Ervīns Jākobsons. Piepildīt aicinājumu

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 30-04-2012

Ir dažādi ceļi, kā cilvēks nonāk pie Dieva aicinājuma atklāsmes savā dzīvē. Kāds savu aicinājumu apzinās jau agrā jaunībā, cits turpretī negaidot atklāj sevī talantus, par kādiem līdz tam nav pat sapņojis. Šis būs stāsts par Dieva gudrību un apredzību - par to, kā Dievs atrod cilvēku, paceļ viņu un dod jaunu virzienu dzīvei un kalpošanai. Tas ir pavi­sam parasts stāsts, kāds var notikt ar ikvienu cilvēku, arī tevi, cienījamo lasītāj.

Divpadsmit gadus man bija privilēģija un prieks kalpot kā Latvijas Kristīgā radio žurnāla “Tikšanas” vasarsvētku drau­džu un kristīgās mūzikas atvērumu atbildīgajam redaktoram. Ik mēnesi gatavoju rakstus pat vasarsvētku konfesijas pagātni, šodienu un cilvēkiem, kas to veido. Šo kalpošanu veicu kā Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) informācijas daļas vadītājs. Tomēr tas viss nebūtu bijis iespējams bez Dieva nodoma un vadības manā dzīvē, par ko vēlos jums pa­stāstīt.

****

- Pirms rakstīt šo liecību, mazliet šaubījos, vai manā kristieša dzīvē vispār ir bijis kas tāds, lai par to stāstītu citiem. Rūpīgi pārdomājot, tomēr nonācu pie secinājuma, ka par visu, ko līdz šim esmu varējis darīt Dieva Valstības darbā, man jāpateicas vienīgi Viņam, tāpēc noteikti ir vērts par to pastāstīt līdzcilvēkiem. Turpini lasīt »



Trešais spēks kristietībā

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 20-02-2012

Vasarsvētku kustība ir apvienojošs nosaukums kristīgām draudzēm, kuru mācības pamatā ir vēsts par Svētā Gara personu, darbību un nozīmi Kristus draudzes kalpošanā. Kustība uzskata, ka tās saknes meklējamas apustuļu laiku pirmo kristiešu draudžu mācībā un kalpošanā. Piemēram, baznīcas vēsturnieks Dr. Kērtis Vords vasarsvētku kustību saista ar agrīnās baznīcas mēlēs runāšanas un garīgo dāvanu lietošanas praksi. Tomēr lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka mūsdienu pentekostālisma izcelsme meklējama 19. gadsimta evaņģēliskajās atmodas kustībās ASV un Lielbritānijā. Šo kustību, īpaši tā sauktās svētuma kustības mācībā un praksē tika akcentētas, piemēram, tādas tēmas kā Svētā Gara persona un tās īpašais darbs Kristus Miesā, cilvēka fiziska dziedināšana, Kristus otrā atnākšana. Šo kustību līderi uzskatīja, ka mūsdienu baznīca ir pazaudējusi to spēku un garīgo autoritāti, kāda piemita Jaunās Derības draudzei. Parādījās mācība par īpašu garīgu piedzīvojumu - Svētā Gara kristību, kas pieejams ikvienam kristietim, un visaptverošu garīgo atmodu pirms Kristus otrās atnākšanas. Daudzi agrīnie vasarsvētku kristieši šo kustību uztvēra kā Bībelē aprakstīto „vēlīno lietu”, kam jāatjauno Kristus draudzes harizmātiskā būtība. Turpini lasīt »

Kalpojot Dievam, kalpot savai tautai

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 14-11-2011

Sagaidot Latvijas neatkarīgas gadadienu publicējam padomju laika disidenta un politieslodzītā, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieka Jāņa Rožkalna pārdomas par mūsu valsti, tās nākotni un Baznīcas lomu Latvijas atdzimšanā. Runa teikta 2011. gada 11. aprīlī Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Rīgas mācītāju sanāksmē Lutera baznīcā.

****

Šodien mēs atkal piedzīvojam lielu juku laikus, kas traģiski skar visu latviešu tautu un valsti. Tauta strauji izmirst, tūkstošiem latviešu pamet savu valsti. Vairojas bezcerība. Un ir acīmredzami, ka visām likstām pamatā ir tieši garīgo vērtību krīze. Šogad aprit 20. gadskārta kristīgās demokrātijas kustībai Latvijā, tādēļ, atceroties pagātni, šis būtu piemērots brīdis parunāt par garīgajām vērtībām nacionālo interešu kontekstā.

Ja sakām, ka Baznīcai nav tieši jāiesaistās valsts pārvaldē, tad neaizmirsīsim, ka tikai no Baznīcas var nākt atjaunoti cilvēki, kas vienīgie spētu sakārtot savu valsti un likt tai uzziedēt. Un tā ir mūsu tautas bagātība, ka kristīgo draudžu locekļi Latvijā ir pāri par 1,2 miljoniem. Turpini lasīt »

ALFA konference Rīgā

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 13-10-2011

Jau trešo gadu Latvijā notiks Alfas konference, šogad Rīgā, Āgenskalnā, Mārupes ielā 14.

Jaunas idejas kalpošanai, īpašu stiprinājumu un atbalstu konferencē sniegs Šveices delegācija - komandā ir 11 cilvēki no šīs valsts, viņu vidū arī Dominiks Raiflers un Mārtins Štūsels, kas atbalstījuši un konsultējuši Alfas komandas savā zemē jau teju 15 gadus un palīdzējuši ieviest Alfa kursus Latvijas draudzēs. Turpini lasīt »

Dāvids Vilkersons: Dieva mīlestība paliks

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 03-10-2011

2011. gada 27. aprīlī pasaules kristīgo sabiedrību satrieca ziņa, ka autoavārijā Teksasā 79. gadu vecumā Mūžībā aizsaukts viens no pasaulē pazīstamākajiem evaņģēlistiem, mācītājiem un kristīgajiem praviešiem Deivids Vilkersons. Vilkersona vārds labi pazīstams arī Latvijas kristiešiem - gan ar grāmatām „Krusts un duncis”, „Liec bazūni pie mutes” un „Vēstījumu” sēriju, gan dievkalpojumiem Rīgā 2003. gadā un Tallinā 2004. gadā. Nu pravieša balss ir apklususi, taču mums paliek viņa bagātīgais garīgais mantojums.

Deivids Vilkersons dzimis 1931. gada 19. maijā Hamandā, Indianas štatā. Turpini lasīt »

Lielā atmoda Vidzemē - 2. daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 26-09-2011

Aizlieguma gadi

Atmodai netrūka arī pretinieku. Daudziem vācu muižniekiem nebija pa prātam, ka zemnieki pulcējas kopā, tiem rodas savi vadoņi, ka sadarbojas dažādu novadu ļaudis. Brāļu draudzes darbību centās kavēt arī Vidzemes vācu evaņģēliski luteriskā baznīca. 1743. gada vasarā Vidzemes landtāga ierosināta luteriskās baznīcas konsistorija izveidoja izmeklēšanas komisiju Brāļu draudžu lietā. Muižnieku un mācītāju sūdzību dēļ 1743. gada 16. aprīlī Krievijas ķeizariene Elizabete Romanova pavēlēja slēgt lūgšanu namus un aizliedza sapulces. Laikmets no 1744. līdz 1770. gadam pazīstams kā brāļu draudžu „klusais gājiens”. Turpini lasīt »

Lielā atmoda Vidzemē - 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 19-09-2011

18. gadsimta sākumā Vidzemē sākās atmodas kustība, kas deva spēcīgu impulsu latviešu un igauņu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai. Šī dažu vēsturnieku apcerējumos dažkārt par necilu uzskatītā kustība tomēr atstājusi dziļas un paliekošas pēdas Latvijas vēsturē. Brāļu draudžu atmoda ievadīja būtisku pagriezienu un jauna laikmeta sākumu latviešu tautas garīgajā un nacionālajā dzīvē. Tas bija pārsteidzošs, liktenīgs notikums, kas galu galā noveda pie brīvas Latvijas valsts izveidošanas.

****

Hernhūtes brāļi

Brāļu draudzes jeb hernhūtieši (latīņu: Unitas Fratrum, vācu: Herrnhuter Brüdergemeine, angļu: Moravian Church) ir piētismā balstīts kristietības novirziens. Brāļu draudžu priekšgājēji bija husītu kustība Čehijā. Pēc Jana Husa sadedzināšanas uz sārta viņa sekotāji 1457. gadā Kunvaldē nodibināja neatkarīgu draudzi, ko nosauca par Bohēmijas brāļiem (čehu val. - Čeští bratři). Trīsdesmitgadu kara un kontrreformācijas dēļ pēc 1620. gada vairākums brāļu bīskapa Jana Amosa Komenska vadībā bija spiesti emigrēt uz citām Eiropas zemēm.

Brāļu draudžu atdzimšana sākās pēc Lielā Ziemeļu kara 1722. gadā, kad bēgļi no Morāvijas namdara Kristiāna Dāvida vadībā atrada patvērumu Saksijas austrumu daļā grāfa Nikolaja Ludviga fon Cincendorfa īpašumos. Tika nodibināta Hernhūtes kolonija. Nosaukums Herrnhut cēlies no vārdu savienojuma Herrn Hut, kas nozīmē „Tā Kunga aizsardzība”. Pats grāfs ar ģimeni dzīvoja netālajā Bertelsdorfas pilī un aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Pārvarot uzskatu pretišķības, Cincendorfam izdevās saliedēt bēgļus vienotā kopienā, kas balstījās idejā par draudzi kā vienotu ģimeni. Pēc diviem gadiem Hernhūtē jau dzīvoja ap 300 dažādu konfesiju cilvēki.

No Hernhūtes Brāļu draudzes locekļi devās misijas ceļojumos. Pirmais misijas ceļojums 1729. gadā bija uz Vidzemi. Turpini lasīt »

Jauniešu nometne “Re:active”

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 08-08-2011

„Bērnu un Jauniešu Fonds” un Re:active komanda organizē superatraktīvo nometni „Re:active 2011″.

Šis jau ir piektais šāda veida pasākums un paredzēts jauniešiem no
14 - 20 gadiem. (Par nometni „Re:active” iepriekšējos gados skatiet ŠEIT.)

Šajā reizē  4 dienu nometne notiks  „Satekās”,  Vecumnieku pagastā
(45 km no Rīgas), no 18. - 21. augustam. Turpini lasīt »

Vienoti sludināt Kristu

Ievietoja | Sadaļa Kristietis dodas pasaulē | Publicēts 18-07-2011

No 2010. gada 18. - 24. oktobrim Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā notika Lozannas kustības 3. Pasaules evaņģelizācijas kongress. Tajā piedalījās 4200 delegāti no 198 valstīm, arī no Latvijas. Par iespaidiem kongresā stāsta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa vietnieks, draudzes „Dzīvības Avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs.

****

Dienvidāfrika ir skaista zeme, jo īpaši pavasarī, kad viss zied, zaļo un plaukst. Tomēr, kā teica paši afrikāņi, Dienvidāfrika nav īsta Āfrika. Tā ir kontinenta visattīstītākā un bagātākā valsts. Ja jūs pavadāt laiku tikai Keiptaunā, šī pilsēta vairāk atgādina Ameriku ar augstceltnēm, restorāniem un viesnīcām. Tā ir balto ļaužu un tūristu pilsēta, kur dzīvo ļoti bagāti cilvēki. Ielās var redzēt pasaules dārgākos auto, viss ir ļoti skaists, spīd un laistās, diemžēl arī ļoti dārgs. Daudz dimantu veikalu, jo Dienvidāfrikā ir bagātīgākās dimantu atradnes pasaulē un šī valsts nosaka toni dimantu tirgū. Ceļi ir lieliski. Protams, ir arī graustu rajoni. Dienvidāfrika ir kontrastu pilna, bet interesanta valsts.

Pirmais Pasaules evaņģelizācijas kongress notika 1974. gadā Lozannā, Šveicē. No tā arī cēlies nosaukums - Lozannas kustība. Kongresa iniciators bija pazīstamais amerikāņu evaņģēlists Billijs Grehems, kas pulcināja kopā pasaules kristīgo draudžu vadītājus un kalpotājus ar mērķi diskutēt, runāt, spriest un mācīt par to, kas svarīgs un nepieciešams, lai draudze aiznestu Evaņģēliju līdz pašam pasaules galam. Nākamais kongress notika 1989. gadā Manilā, Filipīnās, bet trešais 2010. gadā Keiptaunā, Dienvidāfrikā. Turpini lasīt »

Jānis un Ligita Liniņi. Tēvu zemi sargājot

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 11-07-2011

Vietne “Laikmeta zīmes” vēlas jūs iepazīstināt ar divām brīnišķīgām personībām - Jāni un Ligitu Liniņiem, ģimeni, kas visu mūžu bijusi cieši saistīta ar militāro dienestu, bruņotajiem spēkiem un valsts aizsardzību. Jānis ir atvaļināts Zemessardzes majors, kas tomēr joprojām ir saistīts ar militāro sfēru, savukārt štāba virsseržante Ligita Liniņa savulaik bija 3.Zemessardzes novada personāldaļas speciāliste, bet tagad atrodas pelnītā atpūtā. Arī dēls Aleksandrs ir karavīrs, kurš pabeidzis prestižo Vestpointas militāro akadēmiju ASV un kā virsnieks kalpojis NBS sauszemes spēku vienībās.

****

- Visa jūsu ģimene ir saistīta ar militāro jomu. Tās ir tradīcijas, nejaušība vai kas cits?

Jānis: - Ja vēl 1990. gadā kāds man teiktu: “Jāni, tu būsi karavīrs!” - es atbildētu: “Nemūžam!” 1988.gadā atgriezos no dienesta padomju armijā un jutos laimīgs no turienes izsprucis. Domāju: tagad strādāšu tikai Latvijas labā! Armija šķita noiets etaps. Taču 1991.gadā uz barikādēm, sevišķi naktī, kad notika apšaude pie Iekšlietu ministrijas, man nācās daudz ko pārdomāt un nonācu pie secinājuma: jā, mums varbūt nepatīk militārisms, tomēr Latvi­jai tik un tā būs vajadzīga militāra aizsardzība un sava armija. Kas to veidos? Vai tā sauktie nacionālie kadri no padomju armijas? Ko viņi var izveidot? Tikai tādu pašu sistēmu, kāda bija krievu armijā. Vai mums tas patiks? Nē, nepatiks. Tāpēc, kad tika veido­ta Zemessardze un mani aicināja tai pievienoties, es, daudz nedomājot, piekritu. Turpini lasīt »