- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Perfektie viltojumi. Krievijas un Ķīnas modelis

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2021. gada 27. aprīlis 07:00 sadaļā Latvijā un pasaulē

Šodien pasaulē ir radītas mobilo ierīču aplikācijas, ar kurām iespējams jebkuru cilvēku nofotografēt un tad viņa seju uzlikt kādas populāras aktrises vai dziedātāja ķermenim. Izskatās smieklīgi, taču samērā ticami. Ja šādu elementāru viltojumu var uztaisīt ar jebkuru telefonu, tad ar mazliet lielāku piepūli, jaudīgāku datoru, kamerām un īpašām datorprogrammām var ticami viltot kaut pašu Anglijas karalieni. Britu televīzija “Chanell 4″ to pierādīja, izveidojot viltotu karalienes Elizabetes uzrunu 2020.gada Ziemassvētkos. Izmantojot “Deepfake” tehnoloģiju, jebkuram politiķim var likt runāt pilnīgi jebko. Tādi viltojumi ir tikai viens no daudzajiem drošības riskiem, ar ko pasaule saskarsies tuvākajos gados. Pie tā būs jāpierod arī mums Latvijā.

Krievijas ietekmes modelis

Pirms 10 - 15 gadiem šādu viltošanas rīku nebija. Tolaik mēs tikai iepazinām vārdu “hibrīdkarš”. Militāristi un politikas stratēģi Kremlī sprieda, kā iekarot un noturēt ietekmi Baltijā. Gan krievu militārajā, gan starptautisko attiecību literatūrā, tai skaitā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā žurnālā, ir raksti, kas atklāti pauž, ka Baltijas valstīm vajadzētu “finlandizēties”. Aukstā kara gados par finlandizāciju sauca ārpolitisku neitralitāti, kas nekomunistisku valsti padarīja atkarīgu no Padomju Savienības. Šodien tā dēvē mazas valsts centienus savu ārpolitiku veidot tā, lai apmierinātu spēcīgu kaimiņvalsti.

Optimālais scenārijs Kremlim būtu, ja Baltijas valstis, paliekot NATO un Eiropas Savienības dalībnieces, savu ārpolitisko kursu veidotu saskaņā ar Kremļa interesēm, tādā veidā graujot abas šīs organizācijas no iekšienes. Vienlaikus Krievija gribētu redzēt Baltiju kā valstis, kuras arī savā iekšpolitikā respektē Krievijas intereses. Vispirms tas attiecas uz naturalizācijas politiku, automātiski piešķirot pilsonību visiem valsts iedzīvotājiem, tāpat uz divvalodības akceptēšanu, atzīstot krievu valodu par otru valsts vai vismaz oficiālo valodu. Stratēģiskais mērķis ir izveidot politisku, militāru un ekonomisku buferzonu, kas atdalītu Krieviju no Rietumu pasaules, un kurā Krievijai būtu ietekme.

Biznesmeņa un Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska dibinātais pētnieciskās žurnālistikas projekts “Dosjē” atklājis slepenu nodaļu Kremlī, kas darbojas kopš 2005.gada. Lai gan nosaukums liecina, ka tā it kā veic kultūras sakaru stiprināšanu, patiesībā nodaļa plāno un organizē hibrīdkara operācijas. Publiskotie dokumenti un darbinieku elektroniskā pasta sarakstes atklāj, kā šo informatīvo kampaņu plānošana un realizācija notikusi. Šajā sakarā vērts pieminēt ķīniešu ģenerāli un stratēģi Suņdzi, kurš jau 500 gadus pirms Kristus rakstīja, ka labāk ir izvairīties no tiešas cīņas, jo tā maksā dzīvības un resursus. Tā vietā ienaidniekam jārada iespaids, ka viņš tik un tā zaudēs, tāpēc viņam nav vērts pat sākt cīnīties. Ir jāatņem pretiniekam griba cīnīties, bet pretinieka nācijai jāatņem tās valstsgriba.

Sergejs Rekeda ir slepenās Kremļa nodaļas Baltijas virziena darbinieks, kurš darbojas Krievijas propagandas un maigās varas izplatīšanā, kā arī strādā ar vietējo ietekmes aģentu tīklu.

Tieši to Krievija dara Rietumu pasaulē, mēģinot sašķelt NATO, Eiropas Savienību un katru Rietumvalsti atsevišķi. Viens no Kremļa slepenās nodaļas Baltijas virziena darbiniekiem ir Sergejs Rekeda. Viņš vada dažādas sabiedriskās organizācijas, atbild par interneta portālu “RuBaltic.ru”, taču nopludinātās e-pasta vēstules atklāj, ka šo darbu aizsegā viņš kopā ar kolēģiem uzraudzījis ietekmes aģentu tīklu Baltijā. Redzamākie personāži no Latvijas tajā ir Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs, Einārs Graudiņš, Josifs Korens, Jurijs Aleksejevs, Jānis Kuzins un citi, kuru vidū bijuši gan “antifašisti”, gan skolu reformas noliedzēji, bet daži Krievijas intereses aizstāvējuši arī Eiropas Parlamentā.

Daži no Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā pēc nopludināto e-pasta vēstuļu ziņām.
Augšējā rindā no kreisās - Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs un Einārs Graudiņš;
apakšējā rindā no kreisās - Josifs Korens, Jurijs Aleksejevs un Jānis Kuzins.

2020.gada beigās Eiropas Parlamentā sāka virzīt tā saukto Minoritāšu tiesību aizsardzības paketi. Viena no aktīvākajām aizkulišu spēlētājām šajā procesā ir Tatjana Ždanoka. Iepriekš viņa izmantojusi Eiropas Parlamenta tribīni, lai pamatotu Krimas okupācijas leģitimitāti. Slepenā Kremļa nodaļa, kas uzturēja sakarus ar Ždanoku un citiem, no vairākiem cilvēkiem Latvijā gadiem saņēmusi iknedēļas pārskatus par notiekošo mūsu valsts politikā un ekonomikā. Šo informāciju tālāk izmantoja slepenās nodaļas vadītājs Vladimirs Černovs. Viņš ir viens no tiem , kas gatavo materiālus Krievijas prezidenta “zaļajai mapei”, kurā tiek apkopots svarīgākais no visu Krievijas specdienestu ziņojumiem.

Kremļa Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārvalstīm pārvaldes vadītājs un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerālis Vladimirs Černovs ilgus gadus organizēja informatīvos uzbrukumus un kampaņas ārzemēs, arī Baltijā. Tiesa, kopš 2021.gada februāra viņš nozīmēts citā darbā.

Nopludinātajās elektroniskā pasta sarakstēs atrodami arī salīdzinoši pavisam neseni algu saraksti. Piemēram, portāls “RuBaltic.ru” par rakstiem maksājis honorārus arī vairākiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp Vadimam Radionovam, kurš savulaik strādājis gan sabiedriskajā televīzijā, gan radiostacijā “Baltcom”. Naudu no “RuBaltic.ru” saņēmis arī Latvijas Krievu Savienības valdes loceklis Aleksandrs Filejs, kuru aizturēja un 2020.gada martā tiesāja par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu. Algu sarakstos gan norādīts, ka nauda nav jāpārskaita viņam, bet uz kādas Tatjanas Filejas kontu.

Vadims Radionovs (attēlā kreisajā pusē) un Aleksandrs Filejs (labajā pusē) ir tikai divi no autoru klāsta, kas rakstījuši Krievijas intereses atbalstošus rakstus prokrieviskajos interneta portālos.

Līdz šim neviens no Latvijas specdienestiem nav komentējis Kremļa kabinetos strādājošo slepeno ietekmes aģentu uzraugu darbu. Valsts Drošības Dienests gan apgalvo, ka viņiem šie cilvēki ir zināmi un viņu metodes tiek pētītas. Katrā ziņā, modrība jāsaglabā, jo “x stundā” šis aģentu tīkls var izrādīties ļoti efektīvs Latvijai negatīvā nozīmē. Tā liek domāt arī gadījums ar sankciju noteikšanu Baltkrievijai, jo brīdī, kad izšķīrās būt vai nebūt sankcijām pret Lukašenko režīmu, pāris dienu laikā dažādos Latvijas publiskos medijos parādījās oficiālo Baltkrieviju atbalstoši raksti un viedokļu līderu izteikumi. Tas pierādīja, ka Krievijas ietekmes aģentu tīkls šeit pastāv un to var itin viegli aktivizēt vajadzīgajā brīdī.

Pirms Černova slepeno nodaļu Kremlī vadīja Modests Koļerovs. Viņš tiek saukts par vienu no Krievijas labākajiem polittehnologiem. 2012.gadā, kad Koļerovam jau bija liegta iebraukšana Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā, viņš netraucēti ieradās Latvijā pēc Jāņa Urbanoviča “Baltijas foruma” uzaicinājuma. Pa mūsu valsti Kremļa polittehnologu vizināja Saeimas auto, ko izmanto “Saskaņas” frakcija. Pasākumos Koļerova teiktajā citu starpā uzmanīgi ieklausījās arī tobrīd vēl Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Kremļa polittehnologs Modests Koļerovs (labajā pusē) kopā ar Jāni Urbanoviču “Baltijas forumā”.

Līdz šim bijušas tikai aizdomas, ka Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” veidošanā piedalījās cilvēki no Krievijas. Taču tagad ir kļuvuši zināmi dokumenti, kuros atšifrēta telefona īsziņu sarakste starp Ingunu Sudrabu, partijas sponsoru Jūliju Krūmiņu un viņa piesaistīto finansistu Jorenu Raitumu. Tur rakstītais ļauj domāt, ka Sudraba zinājusi par Krievijas polittehnologu piedalīšanos viņas partijas kampaņas veidošanā. Komentēt šos faktus publiski Sudrabas kundze gan nav vēlējusies.

Ir ziņas, ka Krievijas konsultantus partijai sagādāja uzņēmējs Ēriks Igaunis. Pats Igaunis šādu faktu noliedz. 2016.gadā KNAB veica vairākas kratīšanas pie uzņēmēja Jūlija Krūmiņa, Jorena Raituma un Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” birojā. Neoficiāli zināms, ka viens no Krievijas PR speciālistiem bija maskavietis Mihails Urgalkins, Krievijas vēlēšanu polittehnologu asociācijas loceklis. Viņš ir arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Golden Ring” ģenerāldirektors. Otrs eksperts bijis Igors Kļenovs. Žurnālistu rīcībā ir divi ar roku rakstīti apliecinājumi, ko 2014.gada 27.jūnijā un 16.jūlijā parakstījis Mihails Urgalkins. Tajos viņš apstiprina, ka par konsultācijām saņēmis attiecīgi 15 000 un 12 500 eiro.

Krievijas PR speciālistus, tostarp Mihailu Urgalkinu (kreisajā pusē) Ingunas Sudrabas (vidū) partijai
it kā sameklējis uzņēmējs Ēriks Igaunis (labajā pusē).

Privātās sarunās Igaunis gan neesot slēpis savu dalību Krievijas ekspertu iesaistē. Turklāt uzņēmējs spēlējis būtisku lomu, lai Sudrabas partija izvairītos no apjomīga parāda. Partijai “No sirds Latvijai” bija noslēgts TV, radio un vides reklāmas līgums ar kompāniju “Idea Havas Media”. Kā liecina žurnālistu rīcībā nonākušie dokumenti, Igauņa firma “Transit Trio” 2015.gada 3.janvārī noslēgusi ar reklāmas firmu līgumu par prasījuma tiesību cesiju. 2016.gada 24.februārī Igaunis uzrakstījis vēstuli “No sirds Latvijai” valdei, ka viņa firma tagad pārvalda šo parādu, bet pret partiju nekādu piedziņu nesāks. Šādi Sudrabas partijai faktiski tika uzdāvināti reklāmas pakalpojumi 68 000 eiro vērtībā.

Lietas ietvaros KNAB pieprasīja papildu materiālus Krievijai, taču tiesiskās palīdzības lūgumam kaimiņvalsts izmeklētāji atsaucās ar paziņojumu, ka Urgalkinu un Kļenovu viņi nespējot atrast. KNAB krimināllietu izbeidza. Protams, būtu naivi iedomāties, ka Krievija jebkad varētu sniegt precīzu informāciju par aktivitātēm, kuras rosinājušas pašas Krievijas varas iestādes vai specdienesti. Valsts Drošības dienestam ir aizdomas par vairāku politisku partiju un politisko līderu slēptu finansēšanu citas valsts interesēs. Tas ir ļoti būtisks signāls par vērā ņemamu drošības apdraudējumu Latvijai.

2020.gadā veiktais Eiropas Savienības pētījums par to, kādā veidā tiek finansēta politiskā ietekme, parāda, ka viens no veidiem ir nemateriālās dāvanas - apmaksāti ārzemju braucieni, dažāda veida pakalpojumi sabiedriskajās attiecībās. Tāpēc ir būtiski, cik šādām situācijām ir gatavs korupcijas novēršanas dienests un mūsu iekšējās drošības dienesti, lai laikus konstatētu šādu iejaukšanos un informētu par to sabiedrību. Ātra informācijas nodošana sabiedrībai faktiski ir vienīgais veids, kā pretdarboties šādai rīcībai un parādīt, kas patiesībā ir cilvēki, kuri cenšas iegūt politisko varu Latvijā.

Gāze, nafta, elektrība, ogles un dažādi liela mēroga projekti, piemēram, strīdīgais “Nord Stream”, ir atkarības, ar ko Krievija kontrolē Eiropu. 2014.gadā Eiropas Komisija radīja plānu, kā mazināt enerģētisko atkarību. Bijušais premjers, tagad uzņēmuma “Latvijas gāze” šefs Aigars Kalvītis, un bijušais VDK augsta līmeņa darbinieks Juris Savickis pirms gāzes tirgus atvēršanas draudēja, ka atslēgšanās no “Gazprom” Latvijai var nozīmēt traģisku scenāriju. Izskanēja pat draudi, ka paliksim ziemā bez apkures. Latvija “Gazprom” monopolu izbeidza, bet solītā apokalipse tā arī neiestājās.

Krievijas “Gazprom” lielākie lobētāji Latvijā -
bijušais premjers, A/S “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis (kreisajā pusē)
un bijušais čekists, SIA “ITERA Latvija” prezidents Juris Savickis (labajā pusē).

“Labi koordinēta kampaņa!” - tā par pirms vairākiem gadiem tapušo, bet izgāzto plānu veidot reģionālu sašķidrinātās gāzes termināli vai modernu Baltijas valstu kopīgi būvētu atomelektrostaciju saka ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Krievijas pierobežā tolaik notika, iespējams, kaimiņvalsts rosinātas aktivitātes, lai iedzīvotājos sētu bailes un paniku. Tajā pašā laikā nez no kurienes pēkšņi uzradās divas alternatīvas idejas - jaunu atomelektrostaciju būve Kaļiņingradā un Astravjecā, Baltkrievijā. Maz ticams, ka abi šie notikumi vienlaikus bija tikai apstākļu sakritība, drīzāk gan Krievijas labi orķestrēts process.

Krievija ietekmes operācijās izmanto katras valsts vājos punktus. Ja sabiedrībā ir neticība tiesu varai, policijai, politiķiem, Krievija šīs vājās vietas uztaustīs un liks lietā. Publiski pieejami Eiropas sociālā apsekojuma un Eirobarometra dati par Latvijas iedzīvotājiem rāda, ka cilvēku prātos plaisa starp valsti un sabiedrību ir dramatiska. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sarūk arī to iedzīvotāju skaits, kuri militāra uzbrukuma gadījumā būtu gatavi valsti aizstāvēt. Ja šīs ir mūsu valsts vājās vietas, tad Krievija tās noteikti izmantos. To darīs gan Krievijas slepenie dienesti, gan iesaistīti tiks vietējie populisti. Vai viņi paši to apzinās vai nē, bet jau tagad populistus Krievija aktīvi izmanto savās ietekmes operācijās.

Ja iespējams izraisīt sabiedrības šķelšanos un tā panākt valsts stratēģisko virzienu maiņu, tad nav vajadzības uzbrukt ar “zaļajiem vīriņiem” vai karakuģiem. Lētāk un vienkāršāk to pašu mērķi var sasniegt pamazām - panākt, ka konkrētā valsts kļūst par tavu, nevis tava pretinieka sabiedroto. Tas ir milzīgs risks jebkurai valstij, taču to ir grūtāk pamanīt, jo darbība nenotiek uz robežas ar militāra spēka palīdzību, bet cilvēku prātos, sabiedrībā. Ir viegli pateikt, ka cilvēkiem vajadzētu stiprināt savu kritisko domāšanu. Tas ir svarīgi, bet ne tikai tas. Mums kā valstij ir savi vājie punkti, taču tās ir sekas konkrētiem politiskiem lēmumiem. Tāpēc bumba nav tikai sabiedrības, bet lielā mērā arī politiķu pusē.

Turpinājums 2.lapā.

Ķīnas ietekmes modelis

Ķīnas “CGTN” ir Krievijas “Russia Today” kopija. Ķīnas valsts uzturētā telekanāla darbinieki perfektā angļu, franču, spāņu, krievu un arābu valodā stāsta par Ķīnas sasniegumiem un nākotnes plāniem. Lielbritānija 2021.gada sākumā nolēma, ka “CGTN” licence jāatsauc, jo kanālu pilnībā kontrolē Ķīnas Komunistiskā partija, kas neatbilst britu likumiem. Pekina spēra atbildes soli un slēdza “BBC” biroju Ķīnā, britu rīcību nodēvējot par bezprecedenta vēršanos pret vārda brīvību, kaut pašu pārvaldītajā valstī tāpat ir lietas, par ko televīzija nestāsta, pastāv cenzūra un žurnālistu darbu ierobežo drošības dienesti.

2021.gada februārī britu raidsabiedrība “BBC” intervēja sievieti, kas izbēgusi no pāraudzināšanas nometnes Siņdzjanas provincē, kur dzīvo ap 12 miljoniem uiguru. Tā ir tjurku musulmaņu tauta, kuras zeme 1949.gadā ar varu tika iekļauta komunistiskajā Ķīnā. Izbēgusī stāstīja, ka sievietes nometnēs piedzīvo sistemātisku izvarošanu, seksuālu vardarbību un spīdzināšanu. Ķīna ir iztērējusi miljoniem dolāru, lai uzbūvētu vismaz 19 šādas nometnes. Cilvēkus tur iesloga dažādu iemeslu dēļ. Uiguru novērošana, izsekošana un ieslodzīšana tā sauktajos pāraudzināšanas centros notiek aizbildinoties ar bažām par terorismu. Ķīnas valdība šīs nometnes dēvē par “brīvprātīgiem brīvdienu izglītības centriem”. Ir izveidotas datu bāzes ar pilnīgi visu uiguru DNS un asins paraugiem, pirkstu nospiedumiem un balss ierakstiem. Ar dzeloņdrātīm tiek apjoztas uiguru skolas un bērnudārzi.

Vienā no uiguru koncentrācijas nometnēm Siņdzjanas provincē Ķīnā.

Pirms 10 - 15 gadiem Latvija un Eiropa visiem spēkiem centās iepatikties Ķīnai, kuras mērķis bija kļūt par sava veida “pasaules rūpnīcu”. Salīdzinot ar izmaksām Eiropā un ASV, Ķīna tās pašas preces piedāvāja saražot desmitiem un pat simtiem reižu lētāk. Jo lielāka kļuva Eiropas ekonomiskā atkarība no Ķīnas, jo lielākas problēmas draudēja, ja kāds Rietumos iebilda pret uiguru apspiešanu, neatļautu datu vākšanu, autortiesību pārkāpumiem vai Ķīnas negodīgu konkurenci. Nav šaubu, ka Ķīna veic mežonīgus cilvēktiesību pārkāpumus, taču tas, cik lielā mērā Eiropa varēs uzstāt uz cilvēktiesībām un brīvību izteikties, būs atkarīgs no Eiropas stratēģiskās neatkarības. Ja Eiropa būs ekonomiski un tehnoloģiski atkarīga no Ķīnas, visticamāk tā pret Ķīnas pārkāpumiem spēs iebilst krietni mazāk.

Ķīna labprāt izmanto ekonomisko varenību, lai pasargātu savu politiku no ārvalstu kritikas. Pētījumi rāda, ka Ķīnas aktivitāte informācijas telpā pieaug un tai ir tendence kopēt Krievijas paņēmienus. Covid krīze uzskatāmi parādīja, cik ļoti dažu gadu laikā pasaule kļuvusi atkarīga no Ķīnas. Kā secina Eiropas Parlamentā un citās Briseles institūcijās, Ķīnas plāns ir šo atkarību vēl vairāk kāpināt. Tā sauktā masku un šobrīd arī vakcīnu diplomātija ir tikai viens no uzskatāmiem piemēriem. No Eiropas Savienības skatupunkta raugoties, Ķīnas iejaukšanās Eiropā un citur pasaulē kļūst arvien agresīvāka un ir cieši saistīta ar šīs Āzijas lielvalsts ekonomiskās varas pieaugumu un nostiprināšanos.

Šobrīd Ķīna ir otra lielākā ekonomika pasaulē, un ja attīstības procesi turpināsies šādi, tad tuvākajos gados tā kļūs par ekonomiski varenāko valsti pasaulē. Stratēģija “Made ir China 2025″ skaidri pauž, ka Ķīna ir ieinteresēta noturēt šo ekonomisko varu. Tās iniciatīva “Jaunais zīda ceļš” ir viens no instrumentiem šīs ietekmes paplašināšanai. Projekta “Viena josta, viens ceļš” uzdevums ir stiprināt Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku, veidojot loģistikas centrus un tirdzniecības ceļus pa jūru un sauszemi. Ķīna investē miljardus, pērkot stratēģiski svarīgus objektus visā pasaulē. Tas licis Eiropai izstrādāt stingrāku politiku pret Ķīnu, īpaši drošības un investīciju jomā.

Gan Eiropas Savienībai, gan Latvijai būriski saprast, ka Ķīnai kā autoritārai valstij svarīgākais ir Ķīnas Komunistiskās partijas varas ilgtspēja. Viss pārējais ir pakārtots - peļņa, izaugsme, sadarbība ar citām valstīm. Galvenais ir partijas turpmākais liktenis. Latvijai jau bijusi vēsturiska pieredze ar citu komunistisko partiju, tāpēc mēs zinām, ka partijas politikai nav tieša sakara ar tautas labklājības interesēm. To var salīdzināt ar “Nord Stream” projektu. Kāpēc mēs par to uztraucamies? Tāpēc, ka tas nav tikai ekonomisks, bet arī politisks projekts. Tāpat ir ar Ķīnu. Šobrīd Eiropa dažādos veidos nostiprina ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Protams, deklarācijās tiek runāts par to, ka Ķīnai jāseko noteiktām demokrātiskām vērtībām, jāievēro cilvēktiesības un likumu vara, taču realitātē tā nenotiek.

Vācijas autobūves gigants “Volkswagen” elektroautomobiļu ražošanā vien plāno Ķīnā ieguldīt 40 miljardus eiro. Kompānijai tur atvērtas vairākas rūpnīcas. Ķīna ir lielākais Vācijas tirdzniecības partneris. Kanclere Angela Merkele regulāri tiek kritizēta par to, ka šī iemesla dēļ viņa ir pārāk iecietīga pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Citā Eiropas valstī Grieķijā ķīnieši kontrolē galveno piekļuves punktu visai Dienvideiropai un Balkāniem - Pirejas ostu. Arī tas ietekmē politiku. Grieķija Eiropas Savienībā bija vienīgā valsts, kas uzlika veto kritiskam paziņojumam par cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

Latvijas priekšrocība ir tā, ka esam maza ekonomika. Ķīna skatās daudz lielākās kategorijās. Pirejas osta ir nozīmīga komunikācijas un preču izplatīšanas ķēdē. Līdzīgi kā “Gazprom” mērķis ir izdevīgi pārdot dabasgāzi un aizvadīt to līdz patērētājam. Tāpēc ir vajadzīgs monopols. Ķīnieši dara tieši tāpat. Raugoties uz sadarbību ar Ķīnu, Eiropas Savienībai, Latvijas valdībai un privātiem uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka īslaicīga sadarbība un peļņa, ko no tās varētu iegūt, ir viena lieta, taču jautājums ir, kādā veidā šī sadarbība pārveidos stratēģisko kultūru ilgtermiņā un kāda atkarība no tā izveidosies.

2000.gadu sākumā Ķīna no Latvijas firmas “SAF tehnika” nopirka 3G interneta tīkla iekārtas. Apjomi bija tik milzīgi, ka latviešiem bijis grūti pasūtīto saražot. Un tad Latvijas uzņēmēji atklāja, ka ķīnieši viņu izgudrojumu brutāli nozaguši. Tehnoloģijas bija vienkārši nokopētas. Latvijas firma sāka saņemt no Brazīlijas un citām valstīm lūgumus saremontēt it kā Latvijas ražojumus, taču izrādījās, ka tie patiesībā ir slikti izgatavotas nekvalitatīvas kopijas. Ķīniešu “draugi”, iesaistot pat atsevišķus Pekinas universitātes profesorus, bija nokopējuši mūsu tehnoloģijas un izveidojuši ar tām savu biznesu.

Šobrīd Latvijas politika attiecībās ar Ķīnu no sākotnējās eiforijas un viltus cerībām kļuvusi pragmatiskāka. Mēs apzināmies savas intereses un to, ka nav vienmēr jārespektē tikai ķīniešu vēlmes. Vairs nav šī izmisuma - vienalga kas un kā, ka tikai nauda nāk. Ja Latvijai uzdotu jautājumu, vai mēs gribam Ķīnas investīcijas, tad, protams, mēs tās gribam. Taču, ja kopā ar investīcijām mums piedāvā ķīniešu darbaspēka masveida ieplūšanu valstī, tad par tādu cenu mums tās nav vajadzīgas.

Gruzija it viena no retajām valstīm Eiropā, kam ir brīvās tirdzniecības līgums ar Ķīnu. Gruzija arī aktīvi cenšas kļūt par būtisku “Jaunā zīda ceļa” daļu, jo redz to kā fantastisku iespēju ātri celt savu ekonomiku. Ķīniešiem šobrīd visvairāk interesē Anaklijas osta. Tā ir dziļā jūras osta un atrodas pie robežas ar Abhāziju. Taču ir nopietns jautājums, vai Gruzija var atļauties pieņemt ekonomiskus lēmumus par labu Ķīnai un ļaut tai maksimāli izmantot savu infrastruktūru, ja Gruzijas galvenais stratēģiskais partneris ASV faktiski ir konfliktā ar Ķīnu? Vai valstij ir izdevīgs īstermiņa labums ekonomikas celšanai, ja tas rada apdraudējumu ilgtermiņā, zaudējot svarīgākā sabiedrotā atbalstu?

Latvijā bijuši vairāki biznesa plāni ar it kā spožu nākotni, ko Ķīnas uzņēmēji un valdības pārstāvji piedāvājuši. Pirms dažiem gadiem apjomīga Ķīnas delegācija atbrauca skatīties Rīgas Brīvostu. Tālāka sadarbība gan neizvērsās, jo Ķīnas uzņēmējus interesēja nevis viena kompānija, bet kontrole pār visu ostu. Viņiem tika parādītas arī ostas potenciālās attīstības iespējas, taču ķīniešus neapmierināja, ka viņi nevarēs iegūt īpašumā zemi. Bieži vien, kad biznesa aprindas vai valdība cenšas iegūt lētu naudu no Ķīnas, pēc pāris gadiem izrādās, ka patiesībā tā nemaz tik lēta un izdevīga nav. Tādi piemēri Eiropā ir bijuši gan Ungārijā, gan Balkānu valstīs, kur naudas trūkums un vēlēšanās pēc iespējas ātrāk iegūt zināmu turību, novedušas pie sāpīgas apdedzināšanās sadarbībā ar Ķīnu.

Projekts, kas it kā izdevās, ir gēnu pētniecības milža “BGI Group” gēnu sekvencēšanas centra atklāšana Rīgas lidostas teritorijā, kas ir lielākais šāda veida centrs Baltijā. Latvijas amatpersonas mierina - īpašnieks ir viens no bagātākajiem Ķīnas iedzīvotājiem Vangs Jans, kurš mācījies ASV un kurā esot “jūtama Rietumu elpa”. Pagaidām nav nekādu indikāciju par novirzēm no publiski deklarētās centra darbības, taču, piemēram, ASV specdienesti atklājuši, ka Ķīna zog amerikāņu DNS datus. Kamēr Latvija priecājas par Ķīnas gēnu centru, šīs valsts hakeri pēdējo gadu laikā uzlauzuši vairākus serverus, kas glabā šādu sensitīvu informāciju. Bet nākotnē šī informācija var izrādīties ļoti nozīmīga.

“BGI” pasaulei piedāvā arī veidot Covid testēšanas laboratorijas, sniedzot “tehnisko ekspertīzi”, nodrošinot “augstas caurlaidspējas sekvencētājus” un “veicot papildus ziedojumus”. Izskatās pēc piedāvājuma, no kura jebkura valsts nespētu atteikties. Taču ASV amatpersonas ir aizdomīgas par “BGI” saistību ar Ķīnas valdību. Iespējamība, ka Ķīna jau tagad ieguvusi miljoniem amerikāņu gēnu datus, ir ļoti liela. Pētījumi rāda, ka Ķīna varētu būt nozagusi ap 80% amerikāņu personīgos datus.

Par Krievijas maigās varas instrumentu tiek uzskatīta programma “Russkij mir” (”Krievu pasaule”). Tā izdod un ar vēstniecību palīdzību izplata “pareizās vēstures” grāmatas, slavē Krievijas kultūru un valsts varenību. Zviedrijā par līdzīgu propagandas instrumentu uzskata Ķīnas Konfūcija centru. Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kur Konfūcija centrs tika atvērts, un pirmā valsts, kas to aizvēra, uzskatot, ka šis centrs apdraud nacionālo drošību, jo nedarbojas tikai kā kultūras apmaiņas organizācija, bet tiek izmantots spiegošanas un zviedru sabiedrības ietekmēšanas operācijām.

Baltijas valstīs Konfūcija centrus atvēra 2011.gadā. Konfūcija institūts ir arī Latvijas Universitātē. Gadu gaitā izveidojušās vairākas Konfūcija klases - Latvijā to ir 14. Taču Ķīnas Konfūcija institūti bieži vien kalpo, lai sasniegtu konkrētus mērķus, kas ir krietni plašāki par kultūras un valodas popularizēšanu vien. Tā ir Ķīnas ietekmes veidošana. Stratēģiskais mērķis ir padarīt Ķīnu pievilcīgu citu valstu iedzīvotāju, bet visvairāk politiskās elites acīs. Tas ir Ķīnas tā sauktās maigās varas instruments.

Vairāku valstu, tostarp Baltijas slepenie dienesti pēdējos gados publiski runā par arvien lielākām Ķīnas spiegošanas aktivitātēm Eiropā. Kā risks drošībai Ķīna minēta arī dažādu Eiropas institūciju pētījumos un pārskatos. Ja iepriekš kā drauds vairāk tika izcelta Krievija, tad pēdējos gados tai līdzās nostājusies arī Ķīna. Protams, Ķīnas ietekmes pasākumu kopums, kāds tiek vērsts mūsu reģiona, tostarp Latvijas virzienā, pēc savas intensitātes un dinamisma nekādi nav salīdzināms ar Krievijas radīto apdraudējumu. Tomēr Latvijai, tāpat kā jebkurai citai NATO un Eiropas Savienības dalībvalstij, Ķīnas “draudzīgās” aktivitātes jāvērtē ļoti piesardzīgi, paturot prātā nacionālās drošības intereses.

****

“Deepfake” datorprogramma no desmitiem viltojamā cilvēka fotogrāfiju iemācās tā seju un izveido masku ar mīmiku un galvas kustībām. Ja krīzes situācijā, kad cilvēki jau tā ir galēji satraukti, pēkšņi parādās ticams video, tad iespējamība, ka tam noticēs, ar to dalīsies un tas rezultēsies kādās ekstrēmās darbībās, ir ļoti augsta. Neviens neuztraucas par to, ko cilvēks domās, skatoties tādu video mājās uz dīvāna, bet gan par to, ka viņš piecelsies no dīvāna un izies ielās dauzīt logus un demolēt.

“Facebook”, “Twitter”, “YouTube”, “Google” tīkli šobrīd ir spēcīgāki par daudzu valstu valdībām. Tie kontrolē informāciju un izmanto situāciju, kad valstis nespēj vienoties, kā likt šiem milžiem ievērot likumus. Valstīm sava kibertelpa ir jāsargā. Arī kibertelpā jādarbojas starptautiskiem likumiem, jo šobrīd tās darbību nekas neregulē. Tāpēc arī visas ideoloģiskā cīņas notiek galvenokārt kibertelpā. Pasaule to jau aizmirsusi, taču pirmais sociālo tīklu izauklētais radikāļu projekts bija “Islāma valsts”. Viss pārējais sekoja pēc tam. Ja nebūs regulējuma, šādas situācijas atkārtosies atkal un atkal.

Lietu internets - tā eksperti dēvē sava veida mākslīgā intelekta robotu, kas pārņēmis pasauli. Vienotā tīklā darbojas miljardiem ierīču, kas vāc mūsu datus, pēta mūsu paradumus un, iespējams, labāk par mums pašiem pārzina mūsu vājības un paņēmienus, kā mūs izprovocēt uz konkrētu rīcību. Šie dati nākotnē ļaus manipulēt ar cilvēkiem gan preču tirgotājiem, gan teroristiem. Globālas kārtības, kā šo milzu robotu kontrolēt, nav. Ļoti svarīgi ir saprast, kādā veidā kāds ļaunprātis var izmantot datus par to, kā dzīvojam, kur atrodamies un to, kas ir mūsos - kā esam uzbūvēti un kādas ir mūsu vājības.

Jo vairāk šāda tipa modernās tehnoloģijas Rietumu cilvēki pirks, jo plašākas būs iespējas šos datus izmantot un ietekmēt sabiedrību, vai arī pārdot tos tālāk tiem, kas vēlas ietekmēt. Tehnoloģiju attīstība no vienas puses atvieglo mūsu dzīvi, bet ja informācija par mums, mūsu interneta dati, sadzīves dati, bioloģiskie dati tiek ļaunprātīgi izmantoti, tad tas ir milzīgs drauds sabiedrībai. Rietumu demokrātijas nedrīkst būt lētticīgas un atļaut šiem apdraudējumiem būt daļai no savas tehniskās infrastruktūras. Varbūt šobrīd tas var šķist izdevīgi, bet pēc dažiem gadiem kļūs redzams, ka tā bijusi liela kļūda.

Kamēr pasaulē spriež par globāliem jautājumiem, Latvijā ir problēmas valsts līmenī noalgot, piemēram, “baltos hakerus”, kas rīkotu testa uzbrukumus svarīgākajām valsts informācijas tehnoloģiju sistēmām, šādi palīdzot atklāt to vājos punktus. Par šo problēmu zināms arī Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Bet problēma ir elementāra - likumā nav noteikts, kā hakeriem samaksāt algu, jo spicākie prāti varētu gribēt lielāku atalgojumu, nekā šobrīd ir premjeram. Pirms neilga laika atbildīgie par šādām izmaiņām par to sprieduši, taču diskusijas beigušās bez rezultāta. Bet izvēlēties mums būtu no kā, jo privātajā IT sektorā Latvijā strādā daudz vairāk speciālistu, nekā vidēji Eiropā.

Eiropas institūcijās veikti pētījumi atklāj jaunas metodes un paņēmienus, kā slepenie dienesti, spiegi un ietekmes aģenti strādās nākotnē, tostarp politisko partiju finansēšanai izmantojot kriptovalūtu. Arī Latvijā varētu parādīties anonīma kriptovalūta, kas ir grūti izsekojama, tāpat automatizēti ziedotāji ar citiem nozagtu vai mākslīgi radītu identitāti, kas tās vai citas partijas atbalstam masveidā veiks ļoti daudz sīku ziedojumu. Tās ir jaunas tendences, kādas šobrīd parādās, un uz kurām mums jābūt gataviem. Pasaule strauji mainās. Ir tik daudz negaidītu pavērsienu, ka grūti prognozēt, kas vēl sekos.

Rakstā izmantots “Nekā personīga” žurnālista Jāņa Krēvica, “Red Dot Media” un TV3 raidījuma “Deep Fake - perfektie viltojumi” sižets, kas radīts ar Eiroparlamenta Konservatīvo un reformistu frakcijas (European Conservatives and Reformists Group - ECR) atbalstu.
© 2021 Jānis Krēvics (”Red Dot Media”), Ervīns Jākobsons (redakcija). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz pirmavotu un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2021/04/27/perfektie-viltojumi-krievijas-un-kinas-stasts/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.