Cīņā par ģimeni

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 26-05-2008

Viena no visbiežāk izteiktajām aizlūgšanu vajadzībām ir lūgšana par neticīgiem tuviniekiem. Cilvēki lūdz par vīriem un sievām, vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām. Nereti gadās situācijas, kad kāda ģimenes locekļa sastapšanās ar dzīvo Dievu rada neizpratni, nepatiku vai pat naidu citos ģimenes locekļos, kas noved pie strīdiem un nesaticības, par ko visbiežāk tiek nepamatoti vainota draudze vai kristieši kopumā. Līvānu vasarsvētku draudzes locekle Nadja Korsaka stāsta par savu ceļu pie Dieva un grūtībām, ar kādām viņai tādēļ nācās sastapties ģimenē.

****

- Jau kopš bērnības manā dzīvē bija daudz bēdu. Agri zaudēju tēvu, divreiz esmu slīkusi upē, gandrīz nomiru no tvana gāzes, tomēr Tas Kungs vienmēr mani pasargāja. Māte kļuva ticīga vēl pirms manis. Pie viņas es sastapu kristiešus, kas man stāstīja par Dievu, ticību, aicināja uz dievkalpojumiem. Taču es par to visu neko negribēju dzirdēt un bēgu no viņiem, kaut patiesībā bēgu no Dieva.

Nepilnu 40 gadu vecumā ārsti man konstatēja muguras smadzeņu audzēju. Turpini lasīt »



Gunta Matjuhova. Aicinājums kalpot

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 03-05-2008

- Gunta, tu piedzimi un uzaugi senā vasarsvētku kristiešu dzimtā. Pastāsti par saviem vecākiem, bērnību.

- Mana vecāmamma un viņas trīs māsas bija vienas no pirmajām vasarsvētku ticīgajām Latvijā. Apmēram pirms 70 gadiem misionārs Džems Grēviņš rīkoja dievkalpojumus Aucē, tirgus laukumā. Tobrīd vecāsmammas māsa Anna Līkums gulēja uz gultas smagi slima un visi domāja, ka viņa vairs necelsies. Uzzinājusi par gaidāmajiem dievkalpojumiem, Anna teica: “Ja šie ļaudis ir tādi kā Bībelē rakstīts, es būšu vesela!” Viņi iejūdza zirgu, iecēla Annu ratos un aizveda uz tirgus laukumu. Mājās Anna nāca pati savām kājām un nodzīvoja gandrīz līdz 90 gadu vecumam. Tas bija sākums. Visa ģimene iesaistījās vasarsvētku kustībā - vecāsmammas tante bija draudzes vadītāja, bet izdziedinātā māsa Anna kalpoja kā evaņģēliste. Turpini lasīt »

Jānis Ozolinkevičs - trauks, kuru Dievs lieto

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 03-05-2008

- Šodien jūsu pārziņā ir visas Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības draudzes. Vai bērnībā sapņojāt kļūt par bīskapu, nu vismaz mācītāju?

- Es uzaugu padomju laikā. Mans tēvs bija stingrs un noteikts, viņš bija kristietis šī vārda pilnā nozīmē. Gāju draudzē, redzēju reālu Dieva Gara darbību, biju atgriezies no grēkiem, saņēmis Svētā Gara kristību. Taču nekad nedomāju, ka būšu mācītājs, kur nu vēl bīskaps. Pie sevis spriedu: “Kad tikšu prom no večiem, būšu brīvs putniņš un darīšu, ko gribēšu.” Gribēju izmēģināt visu, ko piedāvā pasaule. Turpini lasīt »

Ir vērts!

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 03-05-2008

Mans mīļais bērns, Es Tevi ļoti mīlu! Es aicinu Tevi sekot Man. No Tevis tas prasīs daudz. Tas prasīs visu, jo kas grib Man sekot, tam ir jāaizliedz sevi, ikdienas jāņem savs krusts un jāseko Man. Ja kāds nāk pie Manis, bet savu tēvu un māti, laulāto draugu un bērnus, brāļus un māsas, vai pat savu paša dzīvību vērtē augstāk par Mani, tas nevar būt Mans māceklis. Neviens, kas Manis dēļ neatsakās no visa, kas tam pieder, nevar būt Mans māceklis.

Taču, ja Tu sekosi Man un darīsi visu, ko  Es Tev teikšu - Tava alga būs liela. Turpini lasīt »

Akmenscietā sirds

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 31-03-2008

Stīvens Hils ir pasaulē pazīstams evaņģēlists, viens no Pensakolas atmodas līderiem. Šajā rakstā stāstīts par Stīva bērnību un pusaudža gadiem, par dzīvi noziedznieku pasaulē un narkotiku verdzībā, par elli zemes virsū un Jēzus asiņu spēku, kas izrāva viņu no šīs elles un padarīja par Dieva līdzstrādnieku un Evaņģēlija vēstnesi.

****

Stīvens piedzima 1954. gada 17. janvārī Ankarā, Turcijā. Viņa tēvs bija militārpersona un kā instruktors dienēja turku armijā. Drīz pēc Stīva piedzimšanas ģimene atgriezās ASV un apmetās uz dzīvi Alabamas pavalstī. Turpini lasīt »

Pilsēta kalna galā. Latvijas Kristīgās kalpošanas skola.

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 31-03-2008

2000.gada rudenīgi saulainajā 28.oktobra pēcpusdienā pie nama Jelgavā, Jāņa Asara ielā 8, varēja ieraudzīt daudz gaišu un smaidīgu seju. Bija sanākuši lieli un mazi, veci un jauni. Ļaudis kopā pulcēja priecīgs notikums - jaunas kristīgas skolas atklāšana.

Latvijas Kristīgās kalpošanas skola (LKKS) ir Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) Bībeles skola ar latviešu mācību valodu, kas piedāvā divas dažādas programmas praktiskajā teoloģijā. Skola sadarbojas ar Eiropas Bībeles semināru Froudenštatē, Švarcvaldē, kas dod studentiem iespēju bakalaura un maģistra grādu iegūt Vācijā. Tomēr LKKS mērķis nav sagatavot teologus - zinātniekus, bet Svētā Gara spēka piepildītus kristīgos kalpotājus. Turpini lasīt »

Kustība, kas sakņojas Bībelē

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 19-03-2008

Intervija ar Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) bīskapu (šobrīd goda bīskaps) Jāni Ozolinkeviču, kurā viņš stāsta par vasarsvētku kustības vēsturi un šodienu Latvijā un pasaulē.

****

- Dažkārt cilvēki īsti nesaprot jēdzienu “vasarsvētku draudze”. 60.gados avīzē “Zemgales Komunists” pat ticis apgalvots, ka nosaukums cēlies no svētkiem, ko svinot par godu kāpostu stādīšanas sezonas noslēgumam. Kā ir patiesībā?

- Tas gan bija teikts ar zināmu ironiju, jo tolaik daudzi vasarsvētku ticīgie Jelgavā un tās apkārtnē piepelnījās ar kāpostu audzēšanas rūpalu. Bet, ja nopietni, tad vasarsvētku jeb pentekostu draudzes uzskata, ka tās nav ne denominācija, ne konfesija, bet garīga kustība. Kādreiz Svētā Gara kristība tika akcentēta galvenokārt vasarsvētku draudzēs, taču šodien to piedzīvo arī citu konfesiju cilvēki. Mēs paši sevi labprātāk sauktu par Pilna Evaņģēlija kristiešiem. Nosaukums “vasarsvētku” radies tādēļ, ka mūsu draudžu mācībā uzsvērts Vasarsvētku dienas notikums, kā tas aprakstīts Bībelē Apustuļu darbu grāmatas 2.nodaļā: Svētā Gara kristība ar tai līdzejošu zīmi - runāšanu mēlēs. Pamatojoties uz to, citas konfesijas, nevis mēs paši, sāka šādas atziņas piekritējus dēvēt par vasarsvētku kristiešiem. Turpini lasīt »

Argentīnas piezīmes

Ievietoja | Sadaļa Kristietis dodas pasaulē | Publicēts 14-03-2008

2005. gada rudenī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkevičs apmeklēja mums, latviešiem, tālu un eksotisku zemi - Argentīnu. Par saviem iespaidiem un ceļojumā pieredzēto viņš pastāstīs arī jums.

****

Uz Argentīnu vēlējos aizbraukt jau sen. Liepājas draudzes Emanuēls mācītājs Daniels Pedraza, kurš pats ir no Argentīnas, bija man tik daudz stāstījis par šo zemi, ka vēlējos vienreiz to visu skatīt paša acīm. Dievs deva līdzekļus un septembra otrajā pusē mēs ar Danielu un viņa kundzi devāmies ceļā. Turpini lasīt »

No jauna piedzimis

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 13-03-2008

Ventspils čigānu diasporas pārstāvja Andra Aleksandra liecība par Dieva vareno žēlastību viņa dzīvē, par Dieva dziedinošo pieskārienu, glābšanu Jēzus asinīs un garīgu atjaunošanu Viņa augšāmcelšanās spēkā.

****

Ir cilvēki, kas pie Dieva atgriežas caur labklājību. Viņi nav piedzīvojuši nekādas grūtības, tomēr pārpilnība, ko viņi bauda pasaulē, nespēj dot gandarījumu. Tad viņi meklē Dievu. Taču mans ceļš pie Viņa veda caur lielām ciešanām un sāpēm. Turpini lasīt »

Pensakolas atmoda

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 23-02-2008

Kaut arī Pensakola Floridā nekad nav bijusi vieta, kur varētu gaidīt kādus īpašus notikumus, tomēr 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē tā kļuva par aizokeāna presē visvairāk pieminēto pilsētu un spēcīgāko Dieva Gara izliešanās centru ASV. Ik dienas tūkstošiem cilvēku te piedzīvoja īpašu Dieva klātnību, radikālu savas dzīves pārmaiņu, atbrīvošanu no grēka un dažādu atkarību verdzības, gara, dvēseles un miesas dziedināšanu.

Šīs atmodas centrs bija Braunsvilas vasarsvētku Dieva Asamblejas draudze. Tā dibināta 1939. gadā un 40. - 50. gados kļuva plaši pazīstama ar savām aktivitātēm - draudze būvēja jaunus dievnamus, attīstīja ārzemju misijas programmu, vīriešu, sieviešu un jauniešu kalpošanas, garīgās izglītības darbu. Taču ar laiku dedzība noplaka, tās vietā nāca pašapmierinātība un garīga remdenība.

Tomēr Dievs Pensakolai bija sagatavojis ko labāku. Turpini lasīt »