Kopā ar Jēzu Nepālā

Ievietoja | Sadaļa Kristietis dodas pasaulē | Publicēts 05-10-2015

Lauma Turkova ir 22 gadus jauna Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļas studente, kristiete, kas 2015.gada vasarā Rīgas vasarsvētku draudzes “Dzīvības Avots” sūtīta devās uz Nepālu kā misionāre, lai sadarbībā ar vietējo kristiešu draudzi palīdzētu cilvēkiem pārvarēt valstī notikušās zemestrīces sekas. Nepālā Lauma kalpoja skolas vecuma bērniem, palīdzot tiem mācībās un pavadot kopā brīvo laiku, vienlaikus stāstot un mācot arī par Kristu. Par savu pieredzi šajā latviešiem tik eksotiskajā zemē lūdzām Laumu pastāstīt “Laikmeta zīmēm”.

****

- Tūdaļ pēc postošās zemestrīces Nepālā viens no mūsu draudzes mācītājiem Daniels Pedraza pastāstīja, ka šajā zemē ļoti nepieciešama dažāda veida palīdzība. Viņš piedāvāja savākt šim mērķim īpašu ziedojumu un izteica neparastu domu, ka draudze varētu nosūtīt uz Nepālu misionāru. Es sēdēju, klausījos un pēkšņi sapratu - man jābrauc uz Nepālu! Turpini lasīt »



Bandīti aiz pareizticīgo maskas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 28-09-2015

Viena no visvairāk cietušajām iedzīvotāju kategorijām karadarbības zonā Donbasā, ir visu konfesiju kristieši, izņemot krievu pareizticīgos. Pret kristiešu draudzēm un mācītājiem tā sauktajās Doņeckas un Luganskas (Luhanskas) Tautas republikās tiek īstenots īsts genocīds, kuru pareizticības aizsegā veic separātistu bandītiskie grupējumi. Diemžēl savu brāļu vajāšanā nereti piedalās arī ultranacionālistiski noskaņoti krievu pareizticīgo priesteri, kas atbalsta un pat svēta šādu darbību. Vispārzināms, ka Putina režīms Krievijas Pareizticīgo Baznīcu padarījis par savas politikas marioneti un izmanto kā ietekmīgu “krievu pasaules” ieroci ne vien pašu mājās, bet arī ārzemēs. Prokrieviski noskaņoti ļaudis diemžēl atrodami arī Latvijā. Viņi skaļi vaimanā par “pareizticīgo brāļu ciešanām” konflikta zonā Ukrainā, kamēr šie “brāļi” uz nebēdu terorizē un slepkavo citu konfesiju kristiešus.

Pretēji separātistu apgalvojumam, ka Donbass vienmēr bijis “neatņemama krievu zeme”, reģions ir gana multietnisks un multikonfesionāls. Vismaz tā bija līdz Krievijas izraisītā kara sākumam. Turpini lasīt »

Dženita Katiša: Ja Dievs ir ar mani, kas būs pret?

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 21-09-2015

Dženita Katiša - kristiete un uzņēmēja, mārketinga komunikācijas firmas “Eko Media” valdes locekle. Pēdējos gadus Dženita darbojusies arī evaņģelizācijas dievkalpojumu “No mīnusa uz plusu” organizācijas komitejā, kur atbild par reklāmas un komunikācijas jautājumiem. Viņa izaudzinājusi divus brašus dēlus un tikai pirms pāris gadiem visi trīs piedzīvoja neizmērojamo Dieva žēlastību, kas pārmainīja viņu dzīvi pašos pamatos. Piedāvājam jūsu uzmanībai Dženitas stāstu, kuru viņa atklāja Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumā “Tikšanās ar klausītāju”.

****

Dženita Katiša: - Kristiete esmu kopš 2013.gada septembra. Pirms tam par Dievu nezināju neko. Protams, kā izglītots cilvēks, zināju, ka ir tāda kristietība un Latvijā tā pastāv jau ilgi, taču nenojautu, ka paralēli tai dzīvei, kādu dzīvoju es, norit vēl cita, pilnīgi citādāka dzīve. Turpini lasīt »

Dieva rota pelnu vietā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 24-08-2015

Jaņina Stoniene ir ordinēta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) evaņģēliste. Viņas kalpošanas lauks bijis un ir Saldus novads - Kursīši, Ruba, Pampāļi, Līkupēni, Garozas un citas vietas, kur Jaņina pasludina Evaņģēlija vēsti, vada lūgšanu un Bībeles studiju grupas, veidojot un sagatavojot jaunus Kristus mācekļus. Visa Jaņinas dzīve ir Dieva brīnums - no pilnīga posta, slimībām un bezcerības, līdz Kristus lieciniecei un Evaņģēlija vēsts sludinātājai. Par savu dzīvi un kalpošanu Jaņina, pateicoties un dodot godu Trīsvienīgajam Dievam, vēlas liecināt arī tev, “Laikmeta zīmju” lasītāj.

****

2001.gada 15.augusts ir tā brīnišķīgā diena, kad es, mans vīrs Romualds, bērni Arturs, Vita un mazmeita Madara uzņēmām savās sirdīs Kristu. Man šis solis nāca dabiski - sirdī bija vēlēšanās atdot savu dzīvi Dieva Dēlam, kas par maniem grēkiem upurēja Sevi pie krusta, izliedams Savas nevainīgās asinis. Tolaik gan no tā sapratu ļoti maz. Vairāk biju dzirdējusi par Dievu kā Radītāju, un jau ilgi pirms tam, kad aicināju Jēzu kļūt par manas dzīves Kungu, es šad un tad lūdzu Dievu, kaut Viņu vēl nepazinu. Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 20-07-2015

“Mazāko brāļu” (minorītu) skaitam pieaugot, Francisks sāka izsūtīt tos misijas darbā, lai piepildītu redzējumu pasludināt Evaņģēliju visām tautām. Vispirms brāļi no Umbrijas devās uz citiem Itālijas reģioniem. Kā pirmais 1211.gadā sākās misijas darbs Ankonas pilsētā, Markes reģionā. 1214.gadā sekoja misija ārvalstīs - Spānijā un Marokā. Tādās zemēs kā Francija un Spānija franciskāņu misionāri nesastapa lielus šķēršļus, taču, piemēram, Ungārijas stepēs vietējie gani rīdīja brāļus ar suņiem un dūra ar uzasinātām ganu nūjām. Arī Vācijas dienvidos pirmie franciskāņu misionāri neguva cerētos panākumus. Tomēr bezbailīgie un nenogurdināmie brāļi neapstājās grūtību priekšā un devās uz arvien jaunām zemēm. 1220.gadā pieci ordeņbrāļi Marokā tika nogalināti Kristus liecības dēļ, tā kļūdami par pirmajiem franciskāņu mocekļiem.

Lai cik tālu misijas gaitās neaizgāja brāļi, ik gadu viņi atgriezās Porciunkulā uz ģenerālo Kapitulu - visu kopienas locekļu kopsapulci. Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 13-07-2015

Vēsturē plaši zināms kristīgās Baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera vārds, taču arī pirms viņa Kristus Draudzē bijušas vairāk vai mazāk pazīstamas garīgās kustības un indivīdi, kas centušies vest Baznīcu atpakaļ pie tīrā Evaņģēlija gaismas. Šādas personības gadsimtu gaitā parādījās arī pašā Romas katoļu Baznīcā. Šie cilvēki gan nekļuva par globāliem Baznīcas reformatoriem, jo pazemība un respekts pret Baznīcas hierarhiju neļāva tiem nostāties pretī pāvesta un Romas kūrijas politiskajām interesēm. Tā tika noslāpēts atjaunotnes gars, ko Dievs bija šiem cilvēkiem uzticējis, un viņi tā arī līdz galam nepiepildīja savu uzdevumu reformēt garīgi brūkošo Romas Baznīcu. Tomēr dažas no šīm personībām atstājušas visai dziļas un paliekošas pēdas daudzu katoļticīgo uzskatos un garīgajā praksē. Viena no šādām personībām ir Asīzes Francisks - askēts, mūks un dzejnieks, kuru pēc nāves sāka uzskatīt par svēto, jo viņa pazemīgais dzīvesveids un kalpošana līdzcilvēkiem pārsteidza laikabiedrus. Turpini lasīt »

Grēks pret Svēto Garu

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 01-06-2015

Jau vairākus gadus Rīgā tiek organizēti evaņģelizācijas dievkalpojumi “No mīnusa uz plusu” ar britu-amerikāņu evaņģēlista Nātana Morisa (Nathan Morris) piedalīšanos. Tos rīko Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienību un Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots”. Šajos dievkalpojumos tiek sludināta glābšanas vēsts grēciniekiem, brīvība garīgi saistītiem, dziedināšana slimajiem. Dievs apstiprina Savu Vārdu ar līdzejošām zīmēm - cilvēki nožēlo grēkus, tiek atjaunoti ticībā, saņem gara, dvēseles un miesas dziedināšanu, iegūst brīvību no dēmoniskas atkarības. Pašam evaņģēlistam Latvija un tās ļaudis kļuvuši tik tuvi, ka viņš gatavs šeit atgriezties atkal un atkal.

Tomēr šis raksts nebūs par Nātanu Morisu, bet daudz svarīgāku tēmu - kā kristietim reaģēt, sastopoties ar nesaprotamo. Turpini lasīt »

Alberts Šveicers. 2.daļa - Labais cilvēks no Lambarenes

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 18-05-2015

Pirmā Pasaules kara gados Alberts Šveicers daudz domāja par pasaulē notiekošo - viņš uzskatīja, ka karš ir “rezultāts Rietumu kultūras krīzei”. Radās nodoms veikt pētījumu par garīgo, morālo un ētisko vērtību degradēšanos modernajā sabiedrībā. Pa to laiku no Eiropas pienāca traģiskas vēstis - 1916.gadā zem zaldātu zirgu pakaviem bija mirusi Šveicera māte. Bet 1917.gada septembrī pie misionāra mājas durvīm Lambarenē pieklauvēju koloniālās varas policists un paziņoja, ka ar Francijas valdības rīkojumu viņš tiek izsūtīts no kolonijas un nogādāts internēto personu nometnē Eiropā. Turpini lasīt »

Alberts Šveicers. 1.daļa - Filozofs, teologs, humānists

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 11-05-2015

Iepazīsimies ar izcilu 20.gadsimta personību - teologu, ērģelnieku, filozofu, ārstu un misionāru Albertu Šveiceru (Albert Schweitzer). Šveicers bija un joprojām tiek uzskatīts par vienu no diženākajiem humānistiem cilvēces vēsturē. Ne tikai tāpēc, ka viņam piemita daudz talantu, bet viņa personības iekšējā starojuma un harizmas dēļ, kas ļāva pacelties pāri personīgajam, lai piepildītu vispārcilvēcisko. Ne mirkli dzīvē nenovirzoties no nospraustā mērķa, Šveicers konsekventi īstenoja aicinājumu “cienīt dzīvību”. Šīs pārliecības pamatā bija nesatricināma ticība, ka katrā cilvēkā mīt labais, dievišķais. Savā kalpošanā cilvēkiem Šveicers saskatīja nevis ko ārkārtēju, bet piemēru, kam var sekot ikviens. Patiesībā viņš tikai rīkojās saskaņā ar to morāli un ētiku, ko uzskatīja par dabīgu un Dieva dotu cilvēcei. Turpini lasīt »

Pieticības un atturības tikums - vai mūsdienu draudzei tas ir aktuāli?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 30-03-2015

“Laikmeta zīmju” rokās nonāca vēstule, ko vairāku draudžu mācītājiem un vadītājiem rakstījis kāds kristietis, kuru, kā viņš pats saka, šajā jautājumā uzrunājis Dievs. Jautājums ir par apģērba kultūru Kristus Draudzē un pieticības tikumu. “Laikmeta zīmes” nolēma tēmu paplašināt, ietverot arī kosmētiku, rotaslietas, tetovējumus un kristieša ārējo izskatu vispār, tā nozīmi vai nesvarīgumu Dieva pielūgsmē un godināšanā. Bet vispirms minētā vēstule.

****

Gribam dalīties ar jums pārdomās, ko esam sapratuši ilgākā laika posmā. Jau Vecajā Derībā Dievs daudzkārt sauc Savu Draudzi par laulības pārkāpēju, jo Viņa tauta piekopj elku dievu godināšanu. Par daudziem ķēniņiem Viņš ir sacījis, ka tie dara to, kas labs Tā Kunga acīs, tikai… Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs ir taisnīgs, un viņš visu darīja, kā viņa tēvs [..] bija darījis. Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl arvien nesa dedzināmos upurus un upurēja kvēpināmos upurus augstienēs… (2.Ķēn. 15:34-35).

Mūsdienu sabiedrības morāle un tikumība ir neatgriezeniski samaitāta. Dievs saviem uzticamajiem kalpiem atklājis, ka šajā jomā laicīgajā sabiedrībā neko izmainīt nevarēs. Arī Raksti mums to atklāj. Mūsu sabiedrību nevarēs ietekmēt nekas. Tur bija un būs miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība. Šīs lietas ilgā laika posmā ir samaitājušas cilvēkus tik pamatīgi, ka šodien šķiet normāli tas, kas vēl pirms 15 - 20 gadiem bija piedauzīgs, amorāls un kaunpilns. Turpini lasīt »