Laikmeta zīmes

Ar šo rakstu “Laikmeta zīmes” sāk publikāciju sēriju “Latvijas kristīgās konfesijas”. Ir dzirdēts teiciens, ka tiem, kas nezina savu vēsturi, nav arī nākotnes. Diemžēl daudzi kristieši pat par savas Baznīcas, nemaz nerunājot par citu konfesiju pagātni, mācību un praksi zina ļoti maz. Tas rada pārpratumus, nesaprašanos un aizspriedumus kristiešu starpā, liedzot saprast mūsu ticības brāļu un māsu atšķirīgo garīgo pieredzi un motivāciju. Tāpēc katram kristietim būtu svētīgi iepazīties vismaz ar savas konfesijas, bet pēc tam arī ar citu Latvijas konfesiju un draudžu vēsturi kaut vispārīgi. Šim mērķim tad arī kalpos jaunā rakstu sērija.

Šķiet, būtu vajadzējis sākt ar kādu no senajām Baznīcām, tomēr “Laikmeta zīmes” nolēma pirmo publikāciju veltīt konfesijai, kas piedzima reizē ar pirmo latviešu nacionālo atmodu, savus zelta gadus piedzīvoja neatkarīgās Latvijas laikā, un arī padomju gados spēja palikt darbīgākā, dedzīgākā un ateistiskajai varai nepakļāvīgākā kristiešu kopiena. Padomju propaganda baptistus iztēloja kā “briesmīgu sektu”, tās locekļus vajāja, ievietoja soda nometnēs un psihiatriskajās klīnikās, atņēma bērnus. Latvijā baptistu vajāšana nebija tik drakoniska, tomēr arī šeit varas spiediens bija pietiekami liels un jūtams. Ielūkosimies latviešu baptistu gandrīz 160 gadus ilgās vēstures līkločos arī mēs. Turpini lasīt »

Rakstu sērijā “Pasaules zīmolu ikonas”, izņemot atsevišķus rakstus, līdz šim esam stāstījuši galvenokārt par dažādiem ēdieniem un dzērieniem, tāpat par populārākajiem to ražotājiem. Rakstījām par kokakolas un pepsikolas, hamburgera un piparkūku, majonēzes un košļājamās gumijas vēsturi. Nu laiks vēl kādam kulta ēdienam - picai. Lai gan vēsturnieki par to vēl strīdas, itālieši ir pārliecināti, ka pica ir tieši viņu nacionālais ēdiens. Tomēr, kā tas noticis ne reizi vien, pasaules slavu šis dažādām piedevām bagātais mīklas plācenis ieguva pēc tam, kad to viņpus okeānam uzlaboja amerikāņu pavāri. Kopš tā laika pica kļuvusi par kulta ēdienu visā pasaulē. Tādēļ iepazīsimies ar šī produkta izcelsmi, vēsturi un attīstību arī mēs. Turpini lasīt »

Rakstu sērijā “Dzimuši Latvijā” stāstām par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, bet dzīves lielākos panākumus guvuši citās zemēs, aiznesot Latvijas un Rīgas vārdu tālu pasaulē. Līdz šim galvenokārt esam rakstījuši par tiem, kas jau devušies Mūžībā, taču domājot par personībām akadēmiskās mūzikas kontekstā, pārsteigti konstatējām, ka visi, par kuriem būtu vērts uzrakstīt, joprojām ir mūsu vidū. Lai arī tā, šīs personības tomēr pelnījušas, lai par tām pastāstītu tuvāk. Tieši tāpat kā par Kluci, Muhinu un Rotko mākslā (ŠEIT), Liepu, Godunovu un Barišņikovu baletā (ŠEIT), Ostvaldu, Valdenu un Canderu zinātnē (ŠEIT). Viņi visi ir mūsu zelta fonds. Tāpēc šoreiz jūsu uzmanībai - Gidons Krēmers, Miša Maiskis un Mariss Jansons. Turpini lasīt »

“Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē paliks ar divu pasaules karu Brāļu kapiem, ar nacionālo partizānu piemiņas vietām, ar divreiz iegūtu valstisko neatkarību. Un vēl - 20.gadsimts ir bijis izmisuma pilns cīņu laiks par latviešu tautas izdzīvošanu un pastāvēšanu. Arī tagad, nu jau 21.gadsimtā, cīņa turpinās. Lai mēs kā tauta un valsts pastāvētu, mums jāzina sava vēsture, kultūras vērtības, jāgodā un jāatceras savi karavīri. Par valsts vēsturi ir jāstāsta, tā jāatstāj nākamajām paaudzēm. Nepieciešamību to darīt pierāda mūsu pašu nesenā pieredze, kad padomju vara centās izskaust visu, kas saistīts ar Latvijas neatkarību. To veica ne tikai ietekmējot tautu ideoloģiski, bet arī iznīcinot neatkarības simbolus - Brīvības cīņu piemiņas vietas. Tikai labi zinot Latvijas vēsturi, mēs pratīsim novērtēt atgūtās neatkarības nozīmību. No mūsu visu prasmes un godaprāta, kalpojot Tēvzemei, ir atkarīga tās pastāvēšana.” Turpini lasīt »

2017.gada oktobrī, “Laikmeta zīmes” publicēja rakstu, kurā bija stāstīts par divām tautām, kas cīnās par savas valsts izveidošanu - katalāņiem un kurdiem (lasiet ŠEIT). 2018.gada janvārī rakstā “Katalonijas vēlēšanas - būt vai nebūt jaunai Eiropas valstij?” pievērsāmies tieši Katalonijai pēc tur notikušā neatkarības referenduma un Spānijas vardarbīgās rīcības katalāņu neatkarības kustības apspiešanā (ŠEIT). Ka šai tēmai būs turpinājums, par to bijām droši, jo katalāņu ilgas pēc savas valsts bija acīmredzamas. Kurdiem situācija bija krietni sarežģītāka, taču cerība vienmēr mirst pēdējā. Tomēr, ka par abām tautām atkal nāksies rakstīt vienā publikācijā un jauni notikumi šo tautu vēsturē vēlreiz norisināsies vienlaikus – to nedomājām. Turpini lasīt »

Cilvēki, kuru bērnība aizritēja padomju gados, atcerēsies vienu no tā laika populārākajiem bērnu grāmatu varoņiem - Nezinīti. Tolaik jaunā paaudze grāmatas lasīja daudz vairāk nekā šodien, un starp tām noteikti bija vismaz viens no Nezinīša triloģijas romāniem. Šī piedzīvojumiem bagātā grāmatu sērija ir stāsti par mazu cilvēciņu - knēveļu, knauķu un knīpu - dzīvi Ziedu pilsētā, Zaļajā pilsētā, Pūķienā, Saules pilsētā un uz Mēness. Knēveļu pasaulē mīt daudz talantīgu meistaru, kas prot konstruēt un remontēt automašīnas, būvēt gaisa balonus, meistarot ūdensvadus un strūklakas, gleznot portretus, spēlēt arfu, ārstēt slimības un rīkot neaizmirstamas balles. Stāsti par Nezinīti un viņa draugiem vēsta par aizraujošiem notikumiem, apbrīnojamiem izgudrojumiem, brīnišķīgiem ceļojumiem un aizkustinošu draudzību. Turpini lasīt »

Par klimata pārmaiņām pasaulē diskutē jau labu laiku. Globālā sasilšana, tās cēloņi un prognozējamās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē mudina cilvēkus domāt ja ne par pašu, tad vismaz par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Klimata pārmaiņu problēmas risināšanai tiek veltīti starptautiski samiti, konferences un tikšanās, par šiem jautājumiem raksta prese, stāsta TV un radio, tos apspriež sociālajos tīklos. Tomēr 2019.gadā cīņa ar klimata pārmaiņām piedzīvojusi negaidītu aktivizēšanos. Visā pasaulē ielās izgājuši simtiem tūkstošu jauniešu, kas neapmeklē skolas, bet rīko streikus un demonstrācijas, uzrunā politiķus un valstu vadītājus. Un visiem pa vidu kāda pusaugu meitene - Grēta Tūnberga. Kas tad tik pēkšņi noticis? Kādēļ šīs gluži apokaliptiskās bailes, it kā pasaule gatavotos savai bojāejai jau rīt? Un kas aiz tā visa patiesībā slēpjas? Uz šiem jautājumiem centīsimies rast atbildi šajā rakstā. Turpini lasīt »

Zemes reforma Latvijā. Līdzīgas reformas pēc I Pasaules kara notika daudzviet Eiropā. Tomēr Latvijā tā bija viena no radikālākajām, jo pilnībā iznīcināja muižas kā ekonomisku un politisku spēku. Zemes sadalīšana sīkās saimniecībās ļāva tikt pie zemes jebkuram gribētājam, taču kavēja bagātu latviešu lielsaimniecību attīstību. Sekas šādai zemes sadrumstalotībai jūtam vēl šodien, kad senie īpašumi atkal denacionalizēti. Tāpat joprojām cīnāmies ar postažu, ko zemes reforma nodarīja veco muižu ēkām. Patiesībā var teikt, ka Latvijas agrārreforma bija drīzāk politiski sociāla nevis ekonomiska revolūcija. Jaunas valsts stūrakmens uz veca naida drupām. Šķiru cīņas atriebe. Vai tolaik, pirms teju 100 gadiem, latvieši varēja rīkoties prātīgāk? Daži teiks - citādāk nevarēja. Bet varbūt vajadzēja? Par Latvijas agrārreformas plusiem un mīnusiem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Brīvības cīņām pirmo patiesas brīvības gadu Latvija sagaidīja sadragāta. Piecus gadus zemi bija postījis pasaulē lielākais karš. 80 000 lauku sētu iznīcinātas, vairāk nekā 100 000 - smagi cietušas. Tā bija ceturtā daļa no visām saimniecībām. Teju 30% aramzemes bija atmatā. Turpini lasīt »

Sabiedrības lielākā daļa pareizticīgos un vecticībniekus uzskata par “krievu ticību”, vismaz Latvijā. Daļēji tas tā, protams, ir, tomēr, iespējams, kādi būs dzirdējuši arī par lielo latviešu pāriešanu pareizticībā Vidzemē 19.gadsimta vidū, vai to, ka vecticībnieku kopiena Latvijā ir viena no lielākajām ārpus Krievijas. Taču cilvēki, kas par Baznīcas vēsturi interesējas mazāk, nereti pat nezina, kāda ir atšķirība starp šīm abām konfesijām un kāpēc tās vispār ir divas dažādas konfesijas. Bet iemesls tam ir 16.gadsimtā notikusī šķelšanās Krievu Pareizticīgo Baznīcā, kas sašķēla gan Baznīcu pašu, gan visu tā laika krievu sabiedrību. Šis būs stāsts par lielās šķelšanās iemesliem, sekām un ietekmi uz krievu tautas garīgiem meklējumiem vēlākos gadsimtos. Turpini lasīt »

Kad pēc ziemas sezonas pilsētu ielās un uz lielceļu šosejām atkal dzirdama motociklu rūkoņa, mēs zinām, ka pavasaris ir klāt. Motosezona turpinās visas vasaras garumā un noslēdzas vien vēlā rudenī, reizēm tikai līdz ar pirmo sniegu. Tātad vismaz pusi gada cilvēcei nākas sadzīvot ar motocikliem un to braucējiem. Uz ceļiem var redzēt dažādas motociklu markas - gan sportiskus un ne tik sportiskus lielceļu baikus, gan lēnākos, bet daudz atraktīvākos čoperus. Leģendārākais motociklu zīmols neapšaubāmi ir “Harley-Davidson”. Šo motociklu īpašnieki ļoti lepojas ar saviem braucamajiem un viņiem ir pamats to darīt, jo “Harley-Davidson” ir visai ekskluzīvs motocikls, ko ne katrs var atļauties. Hārleji joprojām ir pazīstamākā un iekārojamākā motociklu marka pasaulē, tāpēc šoreiz mūsu stāsts tieši par viņiem - kompāniju “Harley-Davidson” un tās motocikliem. Turpini lasīt »