Laikmeta zīmes

Mūsu ģimene nekad nav bijusi īpaši reliģioza, lai gan Dievu nenoliedza. Mamma vienmēr teica: Dievu neviens nekad nav redzējis, tāpēc nav iespējams pierādīt, ka Viņš ir, tāpat kā nav iespējams pierādīt, ka Viņa nav. Katrā ziņā bērnībā par ticību Dievam netiku dzirdējis nevienu sliktu vārdu, gluži pretēji - omīte bieži atcerējās skolas gadus un ticības mācības stundas, arī mamma nereti pieminēja svētdienskolas nodarbībās gūtos iespaidus. Valdīja uzskats, ka ticība Dievam mudina cilvēku tikai uz labu un padara morāli tīrāku un tikumīgāku. Tomēr par Dievu un garīgiem jautājumiem ģimenē daudz runāts netika. Turpini lasīt »

Harizmātiskā kustība, kas pasaulē izveidojās 20.gadsimta 60.gados, bet Latvijā ienāca 90.gadu sākumā, līdzi atnesa arī dažādas līdz tam neierastas dievkalpojumu formas, izpausmes un tradīcijas. Tādas, piemēram, ir roku pacelšana lūgšanā un pielūgsmē, plaukšķināšana, dziedot slavas dziesmas, vēl citas. Taču gadu gaitā iesakņojušies arī tādi paradumi, kas kristīgās draudzes reputācijai nodara vienīgi ļaunu un baznīcu vadītājiem būtu jāpadomā, kā no tiem atbrīvoties.

Žurnāla Charisma rakstā tā bijušais redaktors Dž.Lī Gredijs (J.Lee Grady) piedāvā draudzēm pārdomāt deviņus „harizmātiskus” ieradumus, no kuriem vajadzētu atbrīvoties. Gredijs uzsver, ka Jaunā Derība mudina dot Svētajam Garam iespēju izpausties ikviena kristieša dzīvē. Vēstulē Korintas draudzei apustulis Pāvils sniedz norādījumus, kā pareizi lietot Svētā Gara dāvanas. Savās vēstulēs Pāvils runā par praviešu dāvanu, ne reizi vien viņš redzēja, kā tiek dziedināti cilvēki, pats saņēma pārdabiskas vīzijas no Dieva, neaizliedza runāt mēlēs. Var teikt, ka Pāvils bija īstens harizmātiskā garīguma iemiesojums.

Tomēr ne viss, ko kristiešu draudzes praktizē šodien, ir patiesa Svētā Gara izpausme. Turpini lasīt »

„Nekas tā neiztukšo cilvēka dvēseli kā bailes no nezināmā, vientulības un ciešanām. Nemiers un skumjas nepadarīs tukšu tavu rītdienu; ar savu postošo spēku tie iztukšos tavu šodienu. Neviens pārdzīvojums nav tik liels, lai to nevarētu atnest lūgšanā Dieva priekšā; tai pat laikā tas ir pārāk nenozīmīgs, lai to padarītu par savu nastu. Atļauj Tā Kunga apsolījumiem valdīt pār tavām problēmām. Nebīsties uzticēt nezināmo nākotni visuzinošam Dievam.” Šie cerību rosinošie vārdi pieder holandiešu misionārei Korijai ten Būmai (Corrie ten Boom). Piedzīvojusi personīgu zaudējumu un ciešanas Otrā pasaules kara laikā, viņa visu mūžu palika vienkārša un pieticīga sieviete, kas sauca sevi par „svētceļnieci Kristus dēļ”. Un šai dzīvesgudrajai sievietei bija ko teikt pasaulei. Viņa liecināja par Kristus mīlestību vienmēr un visur, kur vien tika aicināta. Viņas dzīves uzdevums bija sludināt piedošanas vēsti. Turpini lasīt »

Ir kristieši, kas lasa tikai kristīgu literatūru, skatās tikai kristīgas filmas, klausās tikai kristīgu mūziku. Un ir arī tādi, kas cenšas uz pasauli paraudzīties plašāk, iedziļinoties arī laicīgās kultūras un mākslas vērtībās, kādas neapšaubāmi pastāv. Ne jau par tā saukto sēnalu literatūru, “ziepju operām” vai bumsi, bumsi mūziku šajā kontekstā ir runa, bet nopietniem un dziļiem literatūras, kino un mākslas darbiem. To saturs, iespējams, ne vienmēr atbildīs striktiem kristīgās morāles principiem, tomēr katrā no šiem daiļdarbiem var atrast kādu dziļāku domu vai atziņu, kas garīgi bagātina cilvēku, palīdzot tam kļūt arī labākam Kristus sekotājam.

Jaunajā “Laikmeta zīmju” sadaļā “Garīgais laicīgajā” pievērsīsimies klasiskiem un mazāk klasiskiem literatūras, kino, mūzikas un citu mākslas žanru darbiem, kuru sižets vai varoņu rīcība no kristīgā viedokļa, iespējams, var šķist diskutabli, tomēr iedziļinoties šajos darbos iespējams gūt ne vien estētisku baudījumu, bet arī dažu vērtīgu filozofisku atziņu. Pirmajai publikācijai esam izvēlējušies pārfrāzētu pazīstamā Balzaka romāna virsrakstu, tomēr mūsu pārdomas būs saistītas ar pavisam citu daiļdarbu - Aleksandra Dimā (dēla) slaveno romānu “Kamēliju dāma” un pēc tā motīviem tapušajiem darbiem mūzikā, kino, teātra un baleta mākslā. Lasi un domā līdz.

****

2014.gada sākumā Latvijas televīzijā tika demonstrēta 2011.gadā uzņemtā itāliešu divsēriju televīzijas filma “Violeta”. Tās pamatā rakstnieka Aleksandra Dimā (dēla) romāna “Kamēliju dāma” un komponista Džuzepes Verdi operas “Traviata” sižets - stāsts par “kritušas sievietes” (la traviata - itāliešu val.) un jauna vīrieša cildeno mīlestību. Turpini lasīt »

Pēc savas dramatiskās atbrīvošanas un atgriešanās Latvijā (par to lasiet ŠEIT), bīskaps Sloskāns vispirms apciemoja dzimto Latgali, kur apmeklēja daudzas vietējās draudzes un pēc ilgiem atšķirtības gadiem beidzot satikās ar savu māti, kura visu šo laiku bija lūgusi par dēlu, tāpat ar saviem brāļiem un māsām. Tēvs dēlu diemžēl vairs nesagaidīja. 1933. gada 18. februārī Sloskāns presē publicēja vēstuli, kurā pateicās visiem, kas lūdza Dievu par viņa atgriešanos un līdzdarbojās, lai tā varētu notikt.

Tā paša gada martā, pāvesta aicināts, Sloskāns devās uz Romu. 30. martā viņš ieradās Vatikānā, kur pāvests Pijs XI viņam piešķīra privātu audienci un pēc sirsnīgas apskaušanās uzstāja, lai bīskaps piedalās Kristus nāves 1900 gadu piemiņas pasākumos un šim notikumam veltītā Svētā Gada atklāšanā. Pāvests lūdza Sloskānu palikt Romā vismaz gadu, kas ļautu viņam uzlabot padomju cietumos un nometnēs iedragāto veselību un detalizēti ar pāvestu pārrunāt katoļu Baznīcas situāciju PSRS. Turpini lasīt »

Mūsu zemes un tautas vēsturē bija laiks, kad, lai nosargātu savu ticību un nepazaudētu kristīgo pārliecību, cilvēkiem bija jāiztur reizēm nepārvarami šķēršļi, jāpiedzīvo neaprakstāmas ciešanas un, iespējams, pat jāupurē dzīvība. Daudzi salūza zem šīs smagās nastas, tomēr bija arī tādi, kas ne vien izturēja pārbaudījumus, bet spēja šajās ciešanās nepazaudēt cilvēka un kristieša cienīgu stāju. Tāds bija arī Latgalē dzimušais un pasaulē pazīstamais katoļu priesteris, bīskaps Boļeslavs Sloskāns. Par viņu šoreiz mūsu stāsts. Turpini lasīt »

Ketlīna un Stjuarts Ročesteri no Tasmānijas turpina stāstījumu par savām misionāru un Bībeles skolotāju gaitām pasaulē. Šoreiz par trim Āzijas zemēm - Filipīnām, Indiju un Malaiziju.

****

Filipīnas

Valdošā reliģija Filipīnās ir katolicisms, tāpēc šeit nav tik lielas evaņģēlisko kristiešu vajāšanas, kā citās Āzijas zemēs. Taču problēma ir sinkrētisms - kristīgās mācības saplūšana ar vietējām pagāniskajām tradīcijām un māņticību. Daudzi cilvēki Filipīnās domā, ka ir kristieši, taču viņiem ir pavisam ačgārna sapratne par to, kas kristietība ir. Tā ir ļoti liela problēma. Turpini lasīt »

Ketlīna un Stjuarts Ročesteri ir misionāri un Bībeles skolotāji no Tasmānijas Austrālijā. Kopā viņiem ir astoņi (!) akadēmiskie grādi zinātnē, izglītībā, mūzikā un teoloģijā. Abi ir akadēmiski izglītoti mūziķi, spēlē klavieres, dažreiz pat četrrocīgi. Stjuarts arī komponē. Reizi gadā uz vienu mēnesi Ročesteru pāris ierodas Latvijā, lai pasniegtu teoloģiju Latvijas Bībeles Centrā. Vienā no šādām mācību sesijām notika šī saruna, kurā Ketlīna „Laikmeta zīmēm” pastāstīja par savām un Stjuarta misionāru gaitām pasaulē.

****

Kā mēs sākām

20. gadsimta 80. gados mēs ar Stjuartu Tasmānijā bijām iesaistīti kristīgu mūziklu organizēšanā. Mums bija četri bērni, Stjuarts bija pasniedzējs kristīgā skolā. 1985. gadā ar vienu no šādiem mūzikliem, kuru es pati gan organizēju, gan diriģēju orķestri, apbraukājām dažādas Tasmānijas pilsētas. Tūres noslēgumā bijām kādā pilsētā, kur apmeklējām arī vietējo draudzi. Pielūgsmes laikā Dievs man parādīja vīziju. Tobrīd tika dziedāta dziesma par Dieva Vārda pasludināšanu tautām un Dievs runāja uz mani: „Tāpat kā Es tevi aicināju pasludināt Manu Vārdu Tasmānijā, tagad Es tevi aicinu pasludināt Manu Vārdu pasaules tautām!” Turpini lasīt »

Plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā izraisījis topošās Satversmes preambulas projekts. Viedokļu pretstāve novērojama gan jautājumā, vai šāds Satversmes papildinājums vispār vajadzīgs, gan par dažiem preambulas formulējumiem, pret kuriem ir vislielākās pretenzijas. Pamatā šādi formulējumi ir divi - tas, ka preambulas projektā izmantots valstsnācijas jēdziens, un tas, ka līdzās latviešu tautas dzīvesziņai pieminētas arī kristīgās vērtības kā viens no mūsu identitātes stūrakmeņiem. Turpini lasīt »

Vēlamies pastāstīt par kādu izcilu personību. Amerikas Savienoto Valstu nacionālais varonis, lidotājs-astronauts, cilvēks, kurš staigājis pa Mēness virsmu, pārliecināts kristietis un kristīgais kalpotājs, mīlošs ģimenes tēvs, aktīvs sabiedrības loceklis. Apmeklējis neskaitāmas pasaules valstis, tostarp 80. gadu otrajā pusē arī Latviju. Viņa vārds ir Džeims Irvins.

Džeims Bensons Irvins piedzima 1930. gadā Pitsburgā, Pensilvānijas štatā. Pēc vidusskolas beigšanas viņš 1951. gadā ieguva bakalaura grādu jūras zinībās Savienoto Valstu Jūras akadēmijā un 1957. gadā aeronautikas inženiera maģistra grādu Mičiganas universitātē. Pēc akadēmijas Irvins tika iekļauts ASV Gaisa spēku personālsastāvā un dienēja vairākās aviobāzēs Teksasā. 1961.gadā viņš pabeidza Lidotāju-izmēģinātāju skolu, bet 1963.gadā - Kosmosa pilotu skolu. Kādu laiku Irvins kalpoja ASV Gaisa spēku štābā, piedalījās iznīcinātāju „Loockhead YF-12″ un citu lidaparātu izmēģinājumos. Džeimsa Irvina lidotāja biogrāfijā ir vairāk nekā 7015 lidojuma stundas, no tām 5300 viņš pavadījis iznīcinātāja kabīnē.

Kā mazs zēns Irvins bieži skatījās uz Mēnesi un stāstīja pieaugušajiem, ka kādu dienu noteikti dosies turp. Protams, neviens viņa teikto neņēma vērā, jo šie stāsti tolaik izklausījās no zinātniskās fantastikas lauciņa. Vēl bija ļoti tālu līdz laikam, kad pirmais cilvēks devās kosmosā, kur nu vēl uz Mēnesi. Un tomēr šiem bērna sapņiem bija lemts piepildīties. Turpini lasīt »