“Sieviešu jautājums” kristīgā draudzē

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 23-07-2020

Atjaunotajā Latvijas Republikā jautājums par sieviešu ordināciju garīgā amatā tiek diskutēts vismaz kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Laiku pa laikam šī tēma kļūst aktuālāka, tad atkal pierimst. Diskusijās iesaistās ne vien kristieši, bet nereti arī plašāka sabiedrība. “Laikmeta zīmes” līdz šim šo tēmu komentējušas nav, taču tagad savas domas izteikt mūs pamudināja evaņģēlistes, cietuma kapelānes un dzejnieces Rudītes Losānes 2020.gada 9.aprīļa raksts interneta žurnālā “Satori”. Jau kādu laiku bijām ievērojuši, ka Rudīte dažādās intervijās sākusi paust arī bibliski strīdīgas idejas. Tas lika jautāt - kas gan notiek ar cienījamo teoloģi? Turpini lasīt »



Kristietis un likumpaklausība. Koronavīrusa pandēmijas mācība

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 25-05-2020

Koronavīrusa pandēmija smagi skārusi daudzas nozares visā pasaulē, būtiski ietekmējot arī kristīgo draudžu darbu un dievkalpojumu norisi. Laiks ir sarežģīts. Pat ja ierobežojumi tagad nedaudz tiek mīkstināti, uz pilnīgu pulcēšanās brīvību, kāda tā bija pirms pandēmijas, cerēt tik drīz vēl nevar. Īpaši tas skar lielās pilsētu draudzes, kuru locekļu skaits mērāms simtos. Tām nākas meklēt dažādus radošus risinājumus, kas apmierinātu gan sociālās distancēšanās prasības, gan ticīgos. Tomēr arī šajā situācijā jāapzinās, ka nekas pasaulē nenotiek bez Dieva ziņas, un pat mats nekrīt no galvas bez Viņa. Situāciju, kādā nonācām šopavasar, iepriekš neparedzēja neviens, taču Dievs to zināja un pieļāva notikt. Mums atliek vien uzticēties Viņa gudrībai un apredzībai. Un Dievs zina arī dienu un stundu, kad tas viss beigsies. Turpini lasīt »

Priecīgus Uzvaras svētkus!

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 06-05-2020

Kaut arī 2020.gada pavasaris paiet kroņvīrusa zīmē un visi publiskie pasākumi atcelti, vēlme atzīmēt “kalendāra nemieru” gadadienas tajās iesaistītajiem nav zudusi. Leģionāru atceres dienu 16.martā latvieši pavadīja klusi un mierīgi, vien atsevišķiem nelieliem ļaužu pulciņiem vai ģimenēm individuāli noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un Lestenes Brāļu kapos. Krietni citādāka ir lielās “brāļu tautas” mentalitāte. Pat ja masu pulcēšanās pie “uzvaras staba” Pārdaugavā šogad nenotiks, Rīgas un citu pilsētu krievvalodīgo mikrorajonu dzīvokļos šņabi dzers un uzvaru atzīmēs uz nebēdu. Turpini lasīt »

“Cirvju” sabiedrības triumfs

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-04-2020

Lieldienu laikā Latviju satricinājis kārtējais skandāls. It kā kristīga (par to vēl varētu strīdēties) raidījuma vadītājs Aleksis Daume atļāvās publiski, lai arī tikai interneta videoblogā nevis sabiedriskās televīzijas ēterā, izteikties, ka viņš par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu (par viņu lasiet ŠEIT) dažkārt domājot ļaunas domas un sarunās ar jauniešiem aicinājis tādus kā viņa “nospārdīt”. Nepārjautājot, pat nemēģinot uzzināt teiktā patieso kontekstu ne pie bloga veidotājas Annas Rozītes, ne pie paša Daumes, tika sacelta milzu ažiotāža, kas rezultējās ar Alekša atcelšanu no pavisam citas televīzijas pavisam cita raidījuma vadītāja pienākumiem.

Sociālie tīkli savukārt ne tik daudz sacepās par pašu izteikumu, kā par personu, kas šādu “ķecerību” atļāvies. Vēl un vēlreiz tika atgādinātas daudzās Daumes nodarbošanās - personības izaugsmes treneris, SOS tētis, garīgais skolotājs, raidījuma vadītājs, misionārs, mācītājs. Ak, Kungs, ak, Kungs - un tāds cilvēks varēja pateikt kaut ko tik šausmīgu! Tomēr “Laikmeta zīmēm” īsti negribējās ticēt, ka Aleksis būtu aicinājis uz vardarbību. Viņa izteikumi drīzāk saprotami simboliski. Tāpēc bijām priecīgi, ka savas domas šajā jautājumā izteica arī mūziķis Mareks Sarnovskis. Viņa rakstītais bija kā āmurs naglai uz galvas. Piedāvājam Mareka viedokli arī jūsu uzmanībai, tomēr brīdinām - viņa teiktais tāpat nebūs nekas politkorekts, bet tiešs un nesaudzīgs mūsu sabiedrības vērtējums. Turpini lasīt »

Ansis Ataols Bērziņš – cīnītājs par taisnību, likumpārkāpējs vai cilvēks, kam vienkārši nepaveicās?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-02-2020

2019.gada 10.decembrī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apmierināja par 2009.gada 13.janvāra grautiņiem notiesātā Anša Ataola Bērziņa advokāta lūgumu apžēlot viņa klientu. Tas nozīmē, ka Bērziņam tika dzēsta sodāmība, jo ieslodzījuma termiņu viņš jau bija izcietis un atbrīvots 2018.gada 30.novembrī. Ar šo prezidenta parakstu ir beidzies ilgstošais pašmāju “seriāls”, kam Latvijas sabiedrība bija spiesta sekot desmit garus gadus. Šajā laikā viena sabiedrības daļa cieši nostājās Bērziņa pusē, cita viņa rīcību nosodīja, bet kādiem kā vienmēr viss bija vienalga. Vietne “Laikmeta zīmes” līdz šim centusies diskusijā neiesaistīties un šo lietu nekomentēt, taču šobrīd, kad lielās kaislības rimušas un uz notikušo iespējams paraudzīties ar laika distanci, nolēmām izmantot savas Satversmē garantētās tiesības uz viedokli. Turpini lasīt »

Latvijas kristīgās konfesijas. Baptistu draudžu vēsture – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Baznīcas vēsture | Publicēts 31-01-2020

Turpinām ieskatu Latvijas baptistu draudžu vēsturē. Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par baptistu kustības izveidošanos Latvijā 19.gadsimta vidū, tāpat par tās tālāku attīstību un uzplaukumu pirmās brīvvalsts laikā. Savukārt raksta 2.daļā vēstīsim par baptistu draudzēm padomju okupācijas gados - par represijām, aizliegumiem un ticīgo drosmi pretoties ateistiskās varas spiedienam. Pieskarsimies arī latviešu baptistu sadarbībai ar PSRS nereģistrēto draudžu kustību. Raksta nobeigumā par baptistu draudžu vēstures jaunāko posmu pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Lasiet un iepazīstiet mūsu zemes vēsturiskās konfesijas kopā ar mums. Turpini lasīt »

Latvijas kristīgās konfesijas. Baptistu draudžu vēsture -1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Baznīcas vēsture | Publicēts 15-12-2019

Ar šo rakstu “Laikmeta zīmes” sāk publikāciju sēriju “Latvijas kristīgās konfesijas”. Ir dzirdēts teiciens, ka tiem, kas nezina savu vēsturi, nav arī nākotnes. Diemžēl daudzi kristieši pat par savas Baznīcas, nemaz nerunājot par citu konfesiju pagātni, mācību un praksi zina ļoti maz. Tas rada pārpratumus, nesaprašanos un aizspriedumus kristiešu starpā, liedzot saprast mūsu ticības brāļu un māsu atšķirīgo garīgo pieredzi un motivāciju. Tāpēc katram kristietim būtu svētīgi iepazīties vismaz ar savas konfesijas, bet pēc tam arī ar citu Latvijas konfesiju un draudžu vēsturi kaut vispārīgi. Šim mērķim tad arī kalpos jaunā rakstu sērija.

Šķiet, būtu vajadzējis sākt ar kādu no senajām Baznīcām, tomēr “Laikmeta zīmes” nolēma pirmo publikāciju veltīt konfesijai, kas piedzima reizē ar pirmo latviešu nacionālo atmodu, savus zelta gadus piedzīvoja neatkarīgās Latvijas laikā, un arī padomju gados spēja palikt darbīgākā, dedzīgākā un ateistiskajai varai nepakļāvīgākā kristiešu kopiena. Padomju propaganda baptistus iztēloja kā “briesmīgu sektu”, tās locekļus vajāja, ievietoja soda nometnēs un psihiatriskajās klīnikās, atņēma bērnus. Latvijā baptistu vajāšana nebija tik drakoniska, tomēr arī šeit varas spiediens bija pietiekami liels un jūtams. Ielūkosimies latviešu baptistu gandrīz 160 gadus ilgās vēstures līkločos arī mēs. Turpini lasīt »

Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 11-11-2019

“Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē paliks ar divu pasaules karu Brāļu kapiem, ar nacionālo partizānu piemiņas vietām, ar divreiz iegūtu valstisko neatkarību. Un vēl - 20.gadsimts ir bijis izmisuma pilns cīņu laiks par latviešu tautas izdzīvošanu un pastāvēšanu. Arī tagad, nu jau 21.gadsimtā, cīņa turpinās. Lai mēs kā tauta un valsts pastāvētu, mums jāzina sava vēsture, kultūras vērtības, jāgodā un jāatceras savi karavīri. Par valsts vēsturi ir jāstāsta, tā jāatstāj nākamajām paaudzēm. Nepieciešamību to darīt pierāda mūsu pašu nesenā pieredze, kad padomju vara centās izskaust visu, kas saistīts ar Latvijas neatkarību. To veica ne tikai ietekmējot tautu ideoloģiski, bet arī iznīcinot neatkarības simbolus - Brīvības cīņu piemiņas vietas. Tikai labi zinot Latvijas vēsturi, mēs pratīsim novērtēt atgūtās neatkarības nozīmību. No mūsu visu prasmes un godaprāta, kalpojot Tēvzemei, ir atkarīga tās pastāvēšana.” Turpini lasīt »

Zemes reforma vai sociāla revolūcija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 23-09-2019

Zemes reforma Latvijā. Līdzīgas reformas pēc I Pasaules kara notika daudzviet Eiropā. Tomēr Latvijā tā bija viena no radikālākajām, jo pilnībā iznīcināja muižas kā ekonomisku un politisku spēku. Zemes sadalīšana sīkās saimniecībās ļāva tikt pie zemes jebkuram gribētājam, taču kavēja bagātu latviešu lielsaimniecību attīstību. Sekas šādai zemes sadrumstalotībai jūtam vēl šodien, kad senie īpašumi atkal denacionalizēti. Tāpat joprojām cīnāmies ar postažu, ko zemes reforma nodarīja veco muižu ēkām. Patiesībā var teikt, ka Latvijas agrārreforma bija drīzāk politiski sociāla nevis ekonomiska revolūcija. Jaunas valsts stūrakmens uz veca naida drupām. Šķiru cīņas atriebe. Vai tolaik, pirms teju 100 gadiem, latvieši varēja rīkoties prātīgāk? Daži teiks - citādāk nevarēja. Bet varbūt vajadzēja? Par Latvijas agrārreformas plusiem un mīnusiem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Brīvības cīņām pirmo patiesas brīvības gadu Latvija sagaidīja sadragāta. Piecus gadus zemi bija postījis pasaulē lielākais karš. 80 000 lauku sētu iznīcinātas, vairāk nekā 100 000 - smagi cietušas. Tā bija ceturtā daļa no visām saimniecībām. Teju 30% aramzemes bija atmatā. Turpini lasīt »

Viltotā vēsture mūsdienu kinematogrāfā

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība, Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-04-2019

Kopš bērnības mana aizraušanās ir vēsture. Pusaudža gados tiku izlasījis visus man pieejamos vēsturiskos romānus un stāstus, vēlāk pārgāju uz nopietnāku arheoloģisko, vēsturiski dokumentālo un biogrāfisko literatūru. Apmeklēju arī muzejus, kuros vien varēja atrast ko vēsturisku. Un, protams - kino. Esmu centies noskatīties teju ikvienu filmu par vēsturi, vai tā stāstītu par senatni vai jaunākiem laikiem. Tomēr pēdējos gados tieši vēsturiskās filmas visbiežāk likušas man vilties, jo ar katru gadu tās kļūst patiesajai vēsturei arvien neatbilstošākas, piedzīvo vēstures stilizāciju, tiek piesātinātas ar nesaprotamiem un liekiem mistikas elementiem.

“Laikmeta zīmēs” jau esam rakstījuši par radošā tandēma Aigara Graubas un Andreja Ēķa nepiedodamajiem vēstures falsificējumiem filmās “Rīgas sargi” un “Baiga vasara” (lasiet ŠEIT). Tomēr ne jau tikai šo autoru kinodarbi pazīstami ar savu apzināti vieglprātīgo attieksmi pret patieso vēsturi. Tas pats sakāms par daudzām jaunāko laiku vēstures filmām gan ASV, gan Krievijā, gan citur, tāpat par šobrīd populārajiem vēsturiskajiem televīzijas seriāliem. Šodien televizoru un lielajos ekrānos vien retu reizi var skatīt filmas, kuras pret vēsturi izturas ar patiesu cieņu un pietāti. Turpini lasīt »