Laikmeta zīmes

Svētdienskolēni skolā

Skolotāja jautā svētdienskolēniem:
- Bērni, kas jādara vispirms, lai Dievs varētu mums piedot grēkus? Turpini lasīt »

Celibāts ir jautājums, par kuru kristīgajā sabiedrībā domas dalās. Romas katoļi aizstāv celibāta nozīmi un obligātumu priesterībā, gan atzīstot, ka šāda norma nemaz nav Kristus pavēle, savukārt protestanti un pareizticīgie uzskata, ka daudzie seksa skandāli katoļu baznīcā lielā mērā sakņojas tieši celibāta problemātikā. Šajā kontekstā piedāvājam Donas Margaritas mazliet ironisko stāstiņu par to, ka reizēm pašiem katoļiem grūti sadzīvot ar šo viduslaikos pieņemto baznīcas aizliegumu, bet…

****

Modris Racējcircenis vienmēr bija gatavs rakt. „Vajag tik rakt!” - tas bija viņa dzīves moto un pie tā viņš vienmēr droši turējās, lāpstu no rokām neizlaizdams. Runājot par lāpstu, jāsaka, tas bija pārnestā nozīmē. Ne jau grāvjus Racējcircenis raka, bet gan grūtās vietas Bībelē. Modris jau sen saprata, ka Bībele ir grāmatu Grāmata, viņš to lasīja ik dienas. Taču, tā kā viņš pēc savas temperamenta uzbūves bija domātājs, tad bieži vien aizdomājās tādos domu džungļos, kur ne tikai darītājs vai jutējs, bet pat cits domātājs nekad kāju nebija spēris. Turpini lasīt »

Kura „kūtiņa” labāka?

Mūķene sūdz grēkus klostera priekšniecei:
- Māt, sātans mani kārdina kļūt par prostitūtu! Turpini lasīt »

Un atkal mūžības skrējienā aizsteidzies viens gads. Ar priekiem un bēdām, rūpēm un laimes brīžiem. Jaunā gada slieksni pārkāpjot, „Laikmeta zīmes” vēlas saviem lasītājiem atgādināt, ko Dievs ir paveicis mūsu labā un kas mēs varam būt Dievā, ja vien ticēsim Viņa vārdam un Kristus upurim mūsu dēļ. Šie apsolījumi ir daudzkārt dzirdēti un lasīti un, iespējams, daļu no tiem mēs pat zinām no galvas, taču ikdienas skrējienā bieži vien aizmirstam. Tāpēc visiem Dieva bērniem Jaunajā gadā novēlam katrā dzīves situācijā vienmēr atcerēties, kas mēs esam Jēzū Kristū, un dzīvot sava augstā stāvokļa cienīgi, savukārt tiem, kas Dievu vēl nepazīst, vēlam no sirds meklēt Viņu, lai kļūtu par Dieva bērniem un Kristus līdzmantiniekiem. Ar Dieva žēlastību, lai mums izdodas! Turpini lasīt »

Mēs sēdējām kafejnīcā ar nosaukumu „Nāves blūze”. Klusums stindzināja locekļus, un citā reizē es par to būtu tikai priecājies, taču šoreiz tā nebija. Šis stingums briesmīgi atgādināja dzīvi, no kuras es gribēju aiziet.

Viesmīļi kā ēnas pienesa zupu nomelnējušos vecos galvaskausos. Ar karotēm, kas bija izgrebtas no cilvēku roku kauliem, mēs ēdām kaut kādu savārījumu no smirdošām aļģēm, glumiem gliemjiem un vecām sandalēm. Ēdiens bija negaršīgs un šķita, ka kāds no tā atstieps kājas. Tāds jau patiesībā bija mūsu nāciena iemesls. Mēs visi gribējām darīt sev galu. Es tāpēc, ka man bija apnikusi šī rutīna: darbs - mājas, darbs - mājas, darbs - mājas. Man bija apnikušas „Hameleonu rotaļas” ar Brūkas nebeidzamajām grūtniecībām, bija apnicis ēdiens, dzēriens, un, galu galā, es biju apnicis pats sev.

Pilastrei neveicās mīlestībā. Viņa bija maiga un padevīga būtne, gaišiem matiņiem un jaukām bedrītēm visos četros vaidziņos, mīļa un dumja, tomēr neviens viņu nenovērtēja. Visu laiku viņai trāpījās tikai dzērāji un babņiki. Pilastres maigā sirsniņa to nespēja izturēt un viņa bija nolēmusi no šī vāveres riteņa izbēgt, dodoties prom no šīs saules.

Vēl bija Gaudija. Gaudijas vārds izsaka visu - viņa gaudās par to, ka ir piedzimusi, un par to, ka nevar nomirt. Vienmēr viņai pietrūka naudas un mīlestības, cilvēki par viņu domāja tikai sliktu. Skaistu saullēktu izbojāja mākonis, bet saulrietu tas, ka tūlīt būs tumšs. Nabaga Gaudija - nāve viņai būtu lielākā atpestīšana. Taču liktenim labpatika rīkoties citādāk. Turpini lasīt »

Savulaik astoņas Saeimas deputātes sievietes iesniedza likumprojektu, kas paredzēja mātēm, kuras izšķīrušās par abortu, obligāti dot iespēju ieklausīties sava vēl nedzimušā bērna sirdspukstos. Tolaik Saeimas vairākums šādu priekšlikumu novērtēja kā vardarbību pret sievieti un likumprojektu noraidīja. Argumenti par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, protams, netika ņemti vērā. Kā vienmēr skanēja atsaukšanās uz sociālajiem apstākļiem, kriminālo abortu pieaugumu un tamlīdzīgi. Šobrīd Saeimas atbildīgajā komisijā tiek iztirzāts jautājums par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, nostiprinot to kā normu likumdošanā. Taču abortu lobētāji nedomā padoties. Ņemot vērā viņu argumentus, esam sagatavojuši priekšlikumus likumprojektam, kas ļautu ievērojami papildināt plāno valsts maciņu. Nododam šos priekšlikumus jūsu vērtējumam.

****

Priekšlikumi likumam par dzīvības pārtraukšanu

LR Saeima ir aktīvi strādājusi, lai likumā tiktu iekļauta norma, kas legalizē vēl nedzimušu cilvēku dzīvības pārtraukšanu. Tomēr likumdevējs nav padomājis par jau piedzimušu cilvēku dzīvības pārtraukšanas kārtības pilnveidošanu atbilstoši šā brīža sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tā kā šobrīd šāda rīcība ir oficiāli aizliegta, daudzi cilvēki cieš no kriminālajām slepkavībām, t.i. dzīvības pārtraukšanu bieži vien veic neprofesionāli slepkavas stresa apstākļos. Rezultātā bīstamās situācijās nokļūst gan slepkavas paši, gan neērtā situācijā tiek nostādīti slepkavību pasūtītāji. Turpini lasīt »

Atkal klāt vienai mūsu sabiedrības daļai tik mīļie svētki - 8. marts. Sievietēm jau gluži vienalga, kādā sakarā viņām dāvā ziedus, aplido un teic komplimentus. Taču jau nākamajā dienā visi jaukie sapņi beidzas un nākas atgriezties ikdienišķajā pelēcībā. Bet varbūt nemaz nevajag atgriezties? Šis Donas Margaritas stāsts veltīts visām likteņa māsām, kas sapņo par kaut ko vairāk nekā pelēcīgā, ikdienišķā „vistu kūts”.

****

Vistiņai Pērlītei nepatika Gailītis. Visām vistiņām patika, viņai ne.

„Lepnā Pērle, tiks vēl katlā! Nākamā galina blanka, ha - ha!” - sačukstējās citas vistas. Tās bija godīgi un strādīgi lauku sētas putni, kas darīja, ko no tām gaidīja saimnieki - dūšīgi dēja olas un dažas pat audzināja prāvu cāļu baru. Pērlīte arī dēja olas, jo kā jau visām vistām, tas bija viņas ikdienas pienākums. Taču citos vistu dzīves notikumos viņa nepiedalījās. Kašņājās viena pati ārpus Gaiļa harēma un domāja savas domas. Turpini lasīt »

Pirmajā Mozus grāmatā Bībelē, sauktā arī par Genesis, aprakstīts, kā radās šī pasaule un viss, kas tajā. Taču pagāja gadu tūkstoši un 20. gadsimta vidū piedzima atklājums, kam bija lemts vēlreiz radikāli pārmainīt pasauli. Uzsākot 2012. gadu un līdz ar to arī “Laikmeta zīmju” piekto sezonu, nododam jūsu vērtējumam šī jaunā laikmeta radīšanas stāstu. Neiesakām to ļaudīm, kam ar humoru tā pašvakāk, tāpat arī tiem, kas neko nesaprot no datoriem. Svētīgu un priekpilnu “Laikmeta zīmju” jauno sezonu!

****

KĀ VISS RADĀS jeb GENESIS  

****   

01. Iesākumā Dievs atdalīja vieninieku no nulles un ieskatīja to par labu esam. Turpini lasīt »

Ik gadu 15. augustā Romas katoļi atzīmē Sv. Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Protestanti šajā ziņā ir daudz skeptiskāki. Viņi ciena Mariju kā Jēzus māti un uzskata par Dievam uzticīgas sievietes paraugu, taču nepiešķir tai dievišķas īpašības un nepielūdz. Donas Margaritas mazliet ironiskais stāstiņš atklāj cilvēku neremdināmo tieksmi radīt sev jaunus elkus un pielūgsmes objektus, kā rezultātā arī rodas jauni pravieši un svētie.

****

Eugidija bija nešpetna meiča. Ātra dusmās, asu mēli, turklāt viņas intelektuālais līmenis svārstījās starp augstu un ļoti augstu. Vēl Eugidija bija greizsirdīga. Viņai patika kāds puisietis, tak puisietim tikās cita meitene. Greizsirdības mokas Eugidija izraudāja spilvenā. Dažreiz līdzēja lūgšana, taču tikai uz īsu brīdi. Dusmojās viņa par tīrajiem sīkumiem, bet tad kliedza tā, ka reiz kāpņu telpā pat izbira loga rūts. Tīrās šausmas ar to Eugidiju! Tomēr dvēselē viņa nebija ļauna, tikai dikti ekstraverta gan. Turpini lasīt »

Dona Moena, Dona Margarita, Dona M, DM, Donačka - tie ir niki un literārie pseidonīmi, aiz kuriem slēpjas pavisam vienkārša latviešu meitene Lāsma Avotiņa. Dievs Lāsmai piešķīris talantu radīt nelielus, īsus stāstiņus, kas ar dažādu dīvainu, bet dzīvē reālu tēlu palīdzību stāsta mums par mums pašiem - mūsu ikdienu, sajūtām, raizēm un arī grēkiem. Kā savulaik interneta portāla „Virtuālā Baznīca” izdotās Donas M grāmatiņas „Baltie gumijnieki” anotācijā izteicies viens no VB tēliem Asmodejs, šiem stāstiem „piemīt neliela ironijas deva par pasauli mums apkārt, bet tajā pat laikā tie pietiekami labi atspoguļo realitāti tādu, kāda tā ir”.

Lai lasītu Donas stāstus, nepieciešama asociatīva domāšana. Grūti būs arī tiem, kas ne reizi nav lasījuši Bībeli, tādēļ maz ko zina par dažādiem kristīgiem simboliem un arhetipiem. Visbeidzot, vēl viens citāts no Donas virtuālās līdzgaitnieces Snorkes teiktā: „DM, tu smejies, bet man tikmēr gribas raudāt. Tāda jau ir visu cilvēkveidīgo būtņu traģēdija - izstiepties un sarauties, lai nokļūtu tuvāk savu vēlmju piepildījumam. Kaut šī vēlme būtu nokļūt tuvāk Ideālam. Bet ar katru savu centienu mēs kļūstam arvien smieklīgāki Dieva acīs, nu gluži kā posmtārpi savos centienos apgūt augstāko matemātiku. Paldies, Dievs, ka neesam atstāti vieni šajā totāli bezcerīgajā cīņā!”

****

Aiz trejdeviņām zemēm pie trejdevītās jūras dzīvoja maza miegaina līgotauta, kas pārtika no kartupeļiem un sēnēm. Tās raksturīgākā pazīme bija miegainība, taču jau sen šajā tautā dega slēptas, neviena neapzinātas ilgas pēc atmodas. Turpini lasīt »