Tallinas vējš

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 14-09-2009

Pirms vairāk nekā 30 gadiem Tallinā sākās notikumi, kas būtiski ietekmēja daudzas draudzes un cilvēkus visā bijušajā Padomju Savienībā, tostarp arī Latvijā. Par Tallinas atmodas sākumu, tās attīstību un cēloņiem, kādēļ šī spēcīgā Svētā Gara kustība izbeidzās, stāsta šās atmodas aculiecinieks, viens no Olevistes draudzes mācītājiem Ilo Ninemegi.

****

- Pirmie atmodas iedīgļi parādījās jau 1968. gadā, kad daudzu ticīgo sirdīs Dievs ielika slāpes sanākt kopā un meklēt Viņa vaigu. Mācītājs Reins Ūemoiss, ko visi tolaik sauca vienkārši par brāli Reinu, sāka savās mājās rīkot lūgšanu sapulces. Bieži ļaudis lūgšanās pavadīja visu nakti, bet no rīta izdzēra tasi tējas un devās uz darbu. Turpini lasīt »



Ausma Ozolinkeviča - cilvēks, kas bagātāks par miljonāru

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 07-09-2009

Latvijā labi pazīstama kristīgo kalpotāju Ozolinkeviču dzimta. Esam dzirdējuši par bīskapu Jāni Ozolinkeviču, mācītājiem Jēkabu un Dāvidu, Modri un Agri Ozolinkevičiem. Taču šajā dzimtā ir vēl kāds cilvēks, kura kalpošana varbūt ārēji mazāk pamanāma, tomēr ne mazāk nozīmīga. Tā ir bīskapa dzīvesbiedre Ausma Ozolinkeviča - neatsverams palīgs vīra Jāņa, dēlu Agra un Modra un visas Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības kalpošanā.

****

- Kādi ir jūsu pienākumi Vasarsvētku draudžu apvienībā?

- Es daru visu, kas nepieciešams, kur vien vajadzīga palīdzība. LVDA nama būvniecības laikā gatavoju pusdienas strādniekiem un apvienības darbiniekiem. Dažreiz mēs uzņemam ciemiņus, un arī tie jāpabaro. Laiku pa laikam iznāk parūpēties par Latvijas Kristīgās kalpošanas skolas studentu, tāpat dažādu konferenču un semināru dalībnieku ēdināšanu. Kalpoju arī Jelgavas draudzē - trešdienas vakaros pirms dievkalpojuma vadu lūgšanas, darbojos draudzes padomē. Vārdu sakot, šajā namā esmu gandrīz vai inventārs. Turpini lasīt »

Latvijas okupācija (III): fakti un secinājumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 31-08-2009

Ņemot vērā šā raksta pirmajā un otrajā daļā minētos notikumus, šķiet nesaprotami, kāpēc Krievija un tās ideoloģiskie līdzskrējēji Baltijas valstīs joprojām neatzīst okupācijas faktu, par ko nekādu šaubu nav lielākajai daļai pasaules sabiedrības. Tā vietā Krievija spītīgi turas pie formāliem juridiskiem formulējumiem un tam ir savs iemesls, kas ne tik daudz saistīts ar vēsturi, kā politisko izdevīgumu.

Okupācijas fakta noliedzēji apgalvo, ka PSRS karaspēka papildus kontingents Latvijā ienācis saskaņā ar 1939. gada līgumu par karaspēka bāzēm un tas noticis ar Latvijas valdības labprātīgu piekrišanu. Ja tas patiešām būtu tā, tad sarkanarmiešiem, saskaņā ar līgumu, vajadzēja klusi un mierīgi dislocēties savās bāzēs un nekādi neiejaukties Latvijas iekšējās lietās. Tā vietā Sarkanās armijas karavīri ieņēma pozīcijas galvaspilsētas stratēģiski svarīgākajos ielu krustojumos, sagrābta Spilves lidlauku, visas dzelzceļa stacijas, tiltus, pastu, telegrāfu, radiofonu un citus stratēģiskus objektus. Turpini lasīt »

Latvijas okupācija (II): valsts iznīcināšana

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 24-08-2009

1940. gada 14. jūnijā PSRS bruņotie spēki bloķēja Baltijas valstu gaisa un jūras telpu. Baltijas jūrā no Klaipēdas līdz pat Narvai PSRS jūras kara flotes kuģi izveidoja septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā kopumā piedalījās 19 karakuģu. Naktī no 14. uz 15. jūniju NKVD diversantu vienības uzbruka III Abrenes bataljona 2. sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos. Bija mēģinājums uzbrukt arī robežpostenim Mālainē, taču tas neizdevās. Robežapsardzības punkti tika nodedzināts, trīs robežsargi krita kaujā, tika nogalināta viena sieviete un divi civiliedzīvotāji ievainoti, 10 robežsargi un 27 vietējie iedzīvotāji aizvesti gūstā uz PSRS. 15. jūnijā PSRS karaspēks iebruka Lietuvā, pilnībā okupējot šo valsti.

16. jūnijā pulksten 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs izsauca pie sevis Latvijas sūtni PSRS F. Kociņu un nolasīja PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, piebilstot, ja līdz pulksten 23.00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, Sarkanā armija bez atļaujas ieies Latvijas teritorijā, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Turpini lasīt »

Latvijas okupācija (I): priekšspēle

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-08-2009

Latvijas vēstures dramatiskajos līkločos ir kāds notikums, kura novērtējums šķeļ mūsu sabiedrību jau kopš pašas neatkarības atjaunošanas, un tas ir jautājums par Latvijas okupāciju. Ja vairākumam latviešu šajā ziņā šaubu nav, tad krievvalodīgo iedzīvotāju viedoklis ir krietni vien citādāks. Šādas attieksmes veidošanā liela nozīme bijusi Krievijas nostājai, kas joprojām turpina noliegt okupācijas faktu, jo tas šai valstij radītu jaunas problēmas - tiktu aktualizēts jautājums par dekolonizāciju un kompensācijām, turklāt ideoloģiskajā cīņā vairs nebūtu iespējams ekspluatēt tik ērto nepilsoņu jautājumu un apsūdzēt Latviju krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšanā.

Kā pamatojumu savai nostājai Krievija izmanto juridiskās terminoloģijas nianses. Okupācijas juridiskais skaidrojums noformulēts 1907. gada Hāgas konvencijā un nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešanu tajā. Baltijas valstu, tostarp Latvijas, gadījumā tā neesot bijis - valdības labprātīgi piekritušas PSRS karaspēka ienākšanai savā zemē un šo valstu armijas neesot izrādījušas nekādu pretošanos. Tomēr, saskaņā ar Hāgas konvencijas 42. pantu, teritorija ir okupēta, ja tā pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Arī 1949. gadā pieņemtajā Ceturtajā Ženēvas konvencijā skaidrotie jēdzieni „agresija”, „ekspansija” un „aneksija” neatstāj nekādas šaubas par to, kas 1940. gadā notika Baltijas valstīs. Turpini lasīt »

Uzlīme “Lūdzam - Dievs, svētī Latviju!”

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 06-08-2009

Labdien mīļie draugi, brāļi un māsas Kristū!

Dieva vārds saka: “Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varēto nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:26 - 27)

Dievs cilvēkiem devis uzdevumu kopt, mīlēt, rūpēties un lūgt par to zemi, kurā Viņš tos ielicis. Tas ir Dieva uzdevums katram cilvēkam - meklēt Dievu un rūpēties par savu zemi. Mums latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem Dievs ir uzticējis Latviju, šo brīnišķīgo, mazo, bet ļoti skaisto zemes stūrīti pie Baltijas jūras, lai mēs šeit dzīvotu un meklētu Dievu. Zemi, kur dibināt ģimenes, audzināt bērnus un kalpot Dievam, sludinot Tēva valstību. Turpini lasīt »

Carlos Annacondia. Dieva aicināts

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 03-08-2009

Šis būs stāsts par pazīstamo argentīniešu evaņģēlistu Karlosu Anakondiju. Plašāk pazīstams Anakondija kļuva Argentīnas atmodas laikā 20. gadsimta 80. gados. Viņa sludināšanu vienmēr pavada zīmes un brīnumi, ar kuriem Dievs apstiprina Savu vārdu un autoritāti. 2008. gada jūlijā Anakondija viesojās mūsu kaimiņzemē Igaunijā un ir apsolījis kādreiz apmeklēt arī Latviju.

****

Karlos Alberto Anakondija dzimis 1944. gada 12. martā Buenosairesas priekšpilsētā Kvilmē. Līdz 35 gadu vecumam viņš nodarbojās galvenokārt ar uzņēmējdarbību. Anakondijam piederēja fabrika, viņš bija laimīgi precējies, viņam bija sieva, bērni - nekas neliecināja, ka dzīvē būtu gaidāmas radikālas pārmaiņas. Taču 1979. gada maijā Karlos nokļuva evaņģelizācijas dievkalpojumā Sanhusto pilsētā netālu no Buenosairesas, kur viņu uzrunāja panamiešu mācītāja Manuela Ruiza sludinātā vēsts par Jēzu Kristu, par Viņa dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, par to, ka Viņš nācis, lai glābtu grēciniekus, un ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Tovakar Karlos uz visiem laikiem atdeva savu dzīvi Jēzus rokās. Viņš pameta uzņēmējdarbību, un, paklausot Dieva aicinājumam, nolēma kļūt par evaņģēlistu. Turpini lasīt »

“Jaunais vilnis” - krievu tusiņš Piebaltijā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-07-2009

new-waveKlāt atkal laiks, kad, tāpat kā katru gadu, populārais Latvijas kūrorts Jūrmala uz nedēļu pārtaps visīstākajā Krievijas guberņā. Latvietis, kas šajās dienās nejauši iemaldās valsts vispazīstamākajā atpūtas vietā pie jūras, vairs nesaprot, kur īsti nokļuvis - visapkārt skan tikai krievu mēle, bet ielas, veikali, kafejnīcas un pludmale pārpilni svešāda paskata svešādi runājošiem ļaudīm. Viss gluži kā vecajos labajos padomju laikos. Nu, protams, jūs uzminējāt - ir sācies muzikālais konkurss „Jaunais vilnis”!

Patiesībā nemaz nav peļami, ka Latviju apmeklē ārzemju viesi, vienalga vai viņi te atbrauc kā tūristi, darījumu cilvēki vai šovbiznesa pārstāvji. Galu galā šie cilvēki pie mums tērē savu naudiņu un tas nāk par labu gan Jūrmalas pilsētai, gan vietējiem uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Materiālo ieguvumu dēļ Jūrmalas iedzīvotāji ir gatavi paciest slāviski skaļo ciemiņu baru, kas nedēļās garumā pārpludina šo kluso un mierīgo Baltijas kūrortu, jo īpaši pludmales nakts koncertu laikā, kad te ierodas teju visa krievu „zelta jaunatne”. Tomēr nekādi nav atbalstāma svešas valsts biznesa projekta pielīdzināšana gandrīz vai nacionālas nozīmes notikumam un tā nozīmībai neatbilstošas publicitātes radīšana ap šo pasākumu. Turpini lasīt »

Muzikālais konkurss „Jaunā zvaigzne” drīzumā!

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 23-07-2009

Pirmo reizi Latvijā no 25. – 31. oktobrim notiks I Starptautiskais populārās kristīgās mūzikas jauno izpildītāju konkurss „Jaunā zvaigzne-2009.” Šī projekta mērķis ir apvienot dažādas konfesijas un meklēt jaunus, vēl neatklātus talantus Latvijā un ārvalstīs.

Konkursa galvenais organizators, mūzikas producentu kompānijas “HoFPro” prezidents Andrejs Vesņins uzskata, ka konkurss sasniegs starptautiska mēroga popularitāti, jo konkursa veidošanā ir iesaistīti daudzi zinoši un profesionāli cilvēki, kuri vēlas dalīties ar savu pieredzi un ietekmēt kristīgo daiļradi. Konkursu plānots reklamēt kristīgajos un laicīgajos masu mēdijos, radio un TV. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība - sekta vai Dieva draudze?

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 20-07-2009

Sākumā šis var šķist dīvains jautājums, jo īpaši pašiem vasarsvētku ticīgajiem, tomēr daļai Latvijas sabiedrības izveidojies tieši tāds viedoklis. Savu artavu šāda uzskata formēšanā devuši plašsaziņas līdzekļi, savu - cilvēku neizpratne par to vai citu vasarsvētku draudžu kalpošanas aspektu. Par vasarsvētku kustību nereti trūkst patiesas un objektīvas informācijas. Diemžēl žurnālisti un arī vairākums reliģisko lietu ekspertu Latvijā nav ieinteresēti šādas informācijas apkopošanā un publicēšanā. Cilvēkiem jāsamierinās ar kārtējo “sensacionālo” materiālu dzeltenajā presē, kas stāsta par sektantu “šausmu darbiem”. Lielākā daļa no šādos rakstos paustajām atziņām nav patiesas, spriedumi tendenciozi, fakti - sagrozīti. Par nožēlu, šai melīgajai propagandai dažkārt piebalso arī “tradicionālo” konfesiju pārstāvji.

Tātad - sekta vai Kristus draudze? Šis jautājums ir gana svarīgs arī pašiem vasarsvētku kristiešiem, īpaši jauniem ticīgajiem, kam savas pārliecības dēļ dažkārt nākas piedzīvot emocionālu vardarbību no paziņām, draugiem, radiem un sabiedrības kopumā, bet nereti arī no paša ģimenes. Turpini lasīt »