Uz ežiņas galvu liku… Latvijas Brīvības cīņās kritušo ārzemju karavīru piemiņai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla, Vēsture | Publicēts 09-11-2020

Klāt novembris un līdz ar to Lāčplēša diena, kad pieminam karavīrus, kas ziedojuši dzīvības uz Latvijas brīvības altāra. 1918.-1920.gadā latviešu karavīri spēja nosargāt savu valsti. Bet vai tikai pašu spēkiem? Diemžēl fakti par citu valstu karavīru neatsveramo palīdzību Latvijas neatkarības izcīnīšanā šodien ir mazāk zināmi. Latvijas teritorijas atbrīvošanā piedalījās gan Igaunijas armija Vidzemē, gan Polijas karaspēks Latgalē, gan Lietuvas armija Ilūkstes apriņķī. Visvairāk runāts par Igaunijas un Polijas armiju palīdzību Latvijai, taču mazāk zināma Lielbritānijas un Francijas karavīru piedalīšanās Latvijas Neatkarības karā, bet tikpat kā nemaz nav dzirdēts par Somijas, Dānijas, Zviedrijas un ASV pilsoņu dalību Brīvības cīņās. Turpini lasīt »



Cīņa par Kalnu Karabahu. Vēsture, mūsdienas, taisnīgums

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 12-10-2020

Jau 2020.gada jūlijā pasaules ziņu aģentūras vēstīja par bruņotu konfliktu uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Savstarpējas apšaudes turpinājās vairākas nedēļas. Šādas konfliktsituācijas reģionā nav nekas jauns - laiku pa laikam tās uzliesmo kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Taču 2020.gada 27.septembris pienāca ar vēstīm par daudz nopietnāku karadarbību, kurā tiek izmantota kaujas aviācija un bezpilota droni, tanki un cita bruņutehnika, artilērija un zenītraķešu kompleksi. Ir atsākušās kaujas par Kalnu Karabahu - salīdzinoši nelielu kalnu apvidu pie abu valstu robežas. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi šo reģionu, tā Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu atzīst par daļu no Azerbaidžānas. Bet vai tas ir taisnīgi un pareizi? Par to šajā rakstā. Turpini lasīt »

Zemes reforma vai sociāla revolūcija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 23-09-2019

Zemes reforma Latvijā. Līdzīgas reformas pēc I Pasaules kara notika daudzviet Eiropā. Tomēr Latvijā tā bija viena no radikālākajām, jo pilnībā iznīcināja muižas kā ekonomisku un politisku spēku. Zemes sadalīšana sīkās saimniecībās ļāva tikt pie zemes jebkuram gribētājam, taču kavēja bagātu latviešu lielsaimniecību attīstību. Sekas šādai zemes sadrumstalotībai jūtam vēl šodien, kad senie īpašumi atkal denacionalizēti. Tāpat joprojām cīnāmies ar postažu, ko zemes reforma nodarīja veco muižu ēkām. Patiesībā var teikt, ka Latvijas agrārreforma bija drīzāk politiski sociāla nevis ekonomiska revolūcija. Jaunas valsts stūrakmens uz veca naida drupām. Šķiru cīņas atriebe. Vai tolaik, pirms teju 100 gadiem, latvieši varēja rīkoties prātīgāk? Daži teiks - citādāk nevarēja. Bet varbūt vajadzēja? Par Latvijas agrārreformas plusiem un mīnusiem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Brīvības cīņām pirmo patiesas brīvības gadu Latvija sagaidīja sadragāta. Piecus gadus zemi bija postījis pasaulē lielākais karš. 80 000 lauku sētu iznīcinātas, vairāk nekā 100 000 - smagi cietušas. Tā bija ceturtā daļa no visām saimniecībām. Teju 30% aramzemes bija atmatā. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 4.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-07-2019

Šī ir ceturtā un pēdējā publikācija rakstu sērijā par tā sauktās perestroikas posmu Padomju Savienības vēsturē. Pirmajā daļā apskatījām pārbūves sākumposmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim (lasiet ŠEIT). Otrajā daļā stāstījām par notikumiem no 1987.gada sākuma līdz 1989.gada vasarai (lasiet ŠEIT), kas iezīmējās ar pirmajām jūtamajām pārmaiņām un sabiedrības demokratizāciju, taču arī pirmajām valsts dezintegrācijas pazīmēm. Publikācijas 3.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar notikumiem bagātāko perestroikas posmu, kas noslēdzās ar 1991.gada augusta puču. Šajā pēdējā raksta daļā runāsim par īso, bet daudziem maz zināmo laika posmu pēc Augusta puča līdz PSRS likvidēšanai 1991.gada decembrī. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 3.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 04-07-2019

Esam nonākuši līdz trešajam un izšķirošajam pārbūves jeb perestroikas posmam. Šajā posmā notikumu attīstība bija tik strauja un pašu notikumu tik daudz, ka grūti par visiem viena raksta ietvaros pastāstīt. Tas bija laiks, kas lielā padomju impērija sāka irt pa vīlēm, notika vēl nepieredzēta ekonomikas lejupslīde, veikalu plaukti kļuva pilnīgi tukši un daudzu preču iegādei nācās ieviest talonu sistēmu, savukārt nacionālajās republikās pieauga vietējo tautu pašapziņa un neatkarības tendences, turpinājās lieli etniskie konflikti. Periods noslēdzās ar valsts apvērsuma mēģinājumu 1991.gada augustā. Aplūkosim šos procesus detalizētāk. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-06-2019

Pārbūves jeb perestroikas laiks - viens no būtiskākajiem periodiem Padomju Savienības vēstures noslēguma posmā, kas noveda pie šīs pēdējās pasaules impērijas sabrukšanas. Mūsu publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par pārbūves priekšvēsturi Andropova reformu laikā un perestroikas 1.posmu no 1985.gada marta līdz 1987.gada janvārim. Šajā rakstā apskatīsim pārbūves 2.posma notikumus gan politiskajā, gan ekonomiskajā un sabiedriskajā jomā. Šis materiāls īpaši noderēs tiem, kas paši padomju laiku nav pieredzējuši, pārējie varēs vēlreiz atcerēties šos trauksmainos, taču neapšaubāmi interesantos gadus. Turpini lasīt »

“Perestroika” Padomju Savienībā. Notikumu hronika – 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 05-06-2019

Okupācijas laikā dzīvojošie labi atceras tā saukto perestroikas jeb pārbūves laiku pirms paša PSRS sabrukuma. Droši vien par šo posmu Padomju Savienības vēsturē skolā un no vecākiem un vecvecākiem kaut ko dzirdējuši arī tie, kas dzimuši jau neatkarīgās Latvijas gados. Kas īsti bija perestroika? Pārmaiņu process PSRS ideoloģiskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kuru izstrādāja un vadīja PSKP CK ģenerālsekretārs, vēlāk PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un viņa komanda. Perestroikas mērķis bija PSRS ekonomikas intensificēšana un pārveidošana, kā arī sabiedriski politiskās sistēmas demokratizācija. Šis šodien tik pretrunīgi vērtētais laiks būtiski skāra arī okupētās Latvijas iedzīvotājus - toreizējo Latvijas PSR. Šajā rakstā nedaudz ieskicēsim svarīgākos perestroikas procesus, notikumus un ideoloģiskos jēdzienus. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 28-02-2019

Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar īsu Latvijas žīdu kopienas vēsturi, runājām par latviešu un žīdu savstarpējām attiecībām vēstures gaitā un marginālo latviešu antisemītismu. Šoreiz pastāstīsim, kas mainījās 1940.gadā un kādi notikumi uz gadu desmitiem izjauca līdz tam pamatā labās latviešu un žīdu attiecības. Uzzināsiet arī par latviešiem, kas holokausta laikā glāba žīdu dzīvības, runāsim par vārdu “žīds” un “ebrejs” lietošanas problemātiku, kā arī apstākļiem, kas vēl mūsdienās joprojām kavē latviešu un žīdu attiecību pilnīgu sakārtošanu un visu domstarpību nolīdzināšanu. Lasi, pārdomā un izsaki savu viedokli. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 20-02-2019

Latvieši un žīdi. Divas tautas, kas mūsdienu Latvijas teritorijā plecu pie pleca dzīvojušas gandrīz 450 gadus. Šodien Latvijas valstij nedraudzīgi spēki labprāt mēģinātu sēt neuzticēšanos un pat naidu latviešu un žīdu starpā, apsūdzot latviešu tautu kolektīvā žīdu nīšanā un holokausta atbalstīšanā Otrā Pasaules kara laikā. Saknes tik sagrozītai vēstures interpretācijai meklējamas kādā Latvijai tuvējā kaimiņzemē, tomēr, pat abstrahējoties no Kremļa melīgās propagandas, nevar noliegt, ka atsevišķas domstarpības un vēsturisks aizvainojums starp abām tautām ir bijis un, iespējams, joprojām pastāv, lai gan ne tik dramatisks, kā to cenšas uzpūst mūsu ideoloģiskie pretinieki. Ko darīt, lai šādas vēstures radītas pretrunas izbeigtos? Turpini lasīt »

1983.gada politiskās prāvas Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 06-02-2019

1983.gada sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, sadarbībā ar Maskavas kolēģiem, veica vienu no plašākajām “pretpadomju elementu” tvarstīšanas akcijām pēcstaļinisma ēras vēsturē. Vēlāk tajā pašā gadā notika virkne politisku tiesas procesu, kuros astoņi cilvēki tika notiesāti ar ieslodzījumu PSRS soda nometnēs, bet vienam piemēroja piespiedu ārstēšanu “speciāla tipa psihiatriskajā slimnīcā”. Šie notikumi vēsturē iegājuši kā pēdējā tik vērienīgā brīvības cīnītāju un padomju režīma kritiķu vajāšana okupētajā Latvijā. Okupācijas varai nevēlamu cilvēku izsekošana, aresti un tiesāšana notika arī turpmāk, līdz pat PSRS sabrukumam, tomēr nekad vairs politisko represiju apjoms nesasniedza tādu intensitāti kā 1983.gadā. Šī raksta mērķis ir parādīt notikumu kontekstu, represiju gaitu un iepazīstināt ar notiesāto dzīvesstāstiem. Turpini lasīt »