Laikmeta zīmes

Šis ir manas dzīvesbiedres Solvitas un sievasmātes Rutes stāstījums par ceļojumu uz Alpu valstīm - Šveici, Austriju, Bavāriju, Lihteinšteinu.

****

Mūsu ceļojums sākas Rīgas starptautiskajā autoostā. Šoreiz, atšķirībā no citām reizēm, kad ceļojām kristīgu grupu sastāvā, esam izvēlējušies ceļojumu firmas Impro pakalpojumus. Grupā esam pieci Dieva bērni. Arī pārējie ceļa biedri un gide Astrīda Gromova ir jauki un mīļi cilvēki. Pietrūkst tikai viena - no rīta nolasīts Dieva Vārds, kopīga lūgšana un kristīga sadraudzība.

Izbraucot cauri pusei Eiropas, pa ceļam apskatot Pilzeni Čehijā un Rotenburgu Vācijā, sasniedzam Šveici - valsti, kas vēl joprojām nav Eiropas Savienības locekle un arī negrasās zaudēt savu suverenitāti. Turpini lasīt »

Ventspils čigānu diasporas pārstāvja Andra Aleksandra liecība par Dieva vareno žēlastību viņa dzīvē, par Dieva dziedinošo pieskārienu, glābšanu Jēzus asinīs un garīgu atjaunošanu Viņa augšāmcelšanās spēkā.

****

Ir cilvēki, kas pie Dieva atgriežas caur labklājību. Viņi nav piedzīvojuši nekādas grūtības, tomēr pārpilnība, ko viņi bauda pasaulē, nespēj dot gandarījumu. Tad viņi meklē Dievu. Taču mans ceļš pie Viņa veda caur lielām ciešanām un sāpēm. Turpini lasīt »

Runājot par pasaulslaveno īru rokgrupu U2, nevar nepieminēt tās līderi Bono, jo tas, ko dara, domā vai runā Bono, lielā mērā skar visu grupu. Šoreiz par Bono pretrunu pilnajām, tomēr visai ciešajām attiecībām ar baznīcu, kristietību un Dievu.

Jau gandrīz 30 gadus cilvēki mēģina vērtēt Bono garīgo pārliecību, klausoties viņa dziesmās, analizējot intervijās teikto, vērojot izturēšanos sabiedrībā. Daudziem teju vai par sporta veidu kļuvis izķidāt katru U2 dziesmu, meklējot tajā atsauces uz Jēzu un Viņa mācību. Kas tad īsti ir Bono? Baznīcu viņš apmeklē neregulāri, taču Dievu lūdz daudz. Viņam patīk lūgšanā pateikties par dienišķo maizi, taču patīk arī izmantot “sabata stundas”, cik bieži vien iespējams. Viņa mīļākā Bībeles versija ir Jūdžina Pītersona parafrāze The Message. Viņš ignorē Brūsu Springstīnu un The Rolling Stones, bet labprāt brīvo laiku pavada kopā ar Maiklu V. Smitu un Emiju Grantu. Bono apzinās, ka viņa personīgā ticība interesē daudzus, taču tas viņu neuztrauc. Ar sievu Alisoni laimīgā kopdzīvē nodzīvots teju gadsimta ceturksnis, jau daudzus gadus U2 ir viena no mākslinieciski un profesionāli labākajām grupām pasaulē, un arī ārpus skatuves viņš spējis piepildīt savu aicinājumu. Taču, kad Bono runā par palīdzības sniegšanu badacietējiem vai AIDS upuriem, tas ir gluži cits vīrs - pilns dedzības un dievišķas žēlsirdības. Turpini lasīt »

Šķiet, neatradīsies neviens mūzikas mīļotājs, kas nebūs dzirdējis leģendārās īru rokgrupas U2 vārdu. Tie ir vīri, kas spējuši izcīnīt “Pasaules labākās grupas” goda titulu un pelnīti - gandrīz 30 karjeras gados iegūta un saglabāta neatslābstoša klausītāju interese, pārdots miljoniem ierakstu kopiju, koncertēts teju visās pasaules zemēs. Runājot par grupu, nereti tiek uzdots jautājums par viņu kristīgo pārliecību. Viedokļi ir pretrunīgi pat pašu kristiešu vidū, bet, lai nu kā - U2 par savējiem sauc kā ticīgie, tā neticīgie, kristieši un citu reliģiju piekritēji. Jūsu uzmanībai ieskats grupas radošajā biogrāfijā. Turpini lasīt »

Kaut arī Pensakola Floridā nekad nav bijusi vieta, kur varētu gaidīt kādus īpašus notikumus, tomēr 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē tā kļuva par aizokeāna presē visvairāk pieminēto pilsētu un spēcīgāko Dieva Gara izliešanās centru ASV. Ik dienas tūkstošiem cilvēku te piedzīvoja īpašu Dieva klātnību, radikālu savas dzīves pārmaiņu, atbrīvošanu no grēka un dažādu atkarību verdzības, gara, dvēseles un miesas dziedināšanu.

Šīs atmodas centrs bija Braunsvilas vasarsvētku Dieva Asamblejas draudze. Tā dibināta 1939. gadā un 40. - 50. gados kļuva plaši pazīstama ar savām aktivitātēm - draudze būvēja jaunus dievnamus, attīstīja ārzemju misijas programmu, vīriešu, sieviešu un jauniešu kalpošanas, garīgās izglītības darbu. Taču ar laiku dedzība noplaka, tās vietā nāca pašapmierinātība un garīga remdenība.

Tomēr Dievs Pensakolai bija sagatavojis ko labāku. Turpini lasīt »

Cik daudzi no mums nav savu reizi domājuši: ak, kaut Jēzus šodien staigātu pa šo zemi! Kaut mēs šodien redzētu visus tos brīnišķīgos darbus, kādus Viņš darīja! Klibie iet, aklie redz, kurlie dzird un miroņi ceļas augšā! Bībele teic, ka Jēzus Kristus tas pats, vakar, šodien un mūžīgi. Arī šodien notiek miroņu augšāmcelšanās. Protams, tas nav ikdienišķs notikums, taču arī Jēzus laikā tamlīdzīgi notikumi neatgadījās katru dienu. Viens šāds gadījums 2001. gada nogalē notika Nigērijā, Āfrikā. Šis stāsts balstīts uz žurnālistu Roberta Mērfija un Džordža Kentija reportāžām.

 ****

“Vai jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos?” (Ap. d. 26:8)

Viņpus nāves robežai

2001. gada 30. novembra rītā Onitšas pilsētas evaņģēliskās draudzes mācītājs Daniels Ekečukvu kopā ar draugu Kingsleju Iruku veda savam tēvam Ziemassvētku dāvanu - kazu - uz ciematu, kas atradās netālu no Overi pilsētas. Atpakaļceļā Daniela divdesmitgadīgajam mersedesam salūza bremzes. Braucot pa kalnu ceļu, kas veda lejup, Daniels vairs nespēja novaldīt automašīnu. Tā traucās arvien ātrāk un ātrāk, līdz kādā ceļa līkumā ietriecās klintī. Turpini lasīt »

2003. gada 12. septembrī ziņu aģentūras vēstīja, ka mūžībā aizgājis vīrs, kuru pasaule pazina kā Man in Black - Cilvēku melnā. Tā sauc viņa 1971. gadā sarakstīto dziesmu, tāds visu mūžu bija viņa ģērbšanās stils kā solidaritātes zīme ar šīs pasaules apspiestajiem un pazemotajiem. Šo cilvēku dēvē par 20. gadsimta kantrimūzikas leģendu, taču tikpat nozīmīgs ir arī viņa devums folkmūzikas, gospela, blūza un rokenrola attīstībā. Viņu sauc Džonijs Kešs.

Visus Keša muzikālās karjeras sasniegumus nav iespējams uzskaitīt. Viņš izcīnījis 100 dažādas balvas un goda nosaukumus, starp tām 11 Grammy un 10 Amerikas Kantrimūzikas asociācijas balvas. Viens no nedaudziem mūziķiem pasaulē, kura albumu koptirāža pārsniedz 50 miljonus. Savas karjeras gados Kešs ierakstījis vairāk nekā 1500 dziesmu, no kurām 400 ir paša sarakstītas. Autortiesību aģentūra BMI veselas 23 reizes viņam piešķīrusi balvu par gada komerciāli veiksmīgāko dziesmu. Par ieguldījumu populārās mūzikas attīstībā viņa vārds iemūžināts trīs no Amerikas mūzikas industrijas slavas zālēm - Kantrimūzikas, Rokenrola un Dziesmu autoru slavas zālēs. Turpini lasīt »

Par modernās vasarsvētku kustības sākumu uzskata garīgo atmodu, kas 1906.gadā iesākās vecā metodistu baznīciņā Azusa ielā Losandželosā, ASV, kur dažādu konfesiju kristieši pavadīja laiku kopīgās lūgšanās, lai saņemtu personīgu Svētā Gara piedzīvojumu tādā veidā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā Bībelē. Drīz vien viņi sāka piedzīvot garīgas izpausmes, kādas līdz tam nebija pieredzējuši - cilvēki tika piepildīti ar pārdabisku prieku un spēku, sāka runāt nepazīstamās valodās, tika dziedināti no dažādām slimībām. Uz Azusa ielas dievkalpojumiem ļaudis brauca no visas Amerikas un vēlāk arī no visas pasaules.

Viens no tiem, kas izrādīja nopietnu interesi par atmodu Azusa ielā, bija norvēģu metodistu mācītājs Tomass Bols Barats (1862 - 1940) no Kristiānijas, tagadējās Oslo. Turpini lasīt »

2006.gadā pasaules vasarsvētku un harizmātiskā kustība atzīmēja 100 gadus kopš leģendārās Azusa ielas atmodas, ko daudzi uzskata par šīs kustības patieso sākumu. Lielajai jubilejai bija veltīta konference, kas notika “eņģeļu pilsētā” Losandželosā, kur savulaik risinājušies vēsturiskās atmodas galvenie notikumi. Svinībās piedalījās 45 000 viesu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm, tostarp daudzi pasaulē pazīstami evaņģēlisti, sludinātāji un mācītāji, slavēšanas un pielūgsmes vadītāji, citi kristīgie kalpotāji.

Azusa ielas atmodas saknes meklējamas 19.gadsimta nogalē tā sauktajā svētuma kustībā. Turpini lasīt »

Lana Medvedeva (Mlenga) ir meitene no Penkules. Guvusi dzīves un darba pieredzi ASV un Lielbritānijā, Lana nolēma īstenot savu bērnības sapni - aizbraukt uz Āfriku, lai ar praktisku darbu palīdzētu bāreņiem un citiem dzīves pabērniem. Tur viņa sastapa savu nākamo dzīvesdraugu, tagad ir laimīgi precējusies un kopā ar vīru dzīvo Londonā.

****

Kad man bija 11 gadi, es nolēmu - izaugšu liela un noteikti aizbraukšu uz Āfriku! Skolā ģeogrāfijas stundās mācoties par Āfriku, skatījos skolotājas rādītajās bildēs un pie sevis domāju: kad izaugšu, braukšu uz turieni, lai palīdzētu cilvēkiem. Es vienmēr esmu gribējusi kaut ko tādu darīt. Kopš esmu kristiete, apņemšanās aizbraukt uz Āfriku kļuva vēl ciešāka. Turpini lasīt »