Ar eņģeļiem cietuma kamerā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 28-03-2011

Mārcis Jencītis pazīstams kā evaņģēlists, draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs un G12 kustības aizsācējs Latvijā. Tomēr, iespējams, ne visi zinās, ka pirms iepazīšanās ar Kristu Mārča dzīvē valdīja alkohols, narkotikas, garīga apsēstība un kontakti ar dēmonu pasauli. Taču Dievs Mārci atrada un uzrunāja cietuma kamerā, un kopš tā brīža Mārča dzīve radikāli mainījās. Tagad viņš Labo Vēsti sludina citiem.

****

- Kad man bija trīs četri gadi, es bieži domāju, kur nonākšu, kad vairs nebūšu. Mans tēvs nomira, kad man bija četri gadi, un es ilgi nevarēju aprast ar domu, ka cilvēks var tā vienkārši nomirt. Nomirst un viss? Nekā vairs nebūs? Visi tā sacīja, tas bija komunistu garā. Par Dievu es nezināju pilnīgi neko.

Pirmajās trīs klasēs mācījos labi, bet pēc tam sāku neklausīt skolotājiem. Par to, ka skolotāja man ielika divnieku, mēs ar draugu izsitām skolai logu. Es klasē biju tāds jokupēteris, kad pateicu kādu repliku, visi smējās. Pēc tam sāku mācīties sporta klasē. Trenējos vieglatlētikā un palaidnībām neatlika daudz laika. Laiks līdz kādiem 16 gadiem bija normāls. Bet tad sākās. Turpini lasīt »



Lūcija Fricberga: Jēzus teica - “Esi mierīga.”

Ievietoja | Sadaļa Laikmeta liecinieks | Publicēts 24-01-2011

Māsa Lūcija, Lūcijas tante - tā savā draudzē mīļi tiek dēvēta Lūcija Fricberga. Ar Dievu Lūcija sastapās samērā nesen - 90. gadu vidū. Kopš tā laika viņa ir čakla dievkalpojumu un citu draudzes pasākumu apmeklētāja. Mūsu saruna rit par Lūcijas tantes bagātīgo mūžu, tā līkločiem, priekiem un rūpēm.

****

Mana ģimene bija internacionāla - māte no Sibīrijas, tēvs latvietis. Kā jau daudzi latviešu zēni, tēvs Pirmā pasaules kara laikā devās uz Sibīriju. Tur viņš iepazinās ar krievu meiteni, atveda viņu uz šejieni un te, Latvijā, piedzimām mēs - es un mana māsa. Turpini lasīt »

Antra un viņas lielais Dievs

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 17-01-2011

Ir aizraujoši dzirdēt liecības par lielām un varenām lietām, ko Dievs dara savu bērnu dzīvē, par Viņa brīnumdarbiem. Taču reizēm Dieva žēlastība atklājas pavisam sīkos ikdienas notikumos. Dieva brīnumi Talsu vasarsvētku draudzes locekles Antras Ozoliņas dzīvē ir ikdiena. Par savu dzīvi ar Dievu viņa pastāstīja Ingai Skujai Latvijas Kristīgā radio raidījumā „Tikšanās ar klausītāju” un tagad arī „Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

Mana diena sākas četros no rīta. Pamostos un nolieku Tā Kunga priekšā visu dienas gājumu. Mans mīļotais vīrs pirms pāris gadiem tika paņemts Mūžībā. Viņš nodarbojās ar akmens apstrādi - izgatavoja kapu pieminekļus, apmales, sētiņas. Kad vīrs nomira, biju spiesta pārņemt šo saimniecību. Es neko nemācēju, jo līdz tam mana joma bija dārzs un mājsaimniecība. Divas dienas uz ceļiem brēcu Dieva priekšā, lai Tas Kungs iemāca man strādāt, jo cilvēki bija samaksājuši naudu par kapakmeņiem, kurus vajadzēja pabeigt. Atdot naudu es nevarēju, jo pēc bērēm man bija palikuši tikai 12 lati. Biju pilnīgā izmisumā. Paņēmu vecu akmens šķēpeli un teicu: „Kungs, iemāci man, kā dabūt virsū burtus uz akmens.” Garā dzirdēju balsi, kas stāstīja, kādu zīmuli, kādu flomāsteru, kādu lineālu lietot. Tā Tas Kungs man iemācīja izveidot burtus. Divās dienās es to apguvu perfekti. Turpini lasīt »

Agris Ginko: Redzēt Dieva godību

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 20-09-2010

Latvijā darbojas divas kristīgas draudzes, kas sevi dēvē par apustuliskajām. Daudziem šis nosaukums varbūt nav īpaši pazīstams, taču šādas draudzes darbojas daudzās Eiropas valstīs un arī citviet pasaulē. Kustība veidojusies 20. gadsimta sākumā Velsas atmodas ietekmē. Šodien apustuliskās draudzes iekļāvusies pasaules vasarsvētku draudžu kopdarbā. Piedāvājam sarunu ar Ogres draudzes „Vārda Spēks” mācītāju Agri Ginko.

****

- Kā tu iepazini Dievu?

- Dievu iepazinu 1991. gada 7. novembrī. Nesen biju atgriezies no karadienesta un līdz ar to atsākās iepriekšējais dzīves ritms - izpriecas, dzeršana un tamlīdzīgi. Kādu dienu mēs ar draugu satikām pazīstamu puisi un bijām izbrīnīti - ar viņu bija notikušas acīmredzamas pārmaiņas. Tas bija kaut kas labs, taču tolaik mēs to vēl nesapratām. Es nekad iepriekš nebiju sastapis cilvēku, kas ar tik lielu pārliecību būtu man liecinājis par Jēzu Kristu. Mums radās vēlēšanās uzzināt kaut ko vairāk. Turpini lasīt »

Roberts un Tekla Prikuļi. Aicināti kalpot kopā

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 16-08-2010

Roberts un Tekla Prikuļi - laulāts pāris, kas dzīvē meklējuši un arī atraduši Dievu un kam Dievs nav tikai abstrakts jēdziens, bet sargs, palīgs un padomdevējs ikdienā. Roberts un Tekla ir kalpojuši gan draudzē „Dzīvības Avots”, gan citur. Šobrīd viņi ir Ķekavas vasarsvētku draudzes „Dzīvības ceļš” mācītāji.

****

- Kad iepazināties, vai jau bijāt kristieši?

Tekla: - Nē, mēs zinājām par Dievu, taču kristieši nebijām. Tautiskās atmodas laikā cilvēki pastiprināti meklēja Dievu, jo bija radušās jaunas iespējas to darīt. Parādījās kristīgā literatūra, kuru es daudz lasīju. Tolaik Dievs runāja uz visu tautu un arī uz mani. Lasīju Bībeli, laikrakstu „Svētdienas Rīts”, un sapratu, ka man vajadzīga draudze. Vienīgā, ko pazinu kopš bērnības, bija katoļu baznīca. Sāku to apmeklēt, tomēr nespēju īsti iejusties, tāpēc nolēmu labāk palikt mājās un lasīt Bībeli vienatnē.

Kādu dienu pēkšņi sapratu, ka esmu maldos, ka Dievs ir, bet es līdz šim esmu dzīvojusi bez Viņa, ka viss, kas man iepriekšējos gados par Dievu stāstīts, ir meli. Turpini lasīt »

Smits Viglsvorts. Ticības apustulis

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 02-08-2010

Ticības apustulis - tā laikabiedri iesauca vienu no spilgtākajām personībām vasarsvētku kustības vēsturē Smitu Viglsvortu. Kaut arī viņš nebija nevienas garīgās atmodas līderis, tomēr viņa ticības un Dieva brīnumu caurstrāvotā kalpošana pārmainīja mūsdienu kristietības seju un no jauna atklāja tās gadsimtu gaitā pazaudēto pārdabisko šķautni.

Smits Viglsvorts piedzima 1859. gadā Menstonā, Anglijā, ļoti nabadzīgā ģimenē. Lai palīdzētu ģimenei nopelnīt iztiku, viņš bija spiests sāk strādāt jau sešu gadu vecumā. Kaut arī Smita vecāki Dievu personīgi nepazina, zēna sirds ilgojās Viņa tuvuma. Smita vecmāmiņa piederēja metodistu baznīcai un bieži ņēma zēnu līdz uz dievkalpojumiem. Vienā no šādām reizēm tika dziedāta dziesma par Kristu kā Dieva Jēru un šī vēsts uzrunāja Smitu tik ļoti, ka viņš atdeva savu sirdi Tam Kungam. Pēc šī notikuma viņu piepildīja pāriplūstoša vēlme liecināt par Kristu citiem un vispirms jau paša mātei. Turpini lasīt »

Guntis un Inga Eņģeļi. Aicinājums

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 14-06-2010

Intervija ar Aizputes vasarsvētku draudzes mācītāju Gunti Eņģeli un viņa dzīvesbiedri Ingu.

*****

- Gunti, kā tu nonāci pie atziņas, ka tavs aicinājums ir būt mācītājam?

Guntis: - Sākumā biju vienkāršs draudzes loceklis, taču tad jutu, ka Dievs no manis gaida vairāk. Kādu reizi Jelgavas draudzes mācītājs Agris Ozolinkevičs sludināja par aicinājumu, ka mums par to jālūdz Dievs. Tovakar mājās es nometos ceļos un lūdzu: Dievs, ko Tu gribi, lai es daru? Sajutu, ka Dievs saka: sludini Evaņģēliju! Radās iespēja mācīties Bībeles koledžā Ozolniekos. Tolaik vēl nezināju, ka būšu mācītājs. Biju mazrunīgs un domāju kā Mozus: es nemāku runāt! Tad Jelgavas draudzē sludināja kāds mācītājs no ārzemēm. Pēc dievkalpojuma viņš pienāca pie manis un teica: Dievs uz tevi ir runājis, lai tu sludini Evaņģēliju! Bija arī citi pamudinājumi. Pamazām sāku apjaust, ka būšu mācītājs. Turpini lasīt »

Pirmais Latvijas vasarsvētku draudžu bīskaps

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 07-06-2010

Dieva Vārds māca mūs pieminēt savus vadītājus, kas mums sludinājuši pestīšanas vēsti. Vasarsvētku draudzēm viens no šādiem cilvēkiem ir pirmais draudžu bīskaps Fricis Ozolinkevičs. Par savu tēvu stāsta pašreizējais LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

*****

Mans tēvs Fricis Ozolinkevičs dzimis 1905. gadā Valtenes muižas kalpu mājās desmit kilometrus no Dundagas. Viņu uzaudzināja tēvs un vecmāmiņa, māte bija mirusi. Kā jau visi lauku zēni tolaik, tēvs pabeidza sešas klases Dundagas skolā. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas ģimene agrārās reformas rezultātā no Valsts zemes fonda ieguva zemi un iekopa jaunsaimniecību „Vanagi” tā sauktajā Cielavu klajumā Plintiņos.

Jau kopš agras jaunības tēvam bija interese par garīgām lietām. Turpini lasīt »

Freidenfeldu ģimene. Dieva aicināti

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 05-04-2010

Valters un Sanita Freidenfeldi. Kristiešu ģimene, kas izaudzinājusi divus bērnus - meitu Ilvu un dēlu Alvi. Abi kalpo Rīgas vasarsvētku draudzē „Dzīvības Avots” - Sanita ir pielūgsmes grupas vadītāja, bet Valters ir diakons un draudzes kasieris. Valters aizraujas arī ar orientēšanās sportu, kur guvis visai atzīstamus panākumus. Par izjusto, piedzīvoto, saprasto ceļā pie Dieva viņi vēlas pastāstīt arī jums.

*****

- Kā jūs iepazināties?

Valters: - Iepazināmies treniņos. Jaunībā es trenējos orientēšanās sportā, vēlāk vieglatlētikā skrēju garās distances. Guvu uzvaras republikas junioru čempionātā krosā, biju jauniešu izlasē. Sanita skrēja 400 metrus un nodarbojās ar tāllēkšanu. Tūlīt pēc vidusskolas, 1989. gadā, mēs apprecējāmies. Turpini lasīt »

Kaija Fišere: Eju tur, kur Dievs man liek

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 18-01-2010

Kaija Līvija Fišere - cilvēks, kuru pazīst daudzi kristieši Latvijā. Laiku pa laikam viņas vaigs redzams arī TV ekrānos un plašsaziņas līdzekļu ziņu apskatos. Kas īsti ir šī nelielā auguma, bet ārkārtīgi vitālā un dzīvespriecīgā sieviete? Par to lūdzu pastāstīt viņai pašai.

****

- Kā jūs tikāt pie tik skaista vārda - Kaija?

- Šo vārdu man deva tēvs. Esmu par to interesējusies, un izrādās, ka sirmā senatnē latviešiem esot bijuši putnu vārdi. Ar savu vārdu esmu apmierināta un domāju, ka tas man ir ļoti piemērots, jo mans uzvārds ir Fišere. Tātad esmu zvejniece - dvēseļu zvejniece. Tādu uzdevumu man devis Dievs. Turpini lasīt »