17
Homoseksuālisms (I): norma vai morāla kroplība
Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-05-2009
Kā ik pavasari, arī šogad geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka” rīkoja tā sauktās Draudzības dienas. Šogad pašmāju sodomistiem pievienojās igauņu un lietuviešu “kolēģi”, kas kopīgi ar zviedru, britu un citu Eiropas zemju homoseksuāļiem devās bēdīgi slavenajā homoseksuāļu gājienā, ko paši tā rīkotāji dēvē par praidu (lepnumu), bet Latvijas iedzīvotāji nosaukuši par Shame parade (Kauna parādi).
Kopš 2005.gada, kad pirmoreiz tika rīkots šāds gājiens, nenorimst diskusijas par tā tiesiskajiem un morālajiem aspektiem. Homoseksuāļi politiķiem un reliģiskajām aprindām pārmet neiecietību un cilvēktiesību pārkāpšanu, savukārt sabiedriskās domas aptaujas un protesti pret homoseksuāļu gājienu liecina, ka geju un lesbiešu publiskās aktivitātes negatīvi vērtē lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Turpini lasīt »
Pagājušajā nedēļā savā e-pasta kastītē atradu trīs pārdomu vērtus sūtījumus no labiem paziņām. Tie visi runāja par vienu un to pašu tēmu, proti, par krīzi valstī un pasaulē. Vienā bija apkopots materiāls no dažādām Latvijas avīzēm un interneta resursiem, otrā - vēstījums no kāda kristīgajā pasaulē labi pazīstama cilvēka, trešajā - pārdomas par tamlīdzīgu globālu satricinājumu dziļākajiem cēloņiem. Šajās vēstulēs bija arī prognozes par situācijas turpmāko attīstību tuvāko mēnešu un gadu laikā.
2008.gada nogalē Izraēla sāka pretterorisma operāciju Gazas joslā, lai novērstu pret savu teritoriju vērstos raķešu uzbrukumus un likvidētu par teroristisku atzītā grupējuma Hamas militārās bāzes un infrastruktūru. Pasaulē Izraēlas rīcība netiek uztverta viennozīmīgi. Ja ASV, kurām šoreiz pievienojās arī dažas Austrumeiropas valstis, tradicionāli atbalsta Izraēlu, tad “vecā” Eiropa pret šīs valsts militārajām akcijām izturas ar lielu skepsi un vairāk simpatizē palestīniešiem. Dažādas kreiso, pacifistu un cilvēktiesību organizācijas pauž atbalstu “nevainīgajiem agresijas upuriem”. Vidusmēra Eiropas pilsoņa acīs Izraēla tiek tēlota kā bruņots agresors, kas okupējis miermīlīgu kaimiņvalsti un brutāli apspiež tās iedzīvotājus. Bet, vai tā ir? Lai to saprastu, nāksies atgriezties vairākus desmitus un pat tūkstošus gadu senā pagātnē.
Savulaik, vēl padomijas gados, mans onkulis no Federvācijas stāstīja par kādu pētījumu, ko veikuši Rietumu zinātnieki. Pētījuma mērķis bijis noteikt, kuras tautas visvairāk pakļaujas asimilācijai. Eiropā pirmajā vietā izrādījās baltkrievi, bet otrajā… nu, protams - latvieši.
Krievijas - Gruzijas konflikts Dienvidosetijā radījis daudz jautājumu un minējumu. Krievija savu agresīvo rīcību attaisno ar tās pilsoņu aizsardzību un Gruzijas spēku uzbrukumu Krievijas miera uzturētājiem. Tomēr pamatots ir arī jautājums - vai Krievijas militārais kontingents Dienvidosetijā un Abhāzijā vispār atbilst miera uzturētāju statusam? Lai atbildētu uz šo sarežģīto jautājumu, aplūkosim mums zināmos faktus.
Šis raksts tapa jau 2008. gada maijā, taču tehnisku iemeslu dēļ vairākus mēnešus netika publicēts. Kas gan varēja iedomāties, ka rakstā minētās problēmas kļūs aktuālas tik drīz un izteiktās prognozes piepildīsies jau šovasar. Vienā jautājumā gan kļūdījāmies - Krievija militāru spēku pret savu kaimiņvalsti nekautrējās lietot jau tagad, nevis tālākā nākotnē. Toties pilnā mērā apstiprinājušās bažas par Rietumu politisku un militāru „impotenci”, reaģējot uz Krievijas agresiju. Ja Rietumu demokrātiskās valstis turpinās savu „Krievijas nomierināšanas” taktiku, šīs valsts impēriskās ideoloģijas pārņemtie vadoņi uzskatīs to par zīmi, ka agresija pret kaimiņvalstīm var palikt nesodīta, un tad nav tālu līdz vissliktākajam scenārijam, proti, agri vai vēlu tas novedīs pie plaša militāra konflikta Eiropā.
