Izraēlas - arābu konflikts: cēloņi un sekas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-01-2009

2008. gada nogalē Izraēla sāka pretterorisma operāciju Gazas joslā, lai novērstu pret savu teritoriju vērstos raķešu uzbrukumus un likvidētu par teroristisku atzītā grupējuma Hamas militārās bāzes un infrastruktūru. Pasaulē Izraēlas rīcība, kā jau parasti, netiek uztverta viennozīmīgi. Ja ASV, kurām šoreiz pievienojās arī dažas Austrumeiropas valstis, tradicionāli atbalsta Izraēlu, tad „vecā” Eiropa pret jebkuru šīs valsts militāru akciju izturas ar lielu skepsi un vairāk simpatizē palestīniešiem. Dažādas kreiso, pacifistu un cilvēktiesību organizācijas, bet jo īpaši plašsaziņas līdzekļi, pauž atklātu atbalstu „nevainīgajiem agresijas upuriem”. Vidusmēra Eiropas pilsoņa acīs Izraēla tiek tēlota kā bruņots agresors, kas okupējis miermīlīgu kaimiņvalsti un brutāli apspiež tās iedzīvotājus. Bet, vai tā patiešām ir? Lai to noskaidrotu, nāksies atgriezties vairākus desmitus un pat tūkstošus gadu senā pagātnē. Turpini lasīt »



Latvieši un baltkrievi: nākotnes perspektīva

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-11-2008

Savulaik, vēl padomijas gados, mans onkulis no Federvācijas stāstīja par kādu pētījumu, ko veikuši Rietumu zinātnieki. Pētījuma mērķis bijis noteikt, kuras tautas visvairāk pakļaujas asimilācijai. Eiropā pirmajā vietā izrādījās baltkrievi, bet otrajā… nu, protams - latvieši.

Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, padomju impērija sabrukusi, Latvija un Baltkrievija kļuvušas par neatkarīgām valstīm. Šķiet priekšnoteikumi šo nāciju brīvai un netraucētai attīstībai ir nodrošināti un asimilācijas briesmas vairs nedraud. Bet kā ir patiesībā? Turpini lasīt »

Miera uzturētājs vai agresors?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2008

Krievijas - Gruzijas konflikts Dienvidosetijā radījis daudz jautājumu un minējumu. Krievija savu agresīvo rīcību attaisno ar tās pilsoņu aizsardzību un Gruzijas spēku uzbrukumu Krievijas miera uzturētājiem. Tomēr pamatots ir arī jautājums - vai Krievijas militārais kontingents Dienvidosetijā un Abhāzijā vispār atbilst miera uzturētāju statusam? Lai atbildētu uz šo sarežģīto jautājumu, aplūkosim mums zināmos faktus.

Krievijas miera spēki abās seperātiskajās republikās tika izvietoti pēc pilsoņu kara 1992. - 1993.gadā. Tolaik Gruzija piekrita šādam risinājumam. Tas gan lielā mērā notika Krievijas politiskā spiediena dēļ, jo tās vēlme bija panākt starptautiskās sabiedrības atļauju risināt jebkuru konfliktu bijušajā Padomju Savienības teritorijā pēc sava prāta. Turpini lasīt »

Kas kopīgs Hitlera Vācijai un Putina Krievijai?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 20-08-2008

Šis raksts tapa jau 2008. gada maijā, taču tehnisku iemeslu dēļ vairākus mēnešus netika publicēts. Kas gan varēja iedomāties, ka rakstā minētās problēmas kļūs aktuālas tik drīz un izteiktās prognozes piepildīsies jau šovasar. Vienā jautājumā gan kļūdījāmies - Krievija militāru spēku pret savu kaimiņvalsti nekautrējās lietot jau tagad, nevis tālākā nākotnē. Toties pilnā mērā apstiprinājušās bažas par Rietumu politisku un militāru „impotenci”, reaģējot uz Krievijas agresiju. Ja Rietumu demokrātiskās valstis turpinās savu „Krievijas nomierināšanas” taktiku, šīs valsts impēriskās ideoloģijas pārņemtie vadoņi uzskatīs to par zīmi, ka agresija pret kaimiņvalstīm var palikt nesodīta, un tad nav tālu līdz vissliktākajam scenārijam, proti, agri vai vēlu tas novedīs pie plaša militāra konflikta Eiropā.

****

Šogad mūsu kaimiņvalstī notika varas maiņa - Vladimirs Putins apmainījās amatiem ar Dmitriju Medvedevu. Taču gan pašā Krievijā, gan starptautiskajā arēnā visiem ir skaidrs, ka Medvedevs par prezidentu kļuva tikai tāpēc, ka viņa kandidatūru atbalstīja Putins. 70% Krievijas iedzīvotāju balsoja ne jau par līdz šim plašākai sabiedrībai mazpazīstamo izpildvaras ierēdni, bet par nācijas līdera slavu iemantojušo Putinu un viņa izslavēto valsts atdzimšanas plānu. Lai kāds šobrīd būtu Putina amata nosaukums, ļaužu priekšstatos viņš ir un paliek īstenais Krievzemes valdnieks. Turpini lasīt »