Upuris par brāļiem. 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 13-01-2014

Mūsu zemes un tautas vēsturē bija laiks, kad, lai nosargātu savu ticību un nepazaudētu kristīgo pārliecību, cilvēkiem bija jāiztur reizēm nepārvarami šķēršļi, jāpiedzīvo neaprakstāmas ciešanas un, iespējams, pat jāupurē dzīvība. Daudzi salūza zem šīs smagās nastas, tomēr bija arī tādi, kas ne vien izturēja pārbaudījumus, bet spēja šajās ciešanās nepazaudēt cilvēka un kristieša cienīgu stāju. Tāds bija arī Latgalē dzimušais un pasaulē pazīstamais katoļu priesteris, bīskaps Boļeslavs Sloskāns. Par viņu šoreiz mūsu stāsts. Turpini lasīt »



Vai Dievs patiešām svētīs Latviju?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 18-11-2013

Plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā izraisījis topošās Satversmes preambulas projekts. Viedokļu pretstāve novērojama gan jautājumā, vai šāds Satversmes papildinājums vispār vajadzīgs, gan par dažiem preambulas formulējumiem, pret kuriem ir vislielākās pretenzijas. Pamatā šādi formulējumi ir divi - tas, ka preambulas projektā izmantots valstsnācijas jēdziens, un tas, ka līdzās latviešu tautas dzīvesziņai pieminētas arī kristīgās vērtības kā viens no mūsu identitātes stūrakmeņiem. Turpini lasīt »

Viljams Fetlers: Atmodas priekšnoteikumi - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 30-09-2013

Turpinām publicēt pazīstamā 20. gadsimta latviešu Atmodas mācītāja un evaņģēlista Viljama Fetlera brošūru „The Fundamentals of Revival” („Atmodas priekšnoteikumi”), kas latviski tulkota pirmoreiz. Kaut arī darbs sarakstīts un publicēts tālajā 1930. gadā, tajā skartie jautājumi ir aktuāli arī šodien. Kas ir garīgā atmoda, kad un kāpēc tā nāk vai nenāk? Kas ir tās atnākšanas priekšnoteikumi un kas šķēršļi? Kas nepieciešams, lai tā atnāktu mūsu draudzēs un mūsu zemē? Par to visu lasāms šajā grāmatā, ko publicējam saīsinātu.

****

Debesīs dzimušas Atmodas rezultāti

Patiesas, Debesīs dzimušas Atmodas rezultāts ir vispārējs svētuma un taisnības pieaugums to cilvēku dzīvē, kurus tā ietekmējusi. Tas, kāpēc šodien Lielbritānijā ir drošāka dzīvošana nekā pirms 200 gadiem, nav tik daudz izglītības un zinātnes dēļ, bet drīzāk Noksa un Bunjana, Veslija un Vaitfīlda, un daudzu citu Atmodas līderu dēļ. Kesvīkas un tamlīdzīgas kustības ir izdarījušas vairāk, lai izplatītu taisnību, nekā visas skolas kopā ņemtas. Izglītība bez šķīstīšanas neaizvedīs mūs īpaši tālu. Turpini lasīt »

Viljams Fetlers: Atmodas priekšnoteikumi - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 23-09-2013

„Laikmeta zīmes” jau rakstījušas par mācītāju un evaņģēlistu Viljamu Fetleru un viņa svētīgo kalpošanu cara Krievijā, Austrumeiropā, Latvijā un citur pasaulē (skatiet ŠEIT un ŠEIT). Izvērtējot Fetlera biogrāfiju un kalpošanu, daudzi mācītāji un garīgie līderi šodien uzdod sev un Dievam jautājumu: kāpēc viņam izdevās, bet mums ne? Kāpēc viņa kalpošana bija svētīta ar desmitiem tūkstošu garīgi atdzimušu dvēseļu, bet mēs redzam labākajā gadījumā dažus desmitus? Uz jautājumu, kad un kāpēc nāk vai nenāk Atmoda, pats Dieva kalps centies atbildēt savā traktātā „Atmodas priekšnoteikumi”, kas angļu valodā izdots 1930. gadā, bet latviski pirmoreiz tulkots tagad. Rakstu publicējam saīsinātu.

****

„Kādēļ šī tauta Jeruzalemē bez mitēšanās atkāpjas un tik stipri turas pie maldiem un liedzas atgriezties? Es esmu noklausījies un novērojis: tie nerunā patiesību, nav neviena, kas nožēlotu savu nekrietnību un teiktu: ko es esmu darījis? Tie grib pavirši dziedināt Manas tautas meitas dziļo brūci un saka: miers, miers! - kur taču miera nav.” (Jeremijas gr. 8:5,6,11) Turpini lasīt »

Evaņģelizācijas dievkalpojumi ar Nātanu Morisu

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 29-07-2013

Latvijas Evaņģēliskā Alianse (LEA) un Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienība (LVDA) no 2013. gada 22. - 24. augustam organizē evaņģelizācijas pasākumu ar britu evaņģēlista Nātana Morisa (Nathan Morris) piedalīšanos.

Nātans Moriss ir mācītāja dēls, kurš bija pagriezis Dievam muguru un dzīvoja grēka dzīvi, līdz kādu dienu 2002. gadā Dieva spēks aizkāra viņu un pārmainīja uz visiem laikiem. Šajā dienā Nātans bija viens savu vecāku mājās. Pēkšņi pār viņu nāca Dieva uguns, un viņš tika nogāzts zemē. Pēc šī piedzīvojuma Nātans sāka sludināt Evaņģēliju uz ielām. Drīz pēc tam viņš sāka vadīt sestdienas vakara dievkalpojumus sava tēva draudzē. Cilvēki brauca no dažādām Lielbritānijas malām un šajos dievkalpojumos piedzīvoja jūtamu Dieva klātbūtni. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 3. daļa: Jelgavas draudze mūsdienās 1991 - 2012

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 22-04-2013

Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvē iestājas jauns posms. Draudzes locekļi aktīvi izmanto jauniegūto brīvību un sludina Evaņģēliju, draudzi apmeklē misionāri un kristiešu grupas no ASV un citām valstīm. Jelgavā rodas vairākas jaunas draudzes, kas diemžēl negatīvi ietekmē vasarsvētku draudzi - tā zaudē daļu savu locekļu, kuri sāk apmeklēt šīs jaundibinātās draudzes. Tomēr arī šoreiz draudze izdzīvo un ne tikai - tā atkal sāk pieaugt.

1994. gada rudenī, lai pilna laika kalpošanu veltītu Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībai (LVDA), no amata atkāpjas draudzes mācītājs Jānis Ozolinkevičs. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 2. daļa: Padomju okupācijas gadi 1940 - 1991

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 15-04-2013

1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāk Sarkanās Armijas daļas un Latvijas Republika tiek iekļauta PSRS sastāvā. Tas nosaka arī Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvi uz turpmākajiem 50 gadiem. Vēl 1940. gadā draudzes mācītājs Juris Dreimanis lūdz jauno padomju varu atļaut noturēt dievkalpojumus Kārļa Ulmaņa valdības slēgtajai ticīgo apvienībai „Elim”, taču saņem atteikumu. Vācu okupācijas laikā (1941 - 1944) draudze atrodas puslegālā stāvoklī. Dievkalpojumi gan notiek, tomēr nekādas lielākas aktivitātes vai reģistrācija nav atļauta, bet, tuvojoties Sarkanajai Armijai, 1944. gadā sapulces vispār tiek aizliegtas.

1944. gadā PSRS baptisti un evaņģēliskie kristieši izveido vienotu savienību. Valsts vara spiež arī vasarsvētku draudzes pievienoties šai savienībai. 1945. gada 19. - 29. augustā Maskavā tiek parakstīts apvienošanās līgums, kas pazīstams ar nosaukumu „Augusta vienošanās”. Daudziem vasarsvētku draudžu vadītājiem un locekļiem šī vienošanās nav pieņemama doktrinālu iemeslu dēļ.

Latvijā, kā vienā no PSRS republikām, notiek līdzīgs process. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 1. daļa: Pirmās Republikas laiks 1928 - 1940

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 08-04-2013

1900. gada decembrī Čārlza Parhama vadītajā Bībeles skolā Topekā, ASV, studentiem tika dots uzdevums studēt Apustuļu darbu 2. nodaļu. 1901. gada 1. janvārī viena no Bībeles skolas studentēm Agnese Osmane lūdza Čārlzu Parhamu lūgt par viņu, lai viņa saņemtu Svētā Gara kristību tā, kā to saņēma pirmie mācekļi, ar līdzejošu zīmi - runāšanu jaunā valodā. Pēc tam, kad par viņu aizlūdza, viņa sāka runāt ķīniešu valodā.

Jau 19. gadsimta beigās Dvaits Mūdijs un citi tā laika teologi bija rosinājuši diskusiju par Svētā Gara kristību, bet notikums Topekā uzskatāms par vasarsvētku kustības sākumu, ļaujot skaidri definēt Svētā Gara kristību kā no jaunpiedzimšanas un kristības ūdenī atšķirīgu piedzīvojumu. Vispasaules ievērību izpelnījās notikumi Losandželosā, Azusa ielā 312, kur nelielā bijušajā metodistu baznīcā, kas bija pārvērsta par noliktavu, 1906. gada aprīlī dievkalpojumus noturēja „Ticības misija”, ko vadīja melnādains sludinātājs Viljams Seimurs. V. Seimurs bija Č. Parhama audzēknis. Šeit dažādu tautību un rasu cilvēki kopīgi slavēja Dievu. (Vairāk par Azusa ielas atmodu lasiet ŠEIT.) Šie dievkalpojumi sāka kustību, kas pēdējos 100 gados kļuvusi par visstraujāk augošo un dinamiskāko protestantu kustību pasaulē, aptverot vairāk nekā 500 miljonus kristiešu visos kontinentos. Šai kustībai tika dots nosaukums - Vasarsvētku kustība. Turpini lasīt »

Jānis Sadovskis. Kalpotāja sirds

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 22-10-2012

Saruna ar Rīgas vasarsvētku draudzes „Cerība” mācītāju, starptautiskās kustības „Dieva meklētāji” pārstāvi Latvijā un jauniešu kustības „Ķēniņa dārgumu meklētāji” iniciatoru Jāni Sadovski.

****

- Kāds bija jūsu ceļš uz mācītāja kalpošanu?

- Nedaudz vēstures. Mani vecāki bija tradicionāli katoļticīgi, taču ticība mūsu ģimenē netika īpaši kopta. Mamma bija skolotāja un baidījās no represijām, tāpēc baznīcu apmeklēja reti. Ar ticības lietām man pārsvarā saistījās kapusvētki, bēres un kristības. Taču kāds gadījums no bērnības liek domāt par Dieva aicinājumu. Man bija kādi pieci seši gadiņi, kad pēc kapusvētku ceremonijas priesteris svētīja bērnus. Bijām aptuveni 25 bērni. Pēkšņi viņš jautāja: „Kurš no jums gribētu kļūt par mācītāju?” Uzminiet, kurš vienīgais pacēla roku. Mans brālēns vēl nosmējās: „Jānis - mācītājs!” Turpini lasīt »

Viljams Fetlers (II). Kalpošana Latvijā un mūža pēdējie gadi

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 01-10-2012

Dzimtenē Viljams Fetlers atgriezās 1923. gadā. Latvija bija kļuvusi par neatkarīgu valsti un te valdīja ticības un sludināšanas brīvība. Tāpēc vēsti par glābšanu Jēzū Kristū Fetlers varēja sludināt visās iespējamās vietās - radio, kinoteātros, pilsētas parkos, upju kuģīšu piestātnēs, cietumos, kapsētās, kāzās. Tagad visa viņa sirds degsme tika veltīta latviešu un vietējo krievu garīgajai atmodai.

Sākumā Fetlers pulcēja ļaudis Golgātas baznīcā Hospitāļu ielā. 1922. gadā lielās Brazīlijas izceļošanas dēļ Golgātas draudze bija zaudējusi vairākumu savu locekļu, tostarp mācītāju. Atlikušais nelielais ticīgo pulciņš bija garīgi nomākts, draudzē valdīja uzskats, ka atmodas laiks ir pagājis un drīzumā Antikrists pārņems varu pār pasauli. Fetlera ierašanās radikāli pārmainīja situāciju. Kopā ar kanādiešu evaņģēlistu Osvaldu Smitu no Toronto Tautas baznīcas Fetlers sarīkoja vairāku nedēļu evaņģelizācijas dievkalpojumu sēriju un drīz vien Golgātas baznīca bija pārpildīta līdz pēdējai iespējai. Turpini lasīt »