Vizbulītes jaunā dzīve

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 14-10-2013

Agnese Turkova ir meitene, kurai Dievs dāvāja otru dzīvi, otru iespēju dzīvot un kalpot Viņam. Briesmīgo slimību, kas lēnām grāva Agneses miesu un personību, Dievs pārvērta atjaunotā miesā un garā. Dievs pārvērta „nejauko” Agnesi jaukajā Vizbulītē - vārds, ko Agnese labprāt kādreiz vēlētos redzēt ierakstītu savos personas dokumentos. Par šo žēlastību Agnese nebeidz pateikties savam Debesu Tēvam un gatava par Viņa mīlestību liecināt katram. Kopā ar viņu šajā liecībā dalās arī Vizbulītes vecāki - Valērijs un Linda Turkovi.

****

Agnese: - Esmu uzaugusi kristīgā četru bērnu ģimenē. Kad biju maziņa, vienmēr teicu mammai: „Mammu, es dzīvē nekad nebūšu nejauka! Būšu jauka un mīlīga!” Pēc desmitās dzimšanas dienas man sāka sāpēt galva. Turpini lasīt »



Viljams Fetlers: Atmodas priekšnoteikumi - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 30-09-2013

Turpinām publicēt pazīstamā 20. gadsimta latviešu Atmodas mācītāja un evaņģēlista Viljama Fetlera brošūru „The Fundamentals of Revival” („Atmodas priekšnoteikumi”), kas latviski tulkota pirmoreiz. Kaut arī darbs sarakstīts un publicēts tālajā 1930. gadā, tajā skartie jautājumi ir aktuāli arī šodien. Kas ir garīgā atmoda, kad un kāpēc tā nāk vai nenāk? Kas ir tās atnākšanas priekšnoteikumi un kas šķēršļi? Kas nepieciešams, lai tā atnāktu mūsu draudzēs un mūsu zemē? Par to visu lasāms šajā grāmatā, ko publicējam saīsinātu.

****

Debesīs dzimušas Atmodas rezultāti

Patiesas, Debesīs dzimušas Atmodas rezultāts ir vispārējs svētuma un taisnības pieaugums to cilvēku dzīvē, kurus tā ietekmējusi. Tas, kāpēc šodien Lielbritānijā ir drošāka dzīvošana nekā pirms 200 gadiem, nav tik daudz izglītības un zinātnes dēļ, bet drīzāk Noksa un Bunjana, Veslija un Vaitfīlda, un daudzu citu Atmodas līderu dēļ. Kesvīkas un tamlīdzīgas kustības ir izdarījušas vairāk, lai izplatītu taisnību, nekā visas skolas kopā ņemtas. Izglītība bez šķīstīšanas neaizvedīs mūs īpaši tālu. Turpini lasīt »

Viljams Fetlers: Atmodas priekšnoteikumi - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 23-09-2013

„Laikmeta zīmes” jau rakstījušas par mācītāju un evaņģēlistu Viljamu Fetleru un viņa svētīgo kalpošanu cara Krievijā, Austrumeiropā, Latvijā un citur pasaulē (skatiet ŠEIT un ŠEIT). Izvērtējot Fetlera biogrāfiju un kalpošanu, daudzi mācītāji un garīgie līderi šodien uzdod sev un Dievam jautājumu: kāpēc viņam izdevās, bet mums ne? Kāpēc viņa kalpošana bija svētīta ar desmitiem tūkstošu garīgi atdzimušu dvēseļu, bet mēs redzam labākajā gadījumā dažus desmitus? Uz jautājumu, kad un kāpēc nāk vai nenāk Atmoda, pats Dieva kalps centies atbildēt savā traktātā „Atmodas priekšnoteikumi”, kas angļu valodā izdots 1930. gadā, bet latviski pirmoreiz tulkots tagad. Rakstu publicējam saīsinātu.

****

„Kādēļ šī tauta Jeruzalemē bez mitēšanās atkāpjas un tik stipri turas pie maldiem un liedzas atgriezties? Es esmu noklausījies un novērojis: tie nerunā patiesību, nav neviena, kas nožēlotu savu nekrietnību un teiktu: ko es esmu darījis? Tie grib pavirši dziedināt Manas tautas meitas dziļo brūci un saka: miers, miers! - kur taču miera nav.” (Jeremijas gr. 8:5,6,11) Turpini lasīt »

Nātans Moriss. Evaņģēlijs ar spēku

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 16-09-2013

Nātans Moriss (Nathan Morris) ir britu evaņģēlists, kas ar Evaņģēlija vēsti ceļo pa visu pasauli. Viņa sludināto vārdu, gluži kā Bībelē teikts, pavada zīmes un brīnumi. 2006.gadā Nātans nodibināja savu kalpošanas misiju „Shake the Nations Ministries”, bet kopš 2010. gada dzīvo Mobilā, Alabamā, ASV, un kopā ar Pensakolas atmodas mācītāju Džonu Kilpatriku rīko atmodas dievkalpojumus „Bay Revival” visā Amerikā. 2013. gada augustā Nātans Moriss apmeklēja Latviju un piedalījās evaņģelizācijas dievkalpojumos Rīgā. Tad arī viņš sniedza šo interviju Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumam „Tici un redzi”.

****

- Mēs zinām, ka esat uzaudzis mācītāja ģimenē. Zinām arī to, ka bijāt nopietni sadumpojies pret Dievu un aizgājis no Viņa.

- Tā bija privilēģija augt kristīgā ģimenē. Mana ģimene bija lūdzēju ģimene. Kā jauns cilvēks es nesapratu, cik tas ir īpaši un vērtīgi. Es sēdēju baznīcā pēdējos solos, klausījos, kā tēvs sludina, un man šķita, ka visi sludinātāji tā sludina un lūdz. Mans tēvs sludināja par Jēzus asinīm, par Svētā Gara spēku, un arī par to, ka varam saņemt dziedināšanu un tikt atbrīvoti - atraisīti no jebkā, kas ir kā saites mūsu dzīvē. Taču, kad man bija 16 gadi, es sāku izklaidēties kopā ar draugiem. Turpini lasīt »

Vai mums vajadzīgs “kristīgais blats”?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 19-08-2013

Laiku pa laikam kristīgajā sabiedrībā aktualizējas doma, ka kristiešiem arī laicīgajā dzīvē būtu jāatbalsta pirmkārt citu kristiešu profesionālā darbība un bizness, cik vien iespējams preces un pakalpojumos iegādājoties tieši no viņiem. Savulaik Kristīgais radio pat izdeva speciālu kristīgo uzņēmumu katalogu, lai ikviens varētu uzzināt, kuru brāli vai māsu atbalstīt viņa ekonomiskajās aktivitātēs. Tagad internetā izveidots Kristiešu globālais biznesa tīkls (Christian Global Business Network) ar līdzīgu mērķi un vīziju.

Arī man savulaik ļoti patika ideja par šādu savstarpēju kristiešu sadarbību. Turpini lasīt »

Evaņģelizācijas dievkalpojumi ar Nātanu Morisu

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 29-07-2013

Latvijas Evaņģēliskā Alianse (LEA) un Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienība (LVDA) no 2013. gada 22. - 24. augustam organizē evaņģelizācijas pasākumu ar britu evaņģēlista Nātana Morisa (Nathan Morris) piedalīšanos.

Nātans Moriss ir mācītāja dēls, kurš bija pagriezis Dievam muguru un dzīvoja grēka dzīvi, līdz kādu dienu 2002. gadā Dieva spēks aizkāra viņu un pārmainīja uz visiem laikiem. Šajā dienā Nātans bija viens savu vecāku mājās. Pēkšņi pār viņu nāca Dieva uguns, un viņš tika nogāzts zemē. Pēc šī piedzīvojuma Nātans sāka sludināt Evaņģēliju uz ielām. Drīz pēc tam viņš sāka vadīt sestdienas vakara dievkalpojumus sava tēva draudzē. Cilvēki brauca no dažādām Lielbritānijas malām un šajos dievkalpojumos piedzīvoja jūtamu Dieva klātbūtni. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 3. daļa: Jelgavas draudze mūsdienās 1991 - 2012

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 22-04-2013

Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvē iestājas jauns posms. Draudzes locekļi aktīvi izmanto jauniegūto brīvību un sludina Evaņģēliju, draudzi apmeklē misionāri un kristiešu grupas no ASV un citām valstīm. Jelgavā rodas vairākas jaunas draudzes, kas diemžēl negatīvi ietekmē vasarsvētku draudzi - tā zaudē daļu savu locekļu, kuri sāk apmeklēt šīs jaundibinātās draudzes. Tomēr arī šoreiz draudze izdzīvo un ne tikai - tā atkal sāk pieaugt.

1994. gada rudenī, lai pilna laika kalpošanu veltītu Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībai (LVDA), no amata atkāpjas draudzes mācītājs Jānis Ozolinkevičs. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 2. daļa: Padomju okupācijas gadi 1940 - 1991

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 15-04-2013

1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāk Sarkanās Armijas daļas un Latvijas Republika tiek iekļauta PSRS sastāvā. Tas nosaka arī Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvi uz turpmākajiem 50 gadiem. Vēl 1940. gadā draudzes mācītājs Juris Dreimanis lūdz jauno padomju varu atļaut noturēt dievkalpojumus Kārļa Ulmaņa valdības slēgtajai ticīgo apvienībai „Elim”, taču saņem atteikumu. Vācu okupācijas laikā (1941 - 1944) draudze atrodas puslegālā stāvoklī. Dievkalpojumi gan notiek, tomēr nekādas lielākas aktivitātes vai reģistrācija nav atļauta, bet, tuvojoties Sarkanajai Armijai, 1944. gadā sapulces vispār tiek aizliegtas.

1944. gadā PSRS baptisti un evaņģēliskie kristieši izveido vienotu savienību. Valsts vara spiež arī vasarsvētku draudzes pievienoties šai savienībai. 1945. gada 19. - 29. augustā Maskavā tiek parakstīts apvienošanās līgums, kas pazīstams ar nosaukumu „Augusta vienošanās”. Daudziem vasarsvētku draudžu vadītājiem un locekļiem šī vienošanās nav pieņemama doktrinālu iemeslu dēļ.

Latvijā, kā vienā no PSRS republikām, notiek līdzīgs process. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 1. daļa: Pirmās Republikas laiks 1928 - 1940

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 08-04-2013

1900. gada decembrī Čārlza Parhama vadītajā Bībeles skolā Topekā, ASV, studentiem tika dots uzdevums studēt Apustuļu darbu 2. nodaļu. 1901. gada 1. janvārī viena no Bībeles skolas studentēm Agnese Osmane lūdza Čārlzu Parhamu lūgt par viņu, lai viņa saņemtu Svētā Gara kristību tā, kā to saņēma pirmie mācekļi, ar līdzejošu zīmi - runāšanu jaunā valodā. Pēc tam, kad par viņu aizlūdza, viņa sāka runāt ķīniešu valodā.

Jau 19. gadsimta beigās Dvaits Mūdijs un citi tā laika teologi bija rosinājuši diskusiju par Svētā Gara kristību, bet notikums Topekā uzskatāms par vasarsvētku kustības sākumu, ļaujot skaidri definēt Svētā Gara kristību kā no jaunpiedzimšanas un kristības ūdenī atšķirīgu piedzīvojumu. Vispasaules ievērību izpelnījās notikumi Losandželosā, Azusa ielā 312, kur nelielā bijušajā metodistu baznīcā, kas bija pārvērsta par noliktavu, 1906. gada aprīlī dievkalpojumus noturēja „Ticības misija”, ko vadīja melnādains sludinātājs Viljams Seimurs. V. Seimurs bija Č. Parhama audzēknis. Šeit dažādu tautību un rasu cilvēki kopīgi slavēja Dievu. (Vairāk par Azusa ielas atmodu lasiet ŠEIT.) Šie dievkalpojumi sāka kustību, kas pēdējos 100 gados kļuvusi par visstraujāk augošo un dinamiskāko protestantu kustību pasaulē, aptverot vairāk nekā 500 miljonus kristiešu visos kontinentos. Šai kustībai tika dots nosaukums - Vasarsvētku kustība. Turpini lasīt »

Modris un Baiba Ozolinkeviči. 2. daļa - Mosties, Latvija!

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 18-03-2013

Turpinājums intervijai ar draudzes „Dzīvības Avots” mācītāju, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa vietnieku, Latvijas Evaņģēliskās alianses valdes priekšsēdētāju, atkarīgo rehabilitācijas organizācijas „Teen Challenge Latvija” vadītāju Modri Ozolinkeviču un viņa sievu Baibu, kurā viņi stāsta par savu dzīvi, ģimeni un kalpošanu.

****

- Vai uzreiz pēc savas atgriešanās pie Dieva tu jau nolēmi kļūt par mācītāju?

- Nē, es domāju, ka pietiek mācītāju vienai ģimenei. Es vēlējos kļūt par biznesmeni, tirdzniecība man nebija sveša. 1993. ga­dā izveidoju savu uzņēmumu, jo biju lū­dzis, lai Dievs man dod kaut ko savu. Viņš deva un svētīja. Pēc tam, kad mēs uzplaukām, es aizmirsu par Dievu. Es jau neteicu: Dievs, Tu vairs neesi! Nepārtraucu iet arī uz baz­nīcu, bet nedarīju to, ko Viņš lika. Es pie­ļāvu netaisnību savā darbā, bet gribēju, lai Viņš svētī. Dievs nekad nesvētīs netaisnību, nekad. Pēc straujas augšupejas piedzīvojām ilgsto­šu bankrotu. No rītiem pamodos ar pil­nīgu tukšuma sajūtu - darba nav, nau­das arī nav. Mēģināju atkal kaut ko sākt, gandrīz gadu braukājām pie biznesa partneriem uz Baltkrieviju. Tikko izkļuvām no mīnusiem, atkal pēkšņi kaut kas notika. Tas bija laiks, kas spieda meklēt Dievu, kad Dievs veidoja mani. Turpini lasīt »