Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 23-01-2017
Savulaik “Laikmeta zīmes” jau rakstīja par interneta vietnes “Informācijas aģentūra” un tās veidotāja Ivara Prūša ideoloģiskajām nostādnēm un visai dīvaino vēstures interpretāciju (lasiet ŠEIT). Meklējot materiālus publikācijām par 1991.gada barikāžu laiku, nejauši uzgājām vēl kādu “Informācijas aģentūras” rakstu ar intriģējošu nosaukumu “Valdošās kliķes vēsturiskie meli (Lietuvas un Latvijas gadījums)”. Par ko ir šis raksts? Izrādījās, ka tieši par mūs interesējošo tēmu - Atmodas un barikāžu laiku Latvijā un Lietuvā. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-10-2016
Jau labu laiku “Laikmeta zīmes” piesaistījuši kāda autora raksti sociālajā vietnē “Draugiem.lv”. Tie rakstīti ar smalku ironiju, precīzi un lakoniski atspoguļojot tajos aplūkoto problēmu, notikumu vai sociālo parādību. Taču no mūsu viedokļa pats svarīgākais ir, ka tie pilnībā atbilst “Laikmeta zīmju” veidotāju viedoklim un uzskatiem. Rakstu autors ir Jānis Stūris no Vecmokām, diemžēl neko vairāk par autoru sociālajos tīklos uzzināt nav izdevies. Tomēr viņa rakstītais ir tik trāpīgs un konkrēto parādību raksturojošs, ka “Laikmeta zīmes” nolēma ar Jāņa rakstiem iepazīstināt arī savus lasītājus. Un tā - trīs Jāņa Stūra raksti par pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā novēroto. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-10-2016
Mūsu lasītājs Valdis Freimantāls jau labu laiku lūdza “Laikmeta zīmēm” veikt žurnālistu izmeklēšanu kādā visai miglainā lietā Latvijas visjaunāko laiku vēsturē. Runa ir par šķelšanos Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) 90.gadu sākumā un tam sekojošo iekšlietu struktūru darbinieku iebrukumu RLB namā (tā sauktajā “Māmuļā”), padzenot no RLB vienu no konfliktējošām pusēm. No jauna šis notikums aktualitāti ieguvis 2016.gada vasarā, kad valsts prezidentam atgriežoties atjaunotajā Rīgas pilī, starp mākslas darbiem, ko dažādi muzeji aizdeva pils telpu izdaiļošanai, bija arī minētajā nakts notikumā pazudis (nozagts?) krūšutēls. Šajā sakarā Freimantāla kungs, kurš ir šo notikumu aculiecinieks, uzrakstīja refleksiju, ko lielie plašsaziņas līdzekļi publicēt nevēlējās. “Laikmeta zīmes” tomēr nolēma Freimentāla kunga viedokli darīt zināmu lasītājiem. Rakstu publicējam mazliet saīsinātu un stilistiski nedaudz rediģētu. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-06-2016
Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.
Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 22-02-2016
Krievijas izvērstā informatīvā kara apstākļos visā Eiropā, tostarp arī Latvijas virtuālajā telpā, laiku pa laikam parādās raksti un publikācijas, kuru mērķis ir paust atbalstu Krievijas īstenotajai politikai, tostarp ģeopolitiskajā un militārajā jomā, iztēlot bijušās PSRS republikas, tagad neatkarīgas valstis, kā galēji neizdevušās neveiksminieces, propagandēt Krievijas vēstures redzējumu. Nevienu nepārsteidz, ka šādas idejas izplata Krievijas plašsaziņas līdzekļu informatīvajā atkarībā esošie Latvijas krievvalodīgie, taču starp daudziem krieviskas izcelsmes “troļļiem” darbojas arī krietns pulciņš “troļļotāju” ar visnotaļ latviskiem uzvārdiem. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 26-10-2015
Tiem, kas seko līdzi notikumiem Latvijā, vēl spilgtā atmiņā skandāls, kāds izvērtās ap oktobra sākumā Rīgā paredzēto fotoizstādi “Maidana cilvēki”. Lai gan notikumi risinājās nu jau pirms vairākām nedēļām, tomēr visa šī jezga atklāj kādu daudz nopietnāku problēmu, nekā tikai fotoizstādes vandāliska izpostīšana, proti - sev par pārsteigumu esam uzzinājuši, ka patiesā vara suverēnā Eiropas Savienības valstī Latvijā pieder nevis tās tautai un valdībai, bet gan… Kremļa saimnieku radītās mītiskās “krievu pasaules” inspirētai vietējo ekstrēmistu saujiņai. Turpini lasīt »
Viena no jomām, kas mani interesējusi kopš pusaudža gadiem, ir arhitektūra. Ne tik daudz modernā, lai gan arī tā, bet senā, vēsturiskā arhitektūra, īpaši Latvijas pilsētu vēsturiskās celtnes. Skolas gados Vecrīgu tiku izstaigājis krustu šķērsu, iegriežoties katrā pagalmiņā, ielūkojoties katrā vārtrūmē, pievēršot uzmanību katrai sīkākajai arhitektūras detaļai. Staigājot pa Rīgas centra ielām un apbrīnojot jūgendstila mākslinieciskos dekorus, mans skats vienmēr bija vērsts augšup, lai spētu saskatīt to, ko lielākā daļa ikdienas steigas pārņemto rīdzinieku nekad dzīvē tā arī neieraudzīs. Šāda interese par senajām celtnēm bija un joprojām ir cieši saistīta ar manu lielo pieķeršanos vēstures tematikai.
Arī sapratne, ka viss unikālais Rīgas un citu Latvijas pilsētu arhitektūrā noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm, man izveidojās jau skolas gados. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-08-2015
Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā 2015.gada vasarā ir 250 bēgļi, kurus, saskaņā ar premjerministres Straujumas solījumu Briselei, mūsu valstij būtu jāuzņem tuvāko pāris gadu laikā. Par šo jautājumu izsakās visi - vieni rīko protesta akcijas, citi aicina sabiedrību atmest aizspriedumus attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Trešajiem, kā vienmēr, nav konkrēta viedokļa, taču arī viņi vairāk sliecas piekrist, ka nekādus svešiniekus mīļajā Dievzemītē nevajadzētu gan.
Visi apstākļi liecina par to, ka šobrīd Latvijā NAV NEPIECIEŠAMO PRIEKŠNOTEIKUMU, lai uzņemtu lielu skaitu bēgļu vai citu imigrantu. Pašreizējā ekonomiskajā un etniskajā situācijā, ņemot vērā arī drošības apdraudējumus un lielas sabiedrības daļas aizspriedumus, mēs tam acīmredzami neesam gatavi. Tajā pašā laikā nevar piekrist argumentiem, ar kādiem pret bēgļu uzņemšanu uzstājas dažas sabiedrības grupas un nevalstiskās organizācijas. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-08-2015
“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par bēdīgi slaveno interneta vietni “Latvijas Republikas Tautas tribunāls” un tā radītāja Linarda Grantiņa aizturēšanu Latvijā (lasiet ŠEIT). Patiesībā raksts par Grantiņu un viņa “tribunālu” tika gatavots jau sen, taču dažādu iemeslu dēļ līdz šim netika publicēts. Tagad, kad Drošības policija (DP) beidzot tikusi Grantiņam klāt, šķita īstais brīdis laist šo publikāciju tautās. Jāteic, tobrīd mums vēl nebija zināmas visas “tribunāla” odiozā priekšsēža aizturēšanas un apcietinājuma apstākļu nianses. Tagad, kad tās kļuvušas zināmas plašākai sabiedrībai, sākusies zināma viļņošanās dažās sabiedrības grupās un pat Tiesībsarga birojā. Tāpēc arī mums šķita svarīgi noskaidrot dažus būtiskus jautājumus šī notikuma kontekstā. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 03-08-2015
Beidzot tas ir noticis - 2015.gada 23.jūlijā Latvijas Republikas Drošības policija aizturējusi bēdīgi slavenās interneta vietnes “Latvijas Republikas Tautas tribunāls” iedvesmotāju un garīgo tēvu Linardu Grantiņu. Reiz tam bija jānotiek, jo krimināllikuma pantu, kurus Grantiņš ar savu darbību pārkāpis, pietiktu, lai viņu notiesātu kaut pieckārt. Līdz šim Grantiņam izdevās veiksmīgi paslēpties aiz Vācijas pilsoņa pases, savus naida pilnos paziņojumus un tribunāla “spriedumus” publicējot no droša attāluma. Taču šovasar viņš negaidīti ieradās Latvijā, kur tad viņu arī sasniedza likuma bargā roka.
Latvijā Linards Grantiņš labāk pazīstams kā cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86″ (H’86) dibinātājs un pirmais vadītājs. Turpini lasīt »