Satversmes tiesas pliķis Latvijas sejā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 16-11-2020

2020.gada 12.novembrī Satversmes tiesa pasludināja lēmumu, kas morāli šokēja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Ignorējot valsts pamatlikuma 110.pantu, kurš definē laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, tiesa būtībā ir pateikusi, ka valstij vienlīdz jāatbalsta arī viendzimuma “ģimenes”. Kamēr tūkstošiem Latvijas īsto ģimeņu pauž sašutumu par šo lēmumu, kreisie radikāļi no partijas “Progresīvie”, kā ņirgādamies par absolūto vairākumu mūsu valsts iedzīvotāju, apsveic Latvijas ģimenes ar šo “panākumu”. Ne tik atklāti, bet par šādu lēmumu noteikti priecājas arī liberāļi no “Attīstībai/Par”. Kārtējo reizi ir pierādījies, ka mūsdienu ekstrēmi liberalizētajā pasaulē demokrātija vairs nenozīmē vairākuma, bet “pareizas” ideoloģijas virzīta mazākuma gribu. Turpini lasīt »



Saknes Debesīs… vai abstraktā garīgumā?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-10-2020

Pēc vasaras atvaļinājuma atsākoties televīzijas sezonai, kopš septembra vidus Latvijas Televīzijas ēterā atkal skatāms raidījums “Saknes debesīs”. Esam jau rakstījuši (lasiet ŠEIT), ka pavasarī par nepārdomātiem izteicieniem citā plašsaziņas līdzeklī no darba tika atlaists raidījuma vadītājs Aleksis Daume. Par jauno vadītāju raidījumu producējošais uzņēmums “Hansa Media” iecēla politisko karjeru Saeimā beigušo Ilmāru Latkovski. Jau tolaik daudzi izteica bažas, vai līdz ar jauno vadītāju netiks mainīts arī raidījuma idejiskais virziens. Par to, ka bažas nav bijušas bez pamata, liecina vairāki vēstījumi, ko bijušie raidījuma veidotāji publicējuši sociālajās vietnēs internetā. Kas īsti noticis ar raidījumu “Saknes debesīs”? Turpini lasīt »

“Aizliegtais paņēmiens” pret Mārci Jencīti. Uzbrukumi kristiešiem turpinās

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas, Valsts un pilsoņi | Publicēts 05-10-2020

Kā katru pirmdienu, arī 2020.gada 21.septembrī Latvijas Televīzijas ēterā bija skatāms raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Tēma - “Garīgā varmācība, manipulācijas ar cilvēku prātiem, naudas izspiešana. Vai un kādas ir reliģijas robežas?” Šādā kontekstā tika “ķidāta” mācītāja Mārča Jencīša un viņa draudzes “Kristus pasaulei” kalpošana. Jencītis ir pretrunīgi vērtēta personība, par kuru viedokļi dalās pat kristiešu vidū. Taču šoreiz nav runa par to, kā mēs katrs viņa darbību vērtējam, bet gan par “Aizliegtā paņēmiena” darba metodēm un žurnālistu ētiku. Vai ir pieņemami manipulēt ar cilvēku sacīto, izraujot atsevišķus teikumus no konteksta un samontējot tos sev vēlamā secībā? Jo tieši tāds bija konkrētais raidījums. Par to domāsim šajā publikācijā. Turpini lasīt »

Varas arogance. Latvijas stāsts

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla, Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-09-2020

Latvijas publiskajā telpā nereti dzirdama sūkstīšanās par varas absolūto nespēju ieklausīties tautas viedoklī. Dažkārt vara iedzīvotāju domas ignorē tik klaji, ka šāda cinisma priekšā cilvēkiem vienkārši nolaižas rokas. Tas novedis pie iedzīvotāju sabiedriskas un politiskas apātijas, jo “tāpat jau neko nevar izmainīt”. Šādas apātijas izpausme bija arī zemā vēlētāju aktivitāte Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanās. Tāds varas “kurlums” ir ļoti bīstams, jo veido vienaldzīgu sabiedrību, kas krīzes situācijā var izrādīties liktenīgi valstij. Pēdējo mēnešu laikā bijuši divi spilgti varas arogances gadījumi - Marsa parka epopeja un sasteigtais lēmums par akustiskās koncertzāles būvniecību strīdīgā vietā. Par šiem gadījumiem vairāk mūsu rakstā. Turpini lasīt »

Mediņa linčošana. Izdzīvot un nepadoties

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-09-2020

2020.gada augustā kā pērkons no skaidrām debesīm nogranda skandāls - Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) Kalna svētību kopienā Bruknā atklājusi briesmīgus bērnu tiesību aizskārumus. Daudzus kristiešus un ne tikai kristiešus šī ziņa šokēja, jo līdz šim gan kopienas vadītājs, priesteris Andrejs Mediņš, gan pati Bruknas kopiena, kur rehabilitāciju iziet atkarīgie un cilvēki no citām sociālā riska grupām, plašsaziņas līdzekļos tikusi slavēta un vienmēr rādīta tikai pozitīvā gaismā. Turklāt neviens, kurš Andreju pazīst personīgi vai apmeklējis Bruknu, nespēja noticēt, ka apsūdzībām emocionālā un pat fiziskā vardarbībā pret bērniem varētu būt pamats. Jo vairāk tāpēc, ka izmeklēšana tika sākta uz vienas anonīmas sūdzības pamata.

Pēdējās nedēļu laikā par šo tēmu runāts un rakstīts daudz. Izteikušies ir gan tie, kas priesteri Mediņu un viņa darbu Bruknā pazīst labi, gan tādi, kas par notikušo spriež tikai no ziņu virsrakstiem. Šis notikums ir sašķēlis sabiedrību - kā laicīgo, tā diemžēl arī kristīgo. Sociālie tīkli un interneta vietnes ir pilnas ar rakstiem, replikām un komentāriem. Vairākums gan aizstāv priesteri un viņa paveikto, taču valsts institūciju ierēdņi un daļa sabiedrības gatavi Mediņu nosodīt. “Laikmeta zīmes” nolēma neveidot analītisku rakstu par šo gadījumu, bet publicēt fragmentus no dažādiem rakstiem un komentāriem, vien noslēgumā paužot mūsu domas par notikušo. Lasiet, domājiet un veidojiet savu viedokli arī jūs. Turpini lasīt »

“Cirvju” sabiedrības triumfs

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-04-2020

Lieldienu laikā Latviju satricinājis kārtējais skandāls. It kā kristīga (par to vēl varētu strīdēties) raidījuma vadītājs Aleksis Daume atļāvās publiski, lai arī tikai interneta videoblogā nevis sabiedriskās televīzijas ēterā, izteikties, ka viņš par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu (par viņu lasiet ŠEIT) dažkārt domājot ļaunas domas un sarunās ar jauniešiem aicinājis tādus kā viņa “nospārdīt”. Nepārjautājot, pat nemēģinot uzzināt teiktā patieso kontekstu ne pie bloga veidotājas Annas Rozītes, ne pie paša Daumes, tika sacelta milzu ažiotāža, kas rezultējās ar Alekša atcelšanu no pavisam citas televīzijas pavisam cita raidījuma vadītāja pienākumiem.

Sociālie tīkli savukārt ne tik daudz sacepās par pašu izteikumu, kā par personu, kas šādu “ķecerību” atļāvies. Vēl un vēlreiz tika atgādinātas daudzās Daumes nodarbošanās - personības izaugsmes treneris, SOS tētis, garīgais skolotājs, raidījuma vadītājs, misionārs, mācītājs. Ak, Kungs, ak, Kungs - un tāds cilvēks varēja pateikt kaut ko tik šausmīgu! Tomēr “Laikmeta zīmēm” īsti negribējās ticēt, ka Aleksis būtu aicinājis uz vardarbību. Viņa izteikumi drīzāk saprotami simboliski. Tāpēc bijām priecīgi, ka savas domas šajā jautājumā izteica arī mūziķis Mareks Sarnovskis. Viņa rakstītais bija kā āmurs naglai uz galvas. Piedāvājam Mareka viedokli arī jūsu uzmanībai, tomēr brīdinām - viņa teiktais tāpat nebūs nekas politkorekts, bet tiešs un nesaudzīgs mūsu sabiedrības vērtējums. Turpini lasīt »

Ansis Ataols Bērziņš – cīnītājs par taisnību, likumpārkāpējs vai cilvēks, kam vienkārši nepaveicās?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-02-2020

2019.gada 10.decembrī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apmierināja par 2009.gada 13.janvāra grautiņiem notiesātā Anša Ataola Bērziņa advokāta lūgumu apžēlot viņa klientu. Tas nozīmē, ka Bērziņam tika dzēsta sodāmība, jo ieslodzījuma termiņu viņš jau bija izcietis un atbrīvots 2018.gada 30.novembrī. Ar šo prezidenta parakstu ir beidzies ilgstošais pašmāju “seriāls”, kam Latvijas sabiedrība bija spiesta sekot desmit garus gadus. Šajā laikā viena sabiedrības daļa cieši nostājās Bērziņa pusē, cita viņa rīcību nosodīja, bet kādiem kā vienmēr viss bija vienalga. Vietne “Laikmeta zīmes” līdz šim centusies diskusijā neiesaistīties un šo lietu nekomentēt, taču šobrīd, kad lielās kaislības rimušas un uz notikušo iespējams paraudzīties ar laika distanci, nolēmām izmantot savas Satversmē garantētās tiesības uz viedokli. Turpini lasīt »

Kāpēc latvieši tā mīl padomju svētkus?

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-03-2019

Esam jau rakstījuši par vienas latviešu tautas daļas tieksmi svinēt visus jaunos, salīdzinoši nesen no ārzemēm ienākušos svētkus, piemēram, Helovīnu vai Valentīna dienu, bet bieži vien aizmirst par mūsu pašu svētku un atceres dienām (lasiet ŠEIT). Rakstījām arī par Valentīna dienas patieso nozīmi, par kuru daudzi šodienas svinētāji, šķiet, pat nenojauš (lasiet ŠEIT). Taču šoreiz runāsim par gluži citiem, no padomju pagātnes aizgūtiem svētkiem, kurus, kā tagad izrādās, zināma daļa Latvijas iedzīvotāju svin joprojām. Nesen plašsaziņas līdzekļos pazīstamais kinorežisors Jānis Streičs pauda visai skarbu viedokli, proti - sveikt Latvijas vīriešus Padomju armijas dienā ir tumsonība un kauns! Un, kaut arī cienījamajam režisoram ir absolūta taisnība, tomēr kādai sabiedrības daļai acīmredzot šī diena ir pietiekami svarīga, tāpat kā otri “pavasara svētki” - Sieviešu diena. Par abiem “pagātnes svētkiem” tad arī šis raksts. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 28-02-2019

Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar īsu Latvijas žīdu kopienas vēsturi, runājām par latviešu un žīdu savstarpējām attiecībām vēstures gaitā un marginālo latviešu antisemītismu. Šoreiz pastāstīsim, kas mainījās 1940.gadā un kādi notikumi uz gadu desmitiem izjauca līdz tam pamatā labās latviešu un žīdu attiecības. Uzzināsiet arī par latviešiem, kas holokausta laikā glāba žīdu dzīvības, runāsim par vārdu “žīds” un “ebrejs” lietošanas problemātiku, kā arī apstākļiem, kas vēl mūsdienās joprojām kavē latviešu un žīdu attiecību pilnīgu sakārtošanu un visu domstarpību nolīdzināšanu. Lasi, pārdomā un izsaki savu viedokli. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 20-02-2019

Latvieši un žīdi. Divas tautas, kas mūsdienu Latvijas teritorijā plecu pie pleca dzīvojušas gandrīz 450 gadus. Šodien Latvijas valstij nedraudzīgi spēki labprāt mēģinātu sēt neuzticēšanos un pat naidu latviešu un žīdu starpā, apsūdzot latviešu tautu kolektīvā žīdu nīšanā un holokausta atbalstīšanā Otrā Pasaules kara laikā. Saknes tik sagrozītai vēstures interpretācijai meklējamas kādā Latvijai tuvējā kaimiņzemē, tomēr, pat abstrahējoties no Kremļa melīgās propagandas, nevar noliegt, ka atsevišķas domstarpības un vēsturisks aizvainojums starp abām tautām ir bijis un, iespējams, joprojām pastāv, lai gan ne tik dramatisks, kā to cenšas uzpūst mūsu ideoloģiskie pretinieki. Ko darīt, lai šādas vēstures radītas pretrunas izbeigtos? Turpini lasīt »