Laikmeta zīmes

“Kas vainīgs?” un “Ko darīt?” - divi mūžīgie jautājumi, ko krievu nācija sev uzdevusi visā vēstures gaitā. Šodien tiem droši var pievienot trešo - “Kāpēc neviens mūs nemīl?” Līdz šim atbildes uz šiem eksistenciālajiem jautājumiem tā arī nav atrastas. Tomēr patiesību tālu nav jāmeklē. Jūs nemīl tāpēc, ka sirgstat ar lielvalstisku šovinismu un mesiānisku pasaules glābēju un atbrīvotāju sindromu. Ja citas agrākās koloniālās tautas minētās īpašības sen atstājušas pagātnē, tad Krievijā tās tiek reanimētas no jauna, izraisot vēl nepieredzētu impēriska nacionālisma vilni, kas nepatīkami atgādina 20.gadsimta 30.gadu Vāciju, kad tur varu ieguva nacisti.

Putina nācijas apvienošanas plāns balstās impēriskā ideoloģijā par Krievijas tautu laimīgu kopdzīvi spēcīgā un varenā lielvalstī dižās krievu tautas vadībā. Kopš PSRS laikiem nekas daudz nav mainījies, izņemot pāreju uz kapitālistisko ekonomikas modeli. Ideoloģija palikusi tā pati vecā un arī tehnoloģijas tās pašas vecās - ātrs, uzvarošs karš pār īstu vai iedomātu ienaidnieku, kas veicina ultrapatriotismu un tautas saliedēšanos ap Vadoni. Turpini lasīt »

2016.gadā arī Latvijai, tāpat kā tas jau noticis daudzās Eiropas zemēs, būs jāuzņem pirmie patvēruma meklētāji no Āzijas un Āfrikas valstīm. Viens no būtiskākajiem riskiem, par kuru pamatoti uztraucas Latvijas iedzīvotāji, ir iespēja, ka līdzās kara bēgļiem, kam patiesi nepieciešama palīdzība un patvērums, Eiropā un līdz ar to arī Latvijā ienāks islāma ekstrēmisti, kuru mērķis ir pavisam cits. Pēc baisajiem terora aktiem Parīzē un vairāku plānoto teroraktu novēršanas citās zemēs, šīs bažas šķiet visnotaļ saprotamas.

Neraugoties uz islāma acīmredzamo radikalizēšanos un vairāku valstu drošības dienestu paziņojumiem, ka jau šobrīd Eiropā līdztekus bēgļiem ienākuši simtiem islāma kaujinieku, Vašingtonas, Briseles un pašmāju politiķi ar plašsaziņas līdzekļu atbalstu turpina savu zemju sabiedrībām stāstīt, ka islāms ir pavisam miermīlīga reliģija un starp islāmu un terorismu nekādā gadījumā nedrīkst likt vienlīdzības zīmi. Bet, vai tā patiešām ir? Varbūt politiķi tikai vēlamo uzdod par esošo un patiesība ir krietni vien nepatīkamāka? Turpini lasīt »

Viena no visvairāk cietušajām iedzīvotāju kategorijām karadarbības zonā Donbasā, ir visu konfesiju kristieši, izņemot krievu pareizticīgos. Pret kristiešu draudzēm un mācītājiem tā sauktajās Doņeckas un Luganskas (Luhanskas) Tautas republikās tiek īstenots īsts genocīds, kuru pareizticības aizsegā veic separātistu bandītiskie grupējumi. Diemžēl savu brāļu vajāšanā nereti piedalās arī ultranacionālistiski noskaņoti krievu pareizticīgo priesteri, kas atbalsta un pat svēta šādu darbību. Vispārzināms, ka Putina režīms Krievijas Pareizticīgo Baznīcu padarījis par savas politikas marioneti un izmanto kā ietekmīgu “krievu pasaules” ieroci ne vien pašu mājās, bet arī ārzemēs. Prokrieviski noskaņoti ļaudis diemžēl atrodami arī Latvijā. Viņi skaļi vaimanā par “pareizticīgo brāļu ciešanām” konflikta zonā Ukrainā, kamēr šie “brāļi” uz nebēdu terorizē un slepkavo citu konfesiju kristiešus.

Pretēji separātistu apgalvojumam, ka Donbass vienmēr bijis “neatņemama krievu zeme”, reģions ir gana multietnisks un multikonfesionāls. Vismaz tā bija līdz Krievijas izraisītā kara sākumam. Turpini lasīt »

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par to, kā bēgļu krīze Eiropā var ietekmēt Latviju (lasiet ŠEIT). Taču nu notikumi jau attīstīs pa stundām nevis dienām. Agresīvu imigrantu pūļi, kuru vidū daudz jaunu vīriešu spēka gados, bet ne ģimenes ar bērniem, kā tam vajadzētu būt, pārpludinājuši Eiropas dzelzceļus, autoceļus un pilsētas. Ir eksperti, kas domā, ka šādi ISIS un citas teroristu organizācijas Eiropā iepludina savus kaujiniekus. Kā netiešs apliecinājums tam ir grieķu policijas uzietie ieroči un munīcija bēgļiem sūtītajā humānās palīdzības kravā. Arī vairāku ES valstu izlūkdienesti ziņo, ka Eiropā bēgļu aizsegā ienāk islāma teroristi. Daži reliģiju pētnieki uzskata, ka sācis darboties islāma stratēģu izstrādātais Eiropas nemilitārās iekarošanas un islāmizācijas plāns. Šim mērķim teroristi nav vajadzīgi - Eiropā tikai jāiepludina milzīgs skaits musulmaņu, kas nākotnē iegūs ES pilsonību un kā likumīgi pilsoņi varēs pieprasīt respektēt viņu reliģisko pārliecību, iekļaujot islāma normas un tradīcijas Eiropas valstu likumdošanā.

Taču ANO un ES vadītāji izliekas to neredzam. Kā apmāti viņi turpina gvelzt muļķības, bet nedara neko, lai bēgļu krīzi atrisinātu tās saknē. Turpini lasīt »

Pēc ilgām un garām debatēm eirozonas dalībvalstis 2015.gada 17.jūlijā apstiprināja kārtējo finanšu aizdevumu Grieķijai, tā paglābjot šo Vidusjūras valsti no bankrota. Arī šoreiz Latvija nebija tā, kas ar savu veto mēģinātu Briseles plānus izjaukt, kaut pirms tam mūsu valdošie aizgūtnēm stāstīja, ka Grieķijas finanšu sistēmas glābšanu uzskata par bezcerīgu. Taču, garantējot aizdevumu Grieķijai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), valdība riskē ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu, jo gadījumā, ja Grieķija izrādīsies nespējīga parādu atdot, to nāksies segt no valsts budžeta. Gluži dabiski, ka par šādu valdības rīcību Latvijas iedzīvotāji nav sajūsmā.

Kāpēc Latvijas cilvēki nevēlas būt solidāri un glābt līdz tukšai valsts kasei nodzīvojušos grieķus? Mēs taču paši savulaik saņēmām tik nepieciešamo aizdevumu, kas palīdzēja stabilizēt valsts finanšu sistēmu, aktivizēt tautsaimniecību un glābt Latviju no bankrota. Vai tad mūsu pienākums tagad nav palīdzēt citiem? Turpini lasīt »

Iepriekšējās šī raksta daļās pieskārāmies visnotaļ nopietnām tēmām - Ukrainas konflikta vēsturiskajam fonam (lasi ŠEIT) un Krievijas propagandas radītajiem mītiem par notikumiem Ukrainā (lasi ŠEIT). Raksta 3.daļā tēmu par propagandu un mītiem turpinām, tikai šoreiz no nedaudz cita skatu punkta. Lai cik traģiska būtu kara realitāte, kādu šobrīd pārdzīvo Ukraina, cilvēki nevar dzīvot ar sāpju, asaru un zaudējuma sajūtu vien. Dzīve rit savu gaitu un tajā ir vieta arī smaidam. Tiesa, kara laika joki nav parasts humors, drīzāk gan rūgta ironija un sarkasms par apkārt notiekošo. Visi materiāli, ko esam izmantojuši šajā raksta daļā, atrasti globālajā tīmeklī un ilustrēti ar turpat pieejamām bildēm un karikatūrām. Nobeigumā gan atgriezīsimies pie nopietnības un pārdomāsim, kāda nākotne sagaida Ukrainu, Baltijas valstis un visu Eiropu Putina mestā izaicinājuma priekšā. Vai spēsim palikt ar pietiekami stingru mugurkaulu, lai cienīgi tiktu ar šo pārbaudījumu galā? Turpini lasīt »

Pēdējā gada laikā esam pieredzējuši kā Krievijas propaganda ik dienas rada un aktīvi izplata dažādus mītus par notikumiem Ukrainā. Šie mīti ietekmē lielas daļas Krievijas iedzīvotāju uzskatus, tāpat prokrieviski un antiamerikāniski noskaņotas sabiedrības grupas citās valstīs, tostarp Latvijā. Uzmanīgi un hronoloģiski sekojot notikumu attīstībai Ukrainā, šie meli un puspatiesības kļūst acīmredzamas, taču lielākā daļa cilvēku plašajā informācijas gūzmā, kas ik dienu gāžas pār viņu galvām, konkrētus faktus, lai cik nozīmīgi tie būtu, aizmirst jau nākamajā dienā. Tāpēc mēģināsim visbiežāk izmantotos mītus apskatīt un atsaukt atmiņā, kā bija patiesībā. Turpini lasīt »

Saistībā ar Ukrainā notiekošo militāro konfliktu Krievijas plašsaziņas līdzekļos un propagandas materiālos nereti parādās viedoklis par Ukrainu kā neizdevušos valsti, kas pēc vēsturiskās taisnības ir Krievijai piederoša teritorija. Savukārt ukraiņu tauta tiek attēlota kā Krievijas ienaidnieku mākslīgi radīts etnoss, kura mērķis ir sašķelt Krievijas vienotību. Krievu nacionālisti, tāpat kā daudzi Krievijas pašreizējās varas pārstāvji, krievus, baltkrievus un ukraiņus uzskata par vienu tautu ar kopīgu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Bet kā ir patiesībā? Vai Krievijas impērija ir tas pats kas Senā Krievzeme? Un, kam būtu lielāks pamats tikt sauktai par Senās Krievzemes mantinieci - mūsdienu Krievijai jeb tomēr Ukrainai? Turpini lasīt »

Turpinām publicēt fragmentus no mācītāja Mārča Jencīša svētrunas par mūsdienu pasaules globālo ģeopolitisko procesu garīgajām saknēm un mūsu vietu tajos. Raksta 2.daļā - par protestantu un tai sekojošās evaņģēliskās atmodas pozitīvo devumu cilvēces garīgās un materiāli tehniskās domas attīstībā un līdz ar to arī labklājības veicināšanā, par Latvijas lomu un iespējamiem nākotnes scenārijiem pasaules globālajā ideoloģiju cīņā.

****

Viduslaikos katoļu baznīcas virskundzība bija pār visu pasauli. Tad atnāk vīrs, kurš arī ir katolis - Mārtiņš Luters - un viņam ir mācība, ka mūs glābj nevis labi darbi, bet Dievs ar Sava Dēla Jēzus Kristus asinīm, un nosauc to par protestantismu. Kristietībā ir protestantisms, katolicisms un pareizticība. Visiem ir Bībele un visi šie novirzieni balstīti Bībelē, taču pasaules vēsture rāda, ka valstīs, kur tradicionāli valda katolicisms vai pareizticība, ir arī vairāk diktatūras, vairāk nabadzības. Visur, kur valda protestantisms, kaut arī šobrīd cilvēki varbūt ir garīgi atdzisuši un atsakās no Dieva, tik un tā šīs valstis ir plaukstošākas, cilvēkiem ir vairāk brīvības, valstis ir bagātākas. Turpini lasīt »

Pirms gada sociālajos tīklos tika diskutēta mācītāja Mārča Jencīša runa, ko viņš teica Latvijas neatkarības deklarācijas gadadienai veltītajā dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei”. Viedokļi par dažām no runā paustajām tēzēm ir pretrunīgi pat kristiešu vidū, tomēr vairākas M.Jencīša domas „Laikmeta zīmēm” šķita pārdomu vērtas. Tiesa, kā norāda autors, viņa sacīto nevajadzētu uztvert kā pravietojumu - tās ir Bībeles studiju, lūgšanu un ģeopolitiskās situācijas vērtējuma veidots mācītāja personīgs viedoklis. „Laikmeta zīmju” formāta un skaidrāka izklāsta dēļ esam šo materiālu sadalījuši divās daļās. Pirmajā daļā - par Dieva radītās pasaules un cilvēces vēstures garīgajiem aspektiem. Publicējam M.Jencīša runas fragmentus, saglabājot autora domu un stilu.

****

Bez Bībeles un Svētā Gara atklāsmes nav iespējams pareizi saprast politiskos, ekonomiskos, reliģiskos un ģeopolitiskos procesus. Lasot dažādus rakstus internetā, dažādas grāmatas, redzam, ka dažādi uzskati ir gan cilvēkiem, kas tic Dievam, gan tiem, kas netic. Lai saprastu, kas patiesībā notiek, nepieciešams Dieva Svētais Gars, kurš darbojas caur Dieva Vārdu. Svētais Gars caur Dieva Vārdu atklāj patiesību. Mans mērķis ir atklāt galvenos garīgos, politiskos un fiziskos procesus, lai katrs pats spētu izdarīt secinājumus, kas mūs sagaida nākotnē un kāda ir mūsu loma šajā procesā. Turpini lasīt »