Laikmeta zīmes

No 2010. gada 18. - 24. oktobrim Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā notika Lozannas kustības 3. Pasaules evaņģelizācijas kongress. Tajā piedalījās 4200 delegāti no 198 valstīm, arī no Latvijas. Par iespaidiem kongresā stāsta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa vietnieks, draudzes „Dzīvības Avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs.

****

Dienvidāfrika ir skaista zeme, jo īpaši pavasarī, kad viss zied, zaļo un plaukst. Tomēr, kā teica paši afrikāņi, Dienvidāfrika nav īsta Āfrika. Tā ir kontinenta visattīstītākā un bagātākā valsts. Ja jūs pavadāt laiku tikai Keiptaunā, šī pilsēta vairāk atgādina Ameriku ar augstceltnēm, restorāniem un viesnīcām. Tā ir balto ļaužu un tūristu pilsēta, kur dzīvo ļoti bagāti cilvēki. Ielās var redzēt pasaules dārgākos auto, viss ir ļoti skaists, spīd un laistās, diemžēl arī ļoti dārgs. Daudz dimantu veikalu, jo Dienvidāfrikā ir bagātīgākās dimantu atradnes pasaulē un šī valsts nosaka toni dimantu tirgū. Ceļi ir lieliski. Protams, ir arī graustu rajoni. Dienvidāfrika ir kontrastu pilna, bet interesanta valsts.

Pirmais Pasaules evaņģelizācijas kongress notika 1974. gadā Lozannā, Šveicē. No tā arī cēlies nosaukums - Lozannas kustība. Kongresa iniciators bija pazīstamais amerikāņu evaņģēlists Billijs Grehems, kas pulcināja kopā pasaules kristīgo draudžu vadītājus un kalpotājus ar mērķi diskutēt, runāt, spriest un mācīt par to, kas svarīgs un nepieciešams, lai draudze aiznestu Evaņģēliju līdz pašam pasaules galam. Nākamais kongress notika 1989. gadā Manilā, Filipīnās, bet trešais 2010. gadā Keiptaunā, Dienvidāfrikā. Turpini lasīt »

Savulaik LVDA bīskapam Jānim Ozolinkevičam viesojoties slāvu vasarsvētku draudzēs ASV, viņu spēcīgi uzrunāja mūsu bijušo līdzpilsoņu dedzīgā kalpošana misijas laukā. Īpaši pār­steidza emigrantu jaunā paaudze, kas auguši, bet da­ži arī piedzimuši Amerikā, pieraduši pie komforta un pār­tikušas dzīves, tomēr gatavi atstāt visas ērtības un doties misionāra gaitās, bieži vien nezinot, kādi apstākļi viņus sagaida, bet nereti pat riskējot ar savu veselību un dzīvību.

Viena no lielākajām slāvu kristiešu misijas organizācijām pasaulē ir starptautiskā kristīgās kalpošanas asociācija Good Samaritan, kas darbojas Krievi­jā, Ukrainā, ASV, Argentīnā un Indijā. Turpini lasīt »

2009. gada februārī grupa latviešu un igauņu mācītāju viesojās ASV slāvu vasarsvētku draudzēs, kur piedalījās 21 dievkalpojumā. Par piedzīvoto Amerikas kontinentā stāsta LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

 *****

Viss sākās 2007. gada rudenī, kad viesojos ASV, Atlantā, kur notika bijušās PSRS un NVS valstu vasarsvētku bīskapu un mācītāju konference. Biju uzaicināts teikt runu konferences noslēguma dievkalpojumā. Savā svētrunā akcentēju Vecās Derības notikumu ar Simsonu un viņa matiem. Pēkšņi viens no bīskapiem iesaucās: „Simsonam atauga mati, bet draudzei atgriežas tās spēks!” Viņš nokrita uz ceļiem, pacēla rokas un sāka lūgt Dievu. Visu sapulci pārņēma Dieva spēks, cilvēki krita ceļos, raudāja un lūdza piedošanu gan Dievam, gan cits citam. Svētā Gara klātnība bija tik spēcīga, ka garīgi iekustināja daudzus mācītājus visā Amerikā. Turpini lasīt »

Šis raksts stāsta par LVDA bīskapa Jāņa Ozolinkeviča un viņa kundzes Ausmas vizīti ASV, kur viņi viesojās Rietumkrasta slāvu vasarsvētku draudzēs.

****

-  Bīskapa kungs, kāds bija jūsu vizītes mērķis ASV?

- Va­sarsvētku ticīgie no bijušās Padomju Savienības Amerikā izveidojuši Evaņģēliskas ticības kristie­šu starptautisko asambleju. Tajā ietilpst bijušo padomju republiku, ka ari Kanādas slāvu vasarsvētku draudzes, ASV slāvu vasarsvētku draudzes un Vācijas krieviski runā­jošo vasarsvētku draudzes. Aizokeāna draudzes apmeklē krievi, ebreji, baltkrievi un citu tautību cilvēki no bijušās PSRS, bet Vācijā tie ir galvenokārt no Krievijas pārceļoju­šie etniskie vācieši. Tomēr lielākais vairākums šajās draudzēs ir uk­raiņu un dievkalpojumi pārsvarā notiek ukraiņu valodā. Krievu valoda dzirdama maz.

Mēs ar kundzi bijām ielūgti uz Asamblejas kongresu, kas notika ASV Rietumkrasta pilsētā Takomā, netālu no Sietlas. Šajā reģiona dzīvo ap­mēram 100 000 cilvēku no bijušās Padomju Savienības. Mēs tur pavadījām divarpus nedēļas un apmeklējam 17 slāvu vasarsvētku draudzes. Turpini lasīt »

2005. gada rudenī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkevičs apmeklēja mums, latviešiem, tālu un eksotisku zemi - Argentīnu. Par saviem iespaidiem un ceļojumā pieredzēto viņš pastāstīs arī jums.

****

Uz Argentīnu vēlējos aizbraukt jau sen. Liepājas draudzes Emanuēls mācītājs Daniels Pedraza, kurš pats ir no Argentīnas, bija man tik daudz stāstījis par šo zemi, ka vēlējos vienreiz to visu skatīt paša acīm. Dievs deva līdzekļus un septembra otrajā pusē mēs ar Danielu un viņa kundzi devāmies ceļā. Turpini lasīt »

Lana Medvedeva (Mlenga) ir meitene no Penkules. Guvusi dzīves un darba pieredzi ASV un Lielbritānijā, Lana nolēma īstenot savu bērnības sapni - aizbraukt uz Āfriku, lai ar praktisku darbu palīdzētu bāreņiem un citiem dzīves pabērniem. Tur viņa sastapa savu nākamo dzīvesdraugu, tagad ir laimīgi precējusies un kopā ar vīru dzīvo Londonā.

****

Kad man bija 11 gadi, es nolēmu - izaugšu liela un noteikti aizbraukšu uz Āfriku! Skolā ģeogrāfijas stundās mācoties par Āfriku, skatījos skolotājas rādītajās bildēs un pie sevis domāju: kad izaugšu, braukšu uz turieni, lai palīdzētu cilvēkiem. Es vienmēr esmu gribējusi kaut ko tādu darīt. Kopš esmu kristiete, apņemšanās aizbraukt uz Āfriku kļuva vēl ciešāka. Turpini lasīt »

Manas sievas Solvitas stāsts par vienu no slavenākajām Amerikas draudzēm - Vilovkrīku.

****

Par Vilovkrīkas draudzi biju dzirdējusi jau Latvijā un ļoti vēlējos to kādreiz redzēt pašas acīm. Tā kā Čikāgā ierados neilgi pirms Ziemassvētkiem, tūlīt pat sāku meklēt, uz kādu kristīgu pasākumu šajā svētku laikā doties. Internetā atradu informāciju par lielu pasākumu, uz kuru vajadzēja pierakstīties iepriekš. Tikai tad, kad biju jau pieteikusies, sapratu, ka tā taču ir tā pati draudze, ko tik ļoti vēlos apmeklēt. Sapratu arī, ka tas ir krietni tālu no manas dzīvesvietas un es nekādi tur nevaru nokļūt pati saviem spēkiem. Kā vienmēr situāciju glāba mans draugs Džefs no Mūdija draudzes, kas apsolīja mani aizvest. Uzaicināju vēl dažus latviešus, un devāmies ceļā. Turpini lasīt »