Laikmeta zīmes

Katalonijas neatkarības referenduma un tam sekojošo notikumu iespaidā interneta vidē parādījušās Eiropas kartes ar potenciāli separātiskiem reģioniem, kas nākotnē varētu pretendēt uz neatkarību vai vismaz lielāku autonomiju. Šo reģionu vidū ir arī… Latgale. Tas liek uzdot jautājumu - vai patiešām Māras zemē vērojamas tik lielas separātisma tendences, kas draudētu Latvijai ar “trešās zvaigznes” zaudējumu? Visiem vēl atmiņā Lindermaņa centieni panākt referendumu par Latgales autonomiju, daudzus bažīgus dara latgaliešu vēlme visur runāt savā valodā, aizdomīgs šķiet pat latgaliešu lokālpatriotisms, televīzijas konkursos vai dziesmu aptaujās balsojot par savējiem. Šajā rakstā runāsim par šiem un citiem “Latgales jautājuma” aspektiem. Turpini lasīt »

Jēzus Kristus, stāstot saviem mācekļiem par laiku beigām, teica šādus vārdus: “Ja tad kāds jums sacīs: redzi, šeit ir Kristus vai tur, - tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši, [..] lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos” (Mateja ev. 24:23-24). Šodien pasaulē rodas arvien vairāk garīgu mācību, kas ir klajā pretrunā Dieva Vārdam - Bībelei. Dažas pirmajā mirklī šķiet ļoti tuvas kristietībai, piemēram, mesiānisko draudžu mācība, kam ir tikai viena vaina: līdzās Dieva žēlastībai cilvēka pestīšanā tā pieprasa arī darbus - jūdu bauslības noteikumu ievērošanu (lasiet ŠEIT un ŠEIT). Savukārt citas tikai izliekas par kristīgām, kā mormoņi vai Jehovas liecinieki. Tāpat laiku pa laikam parādās arī pa kādam viltus kristum un mesijai - tādi kā Mūns vai Visarions. Bet kas īsti ir BRĪVTICĪBA, kuras nosaukumu šad un tad varam pamanīt Latvijas publiskajā telpā? Turpini lasīt »

2017.gada 12.septembrī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas paredzēja pēc 2018.gada 1.jūnija izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav savam bērnam izvēlējušies citas valsts pilsonību. Par šādu iniciatīvu prezidenta kanceleja runāja jau kopš 2016.gada. Prezidenta ierosinājums kategoriski nebija pieņemams Nacionālajai Apvienībai, kamēr citās koalīcijas partijās notika diskusijas. Par priekšlikumu nepārprotami bija tikai prokrieviski orientētā partija “Saskaņa”. 2017.gada 21.septembrī Saeima prezidenta iniciatīvu noraidīja, par balsojot opozīcijai - “Saskaņai”, Reģionu apvienībai, “No sirds Latvijai” un no “Vienotības” aizgājušajiem kustības “Par” liberāļiem.

Racionāli pārdomājot nepilsoņu problemātiku, pirmajā brīdī varētu šķist, ka saskaņiešiem un liberāļiem šoreiz būs taisnība. Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas ir dīvaini, ka mūsu valstī vēl joprojām dzimst bērni bez noteiktas pilsonības. Kāpēc gan nenākt viņiem pretī un nepiešķirt Latvijas pilsonību jau piedzimstot? Galu galā savu pasaules uzskatu šie bērni sāks veidot tikai pēc vairākiem gadiem. Vai Latvijas izglītības sistēmai tiešām nebūs pa spēkam izaudzināt viņus par krietniem, godprātīgiem un atbildīgiem cilvēkiem - Latvijas patriotiem ar stingru piederības sajūtu šai zemei? Tomēr iedziļinoties jautājumā nopietnāk nākas secināt, ka bažas joprojām ir pamatotas un atbildīgajām institūcijām jāveic krietns mājasdarbs, pirms Latvija ko tādu varēs atļauties. Turpini lasīt »

2018.gada sākumā sabiedrības uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) iekšējās pretrunas. Arī šoreiz tās bija saistītas ar dažādi vērtētā teologa Jura Rubeņa personību. 14.februārī Rubenis paziņoja, ka uzrakstījis atlūgumu un nodevis arhibīskapam amata krustu, tā izbeidzot savu 36 gadu ilgo mācītāja kalpošanu LELB. Arhibīskaps Jānis Vanags atlūgumu pieņēmis. Šķiet, ar to šo notikumu varētu uzskatīt par izsmeltu, jo demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības brīvi aiziet no jebkura darba jebkurā laikā. Tomēr Rubeņa fani un atbalstītāji sacēla milzu ažiotāžu, apvainojot luteriskās Baznīcas vadību visos nāves grēkos. Lai arī pats Rubenis savā paziņojumā pauž, ka viņa lēmums ir “rūpīgi izsvērts un pārdomāts”, bijušā mācītāja aizstāvji apsūdz luterisko Baznīcu mīlestības trūkumā, naida kurināšanā, neiecietībā un pat… nacismā. Tas liek jautāt - kāpēc viena mācītāja atkāpšanās no amata pienākumu izpildīšanas tiek uzskatīta teju par pasaules galam līdzvērtīgu notikumu? Turpini lasīt »

Pēc zināma klusuma perioda Latvijas sabiedrībā atsākušās asas diskusijas tā sauktās Stambulas konvencijas sakarā. Stambulas konvencija ir daudzās valstīs neviennozīmīgi vērtēta Eiropas Padomes konvencija “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kāpēc neviennozīmīgi? Jo tās teksts un paskaidrojošie dokumenti pauž ne vien oficiāli deklarēto mērķi - sievietes un ģimenes aizstāvību no vardarbības, bet slēpj tā sauktā dženderisma jeb sociāli konstruētu dzimumu akceptēšanu valstu likumdošanā. Tieši tāpēc gandrīz visas Eiropas valstis, Turcija un Gruzija šo konvenciju gan ir parakstījušas, taču ar tās ratifikāciju valstu parlamentos tik raiti nesokas. Arī Latvijas Saeima šo divdomīgo konvenciju nav ratificējusi un izskatās, ka pagaidām tas arī nenotiks. Bet vai uz ilgu laiku? Turpini lasīt »

Raksta pirmajā daļā (lasiet ŠEIT) iesākām stāstīt par vairākiem noturīgiem mītiem, kādi nostalģisku ļaužu atmiņās izveidojušies par padomju varas laiku Latvijā. Runājām gan par lētajiem dzīvokļiem un komunālajiem maksājumiem, gan tikpat lēto pārtiku, gan bezmaksas izglītību un medicīnu, gan arodbiedrību nesavtīgajām rūpēm par strādājošo labklājības celšanu. Noskaidrojām, vai viss patiešām bija tā, kā to pasaulei centās iestāstīt padomju propaganda un vēl šodien stāsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi un to domubiedri Latvijā. Varbūt zem skaistā laķējuma tomēr slēpās arī pa rūsas pleķītim? Kā bija patiesībā? Raksta otrajā daļā turpinām ekskursu Padomju Latvijas vēsturē ar vēl dažiem tikpat populāriem mītiem. Turpini lasīt »

“Buržuāziskā Latvija bija atpalikusi zemnieku valsts, kas grima totālā nabadzībā, tāpēc tauta ar sajūsmu sagaidīja Sarkanās Armijas ienākšanu un Ulmaņa režīma gāšanu. Savukārt Padomju Latvija bija attīstīta, industriāla zeme ar augstu dzīves līmeni” - šādus spriedelējumus pie stiprāka dzēriena glāzes vēl šodien var dzirdēt daudzu Bolderājas, Pļavnieku, Imantas un citu krievvalodīgo Rīgas mikrorajonu dzīvokļu virtuvēs. Nevienu tas nepārsteidz. Nepārsteidz arī, ka šādu vēstures redzējumu aktīvi atbalsta Krievija un tās propagandas rupori. Pārsteidzoši ir tas, ka līdzīgu viedokli pēdējos gados nākas dzirdēt arī no latviešu mutes. Pret “buržuāzisko Latviju” mūsu tautiešiem gan īpašu iebildumu nav, taču nostalģija pēc padomju laikiem daļā sabiedrības sāk izpausties arvien vairāk. Turpini lasīt »

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par tā sauktajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā (lasiet ŠEIT), kas izraisījuši lielu viļņošanos gan pedagogu vidū, gan sabiedrības liberālāk noskaņotajā daļā. Daudziem par pārsteigumu izrādījies, ka šodien pat skolotāji vairs nesaprot, kas ir tikums un kas tāds nav. Pēdējos gadu desmitus sabiedrība tikusi pakļauta masīvam seksualizācijas, perversiju un tradicionālo vērtību nolieguma uzbrukumam, kas noārdījis visus vērtību orientierus. Šodien erotika sastopama itin visā - reklāmās, glancētos un mazāk glancētos žurnālos, televīzijā, kino, teātrī un kultūrā vispār, arī izglītības programmās.

Ak, ja runa būtu tikai par erotiku! Izcelts tiek tieši perversais. Kulturologs Arturs Priedītis savā blogā publicējis vērā ņemamas pārdomas par šo tēmu. Turpini lasīt »

Jau labu laiku Latvijas sabiedrībā, bet īpaši pedagogu profesionālajā vidē, norit diskusija par diviem grozījumiem Izglītības likumā. Viens no tiem vērsts uz tādas tikumiskās audzināšanas nodrošināšanu skolās, kas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē aizsargātām vērtībām, tostarp laulībai un ģimenei. Otrs uzliek par pienākumu darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja šī persona nav lojāla Latvijas Republikai vai tās Satversmei. Tāpat likums uzdod pedagogiem mācību procesā izglītojamajiem veidot pareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Zīmīgi, ka grozījumi, kas skar tikumību, vairāk satrauc latviešu pedagogus, kamēr tie, kas runā par lojalitāti - krievvalodīgo skolu skolotājus. Turpini lasīt »

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »