Lielā cīņa starp gaismu un tumsu. Vai pēdējais cēliens?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 16-03-2021

Šis raksts tapa salīdzinoši ilgi. Kad darbs pie tā tuvojās nobeigumam, pārsteigti konstatējām, cik apjomīgs tas sanācis. Patiesībā te pietiktu materiāla trim mūsu publikācijām. Vienu brīdi pat apsvērām, vai tā arī nedarīt, sadalot šo rakstu vairākās daļās. Tomēr sapratām, ka tajā aplūkotās tēmas ir cieši saistītas cita ar citu, un tās sadalot, pazudīs tik svarīgais konteksts. Tāpēc, neskatoties uz interneta paaudzes lasītājam visai ievērojamo raksta apjomu, lūdzam lasītājus to izlasīt līdz galam, ja ne citādi, tad lejupielādējot vai izdrukājot un lasot pa daļām. Uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina mūsdienu pasaules aktuālās tendences un lielo vērtību cīņu, kuras kulminācija mums visiem vēl priekšā. Lasi, pārdomā un izdari sirdsapziņā balstītu izvēli.

****

2021.gada 20.janvārī pasaules uzmanība bija pievērsta Vašingtonai, kur notika jaunā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonija. Latvijā šajā dienā pieminēja barikāžu laiku pirms 30 gadiem. Tomēr abās valstīs todien risinājās vēl kādi notikumi, kas šo valstu, bet ASV gadījumā arī visas pasaules nākotnei var izrādīties diezgan būtiski. Amerikā Balto namu klusi pameta eksprezidents Donalds Tramps, kurš jaunajai administrācijai novēlēja saglabāt Ameriku drošu un pārtikušu, bet vienlaikus apsolīja atgriezties arī pats. Savukārt Latvijā šajā dienā ar premjeru Krišjāni Kariņu tikās liberāļu apvienības “Attīstībai/Par” vadība, lai spriestu, kā nepieļaut valsts pamatlikumā nostiprināt to, kas bijis pats par sevi saprotams daudzām latviešu paaudzēm, proti - ģimenes jēdzienu. Turpini lasīt »



Lielais restarts – mīts vai nākotnes realitāte?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 10-02-2021

Šodien viens no lielākajiem draudiem cilvēces brīvībai ir “Lielais restarts” - kreiso un liberāļu virzīta iniciatīva “ekonomikas un visu sabiedrības aspektu kardinālai atjaunošanai”. Savā pēdējā vēstulē prezidentam Donaldam Trampam par “Lielo restartu” īpaši brīdināja bijušais Vatikāna apustuliskais nuncijs ASV, arhibīskaps Karlo Marija Vigano, nosaucot to par “globālu sazvērestību pret Dievu un cilvēci”. Viņš rakstīja, ka šī plāna arhitekti ir globālā elite, kas vēlas īstenot plašus piespiedu pasākumus, lai būtiski samazinātu indivīda un sabiedrības brīvību. Kas īsti ir šī vēl gluži jaunā iniciatīva? Un vai tā patiesi ir tik jauna, kā mums šķiet? Turpini lasīt »

Tramps pret Baidenu - vērtību cīņa

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 23-11-2020

2020.gada 7.novembris kļuva par pagrieziena punktu drāmā, kurai ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule - šajā dienā mediji pasludināja ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tiesa, oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl kādu laiku būs jāpagaida, taču daudzi jau tagad ir pārliecināti, ka par Amerikas Savienoto Valstu 46.prezidentu kļuvis Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Tomēr vērojot šo patiesi dramatisko cīņu rodas milzum daudz jautājumu, kas skar ne vien Savienoto Valstu, bet lielā mērā arī pasaules nākotni. Un runa nav tikai par ASV ārējo un iekšējo politiku, bet par tādām pragmatiski netveramām kategorijām kā ētika, morāle, vērtības. Taču, vai tas, kas notiek ASV, maz ir svarīgs Latvijai? Noteikti ir, jo Savienotās Valstis joprojām ir mūsu lielākais stratēģiskais sabiedrotais un ietekmīgākā lielvalsts starptautiskajā arēnā. Turpini lasīt »

Cīņa par Kalnu Karabahu. Vēsture, mūsdienas, taisnīgums

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 12-10-2020

Jau 2020.gada jūlijā pasaules ziņu aģentūras vēstīja par bruņotu konfliktu uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Savstarpējas apšaudes turpinājās vairākas nedēļas. Šādas konfliktsituācijas reģionā nav nekas jauns - laiku pa laikam tās uzliesmo kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Taču 2020.gada 27.septembris pienāca ar vēstīm par daudz nopietnāku karadarbību, kurā tiek izmantota kaujas aviācija un bezpilota droni, tanki un cita bruņutehnika, artilērija un zenītraķešu kompleksi. Ir atsākušās kaujas par Kalnu Karabahu - salīdzinoši nelielu kalnu apvidu pie abu valstu robežas. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi šo reģionu, tā Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu atzīst par daļu no Azerbaidžānas. Bet vai tas ir taisnīgi un pareizi? Par to šajā rakstā. Turpini lasīt »

2020.gads - Baltkrievija mostas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 22-08-2020

2020.gada 9.augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Šoreiz tās bija citādākas, nekā Baltkrievijā parasts, jo visai apolitiskie baltkrievi šķita pēkšņi it kā pamodušies no dziļa miega, kā dēļ ilggadējā valsts diktatora varas krēsls sācis šķobīties. Diemžēl arī šīs vēlēšanas baltkrieviem tika nekaunīgi nozagtas. Tas radīja sašutumu daudzos Baltkrievijas iedzīvotājos, kuri izgāja ielās miermīlīgās protesta demonstrācijās, taču piedzīvoja līdz šim nepieredzētu varas represīvā aparāta nežēlību. Policijas vardarbība radīja pretreakciju un vismaz dažas naktis Baltkrievijas pilsētu ielas atgādināja kaujas lauku, kurā bija gan kritušie, gan ievainotie.

“Laikmeta zīmes” pārsteidza daļas Latvijas iedzīvotāju attieksme pret notikumiem Baltkrievijā. Sociālajos tīklos internetā var lasīt gan Lukašenko cildinošus, gan protestētājus nosodošus ierakstus, tāpat Lukašenko propagandas tiražētus mītus par to, ka visi protestētāji ir kādu vārdā nenosauktu spēku uzpirkti, bet paši protesti - Rietumu specdienestu inspirēti. Tas pierāda, cik maz šie rakstītāji zina par patieso stāvokli Baltkrievijā un saprot, kas tur šobrīd notiek. Turpini lasīt »

Mūžīgais Putins

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-06-2020

Daudzi politikas pētnieki ir vienisprātis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav citas iespējas, kā mēģināt palikt savā amatā mūžīgi, vai vismaz radīt tādu varas formāciju vai goda amatu, kas formāli nepiederētu pie likumdevējas vai izpildvaras, tomēr ļautu pilnībā kontrolēt un ietekmēt procesus valstī. Pretējā gadījumā, ja pie varas Krievijā nonāks opozīcijas spēki, Vladimiram Vladimirovičam pēc pilnvaru beigām varētu draudēt kriminālvajāšana un reāls cietumsods. Tāpēc mazākais, kas varētu apmierināt Putinu, būtu viņam draudzīga un pakļāvīga nākamā prezidenta kandidatūra. Tomēr vislabāk, ja šajā amatā paliktu viņš pats. Bet, kā to panākt? Turpini lasīt »

“Svētais Floids” un vardarbība Amerikas pilsētu ielās

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-06-2020

Šī gada (2020) maija beigās un jūnija sākumā ziņu raidījumi un interneta portāli visā pasaulē vēstīja par protestiem un masu nekārtībām ASV un citviet, ko bija radījusi afroamerikāņa Džordža Floida bojāeja policista brutālas rīcības dēļ. Šādi nemieri ASV nav jaunums - tie notikuši arī iepriekš un gandrīz vienmēr bijuši saistīti ar kāda melnādainā nāvi. Varētu šķist, ka vardarbība pret melnādainajiem ir teju Amerikas ikdiena un šajā jomā īpaši izceļas tieši policija. Un visiem ir skaidrs, ka pret šādu rasismu ir jācīnās un jāprotestē. Tomēr, pat iepazīstoties tikai ar to informāciju, kādu mums piedāvā politkorektie televīzijas kanāli un ziņu vietnes, rodas likumsakarīgs jautājums: “Kāds visam šim ārprātam sakars ar cīņu pret rasismu?” Turpini lasīt »

Katalāņi un kurdi. 2019.gada sezona

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 28-10-2019

2017.gada oktobrī, “Laikmeta zīmes” publicēja rakstu, kurā bija stāstīts par divām tautām, kas cīnās par savas valsts izveidošanu - katalāņiem un kurdiem (lasiet ŠEIT). 2018.gada janvārī rakstā “Katalonijas vēlēšanas - būt vai nebūt jaunai Eiropas valstij?” pievērsāmies tieši Katalonijai pēc tur notikušā neatkarības referenduma un Spānijas vardarbīgās rīcības katalāņu neatkarības kustības apspiešanā (ŠEIT). Ka šai tēmai būs turpinājums, par to bijām droši, jo katalāņu ilgas pēc savas valsts bija acīmredzamas. Kurdiem situācija bija krietni sarežģītāka, taču cerība vienmēr mirst pēdējā. Tomēr, ka par abām tautām atkal nāksies rakstīt vienā publikācijā un jauni notikumi šo tautu vēsturē vēlreiz norisināsies vienlaikus – to nedomājām. Turpini lasīt »

Grēta Tūnberga – klimata cīnītāja vai globālistu upuris?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 02-10-2019

Par klimata pārmaiņām pasaulē diskutē jau labu laiku. Globālā sasilšana, tās cēloņi un prognozējamās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē mudina cilvēkus domāt ja ne par pašu, tad vismaz par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Klimata pārmaiņu problēmas risināšanai tiek veltīti starptautiski samiti, konferences un tikšanās, par šiem jautājumiem raksta prese, stāsta TV un radio, tos apspriež sociālajos tīklos. Tomēr 2019.gadā cīņa ar klimata pārmaiņām piedzīvojusi negaidītu aktivizēšanos. Visā pasaulē ielās izgājuši simtiem tūkstošu jauniešu, kas neapmeklē skolas, bet rīko streikus un demonstrācijas, uzrunā politiķus un valstu vadītājus. Un visiem pa vidu kāda pusaugu meitene - Grēta Tūnberga. Kas tad tik pēkšņi noticis? Kādēļ šīs gluži apokaliptiskās bailes, it kā pasaule gatavotos savai bojāejai jau rīt? Un kas aiz tā visa patiesībā slēpjas? Uz šiem jautājumiem centīsimies rast atbildi šajā rakstā. Turpini lasīt »

Viltotā vēsture mūsdienu kinematogrāfā

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla, Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-04-2019

Kopš bērnības mana aizraušanās ir vēsture. Pusaudža gados tiku izlasījis visus man pieejamos vēsturiskos romānus un stāstus, vēlāk pārgāju uz nopietnāku arheoloģisko, vēsturiski dokumentālo un biogrāfisko literatūru. Apmeklēju arī muzejus, kuros vien varēja atrast ko vēsturisku. Un, protams - kino. Esmu centies noskatīties teju ikvienu filmu par vēsturi, vai tā stāstītu par senatni vai jaunākiem laikiem. Tomēr pēdējos gados tieši vēsturiskās filmas visbiežāk likušas man vilties, jo ar katru gadu tās kļūst patiesajai vēsturei arvien neatbilstošākas, piedzīvo vēstures stilizāciju, tiek piesātinātas ar nesaprotamiem un liekiem mistikas elementiem.

“Laikmeta zīmēs” jau esam rakstījuši par radošā tandēma Aigara Graubas un Andreja Ēķa nepiedodamajiem vēstures falsificējumiem filmās “Rīgas sargi” un “Baiga vasara” (lasiet ŠEIT). Tomēr ne jau tikai šo autoru kinodarbi pazīstami ar savu apzināti vieglprātīgo attieksmi pret patieso vēsturi. Tas pats sakāms par daudzām jaunāko laiku vēstures filmām gan ASV, gan Krievijā, gan citur, tāpat par šobrīd populārajiem vēsturiskajiem televīzijas seriāliem. Šodien televizoru un lielajos ekrānos vien retu reizi var skatīt filmas, kuras pret vēsturi izturas ar patiesu cieņu un pietāti. Turpini lasīt »