Laikmeta zīmes

Pirms pāris gadiem prokrieviskie politiķi Saeimā izdabūja cauri likumprojektu, kas 8.martu padarīja par svinamdienu arī Latvijā. Saskaņiešiem tas bija revanšs par iepriekšējos gados zaudētām cīņām likumdošanas jomā, taču arī tā sauktās latviskās partijas šoreiz neiebilda, jo to vadošie politiķi tāpat dzimuši un uzauguši padomju laikā, kad “noļukušo tulpju svētki” večiem bija kārtējā iespēja, prezidenta Vējoņa vārdiem runājot, kārtīgi ieraut, bet katra apkopēja, slaucēja un kolhoza traktoriste beidzot varēja justies kā dāma.

Saeimas griba ir svēta, tāpēc “Laikmeta zīmes” nolēma dot savu necilo artavu Klāras Cetkinas (vācu komuniste, kas izgudroja šo dienu) mūžam dzīvo ideju kuplināšanā. Taisnību sakot, mūsu pamācības un atziņas gan vairāk noderēs vīriem, tomēr vienlaikus palīdzēs labāk saprast viņas - mūsu aplidotās, mīļotās, vienīgās. Tāpēc lasi, kļūsti gudrāks un… pasmaidi mazliet! Turpini lasīt »

Mācītāju anekdotes

Notiek starpkonfesionāls disputs par tēmu: “Kā vispareizāk lūgt Dievu”.
Katoļu priesteris saka:
- Vispareizāk ir lūgties ar izplestām rokām nometoties zemē prātam neaptveramā Dieva priekšā, kas no pīšļiem mūs paceļ Savā žēlastībā.
Luterāņu mācītājs iebilst:
- Nekas tik labi neizteic pazemību Tā Kunga priekšā, kā nomešanās ceļos un galvas noliekšana.
Tam nepiekrīt harizmātu sludinātājs:
- Vispareizākā lūgšanas poza ir ar paceltām rokām sniegties pretī Dievam kā Tēvam. Turpini lasīt »

Iepriekšējās šī raksta daļās pieskārāmies visnotaļ nopietnām tēmām - Ukrainas konflikta vēsturiskajam fonam (lasi ŠEIT) un Krievijas propagandas radītajiem mītiem par notikumiem Ukrainā (lasi ŠEIT). Raksta 3.daļā tēmu par propagandu un mītiem turpinām, tikai šoreiz no nedaudz cita skatu punkta. Lai cik traģiska būtu kara realitāte, kādu šobrīd pārdzīvo Ukraina, cilvēki nevar dzīvot ar sāpju, asaru un zaudējuma sajūtu vien. Dzīve rit savu gaitu un tajā ir vieta arī smaidam. Tiesa, kara laika joki nav parasts humors, drīzāk gan rūgta ironija un sarkasms par apkārt notiekošo. Visi materiāli, ko esam izmantojuši šajā raksta daļā, atrasti globālajā tīmeklī un ilustrēti ar turpat pieejamām bildēm un karikatūrām. Nobeigumā gan atgriezīsimies pie nopietnības un pārdomāsim, kāda nākotne sagaida Ukrainu, Baltijas valstis un visu Eiropu Putina mestā izaicinājuma priekšā. Vai spēsim palikt ar pietiekami stingru mugurkaulu, lai cienīgi tiktu ar šo pārbaudījumu galā? Turpini lasīt »

Ebreju anekdotes

Latviešu svētceļnieks Jeruzālemē grib nokļūt pie Raudu mūra. Viņš aptur taksometru, taču nevar atcerēties, kā angliski sauc Raudu mūri. Taksistam viņš saka:
- Aizved mani uz vietu, kur ebreji raud.
Taksists aizved svētceļnieku līdz kādam mūsdienīgam namam. Svētceļnieks, pēkšņi atcerējies mūra anglisko nosaukumu, sauc:
- Nē, ne šo - man vajag Raudu mūri!
- Uzreiz tā būtu teicis! - iesaucas taksists.
Pie mūra kāpdams ārā no taksometra, svētceļnieks jautā:
- Bet kas tā par ēku, kur tu mani aizvedi vispirms?
- Tu teici, lai aizvedu tevi uz vietu, kur ebreji raud. Nu tad es tevi aizvedu uz nodokļu inspekciju… Turpini lasīt »

Je suis Charlie (Es esmu Čārlijs) - 2015.gada janvārī šādu uzrakstu nēsāja daudzi eiropieši, tas bija redzams veikalu skatlogos, aiz automašīnu vējstikliem, uz Eiropas Parlamenta deputātu darbagaldiem. Tā cilvēki pauda solidaritāti satīriskā izdevuma “Charlie Hebdo” redakcijā Parīzē islāma radikāļu sarīkotā terorakta upuriem. Miljoniem cilvēku izgāja Parīzes un citu Eiropas pilsētu ielās, lai deklarētu nelokāmu atbalstu vārda brīvībai un Eiropas liberālajām vērtībām.

Šāda sabiedrības reakcija ir saprotama - 21.gadsimta civilizētajā Eiropā šķiet neiespējami, ka cilvēkus nogalina karikatūru dēļ. Tomēr jāteic, ka Eiropa tikai pļauj to, ko pati iesējusi. Galējs liberālisms un amorāla visatļautība plus gadu desmitiem ilgusī nekontrolētā imigrācija un multikulturālisma uzspiešana Eiropas tautām sāk nest savus indīgos augļus.

Paldies Dievam, Latvijas politiķi, politologi un žurnālisti tūlīt nesteidzās paust atbalstu “Charlie Hebdo” kolektīvam, bet mēģināja uz notikušo paraudzīties objektīvi un izvērtēt arī pašu karikatūristu rīcību. Šis satīriskais žurnāls ir bēdīgi slavens ar to, ka mēdz publicēt klaji provokatīvas un dažādas sabiedrības grupas aizskarošas karikatūras. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - vai vārda brīvībai ir robežas? Turpini lasīt »

Ebreju anekdotes

Reliģisko līderu sanāksmē garīdznieki diskutē par desmito tiesu. Pentakosti un evaņģēliskie uzstāj, ka desmitā tiesa ir Dievam piederoša; katoļi un pareizticīgie to principā atbalsta, tomēr neuzskata par obligātu; luterāņi savukārt domā, ka šis Vecās Derības likums kristietim nav saistošs. Galu galā nolemj pajautāt Dieva tautas pārstāvim - rabīnam. Turpini lasīt »

Mūsdienīgi Ziemassvētku tēli
(sastopami klausoties Ziemsvētku dziesmās svešās mēlēs)

Pisonerts (Peace on Earth) - Ziemassvētku eņģelis.

Ņūborns Kings (New Born King) - Ziemassvētku eņģeļu priekšnieks. Turpini lasīt »

Svētdienskolēni skolā

Skolotāja jautā svētdienskolēniem:
- Bērni, kas jādara vispirms, lai Dievs varētu mums piedot grēkus? Turpini lasīt »

Kura „kūtiņa” labāka?

Mūķene sūdz grēkus klostera priekšniecei:
- Māt, sātans mani kārdina kļūt par prostitūtu! Turpini lasīt »

Savulaik astoņas Saeimas deputātes sievietes iesniedza likumprojektu, kas paredzēja mātēm, kuras izšķīrušās par abortu, obligāti dot iespēju ieklausīties sava vēl nedzimušā bērna sirdspukstos. Tolaik Saeimas vairākums šādu priekšlikumu novērtēja kā vardarbību pret sievieti un likumprojektu noraidīja. Argumenti par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, protams, netika ņemti vērā. Kā vienmēr skanēja atsaukšanās uz sociālajiem apstākļiem, kriminālo abortu pieaugumu un tamlīdzīgi. Šobrīd Saeimas atbildīgajā komisijā tiek iztirzāts jautājums par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, nostiprinot to kā normu likumdošanā. Taču abortu lobētāji nedomā padoties. Ņemot vērā viņu argumentus, esam sagatavojuši priekšlikumus likumprojektam, kas ļautu ievērojami papildināt plāno valsts maciņu. Nododam šos priekšlikumus jūsu vērtējumam.

****

Priekšlikumi likumam par dzīvības pārtraukšanu

LR Saeima ir aktīvi strādājusi, lai likumā tiktu iekļauta norma, kas legalizē vēl nedzimušu cilvēku dzīvības pārtraukšanu. Tomēr likumdevējs nav padomājis par jau piedzimušu cilvēku dzīvības pārtraukšanas kārtības pilnveidošanu atbilstoši šā brīža sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tā kā šobrīd šāda rīcība ir oficiāli aizliegta, daudzi cilvēki cieš no kriminālajām slepkavībām, t.i. dzīvības pārtraukšanu bieži vien veic neprofesionāli slepkavas stresa apstākļos. Rezultātā bīstamās situācijās nokļūst gan slepkavas paši, gan neērtā situācijā tiek nostādīti slepkavību pasūtītāji. Turpini lasīt »