Laikmeta zīmes

Pirmajā Mozus grāmatā Bībelē, sauktā arī par Genesis, aprakstīts, kā radās šī pasaule un viss, kas tajā. Taču pagāja gadu tūkstoši un 20. gadsimta vidū piedzima atklājums, kam bija lemts vēlreiz radikāli pārmainīt pasauli. Uzsākot 2012. gadu un līdz ar to arī “Laikmeta zīmju” piekto sezonu, nododam jūsu vērtējumam šī jaunā laikmeta radīšanas stāstu. Neiesakām to ļaudīm, kam ar humoru tā pašvakāk, tāpat arī tiem, kas neko nesaprot no datoriem. Svētīgu un priekpilnu “Laikmeta zīmju” jauno sezonu!

****

KĀ VISS RADĀS jeb GENESIS  

****   

01. Iesākumā Dievs atdalīja vieninieku no nulles un ieskatīja to par labu esam. Turpini lasīt »

Latvijas politiskā skatuve ir raiba kā dzeņa vēders. Tāpat kā Latvijas sabiedrība. Vienu brīdi esam gatavi kādu politiķi vai partiju celt debesīs, bet jau nākamajā nolīdzināt ar zemi. Tāda ir cilvēka daba. Vēl vakar: „Ozianna!”, bet šodien jau: „Sit viņu krustā!” Tā nu dzīvojam šajā lielajā Mežā, kurā tik daudz un dažādu personāžu - gan neglītais lācis un ļaunais vilks, gan bailīgais zaķis un melīgā lapsa, gan aklais kurmis un skopulis kāmis. Šis stāsts ir par mums - mazajiem meža dīvainīšiem.

****

Sensenos laikos mežā dzīvoja lācis. Viņš bija neglīts, ļauns, riebīgs, ar lielām ķepām, bet tik un tā viņš bija labākais dzīvnieks mežā. Taču zvēri redzēja tikai viņa ārējo izskatu un neuzticējās viņam. Turpini lasīt »

Šodien ne mazums ļaužu, meklējot savu nacionālo identitāti, labprāt pievēršas senām pagāniskām tradīcijām, tostarp reliģiska rakstura. Tomēr jāatceras, ka dievturības mācība nebūt nav mūsu senču autentiskās dievatziņas atspoguļojums, bet pirmās atmodas laika nacionālās romantikas produkts. Cenšoties atjaunot latviešu pagānisko reliģiju, jaunlatvieši un vēlāk dievturu ideologi izdomāja dievus un dievestības, kas nu jau tautas apziņā kļuvuši gandrīz vai hrestomātiski. Šāda izdomāta dievība ir arī Līgo, kuru mūsu tautieši un tautietes tik braši apdzied vasaras saulgriežos.

Mazliet padomājis, nonācu pie atziņas, ka ne jau visus senos latvju dievus un dievības līdz šim maz izdevies atklāt. Nedaudz parakņājies arhīvu putekļos, no aizmirstības mijkrēšļa laukā cēlu kādu senu rakstu rulli, kas atklāj daudzas līdz šim mazāk pazīstamas latvju dievības. Tagad, Līgo svētku priekšvakarā, nododu šo kultūrvēsturisko dokumentu jūsu vērtējumam. Turpini lasīt »

Sākoties tūrisma un atvaļinājumu sezonai, kad daudzi no mums dodas apmeklēt tālas un ne tik tālas zemes, un arī mūsu zemē ieradīsies ne mazums ārzemju tūristu, gribu pievērst jūsu uzmanību kādam svarīgam jautājumam, proti, svešvalodu prasmēm. Cik gan daudz pārpratumu un nepatīkamu brīžu nākas piedzīvot tūristiem valodas nezināšanas dēļ! Lūk, daži jautri stāstiņi par šo tēmu.

*****

Rezervē sēdvietu WC

Ne jau visi rietumnieki, kas apmeklē Latviju, vēlas baudīt sauli, sauļojoties ezera krastā. Daudzi priecājas, ka var pārbrist pielijušu pļavu. Bet vienā jautājumā lielākā daļa tālzemju tūristu ir vienprātīgi. Proti, kā piedevu neskartai dabai viņi pieprasa modernas labierīcības - vannu, tualeti un citas. Turpini lasīt »

Latvieši vienmēr un visos laikos iekļāvuši savā ikdienas sarunvalodā vārdus un frāzes svešvalodās. Agrāk tā bija vācu mēle, padomju gados krievu valoda, tagad dažādi anglicismi. Taču ir kāda laimīga (bet varbūt arī nelaimīga?) paaudze, kas savulaik skolā apguva krievu valodu, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija spiesta mācīties angliski. Kā gan viņi jūtas, kad dažkārt galvā rodas lingvistiska „putra” un valodas sajūk? Lūk, piemērs, kā šādu ļaužu interpretācijā varētu skanēt pazīstamā Ziemassvētku dziesmiņa „Reiz mežā dzima eglīte”. Turpini lasīt »

Šausmas Mēness ielā.

Emīlija atgriezās no lūgšanu sapulces. Bija jau vēla vakara satunda un Emī steidzās ātrāk nokļūt mājās. Naksnīgajās Rīgas ielās atbalsojās dažu aizkavējušos vēlīno gājēju steidzīgie soļi. Paldies Dievam, tramvajs nāca visai drīz un laimīgā Emī ērti ieritinājās ērtajā sēdeklī. Vagons bija gandrīz tukšs, tikai uz aizmugurējā beņķa sakņupis zvilnēja kāds drūms tips. Emī neuzticīgi pašķielēja uz Drūmā pusi. Trīs dienas nedzītie bārdas rugāji, salāpītais vatenis un uz acīm uzmauktā žokejnīca uzticību neviesa. Drošs paliek nedrošs, Emī steigšus novērsa skatienu.

Pie Mēness ielas Emīlija izkāpa un teciņiem vien devās uz mājām. Kreisajā pusē drūmi šalca Lielo kapu vecie koki. Uz ielas dega labi ja katra otrā laterna. Skaidrs, pārējās izbliezuši vietējie huligāni, - nodomāja Emī. Nejauši paskatījusies pār plecu, Emīlija šausmās sastinga - pāris metrus iepakaļ vilkās Drūmais! Turpini lasīt »

AĢENTA 0013 ZIŅOJUMS ELLES PREZIDENTAM LUCIFERAM VELNOVIČAM

Jūsu Velnišķīgā Tumsība! Esmu atgriezies no manā pārraudzībā esošo mācītāju Tukšgvelža un Atmodas Lūdzēja apraudzīšanas. Ar prieku konstatēju, ka mums paklausīgais un draudzīgais Tukšgvelzis joprojām ir atsaucīgs jebkuriem meliem un kārdinājumiem. Pēc mana ieteikuma viņš aktīvi cīnās par plurālismu un demokrātiju Kristus Miesā. Viņa draudze uzstājas par kristietības un citu reliģiju vienlīdzību un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Taču īpaši slavējamas ir mūsu liberālā drauga aktivitātes homoseksuālisma reabilitācijas jautājumā, kā arī geju un lesbiešu iesaistīšanā draudzes kalpošanā. Žēl, ka Gara draudžu stiprā spiediena dēļ izgāzās mūsu Saeimā iesniegtais likumprojekts par homoseksuālistu tiesību pilnīgu atzīšanu. Turpini lasīt »