Čekas arhīvu atvēršana. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 07-01-2019

Čekas arhīvu publiskošana ir sākusies - beidzot “maisiem” gals vaļā. Zīmīgi, taču ne pārsteidzoši, ka VDK dokumentu publicēšana internetā sākta tieši ar aģentu kartotēku, jo to taču visi tik ļoti vēlējās redzēt - kurš no kaimiņiem, paziņām, skolas vai darba biedriem izrādīsies stukačs? Tagad to zinām, bet vai esam apmierināti? Ieguvuši lielāku sirdsmieru? Latvijas sabiedrība beidzot panākusi izlīgumu, kā daudzi pirms tam uzskatīja? Nekā tamlīdzīga - drīzāk gan piedzīvojusi vilšanos, kā jau zinoši ļaudis to prognozēja. Nopietna lustrācija - lūk, kas bija vajadzīgs Latvijai, nevis VDK kartotēkas palieku publicēšana, kuras mums “laipni” atstājusi Maskava. Vai visa šī ažiotāža ap “čekas maisiem” ir iegūtā labuma vērta? Uz šo jautājumu lai katrs atbild pats. Turpini lasīt »



Vai “čekas maisu” publiskošana padarīs Latviju laimīgāku?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-12-2018

Tas nu ir noticis! Pēc gadiem ilgušiem politiskiem ķīviņiem 2018.gada 4.oktobrī Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par VDK dokumentu, tostarp sensitīvās aģentu kartotēkas publiskošanu. Šis jautājums kā karsts kartupelis ticis viļāts kopš čekas dokumentu pārņemšanas 1991.gadā. Daži uzskata, ka nu beidzot Latvija varēs pavilkt svītru zem smagās 20.gadsimta vēstures, citi turpretī paredz, ka kartotēkas publiskošana bez zinātniskiem komentāriem tikai šķels sabiedrību. Arī “Laikmeta zīmju” redaktoram savulaik nācies saskarties ar VDK darba metodēm, tāpēc “čekas maisu” jautājumā man ir savs, ceru - pamatots viedoklis. Varat tam piekrist, varat nepiekrist, taču uzklausiet gan un rūpīgi pārdomājiet. Turpini lasīt »

Pasaka par Latviju

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-11-2018

Pirms vairākiem gadiem māksliniece un zīmola “Latvju lietas” veidotāja Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja nelielu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Lielākā daļa grāmatiņas satura arī šodien ir tikpat aktuāla kā laikā, kad tika sarakstīta. Tolaik šis emocionāli pozitīvais daiļdarbs tika izplatīts internetā un samērā plaši lasīts. Tomēr ne visiem bija iespēja iepazīties ar šo mīlestību uz mūsu zemi un valsti apliecinošo Ievas Nikoletas vēstījumu. 13.Saeimas vēlēšanu gaisotnē “Laikmeta zīmes” jau publicēja vienu no grāmatas nodaļām “Saeimai ko teiktu es…” (lasiet ŠEIT). Sagaidot Latvijas valsts simtgadi pienācis laiks arī “Pasakai par Latviju”. Turpini lasīt »

Saeimai ko teiktu es…

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-10-2018

Tuvojoties 11.Saeimas vēlēšanām māksliniece Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja plānu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Tajā bija trīs stāsti, kas izteica Ievas Nikoletas un mūsu visu ticību, cerību un mīlestību Latvijai. Šobrīd esam 13.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Kaut pagājuši septiņi gadi, tomēr tolaik rakstītais joprojām skan tikpat aktuāli arī šodien. Jūsu uzmanībai piedāvājam stāstu “Saeimai ko teiktu es…”. Lai tas ir veltījums visiem aizejošās 12.Saeimas deputātiem un kā ceļa maize tiem, kas tiks iebalsoti jaunajā parlamentā. Lasiet un pārdomājiet, jo tā ir tautas balss. Stāsta otrā daļa domāta mums, vēlētājiem, lai, dodoties pie vēlēšanu urnām, mēs savu izvēli izdarītu atbildīgi. No tā atkarīgs, vai mūsu valsts piedzīvos otrus 100 gadus, vai arī tiks samalta globalizācijas un imperiālisma dzirnakmeņos. Lai Dievs, svētī mūsu mīļo Latviju! Turpini lasīt »

Klāt Saeimas vēlēšanas. Ko partijas sola Latvijas gaišākai nākotnei?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 25-09-2018

Pie durvīm 13.Saeimas vēlēšanas. Latvijas nākotnei ļoti nozīmīgas vēlēšanas. Vēlētāju vērtējumam savus kandidātus piedāvā 16 partijas vai to apvienības - sen neredzēts skaitlis atjaunotās Latvijas vēlēšanu vēsturē. Jau izskanējuši paziņojumi, ka par varas partijām daudzi vairs nebalsos. Taču, vai maz ir citas, par kurām vērts balsot? Ja šīs vēlēšanas būs tikai un vienīgi protesta balsojums, tas var radīt ļoti bīstamas konsekvences mūsu valsts attīstībai. Tāpēc “Laikmeta zīmes” nolēma izvērtēt katra vēlēšanām pieteiktā politiskā spēka programmu un mērķus, kā arī iespējamās sekas, ja šī partija tiktu ievēlēta Saeimā. Tā kā vēlēšanas ir personīga izšķiršanās, partijas un to piedāvājumu vērtēsim caur sava pasaules uzskata un politiskās pārliecības prizmu. Vienlaikus tomēr ceram, ka kaut kas no tā visa šķitīs noderīgs un pārdomu vērts arī jums. Turpini lasīt »

Kas un kāpēc māca mūs mīlēt Tramponkuli?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-09-2018

2018.gada 20.augustā laikraksts “Dienas Bizness” publicēja žurnālista Sandra Toča rakstu “Latvijai ir jāsadarbojas ar Donaldu Trampu nevis afēristu Sorosu”. Raksts tika izplatīts arī interneta vidē un sociālajos tīklos, kur izpelnījās lielu piekrišanu noteiktās sabiedrības grupās. “Laikmeta zīmēm” šī publikācija radīja divējādas sajūtas. No vienas puses varētu piekrist vismaz 90% rakstītā, tomēr šai medaļai ir arī otra puse… Bet par to nedaudz vēlāk. Vispirms piedāvājam iepazīties ar Sandra Toča rakstu gandrīz pilnībā. Esam vien pielabojuši dažas stila nepilnības un pavisam nedaudz saīsinājuši. Pēc tam parunāsim par raksta saturu plašāk. Turpini lasīt »

Četras dienas, kas satricināja “Arēnu Rīga”. Vai arī Latviju?

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-09-2018

Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā notika lielākais šī gada kristiešu pasākums Baltijā un viens no lielākajiem Eiropā - “Awakening Europe Baltija 2018″. Nesen vienā no sociālo tīklu diskusiju grupām “Laikmeta zīmju” autoram kāds pajautāja: “Nu, kā beidzās?” Labi beidzās. Četras dienas, kas satricināja “Arēnu Rīga”. Bet vai tikai? Mēs ceram, ka šī pasākuma ietekme būs daudz lielāka. “Laikmeta zīmes” rūpīgi sekoja visiem “Awakening” notikumiem, tā vai citādi piedaloties katrā dievkalpojumā. Šīs vasaras spilgtākais notikums licis mums izdarīt dažus secinājumus un raisījis pārdomas gan par pašu pasākumu, gan kristīgās sabiedrības lomu mūsdienu Latvijā. Vēlamies šajos novērojumos dalīties arī ar jums. Turpini lasīt »

Ar ko festivāls “Laima Rendezvous” labāks par “Jauno Vilni”?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 30-07-2018

2014.gada beigās Latviju sasniedza ziņa, ka Jūrmalu, cerams uz neatgriešanos, pamet Krievijas popmūzikas konkurss “Jaunais Vilnis”. Par “Jaunā Viļņa” 13 gadus ilgo klātbūtni Latvijā un tā radītajām problēmām jau esam rakstījuši (lasiet ŠEIT un ŠEIT). Tomēr, kā tautā saka, svēta vieta tukša nepaliek. Jau 2015.gadā Dzintaru koncertzāles koncertu afišās parādījās jauns krievu popmūzikas festivāls - dziedātājas Laimas Vaikules rīkotais “Laima Rendezvous”. Pirmajos gados jaunajam festivālam lielu uzmanību nepievērsām, taču pērn un jo īpaši šogad nolēmām nedaudz iedziļināties pasākuma norisē, lai saprastu, ar ko “Laima Rendezvous” atšķiras no “Novaja Volna” un vai vispār ar kaut ko atšķiras. Turpini lasīt »

Uzmanību - antisektanti!

Ievietoja | Sadaļa Riska zona, Valsts un pilsoņi | Publicēts 16-07-2018

Ziņu portāla “TVNET” krievu versija sākusi publicēt rakstu sēriju “Uzmanību, sektas!”. Šo materiālu tulko un pārpublicē arī “TVNET” latviešu redakcija. Varētu šim projektam lielu uzmanību nepievērst, jo vai gan mazums lasītas dažādas preses pīles par “sektantu briesmu darbiem”. Varētu, ja vien aiz jaunā projekta nestāvētu kāda visnotaļ odioza nevalstiska organizācija “Antisekt”, ko agrāk pazinām kā Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteju. Tā kā viens no “Antisekt” mājas lapā piedāvātajiem “pakalpojumiem” ir “reliģisko organizāciju sociālās drošības ekspertīze” pēc pašiem “antisektantiem” vien zināmiem kritērijiem, tad, cerams, viņi ir gatavi, ka arī viņu organizāciju kāds šādā veidā varētu izķidāt. Pamēģināsim to izdarīt mēs.

Kas tad īsti ir noslēpumainā organizācija “Antisekt”? Turpini lasīt »

Pētera Sproģa krustaceļš nedēļas garumā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 09-07-2018

2018.gada 18.jūnijā Latvijas politisko vidi satricināja negaidīts notikums - par iesaistīšanos politikā paziņoja bijušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis. Šis fakts neradītu tik lielu ažiotāžu, ja bīskaps emeritus savu politisko karjeru nebūtu paredzējis saistīt ar par prokrievisku uzskatīto partiju “Saskaņa”. Sproģis ar pirmo numuru bija iekļauts ne vien “Saskaņas” Vidzemes vēlēšanu sarakstā, bet tika virzīts arī valsts prezidenta amatam. Sabiedrībā šāds garīdznieka solis izraisīja plašu rezonansi. Vieni nosodīja Sproģa lēmumu, citi gluži pretēji - uzskatīja, ka viņš varētu būt tikpat cienījams prezidents kā Vaira Vīķe-Freiberga. Taču drīz vien cilvēkus pārsteidza jauna ziņa - 27.jūnijā, savā 45 gadu dzīves jubilejā Pēteris Sproģis sociālajos tīklos pēkšņi atsauca savu kandidatūru kā prezidenta amatam, tā vēlēšanām vispār. Lieki teikt, ka daudzi - gan Sproģa atbalstītāji, gan kritiķi - jutās vīlušies un piemuļķoti. Kas īsti bija noticis? Turpini lasīt »