Laikmeta zīmes

2018.gada 20.oktobrī Rīgā, “Skonto” hallē, notiks starpkonfesionāls kristiešu lūgšanu dievkalpojums “Dievs, svētī Latviju!” Šāds kopīgs kristiešu lūgšanu pasākums norisinās pirmo reizi un domāts kā aizlūgums par mūsu zemi, tautu un valsti tās simtgadē. Pirms pusotra mēneša Rīgā jau bija liels kristiešu pasākums - “Awakening Europe Baltija”. Tā ietvaros, 2018.gada 2.septembrī, notika Latvijas draudžu kopīgs nacionālais dievkalpojums. Tajā īsas uzrunas teica vairāku draudžu un kristīgo organizāciju mācītāji un līderi. Piedāvājam šo uzrunu saīsinātās versijas, kas domātas kā uzmundrinājuma un svētības vārdi Latvijas kristiešiem un visai sabiedrībai mūsu valsts 100 gadu jubilejā. Dievs, svētī Latviju! Turpini lasīt »

2018.gada 20.oktobrī “Skonto” hallē Rīgā notiks Latvijas 100 gadiem veltīta starpkonfesionāla tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju!” Slavēšanu un pielūgsmi tajā vadīs vadošie slavēšanas līderi no dažādām Latvijas draudzēm un vairākus simtus dziedātāju liels starpkonfesionāls kopkoris. Uzrunas teiks un par Latviju aizlūgs dažādu konfesiju un draudžu bīskapi, garīgie vadītāji un pārstāvji. Pasākuma laikā dažādu Latvijas draudžu mācītāji arī individuāli aizlūgs par cilvēku vajadzībām. Lūgšanu sapulces iniciatīva pieder draudzei “Kristus pasaulei” un tās mācītājam Mārcim Jencītim, taču tās organizēšanā piedalās sadarbības partneri no dažādām Latvijas draudzēm. Šis nav vienas konfesijas vai draudzes, bet visus Latvijas kristiešus vienojošs pasākums kā svētības vēlējums Latvijas valsts simtgadē. Turpini lasīt »

Tuvojoties 11.Saeimas vēlēšanām māksliniece Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja plānu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Tajā bija trīs stāsti, kas izteica Ievas Nikoletas un mūsu visu ticību, cerību un mīlestību Latvijai. Šobrīd esam 13.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Kaut pagājuši septiņi gadi, tomēr tolaik rakstītais joprojām skan tikpat aktuāli arī šodien. Jūsu uzmanībai piedāvājam stāstu “Saeimai ko teiktu es…”. Lai tas ir veltījums visiem aizejošās 12.Saeimas deputātiem un kā ceļa maize tiem, kas tiks iebalsoti jaunajā parlamentā. Lasiet un pārdomājiet, jo tā ir tautas balss. Stāsta otrā daļa domāta mums, vēlētājiem, lai, dodoties pie vēlēšanu urnām, mēs savu izvēli izdarītu atbildīgi. No tā atkarīgs, vai mūsu valsts piedzīvos otrus 100 gadus, vai arī tiks samalta globalizācijas un imperiālisma dzirnakmeņos. Lai Dievs, svētī mūsu mīļo Latviju! Turpini lasīt »

Pie durvīm 13.Saeimas vēlēšanas. Latvijas nākotnei ļoti nozīmīgas vēlēšanas. Vēlētāju vērtējumam savus kandidātus piedāvā 16 partijas vai to apvienības - sen neredzēts skaitlis atjaunotās Latvijas vēlēšanu vēsturē. Jau izskanējuši paziņojumi, ka par varas partijām daudzi vairs nebalsos. Taču, vai maz ir citas, par kurām vērts balsot? Ja šīs vēlēšanas būs tikai un vienīgi protesta balsojums, tas var radīt ļoti bīstamas konsekvences mūsu valsts attīstībai. Tāpēc “Laikmeta zīmes” nolēma izvērtēt katra vēlēšanām pieteiktā politiskā spēka programmu un mērķus, kā arī iespējamās sekas, ja šī partija tiktu ievēlēta Saeimā. Tā kā vēlēšanas ir personīga izšķiršanās, partijas un to piedāvājumu vērtēsim caur sava pasaules uzskata un politiskās pārliecības prizmu. Vienlaikus tomēr ceram, ka kaut kas no tā visa šķitīs noderīgs un pārdomu vērts arī jums. Turpini lasīt »

2018.gada 20.augustā laikraksts “Dienas Bizness” publicēja žurnālista Sandra Toča rakstu “Latvijai ir jāsadarbojas ar Donaldu Trampu nevis afēristu Sorosu”. Raksts tika izplatīts arī interneta vidē un sociālajos tīklos, kur izpelnījās lielu piekrišanu noteiktās sabiedrības grupās. “Laikmeta zīmēm” šī publikācija radīja divējādas sajūtas. No vienas puses varētu piekrist vismaz 90% rakstītā, tomēr šai medaļai ir arī otra puse… Bet par to nedaudz vēlāk. Vispirms piedāvājam iepazīties ar Sandra Toča rakstu gandrīz pilnībā. Esam vien pielabojuši dažas stila nepilnības un pavisam nedaudz saīsinājuši. Pēc tam parunāsim par raksta saturu plašāk. Turpini lasīt »

2014.gada beigās Latviju sasniedza ziņa, ka Jūrmalu, cerams uz neatgriešanos, pamet Krievijas popmūzikas konkurss “Jaunais Vilnis”. Par “Jaunā Viļņa” 13 gadus ilgo klātbūtni Latvijā un tā radītajām problēmām jau esam rakstījuši (lasiet ŠEIT un ŠEIT). Tomēr, kā tautā saka, svēta vieta tukša nepaliek. Jau 2015.gadā Dzintaru koncertzāles koncertu afišās parādījās jauns krievu popmūzikas festivāls - dziedātājas Laimas Vaikules rīkotais “Laima Rendezvous”. Pirmajos gados jaunajam festivālam lielu uzmanību nepievērsām, taču pērn un jo īpaši šogad nolēmām nedaudz iedziļināties pasākuma norisē, lai saprastu, ar ko “Laima Rendezvous” atšķiras no “Novaja Volna” un vai vispār ar kaut ko atšķiras. Turpini lasīt »

2018.gada 18.jūnijā Latvijas politisko vidi satricināja negaidīts notikums - par iesaistīšanos politikā paziņoja bijušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis. Šis fakts neradītu tik lielu ažiotāžu, ja bīskaps emeritus savu politisko karjeru nebūtu paredzējis saistīt ar par prokrievisku uzskatīto partiju “Saskaņa”. Sproģis ar pirmo numuru bija iekļauts ne vien “Saskaņas” Vidzemes vēlēšanu sarakstā, bet tika virzīts arī valsts prezidenta amatam. Sabiedrībā šāds garīdznieka solis izraisīja plašu rezonansi. Vieni nosodīja Sproģa lēmumu, citi gluži pretēji - uzskatīja, ka viņš varētu būt tikpat cienījams prezidents kā Vaira Vīķe-Freiberga. Taču drīz vien cilvēkus pārsteidza jauna ziņa - 27.jūnijā, savā 45 gadu dzīves jubilejā Pēteris Sproģis sociālajos tīklos pēkšņi atsauca savu kandidatūru kā prezidenta amatam, tā vēlēšanām vispār. Lieki teikt, ka daudzi - gan Sproģa atbalstītāji, gan kritiķi - jutās vīlušies un piemuļķoti. Kas īsti bija noticis? Turpini lasīt »

Par 1940.gada vasaras traģiskajiem notikumiem, kad dažu mēnešu laikā tika iznīcināta Latvijas valsts, tiek runāts un rakstīts daudz. Mēs zinām par Molotova - Ribentropa noziedzīgo vienošanos un tā slepenajiem protokoliem, par krievu karabāzēm Latvijā un valsts pilnīgu okupāciju, par Maskavas ultimātu Ulmaņa ministru kabinetam un marionešu valdības izveidošanu, par nelikumīgajām Saeimas vēlēšanām, kas noveda pie padomju varas pasludināšanas Latvijā, visbeidzot par latviešu it kā pazemīgo “lūgumu” iekļaut mūsu zemi PSRS sastāvā. Taču tās visas ir lielvalstu ģeopolitiskās spēlītes - tā sauktā lielā politika. Bet kā juku laikos jūtas parastais cilvēks? Ko Latvijas valstiskuma zaudēšana nozīmēja ierindas pilsonim? Par to stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

1940.gada jūnijs. Padomju Savienība okupē Baltijas valstis, tostarp Latviju. Dažu mēnešu laikā valsts tiek iznīcināta un sagrauta līdz pamatiem. Bet kas ir valsts pamats? Tie ir cilvēki. Cilvēkiem šī okupācija nozīmēja laupīšanu. Šis būs prātam neaptverams stāsts par pieciem laupīšanas viļņiem, ko Latvija piedzīvoja viena gada laikā. Ne velti šo laika posmu mēs šodien saucam par Baigo gadu. Turpini lasīt »

Dažus kilometrus aiz Rīgas robežas Salaspils mežā 25 hektāru lielā teritorijā atrodas viens no izcilākajiem Latvijas un Eiropas arhitektūras un tēlniecības pieminekļiem - Salaspils memoriāls. Šis mākslinieciski joprojām aktuālais komplekss ir spilgts 20.gadsimta 60.gadu brutālisma arhitektūras piemērs, kas kā māksliniecisku izteiksmes līdzekli izmantoja raupju, neapstrādātu betonu. Par padomju modernismu arhitektūrā 60. (ŠEIT), 70. (ŠEIT) un 80.gados (ŠEIT) jau esam rakstījuši. Salaspils memoriāls ir vēl viens šā laikmeta apliecinājums. Diemžēl Latvijas sabiedrībā memoriāls ilgu laiku tika uztverts kā padomju ideoloģijas un propagandas produkts, aizmirstot tā māksliniecisko vērtību. Tikai tagad cilvēki sāk pamazām novērtēt memoriālā ansambļa augsto arhitektonisko un tēlniecības līmeni. Turpini lasīt »

Katalonijas neatkarības referenduma un tam sekojošo notikumu iespaidā interneta vidē parādījušās Eiropas kartes ar potenciāli separātiskiem reģioniem, kas nākotnē varētu pretendēt uz neatkarību vai vismaz lielāku autonomiju. Šo reģionu vidū ir arī… Latgale. Tas liek uzdot jautājumu - vai patiešām Māras zemē vērojamas tik lielas separātisma tendences, kas draudētu Latvijai ar “trešās zvaigznes” zaudējumu? Visiem vēl atmiņā Lindermaņa centieni panākt referendumu par Latgales autonomiju, daudzus bažīgus dara latgaliešu vēlme visur runāt savā valodā, aizdomīgs šķiet pat latgaliešu lokālpatriotisms, televīzijas konkursos vai dziesmu aptaujās balsojot par savējiem. Šajā rakstā runāsim par šiem un citiem “Latgales jautājuma” aspektiem. Turpini lasīt »