Lielā cīņa starp gaismu un tumsu. Vai pēdējais cēliens?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 16-03-2021

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Vai jauna diktatūra?

Jaunajā cīņas fāzē starp konservatīvi tradicionālo un kreisi liberālo runa vairs nav tikai par politisko ietekmi, bet sava pasaules uzskata uztiepšanu visai sabiedrībai, izmantojot varas resursus un piespiešanas metodes. Diemžēl šodien tā notiek arī valstīs, kas sevi dēvē par demokrātiskām. Daudzos jautājumos demokrātija Rietumu pasaulē kļuvusi par viena “pareizā” viedokļa diktatūru. Ja kāds nepiekrīt oficiālajam viedoklim un uzdrošinās savas domas paust atklāti, viņš var tikt publiski nosodīts, pazemots un pat administratīvi vai krimināli vajāts. Agrāk dažādu politisku virzienu partijām nomainot vienai otru varas institūcijās, notika ikdienišķa, vienkāršajiem pilsoņiem reizēm pat nepamanāma ideoloģisko uzsvaru maiņa, taču tagad pie varas nonākusī partija uzreiz agresīvi metas noārdīt visu iepriekšējās valdības paveikto. Vai atgriežamies ideoloģisko diktatūru laikmetā?

Savas prezidentūras pirmajās dienās Džo Baidens parakstīja tik daudz rīkojumu, kā neviens cits ASV prezidents pirms viņa, un lielākā daļa no tiem atcēla Trampa administrācijas izdotos. Šķiet, jaunais prezidents apņēmies Trampa politisko mantojumu pilnībā izdzēst no ASV vēstures. Runa nav tikai par Savienoto Valstu atgriešanos vairākās starptautiskās organizācijās un līgumos, no kuriem Tramps bija izstājies, vai arī mūra būvniecības uz Meksikas robežas apturēšanu, kas bija iepriekš paredzami jaunā prezidenta soļi, bet arī par sabiedrības konservatīvajai daļai, tostarp kristiešiem svarīgu vērtību maiņu. Šāda rīcība gan ir klajā pretrunā Baidena liekulīgajām runām par izlīgumu ASV sabiedrībā.

Cenšoties iznīcināt Donaldu Trampu kā politiķi, tika izmantots bēdīgais notikums ar Kapitolija ēkas ieņemšanu, krietni pārspīlējot notikušā apmērus. Tramps tika apsūdzēts musināšanā uz dumpi un pat valsts apvērsuma mēģinājumā. Noklausoties Trampa uzrunu tautai pie Baltā nama, dzirdams, ka viņš gan aicina cilvēkus doties uz Kapitoliju paust savu viedokli, taču ne ar vārdu nemudina uz ekstrēmu rīcību. Trampa atbalstītāji Vašingtonā ieradās, lai protestētu pret, viņuprāt, vēlēšanu viltošanu. Daļa patiesi padevās provokatoriem, kādi tur neapšaubāmi bija, un ielauzās parlamenta ēkā. Tomēr, ja tas tiešām būtu valsts apvērsuma mēģinājums, tad noteikti nenotiktu tik diletantiski. Daudz jautājumu rada arī fakts, ka pēc tam, kad Tramps sociālajos tīklos mudināja savus sekotājus pārtraukt vardarbību un doties mājās, šie ieraksti tika momentā izdzēsti. Kam tādā gadījumā šie nemieri bija izdevīgi?

Mēģinājumi apsūdzēt Trampu smagos valsts noziegumos pierāda, cik nīstams bijušais prezidents un viņa politika ir kreisajiem neoliberāļiem. Par to liecina arī Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi histēriskās vaimanas: “Viņš ir ļoti bīstams cilvēks. [..] Tas ir steidzami! Tā ir augstākās pakāpes trauksme! [..] Atstādināts! Sakauts! Atstādināts! Prom!” Tieši ar bailēm no Trampa atgriešanās politikā izskaidrojama viņa dīvainā impīčmenta procedūra. Impīčmenta būtība ir par būtiskiem pārkāpumiem tiesas ceļā no amata atstādināt augstas valsts amatpersonas, taču Tramps vairs nav nevienā valsts amatā. Kam tad impīčments? Patiesais mērķis bija nepieļaut, lai Tramps jelkad varētu atgriezties valsts pārvaldē. Šim mērķim kalpoja arī prezidenta nomelnošanas kampaņa vēl pirms viņa pilnvaru beigām, kad tika pieprasīts atņemt Trampam tā saukto kodolčemodānu, jo viņš esot “sajucis prātā”.

Pret saviem piekritējiem demokrāti tik strikti nav. 2016.gadā, kad Trampu ievēlēja prezidenta amatā, kreisie un liberāļi visā Amerikā sarīkoja plašus nemierus. Tūkstošiem cilvēku Čikāgā, Filadelfijā, Bostonā, Portlendā, Sietlā un citās aptuveni desmit ASV pilsētās izgāja ielās, bloķēja satiksmi un dzelzceļa līnijas, apmētāja policistus ar pudelēm un petardēm, dedzināja automašīnas un ASV karogus. Vairāki policisti guva nopietnas traumas. Tolaik demokrāti šo vandālismu nesauca par “valsts apvērsuma mēģinājumu”. Runājot par ASV vēlēšanu sistēmu, kāds no protestētājiem teica: “Elektoru kolēģija nedarbojas kā nākas. Tā noteikti jāreformē”. Kad tagad ko līdzīgu saka Trampa atbalstītāji, demokrāti to sauc par “nepieļaujamu ASV demokrātijas un vēlēšanu sistēmas apšaubīšanu”.

Lielas bažas daudzos amerikāņos radījis Baidena lēmums atļaut legalizēties miljoniem nelegālo imigrantu no Latīņamerikas zemēm, kas ik gadu kuplā skaitā šķērso Meksikas - ASV robežu. Tramps centās šo nelegāļu plūsmu ierobežot, taču Baidens “humānu apsvērumu dēļ” sola tiem legalizāciju, pabalstus un citus labumus. Kādu ziņu tas nes potenciālajiem robežpārkāpējiem? Ja spēsiet apmānīt amerikāņu robežsargus un nenoķerti šķērsot robežu - laipni lūgti Amerikā! Šāda nostāja atbilst tā saukto velkomistu ideoloģijai, kas apgalvo, ka katra planētas iedzīvotāja neatņemamas cilvēktiesības esot brīvi izvēlēties valsti, kurā dzīvot, neņemot vērā šīs valsts vēlmi un iespējas imigrantus uzņemt. Arī ekonomikas atjaunošanā pēc Covid pandēmijas Baidens prioritāti piešķīris tieši melnādainajiem, latīņamerikāņiem un aziātiem piederošiem uzņēmumiem. Kādēļ tāda balto cilvēku diskriminācija?

Jaunais prezidents parakstījis arī virkni rīkojumu, kas konservatīvām vērtībām uzbrūk tieši. Savā pirmajā ārpolitikai veltītajā runā viņš paziņoja, ka “visiem ASV departamentiem un aģentūrām, kas nodarbojas ar ārpolitikas jautājumiem, jānodrošina, lai ASV diplomātija un finansējums veicina un aizsargā lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, queer un interseksuāļu cilvēktiesības visā pasaulē“. Tas nozīmē, ka ASV ārpolitikas centrā turpmāk būs homoseksuāļu un transgenderu aizsardzība, izdarot spiedienu uz valstīm, kas baidenprāt šīs tiesības neievēro. Šogad vien desmit miljoni ASV dolāru novirzīti “Globālajam līdztiesības fondam” (Global Equality Fund), kurš draud iekļaut ASV “melnajā sarakstā” tos ārvalstu reliģiskos līderus, kas iestājas pret LGBT “vērtību” uzspiešanu sabiedrībai. Viņiem varēs piemērot sankcijas, liedzot iebraukt ASV. Sankcijas skars arī tās ārvalstu nevalstiskās organizācijas, kas iestājas pret gender ideoloģiju un aizstāv dabisku ģimeni.

Viens no pirmajiem Baidena rīkojumiem bija atļauja ASV armijā dienēt transpersonām. ASV Bruņotajos spēkos dienē gan vīrieši, gan sievietes, taču situācija, kad bioloģiska sieviete grib būt vīrietis un otrādi, var radīt sajukumu. Praksē tas nozīmē, ka bioloģisks vīrietis varēs apmeklēt sieviešu tualeti un mazgāties sieviešu dušās, un bioloģiska sieviete to pašu darīs vīriešu intīmajās telpās. Jau šobrīd ASV un citur Rietumu pasaulē dažādu dzimumu tualetes ir atvērtas pretējam dzimumam, ja tas uzskata, ka Dievs viņu radījis “nepareizi”. Īpaši traumatisks šāds absurds ir skolās, kur bērniem grūti iestāstīt, kāpēc pretējam dzimumam ļauts apmeklē viņu tualeti. Karstas diskusijas izraisa arī transpersonu pielaišana sportam. Klaji negodīgi tas ir pret sievietēm sportistēm, jo transpersona vīrietis bioloģiski vienmēr būs un paliks vīrietis. Līdz šim redzētās sacīkstes ar transpersonu piedalīšanos viennozīmīgi parāda, ka sievietēm šādā cīņā nav gandrīz nekādu izredžu uzvarēt.

ASV Demokrātu partija ir aktīva LGBT “tiesību”, abortu un gender ideoloģijā balstītas seksuālās izglītības (lasiet ŠEIT) atbalstītāja. Un ne tas vien. Piemēram, demokrāte, Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi ierosinājusi veikt grozījumus Pārstāvju palātas Kārtības rullī, aizstājot “dzimumu definējošus izteikumus” ar “dzimumneitrālām” definīcijām, tā “godinot visu dzimumu identitāti”. Jēdzieni “tēvs” un “māte” tiks aizstāti ar “vecāki”, bet “brālis” un “māsa” ar “viena vecāka bērni”. Runājot par “vīriem” un “sievām”, būs jālieto vārds “laulātais”, bet dēls vai meita jāsauc par “bērnu”. Būs jāizvairās lietot terminus “chairman” un “chairwoman”, ko latviski tulko kā “priekšsēdētājs” un “priekšsēdētāja”. Turpmāk to vietā būs jālieto tikai “chair”, tātad latviski… “krēsls”.

Dzimumneitralitātes ideoloģija izplatās arī citās valstīs. Daudzviet bērna dokumentos vairs neraksta “tēvs” un “māte”, bet “vecāks Nr.1″ un “vecāks Nr.2″. Zviedrijā līdzās personu vietniekvārdiem “viņš” (han) un “viņa” (hon) ieviests dzimumneitrālais “hen”. Latviešu valodā vēl pagaidām tāda vārda nav, ja nu vienīgi kaimiņtautas “ono”, ar ko apzīmē bezdzimuma būtni. Konsekventi īstenojot šādas vadlīnijas, drīz arī dievkalpojumos vairs nedrīkstēs teikt “amen”, jo kādam var šķist, ka tas norāda uz vīriešu dzimti. Vai līdzās “amen” turpmāk būs jāsaka arī “awomen”? Tas var šķist joks, taču daži mācītāji ASV jau sākuši to praktizēt. Politkorektuma marasms šādus “jokus” padara par šausminošu realitāti.

ASV republikāņi aicina cienīt cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža un skatīties uz cilvēku kā vienotu veselumu, kura dzimums balstās bioloģiskā realitātē, nevis mainīgās sajūtās. Turpretī kreisie diez vai jebkad cienīs citu cilvēku sirdsapziņu un reliģiskos uzskatus. Iespējams, drīzumā mediķiem var ar likumu aizliegt atteikties veikt abortus “reliģisku uzskatu dēļ”. Baidena laikā ASV var tikt legalizēta arī eitanāzija, jo tiesības uz “cieņpilnu nāvi” esot pārākas par ārstu un medmāsu sirdsapziņu. Visticamāk atcels arī Trampa laikā pieņemto likumu, kas privātiem uzņēmējiem deva tiesības neapkalpot LGBT personas, ja pakalpojuma būtība ir pretrunā viņu pārliecībai. Kad jautājums skar liberāļiem netīkamu viedokļu cenzūru, viņi apelē pie privāto tehnoloģiju kompāniju tiesībām, taču, kad jautājums ir, piemēram, par toršu cepšanu vai necepšanu geju kāzām, privāto kompāniju tiesības tiek ignorētas.

Kreisi liberālo kursu atbalsta arī virkne ASV lielo uzņēmumu. Datortehnoloģiju gigants “Microsoft” paziņojis, ka aptur visus ziedojumus tiem ASV politiķiem, kas balsoja pret ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Ziedojumi netikšot piešķirti vismaz līdz 2022.gada Kongresa vēlēšanām. Vienlaikus izveidota iniciatīva “Democracy Forward Initiative”, kas atbalstīs Demokrātu partijas pirmsvēlēšanu kampaņu. Savukārt raidsabiedrība “Fox News Media” aizliegusi konservatīvā žurnālista Lū Dobsa raidījumu “Lou Dobbs Tonight”, kam kanālā “Fox Business” bija visaugstākais reitings un ko ik vakaru skatījās ap 300 000 skatītāju. Žurnālista vaina bija atbalsts “Trampa komandas apsūdzībām par krāpšanos vēlēšanās”. Tā “demokrātijas citadelē” šodien aizbāž muti citādi domājošajiem.

Rietumos arvien aktīvāka kļūst tā sauktā atsekošanas jeb izdzēšanas kultūra (Cancel culture). Tā sauc kādas personas publisku kaunināšanu sociālajos tīklos viņa viedokļa dēļ, ar psiholoģiskā terora un mobinga metodēm cenšoties to “izdzēst” no sabiedriskās aprites vai pat profesionālās jomas. Cancel culture ietvaros no apgrozības tiek izņemtas ideoloģiski “nepareizas” grāmatas, žurnālistiem aizliedz rakstīt par noteiktiem tematiem, augstskolu profesori tiek atlaisti no darba par “nepareiziem” uzskatiem, zinātniekus apklusina par valdošajai doktrīnai neatbilstošu domu publicēšanu. Kultūras un mākslas iestādēs veic pārrunas ar darbiniekiem, lai pārbaudītu, vai viņi atbilst “pareizās” ideoloģijas uzstādījumiem. Nemitīgi sašaurinās robežas, kuru ietvaros var brīvi runāt, nebaidoties no represijām.

“Dzēšanas kultūras” terors tiek vērsts galvenokārt pret sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Piemēram, leģendāro “Zvaigžņu karu” filmu aktrisi Džīnu Karano atlaida no darba par to, ka viņa salīdzināja amerikāņu kreiso liberāļu naidu pret politiskajiem oponentiem ar ebreju nīšanu nacistiskajā Vācijā. Savukārt britu rakstnieci Džoannu Roulingu jau gadiem cenšas “izdzēst”, jo viņa cīnās pret bioloģiskā dzimuma jēdziena noārdīšanu un aizstāšanu ar sociālas izvēles terminu “gender”. Aktrisi Džodiju Komeri interneta pūlis centās iznīcināt tāpēc, ka viņas draugs ir Trampa atbalstītājs. Bet sacīkšu braucējs Konors Delijs zaudēja sponsorus, jo viņa mirušais tēvs pirms 30 gadiem bija publiski pateicis politnekorektu vārdu un nebija par to atvainojies. Tajā laikā pats Konors pat vēl nebija dzimis.

Kinorežisore un publiciste Vija Beinerte “cancel culture” trāpīgi nosaukusi par “kultūras atcelšanu”, vai tās būtu ultrakreisās “Black Lives Matter” vēsturisku pieminekļu nogāšanas akcijas, vai vēsturiski nozīmīgu personu apsūdzēšana rasismā. Par rasistu pasludināts gan jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs, gan spāņu rakstnieks Migels de Servantess, kurš pats savulaik kādu laiku bijis vergs. Ir cilvēki, kas aicina iznīcināt skulptūras, gleznas un vitrāžas, kurās Jēzus attēlots kā baltais. Pat Bēthovena mūzika balstoties balto vīriešu pārākumā un diskriminējot sievietes, melnos un LGBT personas. Kāda skolotāja Lielbritānijā atteicās vest savu klasi skatīties Šekspīra lugu “Romeo un Džuljeta”, jo tā esot “pretīga heteroseksuāla izrāde”. Savukārt Amerikas Kinoakadēmija paziņojusi, ka sākot ar 2024.gadu visām filmām, kas grib pretendēt uz Oskara balvu, to aktieriem un tehniskajam personālam jāpārstāv ne vien dažādas rases, bet arī “dažāda seksuālā orientācija”.

Beinertei piekrīt feministu no darba Kultūras akadēmijā izēstais LU profesors Harijs Tumans: “Politkorektums ir tikai glīts vārds ideoloģijas piesegšanai. Spriežot pēc izpausmēm, tas ir tas pats karojošais boļševisms, jo necieš brīvu domu un neko, kas ir pretrunā tā dogmām. Toreizējais boļševisms apkaroja reliģiju, kultūru, izglītību, ģimeni, morāli un veselo saprātu. Komjauniešu aktīvisti ar milzīgu azartu apkaroja “regresīvo” buržuāzisko profesūru ar tās zinātni - gluži tāpat, kā tas notiek patlaban. Piemēram, tiek klāstīts, ka matemātika esot “kaitīga”, “rasistiska” zinātne, kas apliecinot “balto pārākumu”. Tātad viņiem nepietiek ar grautiņiem un pieminekļu gāšanu, nepietiek ar balto cilvēku pazemošanu, viņi saceļas pret pašu civilizāciju. Jau tiek apgalvots, ka antīkā vēsture nevar tikt uzskatīta par Rietumu civilizācijas pamatu, jo tā arī esot “rasistiska un netaisnīga”. Lasot šādas ziņas, es nespēju noticēt, ka tā ir realitāte, nevis parodija vai murgains sapnis”. Profesoram var tikai piekrist.

Vienvirziena cenzūra šķiet absurds pat daudziem liberāli noskaņotiem intelektuāļiem. Nobela balvas laureāts rakstnieks Kadzuo Išiguro ir izteicies, ka “baiļu atmosfēra traucē cilvēkiem rakstīt to, ko viņi domā. Anonīms linčotāju pūlis var tev uzklupt un padarīt tavu dzīvi neciešamu.” 2020.gadā 153 rakstnieki, zinātnieki, augstskolu profesori, žurnālisti un viedokļu līderi publicēja “Vēstuli par taisnīgumu un atklātām debatēm”, kurā teikts: “Brīva informācijas un ideju apmaiņa, kas ir pilnasinīgas, brīvas sabiedrības pamats, strauji sarūk. Plaši ir izplatījusies cenzūra, neiecietība pret pretēju viedokli, mode publiski kaunināt un izstumt”. Savukārt vācu zinātnieki pat izveidojuši apvienību ar mērķi palīdzēt cancel culture upuriem, kas piedzīvojuši boikotu un liegumu brīvi paust uzskatus.

ASV 40.prezidents Ronalds Reigans 1975.gadā teica: “Ja Amerikā tiks nodibināts fašisms, tas notiks liberālisma vārdā”. Viņa pareģojums sāk piepildīties 2021.gadā, kad līdz ar kreisi liberālo spēku uzvaru sākusies citādi domājošo vajāšana. Tas pats notiek Eiropā. Piemēram, Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss aicinājis Eiropas Savienības valstis kopā ar jauno ASV administrāciju veidot “jaunu demokrātijas Māršala plānu”, lai nepiekāptos “liberālās demokrātijas ienaidniekiem”. Citiem vārdiem sakot - visiem konservatīvi domājošajiem, nacionālu valstu patriotiem, tradicionālo vērtību un dzīvesveida piekritējiem. Tehnoloģiju gigantu ieviestā cenzūra, marksisma uzspiešana izglītībā un vajāšana uzskatu dēļ liberāļiem “bažas par demokrātiju”, protams, nerada. Jo tās taču ir “pareizās” vērtības.

Kreisi liberālā kliķe ASV steidzas atgūt Trampa dēļ “zaudētos” gadus, ieviešot liberāli kreiso ideoloģiju visās dzīves sfērās, sākot ar izglītību, sportu un kultūru, beidzot ar vārda un ticības brīvību. Tā kāda ASV floriste kristiete, kura savu uzskatu dēļ atteicās apkalpot lesbiešu kāzas, tika par to sodīta ar naudas summu, kas izputināja viņas biznesu, jo nācās lesbietēm maksāt “morālo kompensāciju”. Tā notiek ne tikai Savienotajās Valstīs. Piemēram, Lielbritānijā kādai mazai viesnīciņai naudassodu piesprieda par to, ka tā nevēlējās piešķirt geju pārim kopīgu numuriņu, jo īpašnieku sirdsapziņa neļāva atbalstīt homoseksuālas attiecības. Nonācis pat tiktāl, ka it kā kristīgās zemēs kristiešu garīdzniekiem piespriež reālus sodus par Bībeles pantu citēšanu, kuros nosodīts homoseksuāls dzīvesveids.

Droši prognozējums, ka Baidena “progresīvās” iniciatīvas gūs dzīvu atbalsi arī Latvijas “progresīvajās” aprindās. Liberālidiotisma maisam gals ir vaļā. Kopš Satversmes tiesas skandalozā lēmuma liberāļu un kreiso uzbrukums tradicionālajam un dabiskajam kļuvis atklāts un agresīvs. To pierāda arī bēdīgais gadījums ar influenceri un apģērbu veikala “Butterfly” īpašnieci Elīnu Didrihsoni (lasiet ŠEIT). Atbildot uz kāda fana jautājumu, Elīna, būdama kristiete, vaļsirdīgi atbildēja, ka homoseksuālu dzīvesveidu “nesaprot, nekad nesapratīs un nekad neatbalstīs”. Un kaut pašas Elīnas lielā aizraušanās ar mākslīgo skaistumu no kristīgā viedokļa arī ir diskutabla, par to šoreiz nav runa. Traģiski, ka godīgi izteikta viedokļa dēļ cilvēks var piedzīvot agresīvu mobingu un aicinājumus sagraut visu viņa dzīvi.

Ja “dzēšanas kultūra” ies plašumā, tad var prognozēt, ka drīz sabiedrība arī mūsu zemē kļūs tikpat sašķelta kā Amerikā. Vai arī cilvēki klusi pakļausies “pareizā viedokļa” diktatūrai, kā tas jau noticis daudzās Rietumu zemēs. Jau šobrīd daudzos jautājumos premjera Krišjāņa Kariņa pozīcija ne ar ko neatšķiras no ASV prezidenta Džo Baidena uzskatiem. Kariņa kungs aicinājis nevirzīt tālāk Satversmes grozījumus, kas paredz iekļaut valsts pamatlikumā dabiskas ģimenes definīciju, jo “tikai kopīgiem spēkiem (kopīgiem ar ko?) būs iespējams novērst grozījumu pieņemšanu Satversmē un stiprināt mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu“. Arī valdības lēmums iecelt par vēstnieci Ungārijā Agnesi Kalniņu, kura acīmredzami identificē sevi kā vīrieti nevis sievieti, ir tiešs spļāviens sejā Ungārijas valdībai, kas savā valstī cenšas saglabāt konservatīvās vērtības un dabiskas ģimenes jēdzienu.

Diemžēl politkorektuma bacilis nonācis arī līdz Saeimas administrācijai. Līdz šim, piemēram, Saeimas darbinieki varēja iegūt veselības apdrošināšanu arī saviem radiniekiem, kas tika definēti kā “vīrs”, “sieva”, “bērni”, “vecāki”. Tagad radinieku sarakstam pievienots arī “kopdzīves partneris”. Tā ir vai nu viendzimuma partnerattiecību klaja lobēšana vai mazākais ārpuslaulību kopdzīves atbalstīšana. Interesanti, kā šāda partnerība juridiski būs pierādāma? Ja tā turpināsies, varam sagaidīt, ka drīz arī Latvijā publiskajā telpā pieprasīs ieviest “dzimumneitrālu” valodu, aizliedzot lietot jēdzienus “viņš”, “viņa”, “vīrietis”, “sieviete”, “māte”, “tēvs” un citus konkrētu dzimumu identificējošus vārdus.

Vai mūsdienās patiešām ir reāli iespējams nonākt līdz totalitārai diktatūrai, un ne vien autoritāru režīmu pārvaldītās valstīs, bet arī demokrātiskajā pasaulē? Ir iespējams. Protams, ārēji tā varbūt nebūs tāda veida diktatūra, kādas atceramies no 20.gadsimta. Iespējams, nebūs lielu koncentrācijas nometņu, fizisku spīdzināšanu un masu slepkavību. Iespējams, turpinās pat pastāvēt zināma vārda un citas demokrātiskās brīvības. Tomēr būs noteiktas tēmas, parādības un norises, par kurām drīkstēs būt tikai viens “pareizais” viedoklis. Ja kāds uzdrīkstēsies paust atšķirīgus uzskatus, tiks par to publiski kaunināts un izslēgts no sociālās un profesionālās aprites. Ja arī tad nenožēlos “maldus”, tiks sodīts mazākais administratīvi, bet ļoti iespējams ar reālu cietumsodu. Bet kurš tad būs tas, kas noteiks vienīgo “pareizo” viedokli? Protams, globālā varas elite un tās “liberāli progresīvie” konsultanti.

Rakstnieks un padomju disidents Vladimirs Bukovskis, kurš padomju soda nometnēs pavadīja 12 gadus, bet pēc tam tika izdots Rietumiem apmaiņā pret Čīles komunistu līderi Luisu Korvalanu, neilgi pirms nāves nonāca pie atziņas: “Tagad arī Eiropā ir gulags, intelektuāls gulags, kas tiek saukts par politkorektumu. Tie, kas mēģina paust viedokli un viņu uzskati atšķiras no atļautajiem, tiek izstumti no sabiedrības”. Redzot šos satraucošos simptomus, Bukovskis paredzēja to sekas un brīdināja: “Politkorektums ir ļaunāks par ļeņinismu. Tā ir jauna, vēl niknāka barbarisma, tumsonības un naida diktatūras forma, kas vērsta pret visiem, kuri domā atšķirīgi. Cilvēki, kas tic politkorektumam kā civilizācijas izpausmei, patiesībā rada apstākļus, lai barbari iznīcinātu šo civilizāciju. Šie tā dēvētie intelektuāļi paši rok bedri, kurā fanātiķi un provokatori viņus galu galā apglabās.”

****

Saskaroties ar nemitīgajiem pārmetumiem par naida kurināšanu un sabiedrības šķelšanu, dažs tradicionālu uzskatu cilvēks sāk svārstīties un pārdomāt, ka spriedze sabiedrībā varbūt patiešām mazinātos, ja konservatīvie kļūtu mazliet “saprotošāki”pret “progresīvo” dīvainībām. Tomēr nemaldināsim sevi ar cerību, ka, piešķirot visiem “dīvainajiem” viņu prasītās “tiesības”, iestāsies sociāls miers. Pat ja tiks izpildītas visas šī brīža prasības, noteikti tiks izdomātas jaunas. Rietumu pasaulē tas viss jau ir pieredzēts, un nav iemesla domāt, ka Latvijā būs citādāk. Iežēlinošās runas par “vienlīdzību” ir tikai centieni pārmainīt sabiedrības vairākuma domāšanu un vērtības. Nav nekāda pamata padodies vainas sajūtai, ko no jums cenšas panākt LGBT lobijs. Sabiedrībai joprojām ir visas tiesības uzskatīt, ka dabiska ģimene ir latviešu tautas un Latvijas valsts izdzīvošanas pamats.

Savienotajās Valstīs šobrīd gatavojas pieņemt “Equality Act” jeb Vienlīdzības likumu. Saskaņā ar to, cilvēka bioloģiskais dzimums kā jēdziens būtībā pārstās eksistēt un tiks aizstāts ar sociālajā apziņā balstītu konstruktu (genderu). Arī jebkāda tā sauktā pro-life jeb dzīvības aizstāvju (pretabortu) kustības darbība turpmāk varēs tikt klasificēta kā naida runa. Publiskas ģērbtuves, dušas, garderobes, guļvietas un citas telpas būs pieejamas pretēja dzimuma indivīdiem, nevienam neko nepaskaidrojot, ja vīrietis jūtas kā sieviete vai otrādi. Un tas viss “gaišās nākotnes un progresa vārdā”. Redzot, kādas perversijas tiek legalizētas un kādas sankcijas pret nepakļāvīgajiem tiek gatavotas ar šo “Vienlīdzības likumu”, diemžēl jārēķinās, ka tam var būt zināma ietekme arī uz Latvijas likumdošanu.

Līdzīgas tendences vērojamas arī Eiropas Savienības likumdošanas aktos. Valstis, kuras tomēr mēģina saglabāt dabiskās dzimumu un ģimenes definīcijas, tiek pakļautas draudiem un dažādiem sodiem. Piemēram, pret Ungāriju un tās prezidentu Viktoru Orbānu no Eiropas Savienības puses nepārtraukti tiek vērsti draudi par “neiecietīgu” valsts politiku, bet Ungārijas ģimenes lietu ministres Katalinas Novakas teiktais: “Mēs ne pie kādiem apstākļiem nenoliegsim bioloģiju - Ungārijā dzīvo tikai vīrieši un sievietes” izsauca vēl neredzētu naida vilni. Savukārt tām Polijas pašvaldībām, kas pasludinājušas sevi par “no LGBT ideoloģijas brīvu teritoriju” vai atbalsta dabiskas ģimenes modeli, un tādu Polijā ir desmitiem, Eiropas Komisija atteikusi Eiropas grantu naudu. Tikmēr poļu vietējie “progresīvie” rīko histēriski vardarbīgus protestus pret Polijas Konstitucionālās tiesas lēmumu līdz minimumam ierobežot “sievietes tiesības” abortos slepkavot savu vēl nedzimušu bērnu dzīvības.

Neskatoties uz pazemojumiem un draudiem, daudzi ASV, Ungārijas, Polijas, Latvijas un citu valstu iedzīvotāji turpina aizstāvēt savas vērtības, nepadodoties apmaksātu ideologu, žurnālistu un politiķu centieniem sagraut ticību dabiskas ģimenes pastāvēšanai. Arī Latvijā lielākā cīņa gaidāma tieši par ģimenes jēdziena nostiprināšanu. Visu pasugu “progresīvie” jau pauduši, ka to nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Šādā nostājā vienojušās partijas “Attīstībai/Par”, premjera “Jaunā Vienotība” un “Saskaņa”, kuras līderis Nils Ušakovs nesen “iznāca no skapja”, pamatīgi šokējot savus vēlētājus. Tieši “Saskaņa” mudina citas partijas izgāzt priekšlikumu nostiprināt likumdošanā ģimenes definīciju, apzināti nepiedaloties balsošanā. Izskatās, ka bez tautas referenduma šajā jautājumā neiztikt.

Vienlaikus LGBT lobijs izplata sagrozītus apgalvojumus, it kā nostiprinot ģimenes jēdzienu Satversmē, tas tiktu nepamatoti sašaurināts. Cilvēkiem tiek stāstīts, ka par normālām ģimenēm tiks atzītas tikai tās, kur ir gan tēvs, gan māte, bet nepilnas ģimenes vai tādas, kur bērnu audzina, piemēram, vecmāmiņa, vairs nebūšot ģimene. Lētticīgākie uzķeras uz šiem meliem. Patiesībā Satversmes grozījumu projekts paredz ģimenes jēdzienu balstīt gan laulībā (starp vīrieti un sievieti), gan arī asinsradniecībā un adopcijā. Likumprojekts nekādi nesašaurina ģimenes jēdzienu, bet tikai nostiprina jau esošo tradicionālo izpratni par to. Tieši pretēji - tie ir kreisie un liberāļi, kas, balstoties uz Satversmes tiesas politizēto lēmumu, šobrīd mēģina ģimenes jēdzienu nepamatoti paplašināt.

Par nākamo pārbaudījumu Latvijai kļūs masīvs spiediens ratificēt Stambulas konvenciju. Nav šaubu, kādu spriedumu šajā jautājumā pasludinās politizētā Satversmes tiesa, kaut arī atbildīgās institūcijas apgalvo, ka visi sievieti aizsargājoši likumi, kādus pieprasa konvencija, Latvijā jau ir pieņemti. Stambulas konvencijā slēptas pavisam citas intereses - homoseksuāļu, transpersonu un visvairāk dažādu sociālo dzimtu (genderu) īpašā aizsardzība. Izdalot šīs grupas īpaši aizsargājamo kategorijā, konvencija vēlas piespiest Latviju juridiski atzīt, ka šādi sociāli konstruēti dzimumi vispār pastāv un cilvēka dzimums ir nevis bioloģiski determinēts, bet katra indivīda brīvas izvēles jautājums. Arī morāle tādā gadījumā vairs nav dievišķa, bet sociāla konstrukcija, ko katrs var grozīt pēc saviem ieskatiem.

Vairāk nekā divus mēnešus sabiedriskie mediji un plakāti ielās nenogurstoši vēstīja, ka Latvijā katra trešā sieviete ir cietusi no vardarbības. Aptauju rezultāti gan liecina, ka visvairāk no vardarbības sievietes cieš tajās valstīs, kur sieviešu aizsardzības likumdošana šķietami ir progresīvākā - Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā. “Netolerantajā” Austrumeiropā vardarbības rādītāji ir vismaz uz pusi zemāki. Tomēr tieši Austrumeiropa izjūt vislielāko spiedienu akceptēt Stambulas konvenciju. Tas liek domāt, ka īstenais mērķis ir piespiest austrumeiropiešus atzīt “visas ģimenes formas”, tostarp viendzimuma, tāpat tā sauktos sociālos dzimumus. Ir arī nopietnas bažas, ka par galveno genderisma propagandas mērķauditoriju varētu kļūt bērni, kā to paredz Stambulas konvencijas 14.pants. Tā jau ir ikdiena vairākās zemēs, kur bērniem kopš bērnudārza māca, ka viņi var brīvi izvēlēties savu dzimumu, neatkarīgi no dabiskā bioloģiskā, spiež ģērbties pretējā dzimuma drēbēs un darīt citas dīvainības.

Bet kādēļ patiešām neatļaut homoseksuāļiem un citām “minoritātēm” dzīvot laimīgiem tā, kā viņi paši vēlas? Tas taču būtu cilvēcīgi. Vai kāds šobrīd viņiem to liedz? Vai kāds ir aizliedzis šiem cilvēkiem mīlēt vai dzīvot ar ko un kā grib? Tā ir katra paša izvēle. Taču nav nekāda pamata dabisku, pašas dabas apstiprinātu izpratni par dzimumu attiecībām aizstāv ar pretdabisku. Nav pamata Dieva dotu ģimenes modeli aizstāt ar cilvēka iegribu radītām “ģimenes formām”. Nav pamata mākslīgi paplašināt laulības vai dabiskas ģimenes jēdzienu. LGBT lobijs apelē pie “reālās situācijas”, kas valstij un sabiedrībai esot jārespektē. Bet vai patiešām jārespektē un jānostiprina valsts likumdošanā lietas, kas ir nepareizas pašā būtībā? Atbildot uz šo jautājumu, jāsaprot, ka šādam lēmumam būs sekas.

Mūsu valsts ir pietiekami demokrātiska, lai katrs varētu dzīvot tā, kā uzskata par vajadzīgu, ja vien nepārkāpj likumu un citu sabiedrības locekļu tiesības. Taču tas nenozīmē, ka valsts likumdošanā būtu jānostiprina pēc Dieva un dabas likumiem ačgārnas lietas. Cilvēka nepareiza personīga izvēle radīs sekas viņam pašam, bet valsts atbalsts Dieva un dabas likumiem pretējām lietām atnesīs postošas sekas visai sabiedrībai. Dievs nekad nesvētīs zemi, kas apzināti pārkāpj morāles un tikumības likumus. Ir fiziski un ir garīgi likumi. Ja kāds, piemēram, ignorē gravitācijas likumu, nolecot no liela augstuma, viņš visticamāk nositīsies. Ja kāds ignorē garīgos likumus, Dieva Vārds saka, ka tāds sevi pakļauj lāstam un mūžīgai garīgai nāvei. Ateisti un neticīgi cilvēki šīs likumsakarības nesaprot, jo “garīgas lietas ir garīgi apspriežamas”. Taču cilvēki, kas to saprot, tieši tāpēc ir tik “neiecietīgi” pret dažādām morālām novirzēm. Viņi tikai cenšas pasargāt savu zemi un tautu no degradēšanās.

Kamēr tapa šis materiāls, cīņa starp diviem pasaules uzskatiem turpinās. Eiropas Parlaments pieņēmis deklarāciju, kurā Eiropas Savienība pasludināta par “LGBTIQ brīvības zonu”. Tā esot atbilde vairāk nekā 100 Polijas reģionu, apgabalu un pašvaldību rezolūcijām, kas sevi pasludinājušas par no LGBTI ideoloģijas brīvu zonu. EP rezolūcijā izteikta neapmierinātība arī ar Ungārijas, Rumānijas un Latvijas likumdošanu. Polija nekavējoties deva atbildes triecienu - sāka izskatīt likumprojektu, kas gejiem, lesbietēm un transpersonām liegs adoptēt bērnus. Ko patiesībā nozīmē šī “LGBT brīvības zona” Eiropas Savienībā? To, ka valstis, kas vēlēsies uzturēt dzīvu domu par normālu, dabisku laulību un ģimeni, turpmāk sagaida Eiropas draudi un sankcijas. Traģiskākais ir tas, ka no Latvijas astoņiem eirodeputātiem tikai Roberts Zīle balsoja pret zili varavīkšņaino nākotni. Pārējie, kā to trāpīgi pauda Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, būtībā nodeva savas valsts, tautas un visas Eiropas intereses.

Arī Latvijas Televīzija turpina sabiedrības “gatavināšanu”. LTV7 ēterā bija skatāma franču drāma “Meitene”. Gluži laba filma, ja ne atklātā trasnspersonu ideoloģijas popularizēšana tajā. Filma stāsta par zēnu, kurš grib būt meitene un dejot baletu kā meitene, tāpēc sāk hormonterapiju, lai gatavotos dzimummaiņas operācijai. Atlasē uz galveno lomu piedalījās pusaudži vecumā no 14 līdz 17 gadiem, “gan meitenes, gan zēni, gan tie, kas sevi nepieskaita ne pie viena dzimuma”. Jāpiezīmē, ka filmā ir arī atklātas homoseksa ainas. Drīz pēc tam savu “Eirovīzijas” dziesmu prezentēja Samanta Tīna. Tās videoklipa noslēgumā redzama gan lesbiešu skūpstīšanās, gan transpersonas. “Eirovīzija” jau sen kļuvusi par neslēptu LGBT festivālu (lasiet ŠEIT), taču Latvijas priekšnesumos līdz šim tik atklāta homoseksuāla propaganda nav bijusi. Acīmredzot Samanta tādā veidā cenšas paust atbalstu saviem homoseksuālajiem draugiem, taču daudziem Latvijā tas licis no viņas “mākslas” novērsties.

Visiem tradicionālo vērtību atbalstītājiem šodien ir jāapvieno spēki, lai vēl noteiktāk iestātos par dzīvības vērtību no ieņemšanas brīža, par divu dzimumu sabiedrību, par laulību starp vīrieti un sievieti un dabisku ģimeni, par mūsu bērnu aizsardzību. “Progresīvie” izmisīgi cenšas uzturēt iespaidu, ka viņu ir ļoti daudz, bet konservatīvu uzskatu cilvēku paliek ar katru dienu mazāk. Patiesībā sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju joprojām ir konservatīvi domājoši, tieši tāpat kā ASV, kur tādu ir vismaz puse. To pierādīja arī Baidena inaugurācija, kad vairākas dienas Vašingtonas centrs bija apvilkts ar dzeloņdrāšu žogu, bet pilsētā ievesti 30 000 Nacionālās gvardes karavīru. Tik daudz amerikāņu karavīru šobrīd neatrodas nevienā karadarbības zonā. Ar ko viņi gatavojās karot? Ar savu tautu? Tas tikai nozīmē, ka demokrāti bija patiesi nobijušies. Ja viņiem Amerikā piederētu vairākums, kā viņi to apgalvo, tad nebūtu iemesla tā sevi sargāt no saskarsmes ar pašu tautu.

Tomēr jāņem arī vērā, ka “jauno ideoloģiju” propaganda, kas ar katru dienu kļūst arvien spēcīgāka, ietekmē cilvēku prātus, īpaši jauno paaudzi. Tieši jaunā paaudze Latvijā ir vistolerantākā pret dažādām “jaunajām ideoloģijām”. Viņiem ir iestāstīts, ka “alternatīvs dzīvesveids” - tas ir stilīgi un moderni, un tā cilvēks var paust savu individualitāti. Diemžēl ir nopietns pamats bažīties, ka daļa jaunatnes arī aizies pa šo ceļu. Ne velti LGBT un citi “progresīvie” lielāko uzmanību pievērš tieši darbam ar bērniem un jauniešiem. Jau kopš bērna kājas sējot jaunās paaudzes prātos savu ideoloģiju, viņi cer gūt pilnīgu uzvaru pār “vecajiem konserviem”. Ielūkojoties LGBT vai viņu atbalstītāju interneta vietnēs kaut vai tepat Latvijā, un jūs ieraudzīsiet, cik pārliecināti viņi ir par savu uzvaru ja ne šodien, tad tuvākajā nākotnē.

Tāpēc visiem labas gribas cilvēkiem neatlaidīgi jāturpina uzturēt un aizstāvēt tās vērtības, ko esam saņēmuši no Dieva un iepriekšējām paaudzēm. Tomēr Dieva Vārds Bībeles Atklāsmes grāmatā pauž, ka laiku beigās sātanam “tiks dots karot ar svētajiem un [uz laiku] tos uzvarēt” (Atklāsme 13:7). Kad tas būs noticis, sāks valdīt Antikrista vara - totalitāra globāla diktatūra. Iespējams, daudziem tā nemaz nešķitīs diktatūra, bet gan “gaišā laimīgā nākotne”, par kuru viņi visu mūžu cīnījušies. Nākotne sola grūtus laikus visiem, kas gribēs dievbijīgi dzīvot Dieva Vārda patiesībā, tomēr patiesiem Dieva bērniem nav iemesla izmisumam. “Progresīvie” gatavojas svinēt uzvaru, taču nenojauš, ka viņi karo zaudētāja pusē, par kuru Bībelē teikts, ka tam sagatavota “degoša sēra un uguns jūra”. Ja vien viņi nenožēlos grēkus, nepieņems Kristu par savas dzīves Kungu un neļaus sevi izmainīt, dziedināt un ierakstīt savu vārdu Dieva Dzīvības grāmatā. Mūžīgā dzīvība vai nāve ir katra izvēles jautājums. Kāda būs tavējā?

© 2021 Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Lapas: 1 2 3

Komentāri (9)

  1. Paldies par rakstu. Kopumā var piekrist, vien pāris piebildes.

    “Netolerantajā” Austrumeiropā vardarbības rādītāji ir vismaz uz pusi zemāki”. Es teiktu, ka iemesls šim ir nevis tāds, ka Austrumeiropā mazāk sit sievietes, bet gan tas, ka tur vienkārši par šādiem gadījumiem stipri mazāk ziņo tiesībsargājošām iestādēm.

    Par vārda brīvību un ierakstu dzēšanu no soctīkliem, kontu bloķēšanu… Nesaku, ka atbalstu šādu rīcību, bet ir jāsaprot, ka vārda brīvība nav visatļautība, un ir atšķirība - vai tu izsaki vienkārši viedokli vai arī paud melīgu informāciju, kas šajā laikā ir īpaši bīstami. Tobiš, ja tu pasaki, ka es 50 gados neesmu precējies, kas tev liek domāt, vai tikai neesmu gejs, tu izsaki savu viedokli, bet, ja tu vienkārši paziņo, ka esmu gejs, tu paud mani nomelnojošu informāciju un man ir tiesības netikt apmelotam. Kaut kā tā.

  2. GG,
    par vardarbības statistiku runājot, varētu būt tā, kā tu saki. Tomēr, tā kā runājot par Stambulas konvenciju tiek piesaukti tieši statistikas skaitļi, tad arī es to darīju, lai parādītu, ka pēc statistikas Latvija nebūt nav vardarbīgākā valsts. Taču, protams, vardarbība ģimenēs ir problēma. Pret Stambulas konvenciju esmu visiem zināmu iemeslu dēļ, jo tā mēģina no izdalīt kādas “īpaši aizsargājamas sabiedrības grupas”, kas manuprāt nav pareizi. Latvijā aizsargātam pret vardarbību jābūt jebkuram - gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem. Līdzīgi kā ar “Black lives matter”, bet es saku - “All lives matter”. Turklāt konvencija mēģina arī piespiest mūs atzīt, ka bez bioloģiskajiem pastāv arī sociāli konstruēti dzimumi, kas esot īpaši jāaizsargā.

    Par vārda brīvību. Protams, uz melīgu informāciju un viltus ziņām es to neattiecinu. Runa ir par to, ka kāds izsaka savu viedokli, piemēram, par otra rīcību, bet to pasludina par naida runu un dzēš viņa rakstīto. Vēl trakāk, ja par naida runu pasludina Dieva Vārdu. Un atkal - viedoklis, protams, ir jāizsaka korektā formā, nevis ar lamām, lāstiem vai aicinājumu uz vardarbību. Tad tā patiešām būs naida runa. Taču šodien cilvēkiem uzbrūk un viņu ierakstus un kontus dzēš par viedokļiem, kas vienkārši nesakrīt ar globālās elites neoliberālajiem uzskatiem.

  3. Smadzeņu skalošana kļuvusi tik neslēpta, un, jā, Jums taisnība, tieši pēdējo mēnešu laikā. Sākusies agresīva neiecietība tieši pret Baznīcu. Nekā citādi, kā par atklātu naidu to nosaukt nevar. Arī eitanāzijas jautājumā tas, ka valdība apspriedās ar mācītājiem, tika apspriests un izsmiets visos mēdijos. Jo valsts taču ir atdalīta no Baznīcas! Bet, ka daudzi Latvijas pilsoņi ir kristieši, aizmirst pieminēt. Un par jauniešiem runājot, viņi drīz pat nesapratīs, par ko tas lielais cepiens - galvenais taču ir mīlestība! Tā attaisno visu. Sabiedrība attālinās no garīguma, zaudē izpratni par grēku. Tur vairs nevar neko mainīt! Tomēr labi, ka visi neklusē, tad mēs jau dzīvotu kreiso liberāļu diktatūrā. Paldies par rakstu.

  4. Nevis cīņa ir iegājusi izšķirošā fāzē vai cilvēkiem bail runāt, bet cilvēku smadzenes attīstās - nevar vairs varu noturēt ar pasakām. Dievs to, Dievs šitā. Viens saka, desmit tulko. Kas tas ir? Smieklīga spirināšanās par kaut kādu ietekmi, kas sen kopš inkvizīcijas beigām ir izbalējusi. Ir uzskati, ir idejas - lieliski - partija, programma, vēlēšanas. Rezultāti parādīs. Bet nē - godīgi nevar, vajag kaut kā pa otrām durvīm. Lūk, tas nav cienīgi. Censties izlikties par pārākiem un zinošākiem, jo redz Bībelē ir rakstīts. Katru reizi, kad nāk klajā kārtējā baznīckunga netiklība, miljons cilvēku novēršas no reliģijas. Izrādās, Bībelē rakstīto var neievērot un soda no Dieva nav. Reliģijas bijušas un gājušas, arī šī aiziet, pēc savas ilgdzīvotības tāds knislis vien bija. Uzskatu - tikumīgi ir arī nemelot sev un citiem. Pie tā arī vajadzētu pieturēties katram individuāli.

  5. BezPartijas,

    ko īsti gribējāt ar savu komentāru pateikt. To, ka ne visai ieredzat kristietību? Raksta tēma gan vairāk bija par cīnu starp konservatīvo pasaules uzskatu, kas balstās uz tradicionālām, gadsimtos izkoptām vērtībām, un mūsdienu kreiso neoliberālismu, kas cenšas to, kas agrāk bija sabiedrībai nepieņemams kauns, padarīt par “jauno normālumu”. Tradicionālu, konservatīvu pasaules uzskatu pauž ne tikai kristieši, bet arī citu uzskatu cilvēki. Tāpēc jūsu komentāru var saprast arī tā, ka jūs atbalstāt homoseksuālu dzīvesveidu un propagandu, abortus, eitanāziju, vieglo narkotiku legalizāciju, tā saukto izdzēšanas kultūru, vajāšanu uzskatu dēļ, kopdzīvi bez laulības, seksa “brīvību” un visas citas nešķīstības, kādas piedāvā “jaunais normālums”. Ja tā, tad vismaz pagaidām jums nepiekrīt vairākums Latvijas sabiedrības.

    Kas attiecas uz kristietību, tad nemaldiniet sevi ar cerību, ka tā ir “aizejoša reliģija”. Pirmkārt, patiesa kristietība nav reliģija, bet personīgas attiecības ar Dievu, kas nosaka arī cilvēka dzīvesveidu. Otrkārt, Dievs pats ir teicis, ka Viņš cels savu draudzi un elles vārti to neuzvarēs. Cik reizes pasaules vēsturē dažādi valdnieki, impērijas un ideoloģijas nav paziņojušas, ka kristietība iznīks, taču iznīkuši ir pasi šie valdnieki, impērijas un ideoloģijas, bet kristietība izdzīvo, neskatoties uz to, cik grūtiem periodiem tā gājusi cauri. Un tā tas paliks līdz šis pasaules galam.

  6. Es personīgi atbalstu cilvēku pašu izvēli, kā dzīvot. Tātad - cilvēku brīvību. Visas Jūsu uzskaitītās nešķīstības var tiešām būt graujošas nešķīstības, bet var būt arī katra personīgā izvēle, vai (nez kā to pateikt) dzīves piespēlēts pagrieziens, kurā nav vairs izvēles. Vienīgais regulējums varētu būt - dari ko gribi, bet ar to netraucē citus. Kristietībā nav tāda baušļa?

    Es arvien mazāk esmu kategorisks savos uzskatos. Tāpēc nāk nedaudz smīns par tām “karojošajām nometnēm”. Par ko? Kāpēc? Būtībā par sīkumiem, kas tiek celti ārā un uzpūsti. Vajag paskatīties vēsturē, kas kādreiz skaitījās neķītrs, bet tagad ir norma. Jums taču vēsture patika? Tāpat arī par reliģijām - atveram lapu “Timeline of religion” un papētām. Cik tūkstošus gadu ir bijušas un ir citas reliģijas, nu tā, salīdzinot ar kristietību. Ir jātur atklāts prāts. Jebkurā brīdī var tik uzrakstīta jauna psiholoģijas grāmata, kas kaut kādā veidā labāk derēs šim cilvēces attīstības periodam. Evolūcijas gaitā smadzeņu apjomi taču palielinās? Nav taču vēlme visu laiku dzīvot kādā senajā, klasiskajā formā, piemēram, kad lasīt mācēja tikai viens cilvēks uz ciemu. :)

  7. BezPartijas,

    jūsu piemērs par lasītneprasmi (analfabētismu) kā senu tradīciju nav gluži salīdzināms ar gadsimtiem veidotām un vispārpieņemtām morāles un tikumības normām. Problēma varētu būt cilvēka ticībā. Ja cilvēks netic Dievam kā Personai, kas ir visa Radītājs un kā tāds noteicis arī mūžīgus morāles un uzvedības standartus (kaut vai 10 baušļi), kas nav pārkāpjami, tad viņam tie arī ir mūžīgi un negrozāmi. Ja cilvēks Dievam netic vai netic Viņam kā Personai, bet uzskata par kaut kādu Visuma spēku, tad, protams, nav vērts ievērot senus standartus, kas viņuprāt ierobežo cilvēka “brīvību” darīt, kas pašam patīk. Jo nav atskaites punkta par to, kas labs un ļauns. Taču no t’, ka cilvēki tā dara, ka viņi tic vai netic Dievam, jau nemainās realitāte, ka Dievs ir, un ka Viņš noteicis, kas ir un kas nav grēks, un kādas ir grēka sekas.

    Par kristietības salīdzinošo jaunumu runājot, ir jāsaprot, ka tā nevar būt vecāka par pašu Kristu. Tāpēc nav nozīmes spriest, ka citas reliģijas ir vecākas. Tomēr Dieva atklāsme cilvēcei bija arī pirms Kristus, tā sauktās Vecās Derības laikmetā, tikai līdz Kristum Dievs bija izvēlējies Sevi pasaulei atklāt caur vienu tautu - Israēlu. Arī apkārtējās tautas, ja to vēlējās, varēja ar šo atklāsmi iepazīties. Tomēr, kā Bībelē teikts, Dievs pārējām tautām līdz noteiktam laikam (līdz Kristum) atļāva iet savus ceļus (pagāniskās reliģijas). Taču kopš Kristus visām tautām ir dota Dieva atziņa un pieeja pie Viņa žēlastības troņa garā. Nav svarīgs kādas reliģijas vai ticības mācības vecums, bet tās kvalitāte, jo Patiesība ir tikai viena.

  8. Es taču nosaucu elementāru atskaites punktu, lai definētu, kas ir labs un kas ļauns. “Dari ko gribi, bet ar to netraucē citus.” Vecajā vai jaunajā Derībā, Bībelē tātad nav tāda punkta?

  9. BezPartijas

    Protams, Bībelē tāda punkta nav. Tas gan izklausām labi laicīgā sabiedrībā, kur atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu un netraucē līdzpilsoņu un sabiedrības intereses. Starp citu, attiecībā uz LGBT+ es nebūt neesmu tik pārliecināts, ka viņu dzīvesveids netraucē sabiedrības vispārējām interesēm. Pareizāk sakot, nevis viņi paši kā personības, un varbūt pat ne tik daudz viņu personīgais dzīvesveids, bet gan tas, ka viņi šo dzīvesveidu un savu ideoloģiju iznes ārpus savām guļamistabām, cenšoties savu “patiesību” uzspiest visai sabiedrībai, sākot jau ar bērniem bērnudārzos un skolā. Tas nav pieņemami daudziem, ne tikai kristiešiem.

    No otras puses, Dievs cilvēkiem ir devis brīvu gribu un izvēles iespējas. Taču tas nenozīmē, ka izvēlei nebūs sekas. Jebkurai mūsu izvēlei ir sekas - vai nu pozitīvas vai negatīvas. Dievs kā pasaules Radītājs ir noteicis mūžīgus nemainīgus likumus, pēc kuriem šī pasaule darbojas. Ir noteikti fizikas, matērijas likumi, kuru autors arī ir Dievs, un mēs taču tos parasti neapstrīdam, jo zinām, ka šie likumi darbojas, un ja tos pārkāpjam, esam spiesti izjust sekas. Tieši tāpat ir garīgi likumi, kas darbojas garīgā sfērā, un ja tos pārkāpjam, tad piedzīvojam noteiktas sekas - to, ko Bībele sauc par lāstu. Tāpēc, izdarot savu izvēle, vienmēr jāņem vērā, ka tai būs sekas - svētība vai lāsts. Dievs ir teicis: “[Es] lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji” (5.Mozus 30:19).

    Un vēl no Jaunās Derības: “Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt” (1.Korintiešiem 6:12).

Uzraksti komentāru