Pasaka par Latviju

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-11-2018

Pirms vairākiem gadiem māksliniece un zīmola “Latvju lietas” veidotāja Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja nelielu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Lielākā daļa grāmatiņas satura arī šodien ir tikpat aktuāla kā laikā, kad tika sarakstīta. Tolaik šis emocionāli pozitīvais daiļdarbs tika izplatīts internetā un samērā plaši lasīts. Tomēr ne visiem bija iespēja iepazīties ar šo mīlestību uz mūsu zemi un valsti apliecinošo Ievas Nikoletas vēstījumu. 13.Saeimas vēlēšanu gaisotnē “Laikmeta zīmes” jau publicēja vienu no grāmatas nodaļām “Saeimai ko teiktu es…” (lasiet ŠEIT). Sagaidot Latvijas valsts simtgadi pienācis laiks arī “Pasakai par Latviju”. Turpini lasīt »



Genderisma ideoloģijas invāzija – mīts vai skaudra realitāte?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 29-10-2018

Jau labu laiku kristīgā Baznīca un vairākas sabiedriskās organizācijas cenšas brīdināt Latvijas sabiedrību, ka agri vai vēlu arī mums mēģinās uzspiest dažādas jaunas ideoloģijas, kuras attīstītajās Rietumvalstīs tiek uzskatītas par “demokrātijas sasniegumiem”, bet zemēs, kur vēl saglabājusies gadsimtiem veidotā tautas dzīvesziņa - par ģimenes pamatus un sabiedrību graujošu pseidokultūru. Tie ir gan mēģinājumi homoseksuālismu padarīt par normu un viendzimuma “laulību” legalizācija, gan bērnu agrīna seksualizācija un juvenālās justīcijas pārmērības, gan genderisma ideju izplatīšanās. Visu šo ideoloģiju slēptais mērķis ir uzbrukums tradicionālajai ģimenei kā sabiedrības un nacionālas valsts pamatu pamatam. Turpini lasīt »

Izvarotā Latvija. PSRS galvenā karabāze

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 22-10-2018

Latvijas PSR - Padomju Savienības rietumu robežas lielākā militārā bāze. Padomju armijas, aviācijas un flotes koncentrācija Baltijā bija milzīga. Visvairāk militarizēta bija tieši Latvija - mūsu mazajā zemītē atradās vairāk nekā 3000 militāru objektu. Šodien ir ļaudis, kuri vaimanā par Latvijā dislocētiem nieka 1000 citu valstu NATO karavīriem, kas ir mūsu sabiedrotie, taču izliekas aizmirstam, ka padomju gados te atradās vairāk nekā 100 000 okupācijas armijas militārpersonu. Par to, kā Padomju armija “izvaroja” mūsu zemi un par šīs brutālās vardarbības sekām, kuras jūtam vēl šodien, stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Otrā pasaules kara Vāciju piemeklēja sociāls sprādziens - simtiem tūkstošu vācu sieviešu veica abortus, tūkstošiem laida pasaulē bērnus bez tēviem. Vācijai pāri bija gājusi Sarkanā armija - izvarotāju armija. Pārnestā nozīmē to pašu var teikt par Padomju armiju Latvijā. Šis būs stāsts par 50 gadus ilgu izvarošanu, sāpīgu abortu 20.gadsimta 90.gados un nepārejošām sekām joprojām. Turpini lasīt »

Latvija Jēzus asinīs baltāka kā sniegs

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 15-10-2018

2018.gada 20.oktobrī Rīgā, “Skonto” hallē, notiks starpkonfesionāls kristiešu lūgšanu dievkalpojums “Dievs, svētī Latviju!” Šāds kopīgs kristiešu lūgšanu pasākums norisinās pirmo reizi un domāts kā aizlūgums par mūsu zemi, tautu un valsti tās simtgadē. Pirms pusotra mēneša Rīgā jau bija liels kristiešu pasākums - “Awakening Europe Baltija”. Tā ietvaros, 2018.gada 2.septembrī, notika Latvijas draudžu kopīgs nacionālais dievkalpojums. Tajā īsas uzrunas teica vairāku draudžu un kristīgo organizāciju mācītāji un līderi. Piedāvājam šo uzrunu saīsinātās versijas, kas domātas kā uzmundrinājuma un svētības vārdi Latvijas kristiešiem un visai sabiedrībai mūsu valsts 100 gadu jubilejā. Dievs, svētī Latviju! Turpini lasīt »

Starpkonfesionāla tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju!”

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 08-10-2018

2018.gada 20.oktobrī “Skonto” hallē Rīgā notiks Latvijas 100 gadiem veltīta starpkonfesionāla tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju!” Slavēšanu un pielūgsmi tajā vadīs vadošie slavēšanas līderi no dažādām Latvijas draudzēm un vairākus simtus dziedātāju liels starpkonfesionāls kopkoris. Uzrunas teiks un par Latviju aizlūgs dažādu konfesiju un draudžu bīskapi, garīgie vadītāji un pārstāvji. Pasākuma laikā dažādu Latvijas draudžu mācītāji arī individuāli aizlūgs par cilvēku vajadzībām. Lūgšanu sapulces iniciatīva pieder draudzei “Kristus pasaulei” un tās mācītājam Mārcim Jencītim, taču tās organizēšanā piedalās sadarbības partneri no dažādām Latvijas draudzēm. Šis nav vienas konfesijas vai draudzes, bet visus Latvijas kristiešus vienojošs pasākums kā svētības vēlējums Latvijas valsts simtgadē. Turpini lasīt »

Saeimai ko teiktu es…

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-10-2018

Tuvojoties 11.Saeimas vēlēšanām māksliniece Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja plānu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Tajā bija trīs stāsti, kas izteica Ievas Nikoletas un mūsu visu ticību, cerību un mīlestību Latvijai. Šobrīd esam 13.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Kaut pagājuši septiņi gadi, tomēr tolaik rakstītais joprojām skan tikpat aktuāli arī šodien. Jūsu uzmanībai piedāvājam stāstu “Saeimai ko teiktu es…”. Lai tas ir veltījums visiem aizejošās 12.Saeimas deputātiem un kā ceļa maize tiem, kas tiks iebalsoti jaunajā parlamentā. Lasiet un pārdomājiet, jo tā ir tautas balss. Stāsta otrā daļa domāta mums, vēlētājiem, lai, dodoties pie vēlēšanu urnām, mēs savu izvēli izdarītu atbildīgi. No tā atkarīgs, vai mūsu valsts piedzīvos otrus 100 gadus, vai arī tiks samalta globalizācijas un imperiālisma dzirnakmeņos. Lai Dievs, svētī mūsu mīļo Latviju! Turpini lasīt »

Klāt Saeimas vēlēšanas. Ko partijas sola Latvijas gaišākai nākotnei?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 25-09-2018

Pie durvīm 13.Saeimas vēlēšanas. Latvijas nākotnei ļoti nozīmīgas vēlēšanas. Vēlētāju vērtējumam savus kandidātus piedāvā 16 partijas vai to apvienības - sen neredzēts skaitlis atjaunotās Latvijas vēlēšanu vēsturē. Jau izskanējuši paziņojumi, ka par varas partijām daudzi vairs nebalsos. Taču, vai maz ir citas, par kurām vērts balsot? Ja šīs vēlēšanas būs tikai un vienīgi protesta balsojums, tas var radīt ļoti bīstamas konsekvences mūsu valsts attīstībai. Tāpēc “Laikmeta zīmes” nolēma izvērtēt katra vēlēšanām pieteiktā politiskā spēka programmu un mērķus, kā arī iespējamās sekas, ja šī partija tiktu ievēlēta Saeimā. Tā kā vēlēšanas ir personīga izšķiršanās, partijas un to piedāvājumu vērtēsim caur sava pasaules uzskata un politiskās pārliecības prizmu. Vienlaikus tomēr ceram, ka kaut kas no tā visa šķitīs noderīgs un pārdomu vērts arī jums. Turpini lasīt »

Kas un kāpēc māca mūs mīlēt Tramponkuli?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-09-2018

2018.gada 20.augustā laikraksts “Dienas Bizness” publicēja žurnālista Sandra Toča rakstu “Latvijai ir jāsadarbojas ar Donaldu Trampu nevis afēristu Sorosu”. Raksts tika izplatīts arī interneta vidē un sociālajos tīklos, kur izpelnījās lielu piekrišanu noteiktās sabiedrības grupās. “Laikmeta zīmēm” šī publikācija radīja divējādas sajūtas. No vienas puses varētu piekrist vismaz 90% rakstītā, tomēr šai medaļai ir arī otra puse… Bet par to nedaudz vēlāk. Vispirms piedāvājam iepazīties ar Sandra Toča rakstu gandrīz pilnībā. Esam vien pielabojuši dažas stila nepilnības un pavisam nedaudz saīsinājuši. Pēc tam parunāsim par raksta saturu plašāk. Turpini lasīt »

Ar ko festivāls “Laima Rendezvous” labāks par “Jauno Vilni”?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 30-07-2018

2014.gada beigās Latviju sasniedza ziņa, ka Jūrmalu, cerams uz neatgriešanos, pamet Krievijas popmūzikas konkurss “Jaunais Vilnis”. Par “Jaunā Viļņa” 13 gadus ilgo klātbūtni Latvijā un tā radītajām problēmām jau esam rakstījuši (lasiet ŠEIT un ŠEIT). Tomēr, kā tautā saka, svēta vieta tukša nepaliek. Jau 2015.gadā Dzintaru koncertzāles koncertu afišās parādījās jauns krievu popmūzikas festivāls - dziedātājas Laimas Vaikules rīkotais “Laima Rendezvous”. Pirmajos gados jaunajam festivālam lielu uzmanību nepievērsām, taču pērn un jo īpaši šogad nolēmām nedaudz iedziļināties pasākuma norisē, lai saprastu, ar ko “Laima Rendezvous” atšķiras no “Novaja Volna” un vai vispār ar kaut ko atšķiras. Turpini lasīt »

Pētera Sproģa krustaceļš nedēļas garumā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 09-07-2018

2018.gada 18.jūnijā Latvijas politisko vidi satricināja negaidīts notikums - par iesaistīšanos politikā paziņoja bijušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis. Šis fakts neradītu tik lielu ažiotāžu, ja bīskaps emeritus savu politisko karjeru nebūtu paredzējis saistīt ar par prokrievisku uzskatīto partiju “Saskaņa”. Sproģis ar pirmo numuru bija iekļauts ne vien “Saskaņas” Vidzemes vēlēšanu sarakstā, bet tika virzīts arī valsts prezidenta amatam. Sabiedrībā šāds garīdznieka solis izraisīja plašu rezonansi. Vieni nosodīja Sproģa lēmumu, citi gluži pretēji - uzskatīja, ka viņš varētu būt tikpat cienījams prezidents kā Vaira Vīķe-Freiberga. Taču drīz vien cilvēkus pārsteidza jauna ziņa - 27.jūnijā, savā 45 gadu dzīves jubilejā Pēteris Sproģis sociālajos tīklos pēkšņi atsauca savu kandidatūru kā prezidenta amatam, tā vēlēšanām vispār. Lieki teikt, ka daudzi - gan Sproģa atbalstītāji, gan kritiķi - jutās vīlušies un piemuļķoti. Kas īsti bija noticis? Turpini lasīt »