Laikmeta zīmes

Ķīnas ietekmes modelis

Ķīnas “CGTN” ir Krievijas “Russia Today” kopija. Ķīnas valsts uzturētā telekanāla darbinieki perfektā angļu, franču, spāņu, krievu un arābu valodā stāsta par Ķīnas sasniegumiem un nākotnes plāniem. Lielbritānija 2021.gada sākumā nolēma, ka “CGTN” licence jāatsauc, jo kanālu pilnībā kontrolē Ķīnas Komunistiskā partija, kas neatbilst britu likumiem. Pekina spēra atbildes soli un slēdza “BBC” biroju Ķīnā, britu rīcību nodēvējot par bezprecedenta vēršanos pret vārda brīvību, kaut pašu pārvaldītajā valstī tāpat ir lietas, par ko televīzija nestāsta, pastāv cenzūra un žurnālistu darbu ierobežo drošības dienesti.

2021.gada februārī britu raidsabiedrība “BBC” intervēja sievieti, kas izbēgusi no pāraudzināšanas nometnes Siņdzjanas provincē, kur dzīvo ap 12 miljoniem uiguru. Tā ir tjurku musulmaņu tauta, kuras zeme 1949.gadā ar varu tika iekļauta komunistiskajā Ķīnā. Izbēgusī stāstīja, ka sievietes nometnēs piedzīvo sistemātisku izvarošanu, seksuālu vardarbību un spīdzināšanu. Ķīna ir iztērējusi miljoniem dolāru, lai uzbūvētu vismaz 19 šādas nometnes. Cilvēkus tur iesloga dažādu iemeslu dēļ. Uiguru novērošana, izsekošana un ieslodzīšana tā sauktajos pāraudzināšanas centros notiek aizbildinoties ar bažām par terorismu. Ķīnas valdība šīs nometnes dēvē par “brīvprātīgiem brīvdienu izglītības centriem”. Ir izveidotas datu bāzes ar pilnīgi visu uiguru DNS un asins paraugiem, pirkstu nospiedumiem un balss ierakstiem. Ar dzeloņdrātīm tiek apjoztas uiguru skolas un bērnudārzi.

Vienā no uiguru koncentrācijas nometnēm Siņdzjanas provincē Ķīnā.

Pirms 10 - 15 gadiem Latvija un Eiropa visiem spēkiem centās iepatikties Ķīnai, kuras mērķis bija kļūt par sava veida “pasaules rūpnīcu”. Salīdzinot ar izmaksām Eiropā un ASV, Ķīna tās pašas preces piedāvāja saražot desmitiem un pat simtiem reižu lētāk. Jo lielāka kļuva Eiropas ekonomiskā atkarība no Ķīnas, jo lielākas problēmas draudēja, ja kāds Rietumos iebilda pret uiguru apspiešanu, neatļautu datu vākšanu, autortiesību pārkāpumiem vai Ķīnas negodīgu konkurenci. Nav šaubu, ka Ķīna veic mežonīgus cilvēktiesību pārkāpumus, taču tas, cik lielā mērā Eiropa varēs uzstāt uz cilvēktiesībām un brīvību izteikties, būs atkarīgs no Eiropas stratēģiskās neatkarības. Ja Eiropa būs ekonomiski un tehnoloģiski atkarīga no Ķīnas, visticamāk tā pret Ķīnas pārkāpumiem spēs iebilst krietni mazāk.

Ķīna labprāt izmanto ekonomisko varenību, lai pasargātu savu politiku no ārvalstu kritikas. Pētījumi rāda, ka Ķīnas aktivitāte informācijas telpā pieaug un tai ir tendence kopēt Krievijas paņēmienus. Covid krīze uzskatāmi parādīja, cik ļoti dažu gadu laikā pasaule kļuvusi atkarīga no Ķīnas. Kā secina Eiropas Parlamentā un citās Briseles institūcijās, Ķīnas plāns ir šo atkarību vēl vairāk kāpināt. Tā sauktā masku un šobrīd arī vakcīnu diplomātija ir tikai viens no uzskatāmiem piemēriem. No Eiropas Savienības skatupunkta raugoties, Ķīnas iejaukšanās Eiropā un citur pasaulē kļūst arvien agresīvāka un ir cieši saistīta ar šīs Āzijas lielvalsts ekonomiskās varas pieaugumu un nostiprināšanos.

Šobrīd Ķīna ir otra lielākā ekonomika pasaulē, un ja attīstības procesi turpināsies šādi, tad tuvākajos gados tā kļūs par ekonomiski varenāko valsti pasaulē. Stratēģija “Made ir China 2025″ skaidri pauž, ka Ķīna ir ieinteresēta noturēt šo ekonomisko varu. Tās iniciatīva “Jaunais zīda ceļš” ir viens no instrumentiem šīs ietekmes paplašināšanai. Projekta “Viena josta, viens ceļš” uzdevums ir stiprināt Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku, veidojot loģistikas centrus un tirdzniecības ceļus pa jūru un sauszemi. Ķīna investē miljardus, pērkot stratēģiski svarīgus objektus visā pasaulē. Tas licis Eiropai izstrādāt stingrāku politiku pret Ķīnu, īpaši drošības un investīciju jomā.

Gan Eiropas Savienībai, gan Latvijai būriski saprast, ka Ķīnai kā autoritārai valstij svarīgākais ir Ķīnas Komunistiskās partijas varas ilgtspēja. Viss pārējais ir pakārtots - peļņa, izaugsme, sadarbība ar citām valstīm. Galvenais ir partijas turpmākais liktenis. Latvijai jau bijusi vēsturiska pieredze ar citu komunistisko partiju, tāpēc mēs zinām, ka partijas politikai nav tieša sakara ar tautas labklājības interesēm. To var salīdzināt ar “Nord Stream” projektu. Kāpēc mēs par to uztraucamies? Tāpēc, ka tas nav tikai ekonomisks, bet arī politisks projekts. Tāpat ir ar Ķīnu. Šobrīd Eiropa dažādos veidos nostiprina ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Protams, deklarācijās tiek runāts par to, ka Ķīnai jāseko noteiktām demokrātiskām vērtībām, jāievēro cilvēktiesības un likumu vara, taču realitātē tā nenotiek.

Vācijas autobūves gigants “Volkswagen” elektroautomobiļu ražošanā vien plāno Ķīnā ieguldīt 40 miljardus eiro. Kompānijai tur atvērtas vairākas rūpnīcas. Ķīna ir lielākais Vācijas tirdzniecības partneris. Kanclere Angela Merkele regulāri tiek kritizēta par to, ka šī iemesla dēļ viņa ir pārāk iecietīga pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Citā Eiropas valstī Grieķijā ķīnieši kontrolē galveno piekļuves punktu visai Dienvideiropai un Balkāniem - Pirejas ostu. Arī tas ietekmē politiku. Grieķija Eiropas Savienībā bija vienīgā valsts, kas uzlika veto kritiskam paziņojumam par cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

Latvijas priekšrocība ir tā, ka esam maza ekonomika. Ķīna skatās daudz lielākās kategorijās. Pirejas osta ir nozīmīga komunikācijas un preču izplatīšanas ķēdē. Līdzīgi kā “Gazprom” mērķis ir izdevīgi pārdot dabasgāzi un aizvadīt to līdz patērētājam. Tāpēc ir vajadzīgs monopols. Ķīnieši dara tieši tāpat. Raugoties uz sadarbību ar Ķīnu, Eiropas Savienībai, Latvijas valdībai un privātiem uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka īslaicīga sadarbība un peļņa, ko no tās varētu iegūt, ir viena lieta, taču jautājums ir, kādā veidā šī sadarbība pārveidos stratēģisko kultūru ilgtermiņā un kāda atkarība no tā izveidosies.

2000.gadu sākumā Ķīna no Latvijas firmas “SAF tehnika” nopirka 3G interneta tīkla iekārtas. Apjomi bija tik milzīgi, ka latviešiem bijis grūti pasūtīto saražot. Un tad Latvijas uzņēmēji atklāja, ka ķīnieši viņu izgudrojumu brutāli nozaguši. Tehnoloģijas bija vienkārši nokopētas. Latvijas firma sāka saņemt no Brazīlijas un citām valstīm lūgumus saremontēt it kā Latvijas ražojumus, taču izrādījās, ka tie patiesībā ir slikti izgatavotas nekvalitatīvas kopijas. Ķīniešu “draugi”, iesaistot pat atsevišķus Pekinas universitātes profesorus, bija nokopējuši mūsu tehnoloģijas un izveidojuši ar tām savu biznesu.

Šobrīd Latvijas politika attiecībās ar Ķīnu no sākotnējās eiforijas un viltus cerībām kļuvusi pragmatiskāka. Mēs apzināmies savas intereses un to, ka nav vienmēr jārespektē tikai ķīniešu vēlmes. Vairs nav šī izmisuma - vienalga kas un kā, ka tikai nauda nāk. Ja Latvijai uzdotu jautājumu, vai mēs gribam Ķīnas investīcijas, tad, protams, mēs tās gribam. Taču, ja kopā ar investīcijām mums piedāvā ķīniešu darbaspēka masveida ieplūšanu valstī, tad par tādu cenu mums tās nav vajadzīgas.

Gruzija it viena no retajām valstīm Eiropā, kam ir brīvās tirdzniecības līgums ar Ķīnu. Gruzija arī aktīvi cenšas kļūt par būtisku “Jaunā zīda ceļa” daļu, jo redz to kā fantastisku iespēju ātri celt savu ekonomiku. Ķīniešiem šobrīd visvairāk interesē Anaklijas osta. Tā ir dziļā jūras osta un atrodas pie robežas ar Abhāziju. Taču ir nopietns jautājums, vai Gruzija var atļauties pieņemt ekonomiskus lēmumus par labu Ķīnai un ļaut tai maksimāli izmantot savu infrastruktūru, ja Gruzijas galvenais stratēģiskais partneris ASV faktiski ir konfliktā ar Ķīnu? Vai valstij ir izdevīgs īstermiņa labums ekonomikas celšanai, ja tas rada apdraudējumu ilgtermiņā, zaudējot svarīgākā sabiedrotā atbalstu?

Latvijā bijuši vairāki biznesa plāni ar it kā spožu nākotni, ko Ķīnas uzņēmēji un valdības pārstāvji piedāvājuši. Pirms dažiem gadiem apjomīga Ķīnas delegācija atbrauca skatīties Rīgas Brīvostu. Tālāka sadarbība gan neizvērsās, jo Ķīnas uzņēmējus interesēja nevis viena kompānija, bet kontrole pār visu ostu. Viņiem tika parādītas arī ostas potenciālās attīstības iespējas, taču ķīniešus neapmierināja, ka viņi nevarēs iegūt īpašumā zemi. Bieži vien, kad biznesa aprindas vai valdība cenšas iegūt lētu naudu no Ķīnas, pēc pāris gadiem izrādās, ka patiesībā tā nemaz tik lēta un izdevīga nav. Tādi piemēri Eiropā ir bijuši gan Ungārijā, gan Balkānu valstīs, kur naudas trūkums un vēlēšanās pēc iespējas ātrāk iegūt zināmu turību, novedušas pie sāpīgas apdedzināšanās sadarbībā ar Ķīnu.

Projekts, kas it kā izdevās, ir gēnu pētniecības milža “BGI Group” gēnu sekvencēšanas centra atklāšana Rīgas lidostas teritorijā, kas ir lielākais šāda veida centrs Baltijā. Latvijas amatpersonas mierina - īpašnieks ir viens no bagātākajiem Ķīnas iedzīvotājiem Vangs Jans, kurš mācījies ASV un kurā esot “jūtama Rietumu elpa”. Pagaidām nav nekādu indikāciju par novirzēm no publiski deklarētās centra darbības, taču, piemēram, ASV specdienesti atklājuši, ka Ķīna zog amerikāņu DNS datus. Kamēr Latvija priecājas par Ķīnas gēnu centru, šīs valsts hakeri pēdējo gadu laikā uzlauzuši vairākus serverus, kas glabā šādu sensitīvu informāciju. Bet nākotnē šī informācija var izrādīties ļoti nozīmīga.

“BGI” pasaulei piedāvā arī veidot Covid testēšanas laboratorijas, sniedzot “tehnisko ekspertīzi”, nodrošinot “augstas caurlaidspējas sekvencētājus” un “veicot papildus ziedojumus”. Izskatās pēc piedāvājuma, no kura jebkura valsts nespētu atteikties. Taču ASV amatpersonas ir aizdomīgas par “BGI” saistību ar Ķīnas valdību. Iespējamība, ka Ķīna jau tagad ieguvusi miljoniem amerikāņu gēnu datus, ir ļoti liela. Pētījumi rāda, ka Ķīna varētu būt nozagusi ap 80% amerikāņu personīgos datus.

Par Krievijas maigās varas instrumentu tiek uzskatīta programma “Russkij mir” (”Krievu pasaule”). Tā izdod un ar vēstniecību palīdzību izplata “pareizās vēstures” grāmatas, slavē Krievijas kultūru un valsts varenību. Zviedrijā par līdzīgu propagandas instrumentu uzskata Ķīnas Konfūcija centru. Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kur Konfūcija centrs tika atvērts, un pirmā valsts, kas to aizvēra, uzskatot, ka šis centrs apdraud nacionālo drošību, jo nedarbojas tikai kā kultūras apmaiņas organizācija, bet tiek izmantots spiegošanas un zviedru sabiedrības ietekmēšanas operācijām.

Baltijas valstīs Konfūcija centrus atvēra 2011.gadā. Konfūcija institūts ir arī Latvijas Universitātē. Gadu gaitā izveidojušās vairākas Konfūcija klases - Latvijā to ir 14. Taču Ķīnas Konfūcija institūti bieži vien kalpo, lai sasniegtu konkrētus mērķus, kas ir krietni plašāki par kultūras un valodas popularizēšanu vien. Tā ir Ķīnas ietekmes veidošana. Stratēģiskais mērķis ir padarīt Ķīnu pievilcīgu citu valstu iedzīvotāju, bet visvairāk politiskās elites acīs. Tas ir Ķīnas tā sauktās maigās varas instruments.

Vairāku valstu, tostarp Baltijas slepenie dienesti pēdējos gados publiski runā par arvien lielākām Ķīnas spiegošanas aktivitātēm Eiropā. Kā risks drošībai Ķīna minēta arī dažādu Eiropas institūciju pētījumos un pārskatos. Ja iepriekš kā drauds vairāk tika izcelta Krievija, tad pēdējos gados tai līdzās nostājusies arī Ķīna. Protams, Ķīnas ietekmes pasākumu kopums, kāds tiek vērsts mūsu reģiona, tostarp Latvijas virzienā, pēc savas intensitātes un dinamisma nekādi nav salīdzināms ar Krievijas radīto apdraudējumu. Tomēr Latvijai, tāpat kā jebkurai citai NATO un Eiropas Savienības dalībvalstij, Ķīnas “draudzīgās” aktivitātes jāvērtē ļoti piesardzīgi, paturot prātā nacionālās drošības intereses.

****

“Deepfake” datorprogramma no desmitiem viltojamā cilvēka fotogrāfiju iemācās tā seju un izveido masku ar mīmiku un galvas kustībām. Ja krīzes situācijā, kad cilvēki jau tā ir galēji satraukti, pēkšņi parādās ticams video, tad iespējamība, ka tam noticēs, ar to dalīsies un tas rezultēsies kādās ekstrēmās darbībās, ir ļoti augsta. Neviens neuztraucas par to, ko cilvēks domās, skatoties tādu video mājās uz dīvāna, bet gan par to, ka viņš piecelsies no dīvāna un izies ielās dauzīt logus un demolēt.

“Facebook”, “Twitter”, “YouTube”, “Google” tīkli šobrīd ir spēcīgāki par daudzu valstu valdībām. Tie kontrolē informāciju un izmanto situāciju, kad valstis nespēj vienoties, kā likt šiem milžiem ievērot likumus. Valstīm sava kibertelpa ir jāsargā. Arī kibertelpā jādarbojas starptautiskiem likumiem, jo šobrīd tās darbību nekas neregulē. Tāpēc arī visas ideoloģiskā cīņas notiek galvenokārt kibertelpā. Pasaule to jau aizmirsusi, taču pirmais sociālo tīklu izauklētais radikāļu projekts bija “Islāma valsts”. Viss pārējais sekoja pēc tam. Ja nebūs regulējuma, šādas situācijas atkārtosies atkal un atkal.

Lietu internets - tā eksperti dēvē sava veida mākslīgā intelekta robotu, kas pārņēmis pasauli. Vienotā tīklā darbojas miljardiem ierīču, kas vāc mūsu datus, pēta mūsu paradumus un, iespējams, labāk par mums pašiem pārzina mūsu vājības un paņēmienus, kā mūs izprovocēt uz konkrētu rīcību. Šie dati nākotnē ļaus manipulēt ar cilvēkiem gan preču tirgotājiem, gan teroristiem. Globālas kārtības, kā šo milzu robotu kontrolēt, nav. Ļoti svarīgi ir saprast, kādā veidā kāds ļaunprātis var izmantot datus par to, kā dzīvojam, kur atrodamies un to, kas ir mūsos - kā esam uzbūvēti un kādas ir mūsu vājības.

Jo vairāk šāda tipa modernās tehnoloģijas Rietumu cilvēki pirks, jo plašākas būs iespējas šos datus izmantot un ietekmēt sabiedrību, vai arī pārdot tos tālāk tiem, kas vēlas ietekmēt. Tehnoloģiju attīstība no vienas puses atvieglo mūsu dzīvi, bet ja informācija par mums, mūsu interneta dati, sadzīves dati, bioloģiskie dati tiek ļaunprātīgi izmantoti, tad tas ir milzīgs drauds sabiedrībai. Rietumu demokrātijas nedrīkst būt lētticīgas un atļaut šiem apdraudējumiem būt daļai no savas tehniskās infrastruktūras. Varbūt šobrīd tas var šķist izdevīgi, bet pēc dažiem gadiem kļūs redzams, ka tā bijusi liela kļūda.

Kamēr pasaulē spriež par globāliem jautājumiem, Latvijā ir problēmas valsts līmenī noalgot, piemēram, “baltos hakerus”, kas rīkotu testa uzbrukumus svarīgākajām valsts informācijas tehnoloģiju sistēmām, šādi palīdzot atklāt to vājos punktus. Par šo problēmu zināms arī Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Bet problēma ir elementāra - likumā nav noteikts, kā hakeriem samaksāt algu, jo spicākie prāti varētu gribēt lielāku atalgojumu, nekā šobrīd ir premjeram. Pirms neilga laika atbildīgie par šādām izmaiņām par to sprieduši, taču diskusijas beigušās bez rezultāta. Bet izvēlēties mums būtu no kā, jo privātajā IT sektorā Latvijā strādā daudz vairāk speciālistu, nekā vidēji Eiropā.

Eiropas institūcijās veikti pētījumi atklāj jaunas metodes un paņēmienus, kā slepenie dienesti, spiegi un ietekmes aģenti strādās nākotnē, tostarp politisko partiju finansēšanai izmantojot kriptovalūtu. Arī Latvijā varētu parādīties anonīma kriptovalūta, kas ir grūti izsekojama, tāpat automatizēti ziedotāji ar citiem nozagtu vai mākslīgi radītu identitāti, kas tās vai citas partijas atbalstam masveidā veiks ļoti daudz sīku ziedojumu. Tās ir jaunas tendences, kādas šobrīd parādās, un uz kurām mums jābūt gataviem. Pasaule strauji mainās. Ir tik daudz negaidītu pavērsienu, ka grūti prognozēt, kas vēl sekos.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts