draudžu muzikālajai kalpošanai. Par šī virziena vienu daļu uzskata arī 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma evaņģēliskās himnas un to mūsdienīgās apdares. Tāpat par gospeli dēvē kristīgo kantrīmūziku (country gospel) un kristīgo blūzu (gospel blues). Tomēr žanrs, ar ko mums pamatā asociējas jēdziens “gospelis”, ir melnādaino gospelmūzika jeb tā sauktais black gospel. Turpini lasīt »

Zviedru dziedātāja, māksliniece un rakstniece Lēna Marija Klingvāla (Vendeliusa) pasaulē plašāk pazīstama kā “meitene bez rokām”. Viņa piedzima bez rokām un ar citām fiziskām nepilnībām, tomēr Dievs, it kā kompensējot meitenes fiziskos trūkumus, piešķīris Lēnai talantus daudzās citās jomās. Nelokāma ticība un gara spēks palīdzējuši šai sievietei būt pārākai par savu invaliditāti un kļūt par vienu no redzamākajiem Dieva žēlastības un mīlestības piemēriem pasaulē. Iepazīsimies ar Lēnas Marijas neparasto dzīvesstāstu.

Lēna Marija šīs pasaules gaismu ieraudzīja 1968.gada 28.septembrī Zviedrijas pilsētiņā Hābo netālu no Jenčepingas. Viņas vecāki bija kristieši, kas ļoti gaidīja savu pirmdzimto. Taču, kad Lēnu Mariju pirmoreiz apskatīja ārsts, viņš iesaucās: “Ak, mīļie! Cik briesmīgi!” Turpini lasīt »

Kad Latvijas kristīgajās grāmatnīcās pārdošanā parādījās pirmie kristīgās mūzikas albumi, viens no pirmajiem nopērkamajiem ierakstiem bija divi Fila Kigija albumi - Time 1 un Time 2, kas bija izdoti sakarā ar Fila 25 gadu (1970 - 1995) radošās daiļrades jubileju. No šīs dziesmu izlases ieguvu plašāku skatījumu par Fila mūziku, un viņa mūzikas vienkāršība, reizē profesionālisms, kā arī krāsainība un dažādība mani patiesi pārsteidza un uzrunāja. Fils pats par savu mūziku saka šādi: “Rudenī dabā var novērot visdažādākās krāsas. Tad seko pelēcīgā, aukstā ziema, kas ir pretstats zaļajai vasarai, un tad atkal nāk pavasaris, kur viss top jauns, kur atklājas jaunas lietas, jauna dzīve, jauna iedvesma. Un tāda ir arī mana mūzika. Es neesmu apstājies pie viena stila vai žanra. Es nespēlēju tikai viena veida mūziku.”

Fila mūzika mani uzrunāja, tā aizskāra manu sirdi, radās vēlēšanās iepazīt to tuvāk, un, protams, līdz ar to iepazīt tuvāk arī tās autoru. Toreiz es vēl nenojautu, cik patiešām lielisks un talantīgs, bet savā būtībā vienkāršs un Dieva priekšā pazemīgs ir Fils Kigijs. Turpini lasīt »

Reiz dzīvoja kāds vīrs, kas ļoti vēlējās, taču nespēja pielūgt Dievu balsī. Mājās viņš reizumis uzspēlēja ģitāru un dziedāja Kungam slavas dziesmas, bet draudzē spēja vien noskatīties, kā to dara citi. Taču notika brīnums - vienu dienu viņa mute atdarījās un pār lūpām sāka plūst dziesmā izteikta lūgšana. Vīrs devās uz baznīcu un gaidīja, kamēr beigsies dievkalpojums un baznīcēni izklīdīs. Tad viņš izgāja altāra priekšā un sāka dziedāt jauno lūgšanu. Kad dziesma beidza skanēt, viņš palūkojās atpakaļ - cilvēki bija atgriezušies dievnamā un uzmanīgi klausījās. “Dziedi vēl!” - atskanēja balsis. “Man vairāk nav nevienas dziesmas,” vīrs taisnojās. “Bet tu dziedi, gan tad radīsies,” ļaudis teica. Latvijas kristīgajā mūzikā bija ienācis jauns vārds - Valdis Dvorovs. Turpini lasīt »

2016.gada 12.augustā sava jaunā albuma “Anthems” prezentācijas turnejas ietvaros vienīgo koncertu Latvijā sniedza kristīgā regeja grupa “Christafari”. Šī bija muzikālā kolektīva otrā viesošanās reize mūsu zemē. Kristīgā centra “Labā vēsts” lielajā zālē pulcējās dažāda gadagājuma dažādu konfesiju ļaudis, lai divas stundas pavadītu Dieva pielūgsmē regejmūzikas ritmos. Regejs nav mūzikas žanrs, pie kura var mierīgi nosēdēt - tā ir dejojama mūzika. Sākumā gan ziemeļnieciski latviskais atturīgums neļāva mūsu publikai ļauties aizrautīgai Dieva slavēšanai dejā, taču turpinot skanēt dziesmai pēc dziesmas, drīz vien skatuves priekša bija cilvēku pilna un koncerta beigās jau visa zāle kustējās līdzi jamaikiešu deju soļiem. Prieks un pozitīvas emocijas - tā var raksturot šo koncertu, bet tāda nu reiz ir katra “Christafari” uzstāšanās.

Grupu “Christafari” 1989.gadā nodibināja Marks Mors. Audzis stingri reliģiozā ģimenē, Marks pusaudža gados sadumpojās pret vecāku uzspiesto ticību. Viņš sāka lietot alkoholu un narkotikas, daudz smēķēja. Piecpadsmit gadu vecumā Marks skolas brīvdienās devās uz Jamaiku, kur iepazinās ar jamaikiešu kultūru, tostarp regeja mūziku. Turpini lasīt »