Laikmeta zīmes

Viņu dziesmas ir dēvētas par “velna mūziku”, viņiem nācies pārvarēt reliģisku ļaužu nosodījumu, sabiedrības neizpratni un neskaitāmas tehniskas problēmas. Tomēr viņi nepadevās, jo izturēt palīdzēja Dieva dotais redzējums, ka arī rokmūzikai ir sava loma Kristus vēsts izplatīšanā. Esiet pazīstami - zviedru kristīgā roka veterāni, grupa Jerusalem.

Stāsts par Jerusalem ir stāsts par tās dibinātāju un līderi Ulfu Kristiansonu. Viņš piedzima 1949. gada 27. decembrī Gēteborgā. “Es nenāku no reliģiozas vides, esmu cilvēks no ielas,” saka Ulfs. „Tēvs vēlējās, lai es būtu izglītots, taču skola mani interesēja maz. Tāpēc mēs ar tēvu dzīvojām vienā mājā kā ienaidnieki. Mēs pat nesarunājāmies.”

Trīspadsmit gadu vecumā Ulfs nodibināja savu pirmo grupu. Turpini lasīt »

Nekļūdīsimies, ja apgalvosim, ka dziedoņi, par kuriem stāstīsim šoreiz, ir pazīstami daudziem Latvijas iedzīvotajiem. Kurš gan nav redzējis slaveno Ho­livudas filmu ar Džūliju Endrjūsu un Kristoferu Plammeru galvenajās lomās vai vismaz dzirdējis brīnišķīgo Rodžera un Hammeršteina mūziku. Jūs uzminē­jāt - runa ir par mūziklu “Mūzikas skaņas” un dziedošo fon Trapu ģimeni jeb, kā viņus pazīst pasaulē - The Trapp Family Singers.

Stāsts par Trapu ģimeni vispirms ir stāsts par Mariju. Marija Augusta Kučera piedzima 1905. gada 26. janvāri Tirolē, Austrijā. Bērnību un skolas gadus viņa pavadīja tā­lu no mājām - internātā. Pēc skolas Marija iestājās augst­skolā Vīnē, tomēr pēckara ekonomiskā krīze neļāva mācī­bas turpināt. Tad viņa nolēma savu dzīvi veltīt Tam, kam bija uzticējusies kopš agras bērnības, - dzīvajam Die­vam. Marija kļuva par novici Nonbergas benediktīniešu sieviešu klosterī Zalcburgā. Turpini lasīt »

„Man žēlastība dāvāta, bez paša nopelna…” - tā sākas viena no iemīļotākajām himnām baznīcas vēsturē. Amazing Grace - Brīnišķā žēlastība - šo dziesmu dzied miljoniem cilvēku visās pasaules malās un visās konfesijās. Himnas vārdu autors ir Džons Ņūtons - bijušais vergu tirgotājs, kurš nāves briesmās sastapās ar dievišķo žēlastību un tika izglābts. Par šo žēlastību viņš nebeidza dziedāt līdz pat sava mūža galam.

Džons piedzima 1725. gada 24. jūlijā Londonā. Viņa tēvs bija tirdzniecības kuģa kapteinis. Kad Džonam bija 11 gadi, viņš kopā ar tēvu devās jūrā un veica vairākus jūras ceļojumus. Tēvs vēlējās, lai Džons kļūtu par uzraugu kādā no Amerikas cukura plantācijām, taču jauneklis izvēlējās militāro karjeru un kā kursants nokļuva uz Viņa Majestātes kara kuģa Harwitch. Turpini lasīt »

Atvērsim vienu no mūsdienu kristīgās mūzikas vēstures lappusēm un iepazīsimies ar leģendāro 70. - 80. gadu grupu, kurai ir visai intriģējošs nosaukums - 2nd Chapter of Acts (Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļa).

****

40. - 50. gados ASV Ziemeļdakotas štatā dzīvoja kuplā Vardu ģimene - Valters, Elizabete un viņu deviņi bērni. Vardi bija laimīga, lai arī materiāli trūcīga ģimene. Viņu namā valdīja mīlestība, skanēja smiekli un mūzika. Jau kopš piecu gadu vecuma Annija Varda kopā ar vecākajām māsām dziedāja ansamblī Ward Sisters. Māsas uzstājās, gan uzsākot mācību gadu, gan draudzes piknikos, gan vietējo fermeru lauku talkās. Tomēr vislielāko iespaidu uz Anniju atstāja katoļu draudzes dievkalpojumi. Turpini lasīt »

Līdz šim „Laikmeta zīmju” kristīgās mūzikas sadaļā varējāt lasīt galvenokārt par Rietumu pasaulē populāriem kristīgiem dziedātājiem un grupām. Taču nepelnīti piemirsti mākslinieki, kas ar kristīgo vēsti mūzikā savus klausītājus uzrunā krievu valodā. Arī starp viņiem ir talantīgas personības un leģendāras grupas. Par vienu no šādām leģendām - baltkrievu grupu Novij Jerusaļim (Novi Ierusalim) - uzzināsiet šoreiz.

****

90. gadu sākumā Minskā darbojās smagā metāla grupa Catty Sark, kur ģitāru spēlēja Igors Kopilovs, taustiņinstrumentus Vadims Kalacejs, bet bungas Aleksandrs Maņeckis. Drīz trijotnei pievienojās vokālists Aleksandrs Patlis, kas pēc atgriešanās no armijas maizi pelnīja uzstājoties restorānos, un perkusionists Elšads Babahanovs. Studijā, kur puiši veica ierakstus, bieži viesojās mūziķu paziņas, un viens no tiem pastāstīja viņiem par Dievu. Viņš uzaicināja puišus uz Minskas Jēzus Kristus draudzes dievkalpojumu. Jau pirmajā reizē viņi atdeva savas sirdis Jēzum un šis lēmums pārmainīja visu viņu dzīvi. Turpini lasīt »

Maikls Vaitekers Smits - viena no pēdējā gadsimta ceturkšņa kristīgās mūzikas spožākajām zvaigznēm. Bet ne tikai. Cilvēks ar kalpotāja sirdi, brīnišķīgs tēvs saviem bērniem, mīlošs vīrs sievai. Fanu mīļi dēvēts par Smitiju, viena no spilgtākajām personībām mūsdienu kristietībā.

Maikls Vaitekers Smits dzimis 1957. gada 7. oktobrī Kenovā, Rietumvirdžīnijā, Pola un Barbaras Smitu ģimenē. Bērnība Maiklam saistās ar jaukām atmiņām par mammu - pārtikas piegādātāju un baznīcas sekretāri, tēvu, kurš strādāja naftas pārstrādes uzņēmumā, un jaunāko māsu Kimu. Ģimenes ciešā vienotība un vecāku ticība atstāja neizdzēšamu iespaidu uz nākamo mūzikas zvaigzni. Turpini lasīt »

Ja jums tīk Holivudas filmu cienīgi sižeti, Emijas Grantas radošā biogrāfija neliks vilties. Savu karjeru sākusi pusaudža gados, ģitāras pavadījumā dziedot skolasbiedriem, šodien Emija ir vairāku zelta un platīna albumu īpašniece, seškārtēja Grammy balvas ieguvēja, viena no kristīgās mūzikas labākajām māksliniecēm, popzvaigzne ar pasaules vārdu.

Mūzikai vienmēr bijusi svarīga loma Grantas dzīvē, vai tie būtu a capella dziedājumi draudzes dievkalpojumos bērnībā, vai uzstāšanos vienaudžu auditorijai skolā un draudzē vēlākajos gados. Viņas pirmais publiskais priekšnesums notika kādā skolas dievkalpojumā. Kopš tā laika pagājuši daudzi muzikāli spraigi un radoša darba piesātināti gadi, kas iemācījuši Emijai uzņemties visdažādākās - gan slavenas dziedātājas un filmaktrises, gan mīļas sievas un gādīgas mātes lomas. Turpini lasīt »

Laiku pa laikam kristīgajā sabiedrībā uzplaiksnī diskusijas, kas tad īsti ir “kristīgā mūzika” un vai vispār mūziku vajadzētu dalīt pēc reliģiskā principa. Daudzi, tostarp arī kristīgie mūziķi, domā, ka mūzika pati par sevi nav ne laba, ne ļauna, kristīga vai nekristīga - svarīgi ir gars un vēstījums, ko tā pauž. Tomēr pasaules mūzikas industrijā jēdziens „Mūsdienu kristīgā mūzika” jeb MKM (angliski - Contemporary christian music jeb CCM) ir vispārpieņemts žanra apzīmējums, kas definē mūziku, ko radījuši un izpilda kristieši. Pie šī apzīmējuma paliksim arī mēs.

Padomju varas gados par kristīgo mūziku uzzināt nevarēja tikpat kā neko, vien reta plate vai kasete, ārzemju radu un draugu laipni sarūpēta, atrada ceļu cauri „dzelzs priekškaram”. Šis žanrs Latvijas sabiedrībā palicis mazpazīstams, kaut arī šodien iespējas ir krietni plašākas - skan Kristīgais radio, kristīgajos grāmatu veikalos nopērkami mūzikas diski un video, interneta plašumos atrodams milzum daudz informācijas par šo mūzikas veidu un tās izpildītājiem. Un tomēr daudziem joprojām saglabājies priekšstats, ka kristīgā mūzika - tās ir tikai ērģeles, koris un gregoriāņu dziedājumi. Tāpēc iepazīsimies ar MKM vēstures faktiem tuvāk. Turpini lasīt »

Gadu no gada decembra nogalē pār zemi nolaižas vakars, kad pasauli pāršalc dievnamu zvanu skaņas un miljoniem sveču liesmiņu mums atgādina par cilvēces Glābēja piedzimšanu. Un lielās katedrālēs un necilās lauku baznīciņās, greznos svētku namos un mazās būdiņās atkal atskan brīnišķais Ziemsvētku korālis “Klusa nakts, svēta nakts”.

Gandrīz 200 gadi mūs šķir no brīža, kad šī pasaulē vispopulārākā Ziemassvētku dziesma pirmo reizi tika dziedāta Svētvakara dievkalpojumā mazā Austrijas pilsētiņā, taču joprojām tā ir tikpat skaista un aktuāla kā tolaik. Ik gadu šis vienkāršais, mīlestības pilnais veltījums Glābējam Jēzum Kristum atskan arī mūsu dzimtenes dievnamos. Taču atgriezīsimies tālajā 1818.gada 24.decembra vakarā, kad sniegiem klātajā Oberndorfā netālu no Zalcburgas piedzima brīnums - “Stille Nacht, heilige Nacht”, “Klusa nakts, svēta nakts”. Turpini lasīt »

Neatņemama Adventa un Ziemassvētku laika daļa ir dziesmas un mūzika. Korāļu dziedāšanas tradīcija izsenis pazīstama visās kristīgās kultūras zemēs. Angļu carols, franču noels, vācu Weinachtslieder - pazīstamos svētku korāļus dzied visā pasaulē, tie tulkoti daudzās valodās, un nav svarīgi, no kuras zemes tie nākuši un kādā valodā bijis to oriģināls.

Eiropā korāļi pazīstami vairākus tūkstošus gadu un sākotnēji tiem nebija nekāda sakara ar kristīgo ticību. Senajā ķeltu kultūrā ar vārdu “korālis” apzīmēja priecīgu, līksmu dziesmu, ko tradicionāli dziedāja kā pavadījumu apļa dejām auglības rituālos un citos pagānu svētkos. Šādus svētkus svinēja arī 22.decembrī - ziemas saulgriežos, kad senie ķelti pulcējās savās svētvietās, lai dziedot, dejojot un līksmojot aizvadītu gada īsāko dienu. Turpini lasīt »