Laikmeta zīmes

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

Esam pārkāpuši jaunā, 2017.gada slieksni. Kāds būs šis gads, ko jaunu tas atnesīs Latvijai un pasaulei? Prognozes nav visai iepriecinošas. Aizvadītā gada laikā pasaule strauji pietuvojusies kara slieksnim. Sākumā tas, iespējams, varētu būt lokāla rakstura konflikts, taču ar milzīgu potenciālu pāraugt visaptverošā Pasaules karā. Kad pirms dažiem gadiem “Laikmeta zīmes” salīdzināja Vladimiru Putinu ar Ādolfu Hitleru un Putina Krievijas atdzimšanas plānu ar situāciju 30.gadu Vācijā, daudzi mums nepiekrita. Un, lai arī līdzīgu viedokli pauda virkne starptautisko ekspertu, bija cilvēki, kas uzskatīja, ka salīdzināt Putina Krieviju ar Hitlera Vāciju nav pareizi.

Pagājuši tikai daži gadi un daudz kas no mūsu prognozētā ir piepildījies. Turpini lasīt »

2014.gada 21.martā, līdz ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējo parakstu, noslēdzās juridiski Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksija un iekļaušana Krievijas sastāvā. Krievija šo agresijas aktu veica pēc Ukrainā notikušās tā sauktās Pašapziņas revolūcijas uzvaras un varas maiņas Kijevā. Šādā Kremļa rīcībā izpaudās gan vēlme sodīt “ukraiņu fašistus”, gan centieni atgūt kādreiz zaudēto teritoriju, gan bažas par to, ka jaunā Ukrainas valdība varētu lauzt līgumu par Krievijas Melnās jūras karaflotes turpmāku bāzēšanos Sevastopolē. Lai panāktu vēlamo, Krievija nosūtīja uz Krimu karavīrus bez pazīšanās zīmēm un pretēji starptautiskajiem likumiem sarīkoja referendumu par Krimas pussalas pievienošanos Krievijai.

Kopš šiem notikumiem pagājuši vairāk nekā divi gadi. “Laikmeta zīmes” vēlējās uzzināt, kas Krimā notiek šodien, un kā ļaudis, kas savulaik nobalsoja par pievienošanos Krievijai, tagad vērtē savu izvēli. Turpini lasīt »

Aleksandrs Ņevzorovs - savulaik ļoti populārs krievu žurnālists un publicists, kura zvaigzne uzlēca Gorbačova “perestroikas” (pārbūve, pārkārtošanās) un “glasnostj” (atklātība) gaisotnē. Baznīcas kora dziedātājs, bez kaklasaites, ādas jakā, ar dīvainu mirdzumu acīs - viņš katru vakaru Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) televīzijā atklāja patiesību par padomjzemes skarbo īstenību. Viņa raidījums “600 sekundes” bija megapopulārs. Ņevzorovs paspēja būt klāt gandrīz visos PSRS karstajos punktos. Ložmetēja kārtai līdzīgais runas temps un ātrums, ar kādu ekrānā mainījās kadri, šodien vairs nav nekas sevišķs, bet tolaik uz padomju TV diktoru labi nostādīto balsu un samēģināto raidījumu fona šie sižeti šķita gluži kas neticams.

Tomēr Baltijas valstu iedzīvotājiem Ņevzorovs atmiņā palicis kā ļoti negatīvs personāžs. Viņš bija nelabvēlīgi noskaņots pret Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību un nacionālo atmodu Baltijā sauca par “nacionālistu dumpi”, ko bargi jāapspiež, bet bēdīgi slaveno omoniešu zvērības - par varoņdarbiem. Turpini lasīt »

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par Krievijas patvaldnieka Vladimira Putina ieviestajām valsts naudas piesavināšanās shēmām (lasiet ŠEIT), kas ļāvušas viņam kļūt par bagātāko cilvēku Eiropā, bet viņa radiem, draugiem, paziņām un bijušajiem VDK un Pēterburgas mērijas kolēģiem - par miljonāriem un pat miljardieriem. Reizē ar Putinu Kremlī ienāca tā sauktais Pēterburgas grupējums, kas sagrābis savā varā visu Krievijas ekonomiku, pirms tam nežēlīgi iznīcinot veco Jeļcina laika oligarhu gvardi. Valsts un sabiedrisko līdzekļu zagšana Putina Krievijā notiek prātam neaptveramos apjomos. Šajā rakstā izmantots Sandras Veinbergas materiāls par shēmām, ar kuru palīdzību Putina grupējums netraucēti izlaupa valsts resursus, kā arī fragmenti no Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieces Ilvijas Bruģes raksta “Kremļa spēles”. Turpini lasīt »

Latvijas sabiedrībā nereti dzirdams viedoklis, ka mūsu varas elite ir viena vienīga korumpētu, naudaskāru zagļu banda. Un, kaut gan runas par vispārēju un totālu korumpētību ir krietni vien pārspīlētas, ikviens Latvijas iedzīvotājs pavisam noteikti zina, ka mūsu valsts “ir nozagta”. Sev par lielu pārsteigumu esam arī atklājuši, ka “vecajā” Eiropā zog ne mazāk. Acīmredzot, cilvēka grēcīgā daba visur ir vienāda un arī Vakareiropas ierēdņiem, ministriem, premjeriem un pat valstu prezidentiem reizēm neviļus paslīd roka.

Nav noslēpums, ka zemēs, kas atrodas no mums uz austrumiem, valsts nozagšana attīstīta teju vai profesionālā līmenī. Salīdzinot ar korupciju un valsts nozagšanas apmēriem, kādi valda postpadomju republikās, mūsu varas vīru un sievu nedarbi tāda sīka niekošanās vien šķiet. Tikai Austrumos šīs lietas dara pavisam citādāk - ja esi lojāls pastāvošajam režīmam, drīksti zagt un korumpēties gandrīz vai oficiāli, taču, ja esi tik neprātīgs, lai kritizētu valdību vai “kāptu uz varžacīm” kārtējam autoritārajam diktatoram, tad riskē ar lielu troksni tikt “atmaskots” un ietupināts aiz restēm. Turpini lasīt »

“Kas vainīgs?” un “Ko darīt?” - divi mūžīgie jautājumi, ko krievu nācija sev uzdevusi visā vēstures gaitā. Šodien tiem droši var pievienot trešo - “Kāpēc neviens mūs nemīl?” Līdz šim atbildes uz šiem eksistenciālajiem jautājumiem tā arī nav atrastas. Tomēr patiesību tālu nav jāmeklē. Jūs nemīl tāpēc, ka sirgstat ar lielvalstisku šovinismu un mesiānisku pasaules glābēju un atbrīvotāju sindromu. Ja citas agrākās koloniālās tautas minētās īpašības sen atstājušas pagātnē, tad Krievijā tās tiek reanimētas no jauna, izraisot vēl nepieredzētu impēriska nacionālisma vilni, kas nepatīkami atgādina 20.gadsimta 30.gadu Vāciju, kad tur varu ieguva nacisti.

Putina nācijas apvienošanas plāns balstās impēriskā ideoloģijā par Krievijas tautu laimīgu kopdzīvi spēcīgā un varenā lielvalstī dižās krievu tautas vadībā. Kopš PSRS laikiem nekas daudz nav mainījies, izņemot pāreju uz kapitālistisko ekonomikas modeli. Ideoloģija palikusi tā pati vecā un arī tehnoloģijas tās pašas vecās - ātrs, uzvarošs karš pār īstu vai iedomātu ienaidnieku, kas veicina ultrapatriotismu un tautas saliedēšanos ap Vadoni. Turpini lasīt »

Pēc Februāra revolūcijas politiskā dzīve aktivizējās visās Krievijas tā sauktajās nacionālajās nomalēs. 1917.gada jūnijā kazahu inteliģences pārstāvji Orenburgā sasauca 1.Viskirgīzu kongresu. Kongresa darba kārtībā bija arī jautājums par kirgīzu (tolaik ar šo vārdu apzīmēja arī kazahus) apdzīvoto apgabalu autonomiju demokrātiskas Krievijas sastāvā. Kongresā tika ievēlēti Krievijas Satversmes sapulces deputāti no kazahu apdzīvotajiem apgabaliem, kā arī Krievijas musulmaņu kongresa delegāti. Absolūtais kongresa dalībnieku vairākums nepieņēma boļševiku rīcības programmu un apvienojās politiskajā partijā “Alaš”, kuras mērķis bija “kazahu tautas atbrīvošana no koloniālā jūga”. Par partijas vadītājiem kļuva Krievijas 1.Valsts Domes deputāts Alihans Bukeihanovs un avīzes “Kazah” redaktors Ahmets Baitursinovs. Turpini lasīt »

Iepriekšējās šī raksta daļās pieskārāmies visnotaļ nopietnām tēmām - Ukrainas konflikta vēsturiskajam fonam (lasi ŠEIT) un Krievijas propagandas radītajiem mītiem par notikumiem Ukrainā (lasi ŠEIT). Raksta 3.daļā tēmu par propagandu un mītiem turpinām, tikai šoreiz no nedaudz cita skatu punkta. Lai cik traģiska būtu kara realitāte, kādu šobrīd pārdzīvo Ukraina, cilvēki nevar dzīvot ar sāpju, asaru un zaudējuma sajūtu vien. Dzīve rit savu gaitu un tajā ir vieta arī smaidam. Tiesa, kara laika joki nav parasts humors, drīzāk gan rūgta ironija un sarkasms par apkārt notiekošo. Visi materiāli, ko esam izmantojuši šajā raksta daļā, atrasti globālajā tīmeklī un ilustrēti ar turpat pieejamām bildēm un karikatūrām. Nobeigumā gan atgriezīsimies pie nopietnības un pārdomāsim, kāda nākotne sagaida Ukrainu, Baltijas valstis un visu Eiropu Putina mestā izaicinājuma priekšā. Vai spēsim palikt ar pietiekami stingru mugurkaulu, lai cienīgi tiktu ar šo pārbaudījumu galā? Turpini lasīt »

Pēdējā gada laikā esam pieredzējuši kā Krievijas propaganda ik dienas rada un aktīvi izplata dažādus mītus par notikumiem Ukrainā. Šie mīti ietekmē lielas daļas Krievijas iedzīvotāju uzskatus, tāpat prokrieviski un antiamerikāniski noskaņotas sabiedrības grupas citās valstīs, tostarp Latvijā. Uzmanīgi un hronoloģiski sekojot notikumu attīstībai Ukrainā, šie meli un puspatiesības kļūst acīmredzamas, taču lielākā daļa cilvēku plašajā informācijas gūzmā, kas ik dienu gāžas pār viņu galvām, konkrētus faktus, lai cik nozīmīgi tie būtu, aizmirst jau nākamajā dienā. Tāpēc mēģināsim visbiežāk izmantotos mītus apskatīt un atsaukt atmiņā, kā bija patiesībā. Turpini lasīt »