Laikmeta zīmes

Jānis Lūsis. Šķēpa bruņinieks

Jānis Lūsis dzimis 1939.gada 19.maijā Jelgavā mērnieka Voldemāra Lūša ģimenē. Viņa tēvu Otrā pasaules kara beigās nošāva padomju armijas marodieri. Jānis uzauga mātes tēva mājās Matkules pagastā. Skolas zinības apguva vispirms Matkules pamatskolā, pēc tam Kandavas vidusskolā. Jau no 11 gadu vecuma puika vasarās strādāja kolhoza brigādē - stādīja, ravēja, kaplēja. Kā īsts lauku zēns, viņš mācējis arī pļaut, art un sēt. No skolas vai darba brīvajā laikā Jānis spēlēja volejbolu, basketbolu, futbolu, peldēja, skrēja, dārzā pie mājas paštaisītās bedrītēs lēca tālumu un augstumu.

1957.gadā Lūsis Latvijas skolēnu spartakiādē trīssoļlēkšanā izcīnīja ceturto vietu, tikai dažus centimetrus zaudējot medaļniekiem. Viņu uzaicināja uz treniņnometni, lai gatavotos PSRS skolēnu spartakiādei. Nometnes laikā bija pārbaudes sacensības arī šķēpmešanā. Tā kā šķēpmetēju bija maz, aicināja pieteikties visus gribētājus. Lai gan līdz tam viņš šķēpu gandrīz rokā nebija turējis, pieteicās arī Jānis. Nometnē ar jauniešiem strādāja pazīstamais sķēpmetējs Elmārs Krūze. Visiem par pārsteigumu Lūsis uzvarēja, pārspēdams pat tos, kas jau trenējās šajā disciplīnā. Tiesa, rezultāts nebija pārāk spožs - tikai 44,5 metri, tāpēc uz vissavienības sacensībām Lūsi tomēr nepaņēma.

Pēc vidusskolas beigšanas Jānis devās uz Rīgu, lai iestātos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tolaik tā atradās Rīgā) un piepildītu mammas vēlmi redzēt dēlu kā agronomu. Tomēr kāda nejauša satikšanās mainīja visu Jāņa dzīvi. Uz ielas viņš satika slaveno skrējēju treneri Imantu Gaili, kurš teica: “Zini, Krūze teica, ka tu nu gan šķēpmetējs nebūšot nekad…”. Tas tik ļoti aizskāra Lūša pašcieņu un reizē atmodināja spītu, ka viņš atteicās no domas mācīties par agronomu un iesniedza dokumentus Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija).

Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta logotips un tās audzēknis Jānis Lūsis.

Iestājeksāmenos Jānis kā specializāciju izvēlējās augstlēkšanu. Fiziski viņš nebija spēcīgs, arī augums bija vien 174 centimetri, svars - 68 kilogrami. Sporta eksāmenā Lūsis nopelnīja knapu trijnieku, taču vispārizglītojošajos priekšmetos atzīmes bija labas, tāpēc institūtā viņu tomēr uzņēma. Jānis nokļuva pie trenera Valentīna Mazzālīša, kura grupā bija arī vairāki tolaik jau pieredzējuši šķēpmetēji - Juris Nāzers, Jānis Lankaronskis, vēlāk Māra Saulīte, Sofija Kantāne, Jānis Doniņš. Kopā ar treneri tika sastādīts izsvērts treniņu plāns, kuru īstenojot studiju beigās Lūsim vajadzēja mest šķēpu ap 66,5 metru atzīmi, uzlabojot savu tā brīža personīgo rekordu par 22 metriem.

Treneris Mazzālītis (vidū) ar saviem audzēkņiem, otrais no kreisās - Jānis Lūsis.

Sākumā grupa trenējās visās vieglatlētikas disciplīnās, treniņos spēlējot arī basketbolu, futbolu, volejbolu. Jāni pat aicināja pievienoties volejbola spēlētājiem, tomēr viņš nolēma palikt vieglatlētikā un pamazām arvien nopietnāk sāka pievērsties šķēpam. Tomēr arī citās disciplīnas viņam klājās diezgan labi - tālumā Jānis lēca pāri 7 metriem, augstumā sasniedza 1,96 metru atzīmi, lodi grūda pāri 15 metriem. Tolaik nebija īpašu trenažieru, tāpēc treniņos tika izmantots viss - koki dabā, treniņpartneri, līdztekas, stienis. Treneris Mazzālītis bija jauns un ambiciozs, un daudz eksperimentēja ar sportistiem.

Lūša rezultāti auga lēnām, toties pārdomātais treniņprocess ļāva izvairīties no traumām. Studiju gados Jāņa ķermenis nobrieda un svars sasniedza 93 kilogramus, augums - 180 centimetrus. 1958.gada 26.jūlijā sacensībās Rīgā Lūsis pirmo reizi pārsniedza 60 metru atzīmi, aizmezdams šķēpu 60,48 metrus tālu. 1959.gada 25.septembrī viņam jau padevās 70 metru robeža - 72,63 metri. 1961.gadā Lūsis laboja Latvijas rekordu, raidot šķēpu 77,48 metrus tālu, bet tā paša gada 5.oktobrī PSRS čempionātā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi viņš pārsniedza 80 metru robežu, metot šķēpu 81,01 metru tālu. Tas atnesa Jānim bronzas medaļu. Ar šo metienu Lūsis nopelnīja PSRS Sporta meistara titulu.

Vienlaikus Lūsis startēja Latvijas izlasē desmitcīņā. Vairākās disciplīnās viņa labākie rezultāti atrodas visai augstās vietās Latvijas visu laiku labāko vieglatlētu rangu tabulā: lodes grūšanā - 15,52 metri, tāllēkšanā - 7,25 metri, trīssoļlēkšanā - 14,41 metri. Lūsim arī izdevās trīs reizes labot Latvijas rekordu desmitcīņā - no 6596 punktiem 1960.gadā līdz 7763 punktiem 1962.gadā. Pēc mūsdienu punktu skaitīšanas sistēmas pēdējā rekorda punktu summa būtu 7402 punkti.

Jāni pamanīja arī Maskavā un 1962.gadā uzaicināja uz PSRS izlasi. Šis gads Jānim izrādījās ļoti veiksmīgs - viņš kļuva par PSRS čempionu, pēc tam arī par Eiropas čempionu Belgradā, toreizējā Dienvidslāvijā. 1962.gadā pirmo reizi notika sacensības “Rīgas kausi”, kurās Lūsis sasniedza jaunu Latvijas rekordu - 83,45 metri. Savukārt 1963.gadā Jānis uzvarēja pasaules studentu Universiādē. Kopumā 1963.gadā viņš oficiālās sacensībās startēja 19 reizes, visās iegūstot pirmo vietu.

PSRS izlases vadība uzskatīja, ka Olimpiskajās spēlēs Tokijā 1964.gadā Lūsim jāstartē desmitcīņā. Beigās tomēr nolēma palikt pie šķēpa. Pirms diviem gadiem viņš bija sasniedzis PSRS rekordu (86,04 metri), bija Eiropas čempions, stabili meta šķēpu ap 80 metriem. Arī pirmsolimpiskajās sacensībās Kalifornijā Jānis parādīja labu sniegumu, aizmetot šķēpu 82,55 metrus tālu. Viņš bija sezonas līderis un Olimpiskajās spēlēs tika uzskatīts par vienu no favorītiem. Taču brāļu Znamensku balvas izcīņā pirms spēlēm Lūsis sastiepa plecu. Līdz Olimpiādei to pilnībā izārstēt neizdevās, kas neļāva startēt ar pilnu jaudu. Rezultātā Olimpiādē Lūsis ar 80,57 metriem izcīnīja bronzas medaļu.

Jānis Lūsis Tokijas Olimpisko spēļu sagatavošanās posmā un pašās spēlēs 1964.gadā.

Sākot ar 1965.gadu Jānis Lūsis sāka gatavoties 1968.gada Olimpiskajām spēlēm Meksikā. 1965.gadā viņš uzvarēja Eiropas kausa izcīņā, 1966.gadā - Eiropas čempionātā Budapeštā, Ungārijā, bet 1967.gadā atkal ieguva Eiropas kausu. 1967.gada 7.septembrī sacensībās Odesā, Ukrainā, Jānis raidīja šķēpu 90,98 metrus tālu un kļuva par pasaulē otro šķēpmetēju, kurš pārsniedzis 90 metru robežu. 1968.gadā Lūsis kļuva arī par Latvijas čempionu ar rezultātu 90,32 metri. 1968.gadā viņš kopumā startēja 20 reižu un nevienās sacensībās rezultāts nebija sliktāks par 80 metriem, bet septiņas reizes tas pārsniedza 90 metrus. Piedevām, 1968.gada 24.jūnijā Lūsis laboja pasaules rekordu šķēpmešanā, aizmetot šķēpu 91,98 metrus tālu. Uz Meksiku viņš devās kā absolūts favorīts.

Olimpiskās spēles Mehiko 1968.gadā notika vēlu - oktobrī, turklāt zemeslodes otrā pusē, augstkalnu apstākļos. Aklimatizācijas dēļ daudzi sportisti nespēja uzrādīt rezultātus, kāda viņiem bija sezonas laikā. Cīņa šķēpmešanas sektorā izvērtās dramatiska. Līderi mainījās pēc katras sērijas. Pēdējā metienā somu sportists Jorma Kinunens aizmeta šķēpu 88,58 metrus. Lūsim vēl palika pēdējais metiens. Vajadzēja koncentrēt visu spēku un izturību. Skatītāji stadionā un pie televizoru ekrāniem burtiski pamira, kad Jānis pēc ieskrējiena pēkšņi apstājās un atgriezās izejas pozīcijā. Par laimi tas bija tikai mēģinājums, lai vēlreiz pārbaudītu ieskrējiena tehniku. Sekoja īstais metiens, šķēpam sasniedzot 91,10 metru atzīmi. Ar zeltītu sombrero galvā Lūsis triumfāli atgriezās Rīgā.

Jānis Lūsis Mehiko Olimpiskajās spēlēs 1968.gadā.

Pēc Olimpiādes, 1969.gadā Atēnās Lūsis trešo reizi izcīnīja Eiropas čempiona medaļu, aizmetot šķēpu 91,52 metrus tālu. 1971.gadā Eiropas meistarsacīkstēs Helsinkos ar rezultātu 90,68 metri viņš ceturto reizi kļuva par Eiropas čempionāta uzvarētāju. Pirms Olimpiskajām spēlēm Minhenē Lūsis 1972.gada 6.jūlijā Stokholmā otro reizi laboja pasaules rekordu šķēpmešanā, sasniedzot 93,80 metrus. Jānis bija labā formā un pārliecināts par sevi, jo sezonā nebija zaudējis nevienās sacensībās.

Jāņa Lūša pasaules rekords - 93,80 metri.

Minhenē Lūsis jau ar pirmo metienu izpildīja kvalifikācijas normu, aizmetot šķēpu 82,92 metrus. Viņa galvenais sāncensis bija vācu sportists Klauss Volfermans, kurš tikai nesen bija spējis pārsniegt 90 metru robežu. Kvalifikācijas sacensībās viņš sasniedza 86,22 metrus. Pamatsacensībās līdz pat priekšpēdējai metienu sērijai Lūsis bija līderis. Tomēr pēdējā metienā ar rezultātu 90,48 metri uzvaru guva Volfermans, Lūsim ar rezultātu 90,46 metri izcīnot sudraba medaļu. Šie divi centimetri laikam gan vienmēr paliks liela mīkla, un radījuši ne mazums baumu un spekulāciju sporta līdzjutēju vidū.

Jānis Lūsis Minhenes Olimpiskajās spēlēs 1972.gadā.

Olimpiādē uzņemtās filmas kadros redzams, ka Volfermana šķēps ieduras tieši uz laukuma robežas. Mērījums - 90,48 metri. Lūša šķēps aizlidoja nedaudz sāņus, bet kādus 10 centimetrus tālāk, tomēr tiesneši izmērīja 90,46 metrus. Tā laika garajās mešanas disciplīnās divi centimetri bija mazākā iespējamā rezultāta starpība. Vāciešiem šis zelts bija ļoti nepieciešams, jo VFR tā bija viena no piecām zelta medaļām vieglatlētikā, kamēr komunistiskā VDR izcīnīja astoņas. Lūsis nekad nav pārmetis Volfermanam šo situāciju. Tieši pretēji - abi kļuva par labiem draugiem uz ilgiem gadiem.

Draugi uz mūžu - Jānis Lūsis un Klauss Volfermans.

1976.gada Olimpiskās spēles Monreālā neietilpa Lūša plānos, taču PSRS čempionātā Ļeņingradā Jānis atkal uzvarēja un tika iekļauts PSRS olimpiskajā izlasē. Togad viņa personiskais labākais rezultāts bija 86,32 metri. Tomēr Lūsim jau bija 37 gadi un viņa sportiskās iespējas sāka mazināties. Olimpiādē jau pirmajā mēģinājumā visus šokēja ungārs Miklošs Nemets, uzstādot jaunu pasaules rekordu - 94,58 metri, un kļūstot par spēļu favorītu. Lūsis tikai vienreiz aizmeta tālāk par 80 metriem, sasniedzot 80,26 metrus, un savās ceturtajās Olimpiskajās spēlēs izcīnīja astoto vietu. Pēc Olimpiādes, pēdējo reizi startējot PSRS izlases sastāvā ASV, Lūsis šķēpu aizmeta 81,46 metrus tālu.

1976.gadā Lūsis beidza aktīvās sporta gaitas. Sportista karjeras laikā viņš pārstāvēja sporta biedrību “Daugava”, vēlāk PSRS izlasi un Armijas Centrālo sporta klubu (CSKA) Maskavā. Kā armijas sportistam Lūsim bija majora dienesta pakāpe. Pēc aktīvo sporta gaitu beigām viņš palika strādāt armijas sporta klubu sistēmā kā treneris. No 1976. līdz 1986.gadam Lūsis bija arī Latvijas un PSRS šķēpmetēju izlases treneris, tāpat PSRS olimpiskās izlases šķēpmetēju treneris 1980.gada Maskavas spēlēs. Pēc atvaļināšanās no dienesta Lūsim piedāvāja kļūt par Fizkultūras katedras vadītāju kādā no PSRS karaskolām, taču viņš atteicās. Tad CSKA kadru daļas priekšnieks Jānis Tutins izkārtoja Lūsim darbu Madagaskarā. No 1987. līdz 1990.gadam Jānis strādāja par šīs valsts šķēpmetēju treneri.

PSRS izlasē Lūsis virsnieka dienesta pakāpē pārstāvēja armijas sporta klubu sistēmu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jānis Lūsis iesaistījās Latvijas Olimpiskās komitejas darbā, būdams tās loceklis no 1992. līdz 2004.gadam. 1992.gada Barselonas un 2004.gada Atēnu olimpiskajās spēlēs viņš bija Latvijas vieglatlētu komandas pārstāvis, bet 2000.gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs - treneris. No 1997.gada kādu laiku bija arī Latvijas Nacionālās sporta skolas treneris. Kopš 1994.gada Jānis bija aktīvs Latvijas Šķēpmetēju kluba biedrs, regulāri piedaloties kluba rīkotajās jauno šķēpmešanas talantu nometnēs, kur dalījās ar jauniešiem un viņu treneriem gan teorētiskās zināšanās, gan praktiskās nodarbībās. Kopš 1995.gada klubs rīko Jāņa Lūša kausa sacensības šķēpa mešanā.  Jānis Lūsis mūžībā devās 2020.gada 29.aprīlī pēc smagas slimības.

Lūša sportista karjera ilga 19 gadus. Pavisam viņš startējis 274 oficiālās sacensībās. Kā elites sportists Lūsis šķēpu 160 sacensībās raidījis pāri 80 metriem, bet 15 sacensībās - pāri 90 metriem. PSRS izlases sastāvā no 1962. līdz 1976.gadam Lūsis startēja 108 sacensībās, no kurām uzvaru guva 65. Lūsis piedalījies 31 PSRS izlases mačā ar ASV, VDR, Polijas, Francijas, Lielbritānijas, VFR, Itālijas, Beļģijas, Rumānijas un Somijas vieglatlētiem, 19 reizes tajos uzvarot. Tā laika prestižākajā mačā PSRS - ASV Lūsis piedalījās 10 reizes un piecās uzvarēja. Kopš 1960.gada viņš 17 gadus bija pasaules labāko šķēpmetēju topā - piecas reizes labākais, trīs reizes - otrais, vienu reizi - trešais.

Jānis Lūsis piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs, trīs reizes stāvot uz pjedestāla. Viņš izcīnījis četrus Eiropas čempiona titulus, piedalījies 17 PSRS čempionātos, 12 reizes kļūstot par čempionu, vienu reizi izcīnot sudraba, bet divas reizes - bronzas medaļas. Divas reizes labojis pasaules rekordu šķēpa mešanā - 1968. un 1972.gadā. Paradoksāli, bet Latvijas čempiona titulu Lūsis izcīnījis tikai vienu reizi - 1968.gadā, jo starptautisko maču slodzes dēļ reti startēja mājās. Divas reizes Latvijas čempionātā Lūsis izcīnīja sudraba medaļas. Toties Latvijas rekordu šķēpmešanā Lūsis labojis 10 reizes - seši no tiem vienlaikus bija arī PSRS rekordi. Trīs reizes labojis arī Latvijas rekordu desmitcīņā.

Jānis Lūsis apbalvots ar vairākiem PSRS ordeņiem, tāpat III šķiras Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš ieguvis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara un PSRS Nopelniem bagātā trenera goda nosaukumus, saņēmis LR Ministru kabineta Goda rakstu, Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi un Balvu par mūža ieguldījumu sportā. Desmit reizes atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā. Starptautiskā vieglatlētikas federācija IAAF 1987.gadā atzina Jāni Lūsi par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasaulē, bet 2014.gadā Lūsis par sevišķu ieguldījumu sportā tika uzņemts IAAF Slavas zālē Monako. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kurš iekļauts vieglatlētikas Slavas zālē.

Jānis Lūsis bija precējies ar latviešu izcelsmes Krievijas šķēpmetēju, 1960.gada Romas Olimpisko spēļu čempioni Elvīru Ozoliņu, kuru pirmoreiz ieraudzīja treniņnometnē 1959.gadā un acumirklī iemīlējās. Tomēr pagāja vairāki gadi kamēr titulētā čempione piekrita kļūt par tolaik vēl mazpazīstamā latviešu šķēpraiža sievu. Jāņa un Elvīras ģimene ir sasniegumiem bagātākā Latvijas vieglatlētu ģimene. Arī viņu dēls Voldemārs Lūsis ir šķēpa metējs, kurš piedalījies Olimpiskajās spēlēs Sidnejā 2000.gadā un Atēnās 2004.gadā. Viņš bijis arī Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs.

Jāņa Lūša dzīvesbiedre mūža garumā Elvīra Ozoliņa.

Jānis Lūsis bija pirmais latviešu vieglatlēts, kas šķēpa mešanā pārsniedza vispirms 80 metru, pēc tam arī 90 metru robežu. Viņš ir arī vienīgais latvietis, kam izdevies izcīnīt visu trīs kalumu olimpiskās medaļas. Jānis Lūsis ir un laikam gan ilgi paliks slavenākais no četriem Latvijas olimpiskajiem čempioniem šķēpmešanā. Pateicoties viņam, Latvijas vieglatlētikas gandrīz 100 gadu ilgajā vēsturē ir ierakstītas tās spožākās lappuses. Jānis Lūsis ir leģendārs Latvijas zīmols sporta pasaulē.

Turpinājums 3.lapā.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts