Uzmanību, vilciens! - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 28-10-2013

Rīgas marka - labākā PSRS

Pēc Otrā Pasaules kara bijušās rūpnīcas „Vairogs” ražošanas korpusi bija daļēji sagrauti. No 1944. - 1947. gadam uzņēmumu atjaunoja un nosauca par „Rīgas Vagonbūves rūpnīcu” (RVR). Sākumā rūpnīca nodarbojās galvenokārt ar vagonu remontu un renovāciju, kā arī tanku un automobiļu apkopi. 1945. gadā Padomju Savienības valdība ar īpašu dekrētu noteica uzņēmuma virzību tālākā tautsaimniecības attīstībā - ražot vagonus piepilsētas satiksmes elektrovilcieniem. RVR sāka specializēties elektrovilcienu un tramvaju ražošanā. Turpini lasīt »



Uzmanību, vilciens! - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 21-10-2013

„Russo - Balt” - uz sliedēm, ceļa un debesīs

Rūpnīcas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū, kad beļģu - vācu kopfirma „Van der Zypen und Charlier”, kuras galvenā mītne atradās Doicā pie Ķelnes, saņēma pasūtījumu no Krievijas uzbūvēt 500 vagonus Rīgas - Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līnijai. Lai nebūtu jāmaksā augstās muitas nodevas, Eiropas uzņēmēji 1869. gadā Rīgā, Volmeras (Valmieras) ielā 2, atvēra savas rūpnīcas filiāli, kur bija paredzēts vagonus montēt no importētām detaļām. 1874. gadā filiāle pārtapa atvērta tipa akciju sabiedrībā „Акцiонерное общество Русско - Балтiйскaго вагоннaго завода” (A/SKrievu-Baltijas vagonu rūpnīca” jeb „Russo - Balt”). Tās pamatkapitāls tolaik bija 1 200 000 rubļu. Turpini lasīt »

Auto, auto, autombīli… 2. daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 12-08-2013

Padomju „tautas vāģis”

Pēc Otrā Pasaules kara viens no pirmajiem tautsaimniecības uzdevumiem bija atjaunot autotransporta darbu. Dažādās darbnīcās tika remontēti kara trofeju automobiļi. Tāda eksperimentālā darbnīca atradās arī bijušās P. Liepas metāllietuves vietā Alkšņu ielā Sarkandaugavā. 1947. gada sākumā Rīgā ieradās inženierkapteinis Vsevolods Bahčivandži, kurš atveda līdzi paša Josifa Staļina parakstītu protekcijas vēstuli iecerei par mazlitrāžas vieglā auto sērijveida izgatavošanu Padomju armijas Gaisa spēkiem. Turpini lasīt »

Auto, auto, autombīli… 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 05-08-2013

Leitnera automobiļi - pirmie

Rīga vēsturē iegājusi ne vien kā velosipēdu (par to lasiet ŠEIT) un motociklu (lasiet ŠEIT), bet arī automobiļu ražošanas šūpulis cara Krievijā. 1899. gadā vienā no lielākajām Krievijas velosipēdu fabrikām „A. Leutner & Co” Aleksandra (tagad Brīvības) ielā sāka ražot nelielus automobiļus. 1901. gadā automobiļi „Leutner 3,5 HP” tika eksponēti Rīgas 700 gadu jubilejai veltītajā Rūpniecības - amatniecības izstādē, kur izpelnījās publikas ievērību un zelta medaļu. Turpini lasīt »

Ceļa vilinājums. 2. daļa - Motorizētā Latvija

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 08-07-2013

1899. gadā Aleksandra Leitnera velosipēdu fabrika „A.Leutner & Co” līdztekus divriteņiem sāka arī motoru ražošanu. Tieši Leitnera fabrikā Rīgā tika izgatavots pirmais motocikls Krievijas impērijā. Tajā pašā gadā izgatavoja arī pirmo motorizēto braucamrīku uz trim riteņiem - triciklu. Sērijveida motociklu ražošanu ar tirdzniecības marku „Rossija” Leitners sāka 1903. gadā. No šīs pirmās motociklu partijas līdz mūsu dienām saglabājies tikai viens eksemplārs, ko restaurējis Antīko automobiļu kluba biedrs Juris Ramba. Sākoties pasaules karam Leitnera rūpnīca tika evakuēta uz Harkovu un motociklu ražošana pārtraukta. Turpini lasīt »

Ceļa vilinājums. 1. daļa - Velo Latvija

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 01-07-2013

Velosipēdu ražošanas vēsturē Latvija ierakstīta kā vieta, kur izgatavots pirmais velosipēds cara Krievijā. Tas notika tālajā 1886. gadā Aleksandra Leitnera velosipēdu darbnīcā. Leitners piedzima 1864. gadā Kuldīgā, vācbaltiešu ģimenē. Jau kopš bērnības viņš aizrāvās ar tehniku, vēlāk Jelgavā apguva inženierzinātni. Beidzis mācības, Leitners pārcēlās uz Rīgu, bet 1883. gadā devās uz ārzemēm papildināt zināšanas un uzkrāt pieredzi. Ženēvā viņš strādāja precīzo instrumentu fabrikā, vēlāk pārcēlās uz Lionu Francijā, pēc tam uz britu vēsturisko autobūves centru Koventriju​. Iepazinis velosipēdu izgatavošanas tehnoloģiju, Leitners atgriezās Rīgā, lai sāktu savu biznesu.

1886. gadā nelielā koka namiņā Rīgā, Ģertrūdes ielā 27, Aleksandrs Leitners atvēra velosipēdu darbnīcu. Turpini lasīt »

2. nodaļa - Mana ģimene un citi “zvēri”

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 03-06-2013

Viens no svarīgākajiem faktoriem ikviena cilvēka dzīvē ir ģimene. Ģimenei ir milzīga nozīme cilvēka personības veidošanā, tāpēc nav mazsvarīgi, kādi ir katras konkrētās ģimenes tikumi un vērtības, kādas tradīcijas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē. Pasaki man, kas ir tava ģimene, un es pateikšu, kas esi tu pats. Arī manai ģimenei bijusi liela loma manas personības attīstībā. Ar šo atmiņu stāstījumu vēlos pateikt paldies saviem senčiem par viņu ieguldījumu manā garīgajā un emocionālajā izaugsmē, kā arī pasaules uzskata veidošanā. Turpini lasīt »

Pilsonība un vēlēšanas

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-05-2013

1. jūnijā Latvijā notiek kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Taču, ja būtu īstenojies kāds sen lolots scenārijs, reizē ar pilsētu mēru, pagastveču un pašvaldību runasvīru un sievu ievēlēšanu mēs balsotu arī par kādu citu, Latvijas etniski neviendabīgajā sabiedrībā krietni sāpīgāku jautājumu. Jāteic, partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” savulaik iniciētā un tagad Latvijas Nepilsoņu kongresa tālāk virzītā ideja par pilsonības automātisku piešķiršanu bez naturalizācijas procesa visiem, kas mūsu zemē dzīvoja 1991. gada 21. augustā, nav nekas jauns. Tas ir tas pats bēdīgi slavenais „nulles variants”, kas politisko diskusiju dienas kārtībā parādījās līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kopš tā laika atsevišķi politiskie spēki šo jautājumu laiku pa laikam aktualizē, turpinot musināt un šķelt Latvijas sabiedrību.

Par laimi, referendums par šo jautājumu vismaz pagaidām nenotiks, jo Centrālā vēlēšanu komisija tai iesniegto Pilsonības likuma grozījumu projektu tā nepilnību dēļ nevirzīja tālākai rīcībai, norādot, ka tas neatbilst Satversmes 2.panta garam un 1990. gada 4. maija deklarācijai. Turklāt šādi grozījumi būtiski paplašinātu pilsoņu loku, kas zināmos apstākļos ļautu apšaubīt Latvijas Republikas konstitucionālo pēctecību. Tomēr lielākais vairākums Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas citādi ir lojāli mūsu valstij, uzskata, ka pilsonība nepilsoņiem tomēr būtu jāpiešķir. Tai pašā laikā vairākums latviešu atbalsta valsts īstenoto pilsonības politiku un šādai nostājai ir būtiski iemesli. Turpini lasīt »

1. nodaļa - Bērnības atmiņu skices

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 06-05-2013

Mana bērnība pagāja 20.gadsimta 60.gadu otrajā pusē - pašos “attīstītā sociālisma” ziedu laikos. Dzimis esmu 1964.gada 6.maijā Rīgā - laikā, kad beidzās Hruščova politiskais atkusnis un sākās Brežņeva stagnācijas ēra. Kā jau vairumam latviešu, arī manās dzīslās rit dažādu tautību asinis. Tēva māte bija poļu izcelsmes, tēvatēvs it kā bijis latvietis. Savukārt mammas tēvs nāca no vācbaltiešu dzimtas, bet māte bija tīrasiņu latviete. Pats vienmēr vairāk esmu juties kā latvietis, kaut gadiem ejot manī arvien vairāk parādās no mātes mantotā vāciskā mentalitāte.

Savu “padomju bērnību” atceros ar zināmu nostalģiju. Tā jau tas ir, ka bērnu dienas vēlāko gadu atmiņās šķiet pats jaukākais laiks dzīvē. Ko gan tāds bērns saprot no pieaugušo rūpēm un problēmām - vecāku mīlēts un aprūpēts viņš laimīgs izbauda bērnību. Jāteic, nekādi īpaši spilgti vai neparasti piedzīvojumi no bērnības atmiņā nav saglabājušies. Parasta vidusmēra latviešu ģimene parastā vidusmēra padomju dzīvoklī, kur kopā draudzīgi sadzīvoja mamma, papus, viņu mazais puika, omīte un Kārļonkulis (omītes vīrs). Turpini lasīt »

Saldā Latvija

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 04-03-2013

Viss sākās tā…

Par saldumu nozares pamatlicēju Latvijā uzskata vācu uzņēmēju Teodoru Rigertu (Theodor Riegert), kurš 1870.gadā Rīgā, Zaļajā ielā, atvēra paša vārdā nosaukto fabriku. Ar laiku Rigerta fabrika kļuva par vienu no lielākajām saldumu ražotājām ne vien Baltijā, bet visā plašajā Krievijas impērijā. Tā kā pieprasījums pēc saldumiem ar katru gadu pieauga, 1881.gadā Rīgā, Sporta ielā 2, tika izveidota Ludmilas Gēgingeres (L.W.Goegginger) fabrika, kuras produkcijas klāsts bija ļoti plašs - sākot ar konfektēm, šokolādi un biskvītiem, beidzot ar augļu, dārzeņu, zivju un gaļas konserviem. Turpini lasīt »