Laikmeta zīmes

Tie, kas dzīvojuši padomju laikā, atcerēsies, ka tolaik Rietumu īsviļņu radiostacijas klausījās teju visi - cits atklātāk, cits mazāk atklāti. Latviešu vidū iecienītākie, protams, bija raidījumi latviešu valodā - galvenokārt “Amerikas Balss” un “Radio Brīvība/Brīvā Eiropa”. Taču latviski raidīja arī Vatikāna Radio, programma “Klusuma Balss”, bet PSRS beigu posmā - Zviedrijas Radio. Tajā pašā laikā mūsdienu latvietim faktiski nezināmas palikušas radiostacijas “Brīvā Latviešu Balss” no Madrides un Frankfurtes, nemaz nerunājot par baltiešu radiokuģa projektu. Visu šo “balsu” galvenais uzdevums bija izplatīt Latvijā nepieejamu informāciju, stiprināt nacionālo stāju un gara kultūru, celt latvisko pašapziņu. To latviešu starptautisko raidījumu veidotāji arī centās darīt ar lielu pašaizliedzību un entuziasmu, tā pamazām drupinot totalitārisma mūri. Rietumu radiostaciju latviešu redakciju darbība Aukstā kara gados neapšaubāmi ir nozīmīga mūsu nesenās vēstures daļa. Turpini lasīt »

Pēc cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa, 1917.gada 7.martā jaunā Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Somijas lielkņazistes konstitūcijas apstiprināšanu pilnā apjomā. Pēc vairākām politiskām krīzēm Pagaidu valdībā, kņazistes parlaments Eduskunta tā paša gada jūlijā pasludināja Somijas neatkarību iekšlietās, ierobežojot Pagaidu valdības pilnvaras arī Somijas ārpolitikā un aizsardzības lietās. Pagaidu valdība uz to reaģēja, atsakoties atzīt Somijas tiesības uz pilnīgu tās autonomiju. Parlamenta ēku ieņēma krievu armijas vienības, pats parlaments tika atlaists. Šādā situācijā 8.augustā darbu sāka premjerministra Emīla Nestora Seteles vadītais Senāts (Somijas valdība) - pēdējais Senāts, kas vēl formāli pakļāvās Pagaidu valdībai.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, 1917.gada 15.novembrī Eduskunta pasludināja sevi par augstāko valsts varu Somijā. Turpini lasīt »

Raksta pirmajā daļā (lasiet ŠEIT) iesākām stāstīt par vairākiem noturīgiem mītiem, kādi nostalģisku ļaužu atmiņās izveidojušies par padomju varas laiku Latvijā. Runājām gan par lētajiem dzīvokļiem un komunālajiem maksājumiem, gan tikpat lēto pārtiku, gan bezmaksas izglītību un medicīnu, gan arodbiedrību nesavtīgajām rūpēm par strādājošo labklājības celšanu. Noskaidrojām, vai viss patiešām bija tā, kā to pasaulei centās iestāstīt padomju propaganda un vēl šodien stāsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi un to domubiedri Latvijā. Varbūt zem skaistā laķējuma tomēr slēpās arī pa rūsas pleķītim? Kā bija patiesībā? Raksta otrajā daļā turpinām ekskursu Padomju Latvijas vēsturē ar vēl dažiem tikpat populāriem mītiem. Turpini lasīt »

“Buržuāziskā Latvija bija atpalikusi zemnieku valsts, kas grima totālā nabadzībā, tāpēc tauta ar sajūsmu sagaidīja Sarkanās Armijas ienākšanu un Ulmaņa režīma gāšanu. Savukārt Padomju Latvija bija attīstīta, industriāla zeme ar augstu dzīves līmeni” - šādus spriedelējumus pie stiprāka dzēriena glāzes vēl šodien var dzirdēt daudzu Bolderājas, Pļavnieku, Imantas un citu krievvalodīgo Rīgas mikrorajonu dzīvokļu virtuvēs. Nevienu tas nepārsteidz. Nepārsteidz arī, ka šādu vēstures redzējumu aktīvi atbalsta Krievija un tās propagandas rupori. Pārsteidzoši ir tas, ka līdzīgu viedokli pēdējos gados nākas dzirdēt arī no latviešu mutes. Pret “buržuāzisko Latviju” mūsu tautiešiem gan īpašu iebildumu nav, taču nostalģija pēc padomju laikiem daļā sabiedrības sāk izpausties arvien vairāk. Turpini lasīt »

Otrā Pasaules kara gados pret Staļina režīmu cīnījās ne vien ģenerāļa Vlasova Krievijas Atbrīvošanas armija (lasiet ŠEIT), bet arī daudz citu militāru vienību, kas bija saformētas no PSRS pilsoņiem. Sākoties Vācijas iebrukumam Padomju Savienībā, okupētajās teritorijās palika apmēram 70 miljoni cilvēku. Pusotrs miljons no tiem kara gados dienēja Vērmahta, palīgpolicijas un SS daļās. Pēc tam, kad Vācijas Propagandas ministrija sāka kampaņu ģenerāļa Vlasova armijas atbalstīšanai, par vlasoviešiem sāka dēvēt visus krievu vai Krievijas izcelsmes pilsoņus, kas cīnījās vācu militārajās vienībās. Lai gan šīm vienībām ar Vlasovu un viņa ROA bieži vien nebija nekāda sakara, kara beigās daudzi krievu vienību karavīri uz sava formastērpa nēsāja ROA uzšuvi.

Starp visu Otrajā Pasaules karā iesaistīto valstu pilsoņiem tieši Padomju Savienības iedzīvotāji visvairāk sadarbojās ar vāciešiem. Tomēr tikai pavisam neliela daļa to darīja, kalpojot fašisma un “Jaunās Eiropas” idejām. Pārējos cīnīties ar Staļina režīmu motivēja boļševiku represijas pret savu tautu. Gadiem ilgusī politiskā vardarbība valstī panāca to, ka ienākušos vāciešus krievu ļaudis daudzviet sagaidīja ar sālsmaizi. Turpini lasīt »

Kremlis un tā līdzskrējēji nemitas apsūdzēt Latviju nacisma glorificēšanā, kā piemēru minot latviešu leģionārus un tiem veltīto piemiņas pasākumu 16.martā. Kaut labi zināms, ka latviešu zēni necīnījās par nacisma idejām, bet gan savas zemes pasargāšanu no boļševiku terora, apsūdzības nacismā un fašismā tiek atkārtotas atkal un atkal, tā naidojot un šķeļot mūsu sabiedrību. Krietni negribīgāk Kremļa propagandisti runā par daudzajām krievu militārajām vienībām, kas karoja Vērmahta, vācu policijas un SS rindās. Krievijā bijuši mēģinājumi izvērtēt šo cilvēku patieso motivāciju un vismaz daļu no tiem reabilitēt kā cīnītājus pret boļševismu, taču, kamēr šajā zemē valdīs Putina režīms, kas uzvaru pār nacismu pārvērtis reliģiskā kultā, objektīvu vērtējumu Otrajā Pasaules karā vācu pusē karojošie krievu karavīri sagaidīt nevar.

Visi krievu militārie formējumi, kas cīnījās kopā ar vāciešiem, Krievijā bez atšķirības tiek dēvēti par kolaboracionistiem un dzimtenes nodevējiem. Tomēr, vai patiešām simtiem tūkstošu krievu kareivju un virsnieku, kas plecu pie pleca ar citu tautu brīvprātīgajiem cīnījās pret “sarkano mēri”, bija gļēvuļi un nodevēji, kas personīga labuma dēļ pārdeva savu tautu? Turpini lasīt »

Savulaik “Laikmeta zīmes” jau rakstīja par interneta vietnes “Informācijas aģentūra” un tās veidotāja Ivara Prūša ideoloģiskajām nostādnēm un visai dīvaino vēstures interpretāciju (lasiet ŠEIT). Meklējot materiālus publikācijām par 1991.gada barikāžu laiku, nejauši uzgājām vēl kādu “Informācijas aģentūras” rakstu ar intriģējošu nosaukumu “Valdošās kliķes vēsturiskie meli (Lietuvas un Latvijas gadījums)”. Par ko ir šis raksts? Izrādījās, ka tieši par mūs interesējošo tēmu - Atmodas un barikāžu laiku Latvijā un Lietuvā. Turpini lasīt »

Ik gadu 20.janvārī Latvija piemin 1991.gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija OMON specvienības uzbrukums LR Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī. Daudz šā notikuma sakarā vēl neatklāta, daudz nepateikta un noklusēta. Piedāvājam ieskatu 20.janvāra notikumu hronoloģijā un faktu analīzē, kuru veikuši žurnālisti, balstoties uz LR Prokuratūras izmeklēšanā savāktajiem materiāliem. Šī raksta pamatā ir materiāls no valsts aģentūras “Tēvijas sargs” pēc Latviešu strēlnieku apvienības iniciatīvas 2007.gadā izdotās grāmatas “Latvija, kur tavi dēli”.

****

PSRS specvienību uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī bija padomju varas atjaunošanas mēģinājums Latvijā. Pamatojoties uz informācijas analīzi, kas iegūta no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas materiāliem, daudzu aculiecinieku un padomju armijas virsnieku liecībām, plašsaziņas līdzekļiem un citiem avotiem, var secināt, ka šis uzbrukums bija ar tālejošiem mērķiem inspirētas liela mēroga asiņainas provokācijas posms, kas tika gatavots rūpīgi un lielā slepenībā. Turpini lasīt »

“Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.” (Džīns Šārps, nevardarbīgās pretošanās eksperts)

Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem. Savādi, bet lasot šīs poligrāfiski nevainojami noformētās, ar valsts finansējumu izdotās grāmatas un citas oficiālās publikācijas, brīžiem rodas iespaids, it kā tādas Tautas frontes vispār nebūtu bijis. Savukārt iepazīstoties ar tā laika LTF valdes - īsteno tā laika notikumu veidotāju atmiņām un oficiāliem dokumentiem, top skaidrs, ka kādam (kādiem) ir izdevīgi patiesos tautas kustības virzītājus nelaist pie vārda… Bet kam un kāpēc?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, atklājas arvien jauni politiski un cilvēciski aspekti. Ir savākts pietiekami daudz faktu un dokumentu, lai varētu laist klajā grāmatu ar patiesu tā laika atainojumu. Pretēji dažu viedoklim, šo rindiņu autore uzskata, ka patiesība jāatklāj, kamēr attiecīgā laikmeta vēstures veidotāji vēl ir dzīvo vidū. Piedāvātais materiāls ir tikai ieskice šajos notikumos.

Iveta Kaķīte, žurnāliste

****

Māras zeme Dzintarjūras krastā ir svešzemnieku mūžseni iekārots kumoss. Arī jaunajā gadu tūkstotī šie tīkojumi nav beigušies. Jau otro gadu tūkstoti metodes ir tās pašas, tikai rupjas asinsizliešanas vietā nākusi cīņa par latviešu tautas prātiem. Turpini lasīt »

Runājot par 1991.gada janvāra barikāžu un augusta puča notikumiem, neiztrūkstoši šo notikumu kontekstā tiek pieminēts Rīgas OMON jeb tā saukto “Melno berešu” vārds. Šī milicijas specvienība to dienu notikumu hronikās iegājusi kā tumšs un Latvijas neatkarībai neapšaubāmi naidīgs spēks. Daudzi ir dzirdējuši par omoniešu asiņaino lomu cīņā par padomju impērijas saglabāšanu, visiem spēkiem pretojoties mūsu zemes neatkarībai, taču tikai retais, īpaši paaudze, kas dzimusi pēc neatkarības atjaunošanas, zinās kā un kāpēc šāda vienība tika izveidota, tās vēsturi un to, kā OMON no nelokāmiem cīnītājiem ar noziedzību kļuva par galēji reakcionāru slepkavu bandu. To centīsimies noskaidrot šajā rakstā. Turpini lasīt »