Laikmeta zīmes

Marks Ābers ir latviešu izcelsmes amerikāņu misionārs no Peru. Skan sarežģīti? Tomēr nekā sarežģīta te nav. Marks dzimis ASV latviešu ģimenē un dzīvē piepildījis jau bērnībā saņemto Dieva aicinājumu kalpot Latīņamerikas tautām. Šobrīd Marka dzīvesvieta ir Latvija, no kurienes viņš laiku pa laikam dodas pāri okeānam, lai sludinātu Dieva Vārdu un būvētu kristīgas radiostacijas. Šovasar viņš atgriezās no viena šāda ceļojuma. Lūdzām Marku pastāstīt par savu dzīvi un kalpošanu. Raksta pamatā ir Marka intervija Kristīgā radio raidījumam “Tikšanās ar klausītāju” un saruna ar “Laikmeta zīmju” redaktoru.

****

- Mark, tev ir latviešu saknes un tu arī runā latviski.

- Esmu dzimis ASV, latviešu ģimenē. Kad bijām bērni, paps mums teica: “Mēs esam latvieši, tāpēc mūsu mājās aizliegts sarunāties angliski!” Bērnībā mēs mājās runājām tikai latviski. Tolaik mēs bērni gan domājām, ka latviešu valoda mums dzīvē nekad nebūs vajadzīga, tomēr paps bija uzstājīgs, bet runāt pretī vecākiem pie mums nebija pieņemts. Taču vēlāk dzīvē es kādus 26 gadus latviski nerunāju nemaz. Tāpēc tagad, kad esmu pārcēlies uz Latviju, valodu nākas mācīties tikpat kā no jauna. Turpini lasīt »

Esmu Dievam pateicīgs (par manu atgriešanos pie Dieva lasiet ŠEIT), ka Viņš man ļāva būt aculieciniekam kāda pasaulē jau labi zināma, bet PSRS un Latvijā pilnīgi jauna kristietības virziena - harizmātiskās kustības ienākšanai mūsu zemē. Tolaik jau dažus gadus biju Mateja baptistu draudzes loceklis. Tā gan vairāk bija tāda svētdienas kristietība nevis patiesa kalpošana Kristum. Vienīgā publiski iespējamā kalpošana padomju ierobežotajos apstākļos bija koris, bet tā kā man nekad nav bijusi “dziedamā rīkle”, es šajā pasākumā nepiedalījos. Diriģents Jānis Ezeriņš gan vairākkārt centās mani piedabūt ar savu dižo augumu kuplināt jau tā kuplo Mateja kori, taču neuzskatīju, ka šāda sevis demonstrēšana “skata pēc” būtu kalpošana Dievam.

Biju tikai tāds baznīcas solā sēdētājs, taču ar laiku man arvien vairāk sāka rasties dažādi teoloģiski un praktiski jautājumi par kristietību un kristieša ikdienas dzīvi, uz kuriem meklēju nopietnas atbildes. Kāpēc man pietrūkst spēka liecināt par Dievu citiem cilvēkiem? Kāpēc nespēju Dievam atdot savu dzīvi pilnībā? Kāpēc mūsdienu kristietība tik ļoti atšķiras no Jaunajā Derībā aprakstītās pirmo kristiešu kopības? Kāpēc mūsdienu draudzēm nav garīga spēka un Kristus autoritātes? Diemžēl Mateja draudzē uz šiem jautājumiem man neviens atbildēt nespēja. Tad kāds paziņa ieteica aiziet uz Golgātas draudzi, kur tolaik sāka attīstīties notikumi, kas vēlāk pārauga lokālā garīgā atmodā. Turpini lasīt »

Zviedru dziedātāja, māksliniece un rakstniece Lēna Marija Klingvāla (Vendeliusa) pasaulē plašāk pazīstama kā “meitene bez rokām”. Viņa piedzima bez rokām un ar citām fiziskām nepilnībām, tomēr Dievs, it kā kompensējot meitenes fiziskos trūkumus, piešķīris Lēnai talantus daudzās citās jomās. Nelokāma ticība un gara spēks palīdzējuši šai sievietei būt pārākai par savu invaliditāti un kļūt par vienu no redzamākajiem Dieva žēlastības un mīlestības piemēriem pasaulē. Iepazīsimies ar Lēnas Marijas neparasto dzīvesstāstu.

Lēna Marija šīs pasaules gaismu ieraudzīja 1968.gada 28.septembrī Zviedrijas pilsētiņā Hābo netālu no Jenčepingas. Viņas vecāki bija kristieši, kas ļoti gaidīja savu pirmdzimto. Taču, kad Lēnu Mariju pirmoreiz apskatīja ārsts, viņš iesaucās: “Ak, mīļie! Cik briesmīgi!” Turpini lasīt »

Turpinot rakstu sēriju par cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, bet slavu un plašu pazīstamību ieguvuši citās zemēs, kļūstot par zīmoliem, kas popularizē Latvijas vārdu pasaulē, šoreiz mūsu uzmanības lokā lielais balets. Rīgas baleta skola vienmēr izcēlusies ar augstu māksliniecisko kvalitāti, bet padomju gados Rīgas balets bija viena no PSRS baleta spožākajām virsotnēm, kas priecēja dejas žanra mīļotājus gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām. Neskatoties uz kopējo augsto Latvijas baleta līmeni, mums ir arī vairākas izcilas personības baleta mākslā, kas ieguvušas slavu un atzinību visā pasaulē. Tādi ir Māris Liepa, Aleksandrs Godunovs un Mihails Barišņikovs, kuru talanta spozmei veltīts šis raksts. Turpini lasīt »

Māte Terēze no Kalkutas - viena no 20.gadsimta ievērojamākajām personībām. Mūķene un misionāre, Žēlsirdības misionāru ordeņa dibinātāja, Nobela Miera prēmijas laureāte. Šīs sievietes vārds kļuvis par simbolu patiesai labestībai un kalpošanai cilvēces augstākajiem ideāliem. Māte savu dzīvi veltīja cilvēkiem, ļaujot, “lai Dievs mīl ar viņas starpniecību”. Daudzi ir jautājuši - no kurienes šī sīciņā sievietei smēlās tik daudz enerģijas un spēka? Kā viņai izdevās atvērt jebkuras durvis un atrisināt grūtākos jautājumus? Kas lika šīs pasaules varenajiem noliekt galvas vienkāršas mūķenes priekšā? Atbilde ir vienkārša - Māte Terēze sekoja Dieva aicinājumam, līdz pēdējam paliekot uzticīga savai misijai. Tāpēc daudziem šajā pasaulē viņa bija un joprojām paliek neviltotas kristīgās mīlestības un žēlsirdības piemērs. Turpini lasīt »

“Es biju dziļā azartspēļu atkarībā un tas mani gandrīz noveda līdz pašnāvībai!” - teic Māra Paeglīte. Par savu dzīvi grēkā un atkarību važās, un to, kā Dievs izglāba viņu no šīs bedres, Māra jau stāstījusi intervijā kristīgajā vietnē “Solis TV”, kuras fragmenti izmantoti šajā rakstā. Tagad savu stāstu Māra vēlas izstāstīt arī “Laikmeta zīmju” lasītājiem. Šī liecība īpaši domāta tiem, kas joprojām smok atkarību verdzībā, un nezina, kā no šī purva tikt laukā. Māra atrada ceļu uz brīvību un grib to parādīt arī citiem. Šis ceļš ir - Jēzus Kristus.

****

- Uzskatu, ka augu nekristīgā ģimenē. Lai gan patēvs, kurš mani audzināja, bija kristietis, taču par ticības lietām viņš mājās runāja reti, jo mamma to nevēlējās. Viņa dzīvē bija smagi apdedzinājusies pie cilvēkiem, kas sevi sauca par kristiešiem, bet dzīvoja atklātu grēka dzīvi. Mamma bija vīlusies kristietībā un negribēja par to pat dzirdēt. Tāpēc patēvs pateica - ja viņam kāds jautās par ticības lietām, viņš atbildēs, bet pats nevienam neuzbāzīsies. Zināma interese par šiem jautājumiem man tomēr bija un šad tad mums ar patēvu sanāca parunāt arī par kristīgām tēmām. Turpini lasīt »

Viens no pasaulē pazīstamākajiem afroamerikāņu mācītājiem, spilgts orators un ASV pilsoņtiesību kustības līderis - tas ir Martins Luters Kings Juniors (Martin Luther King, Jr.). Šis apbrīnojamais cilvēks savulaik tika uzskatīts par amerikāņu progresīvisma simbolu. Luters Kings bija viens no pirmajiem aktīvajiem ASV melnādaino cilvēktiesību kustības līderiem un viens no pirmajiem tik spilgtiem cīnītājiem par pilsoņtiesībām, kurš cīnījās ar visa veida diskrimināciju, rasismu un rasu segregāciju. Viņš bija arī viens no nacionālajiem līderiem, kurš nosodīja karu Vjetnamā. Tomēr visu, ko Luters Kings darīja, viņš darīja vienīgi taisnīguma un Kristus mīlestības vārdā, sava aicinājuma piepildīšanai nežēlodams pat dzīvību.

Martins Luters Kings piedzima 1929.gada 15.janvārī Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa tēvs Martins Luters Kings Seniors bija baptistu mācītājs, māte Alberta Viljamsa Kinga - mācītāja meita. Patiesībā Martins piedzima kā Maikls Kings un arī viņa tēvs bija Maikls Kings, taču abu vārdi tika mainīti pēc tam, kad Kings seniors 1934.gadā apmeklēja 5.Vispasaules baptistu alianses kongresu Berlīnē, kur nolēma pieņemt izcilā reformatora Mārtiņa Lutera vārdu. Turpini lasīt »

Dace Sauša ir mūsu tautiete, kas dzīvo Katalonijas galvaspilsētā Barselonā Spānijā. Tagad viņa ir kristiete un kalpo vietējā krievvalodīgo draudzē, taču pirms sastapšanās ar Kristu Dacei nācies noiet smagu, ciešanām un ērkšķiem pilnu dzīves ceļu. Grūtā bērnība, vilšanās un rūgtums attiecībās ar līdzcilvēkiem, dēmoniskās pasaules uzbrukumi, domas par pašnāvību un bezcerība - no tā visa Daci atbrīvoja Kristus asiņu šķīstījošais spēks. Par šo savas dzīves laimīgāko notikumu Dace vēlas jums pastāstīt pati.

****

Raugos uz debesīm un sirdi piepilda liela pateicība Debesu Tēvam: “Paldies tev, Dievs, ka mani uzklausīji un devi man jaunu dzīvi!” Patiešām, kāda gan bija mana dzīve bez personīgās atklāsmes par to, ko daudzi zina, bet tikai daži patiesi pazīst?

Es piedzimu tālā Latgales nostūrī. Dieviņš mani nosūtīja pie vecākiem, kas visu mūžu līdz pat kolhozu laika beigām strādāja vietēja kolhozā. Biju jaunākā ģimenē. Mēs vecākiem bijām pieci - trīs dēli un divas meitas. Visi kopš dzimšanas kristīti katoļu baznīcā. Turpini lasīt »

Jau daudzus gadus Naira Šķone kopā ar vīru Juri kalpo cilvēkiem, kas nonākuši dažādās atkarībās. Viņi ir strādājuši kā sociālie darbinieki Kuldīgas domē, bet šobrīd vada biedrības “Saules sala” rehabilitācijas centru bijušajā Ziru skolā Ventspils novadā. Aicinājumu uz šādu kalpošanu Naira saņēma jau pašā sākumā, kad sastapās ar dzīvo Dievu. Varbūt tāpēc, ka pati savulaik bijusi atkarīga no narkotikām. Atskatoties pagātnē, Naira izjūt dziļu pateicību par to, kā Dievs ir vadījis un veidojis viņas dzīvi, paceldams no dubļiem, izglābdams un dziedinādams. Un arī par to, kā Viņš joprojām pagodinās Nairas un viņas ģimenes dzīvē un kalpošanā.

****

Naira Šķone: - Esmu dzimusi Kuldīgā tipiskā padomju laika standartģimenē. Mani vecāki bija strādnieki - tētis nesa mājās naudu, bet brīvdienās mazliet iedzēra, mamma bija kompartijas biedre. Man ir arī brālis. Skolā mācījos labi un šķita, ka ar mani dzīvē problēmu nebūs. Man bija cēls mērķis - kļūt par bērnu ārsti. Laikam biju pārāk pašpārliecināta, jo vidusskolas laikā sekmes mācībās sāka strauji pasliktināties. Kad pēc skolas vairākas reizes mēģināju, bet neiekļuvu Medicīnas institūtā, kaut kas manī salūza. Turpini lasīt »

Dženita Katiša - kristiete un uzņēmēja, mārketinga komunikācijas firmas “Eko Media” valdes locekle. Pēdējos gadus Dženita darbojusies arī evaņģelizācijas dievkalpojumu “No mīnusa uz plusu” organizācijas komitejā, kur atbild par reklāmas un komunikācijas jautājumiem. Viņa izaudzinājusi divus brašus dēlus un tikai pirms pāris gadiem visi trīs piedzīvoja neizmērojamo Dieva žēlastību, kas pārmainīja viņu dzīvi pašos pamatos. Piedāvājam jūsu uzmanībai Dženitas stāstu, kuru viņa atklāja Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumā “Tikšanās ar klausītāju”.

****

Dženita Katiša: - Kristiete esmu kopš 2013.gada septembra. Pirms tam par Dievu nezināju neko. Protams, kā izglītots cilvēks, zināju, ka ir tāda kristietība un Latvijā tā pastāv jau ilgi, taču nenojautu, ka paralēli tai dzīvei, kādu dzīvoju es, norit vēl cita, pilnīgi citādāka dzīve. Turpini lasīt »