07
Dzimuši Latvijā. Sports – Tāls, Lūsis, Semjonova
Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 07-09-2020
Mihails Tāls. Šaha karalis
Mihails Tāls piedzima 1936.gada 9.novembrī Rīgas ebreju ģimenē. Viņa tēvs bija Latvijā pazīstams neiropatologs Nehemija Tāls, māte Ida Tāls. Nehemija Mihailam vienmēr palika īstais tētis, kaut pēc vairāku Tāla biogrāfu ziņām viņa bioloģiskais tēvs bijis Tālu ģimenes draugs Roberts Papīrmeistars. Pēc pirmā dēla Jakova piedzimšanas Nehemija pārcieta smagu slimību un viņam vairs nevarēja būt bērnu. Kad Mihailam bija 12 gadi, Nehemija nomira un par mātes otro vīru kļuva tieši Papīrmeistars. Ģimenes draugi stāsta, ka Roberts ļoti mīlējis Mišu. Tā nu sanāca, ka kopš bērnības Mišas dzīve bija cieši saistīta ar diviem vīriešiem, kurus abus viņš mīlēja kā savus tēvus, tikai katru nedaudz citādāk.
Miša kopā ar vecākiem;
attēlā labajā pusē apakšā - Tāla māte Ida kopā ar otro vīru Robertu Papīrmeistaru.
Bērnībā Miša bija slimīgs bērns. Jau no dzimšanas viņa labajai rokai trūka divu pirkstu. Sešu mēnešu vecumā puisēns piedzīvoja smagu infekciju ar augstu temperatūru, krampjiem un izteiktām meningīta pazīmēm. Ārsti brīdināja, ka izredzes izdzīvot nav lielas, tomēr Miša izķepurojās. Un ne vien izķepurojās, bet gadiem ejot sāka parādīt arvien izcilākas prāta spējas. Jau trīs gadu vecumā viņš iemācījās lasīt, bet piecu gadu vecumā spēja prātā sareizināt pat trīsciparu skaitļus.
Vācu karaspēkam 1941.gadā tuvojoties Rīgai, Tālu ģimene bija spiesta bēgt no Latvijas. Viņi evakuējās uz Jurlas ciemu Permas apgabalā Krievijā, kur dzīvoja līdz 1945.gadam, kad atgriezās dzimtenē. Pēc atgriešanās Miša sāka mācīties Rīgas 22.vidusskolā. Viņš bija apveltīts ar unikālu atmiņu, tāpēc uzreiz tika pārcelts trešajā klasē. Skolu Mihails beidza paātrināti 15 gadu vecumā. Izņēmuma kārtā viņam tika dota atļauja šādā agrīnā vecumā iestāties Latvijas Valsts Universitātē, kuras Filoloģijas fakultāti Miša absolvēja 1958.gadā, kļūstot par krievu valodas skolotāju.
Paralēli mācībām Mihails apmeklēja šaha pulciņu Rīgas Pionieru pilī. Ar šo spēli viņš bija iepazinies tēvs ārsta prakses uzgaidāmajā telpā, kur atradās šaha galdiņš, bet spēles gājienus Mišam iemācīja māsīca. Šahu Mihails sāka spēlēt septiņu gadu vecumā. Pionieru pilī par viņa pirmo treneri kļuva Jānis Krūzkops, vēlāk tas bija Aleksandrs Koblencs. Padomju Savienībā šahs bija ļoti populāra spēle. Jau 13 gadu vecumā Mihails kļuva par Latvijas jauniešu šaha izlases dalībnieku, kam sekoja republikas čempiona tituls 17 gadu vecumā. PSRS komandu čempionātā 1953.gadā Tāls dalīja 1-2 vietu un ieguva tiesības spēlei par PSRS Sporta meistara nosaukumu. Šo titulu viņš izcīnīja 1954.gadā.
Kopā ar citu nākamo latviešu šaha lielmeistaru Aivaru Ģipsli (kreisajā pusē) bērnībā.
1955.gadā Tāls uzvarēja PSRS čempionāta pusfinālā, iekļūstot turnīra finālā. Arī 1957.gadā viņš piedalījās čempionāta finālturnīrā, kur sekmīgi cīnījās ar lielmeistariem Dāvidu Bronšteinu, Paulu Keresu un Aleksandru Tolušu, kļūstot par PSRS čempionu. Par šo panākumu Tālam piešķīra starptautiskā lielmeistara titulu. Tajā pašā gadā Tāls sekmīgi piedalījās gan Pasaules studentu, gan Eiropas šaha čempionātos. Arī 1958.gada PSRS čempionāts Rīgā beidzās ar Mišas uzvaru. Sekoja uzvara zonālajā Turnīrā Portorožā, Slovēnijā (tolaik Dienvidslāvija). Tiesības cīnīties par pasaules čempiona titulu Tāls apstiprināja uzvarot šaha olimpiādē Minhenē un starptautiskā turnīrā Cīrihē.
Mihails šahista karjeras sākumā; attēlā kreisajā pusē - kopā ar otro tēvu Robertu Papīrmeistaru.
1960.gada 15.martā Puškina teātrī Maskavā notika Mihaila Tāla un krievu šaha vecmeistara Mihaila Botviņņika 24 partiju cīņa par pasaules čempiona titulu. Līdz tam abi meistari savā starpā nekad nebija spēlējuši. Botviņņikam tolaik jau bija 49 gadi, Tālam - tikai 23. Botviņņiks bija šaha klasiķis, Tāls - jauns šaha avantūrists. Pirms tikšanās daudzi uzskatīja, ka noteikti uzvarēs Botviņņiks, jo viņa autoritāte šaha pasaulē bija neapstrīdama. Kaut mačs notika Maskavā, publika vairāk atbalstīja rīdzinieku, jo viņš bija simpātisks ar savu ekstravaganto spēles manieri. Teātris bija stāvgrūdām pilns. Tie, kas netika iekšā, cīņai sekoja tuvējā parkā pie īpaši iekārtota demonstrāciju dēļa.
Cīņā par pasaules čempiona kroni. Tāls - Botviņņiks, 1960.gads, Maskava.
Vairākas partijas Tāls uzvarēja krāšņā stilā - ar riskantiem upuriem un žilbinošām kombinācijām. Aizraujošajā duelī viņš guva sešas uzvaras, divas reizes zaudēja, bet 13 partijas beidzās neizšķirti. Kopumā Tāls uzvarēja ar rezultātu 12,5 pret 8,5, kļūstot par tobrīd jaunāko pasaules čempionu šahā. Bija noticis neticamais - ar savu avantūristisko spēles stilu jaunais šaha ģēnijs izrādījās pārāks par atzīto vecmeistaru. Rīgā Tāls atgriezās ar milzīgu lauru vainagu kaklā. Uz perona un stacijas laukumā viņu sagaidīja tūkstošiem līdzjutēju, kas čempionu uz rokām aiznesa līdz automašīnai.
Jaunā pasaules čempiona sagaidīšana dzimtajā Rīgā.
Jau kā pasaules čempions Tāls piedalījās šaha olimpiādē Leipcigā un uzvarēja starptautiskā turnīrā Stokholmā. Bet no 1961.gada 23.marta līdz 20.maijam Maskavā notika Tāla - Botviņņika revanša mačs, kurā Tāls negaidīti zaudēja ar rezultātu 8:13. Šaha aprindās sprieda, ka Miša nav izdarījis visu, lai uzvarētu. Pat pretēji - kamēr Botviņņiks rūpīgi analizēja pretinieka spēli, jaunais čempions nodevās bohēmai. Iespējams, tas viņam netraucētu uzvarēt vēlreiz, taču neilgi pirms mača Tāls nopietni saslima. Viņš vērsās pie PSRS Sporta komitejas vadības ar lūgumu pārcelt maču uz vēlāku laiku, taču saņēma atteikumu. Maskaviešiem svarīgāks bija Botviņņika vārds. Spēlējot slims, Tāls maču zaudēja.
Tāla - Botviņņika revanša mačs 1961.gadā.
Taču Miša turpināja uzvarēt citos augsta ranga turnīros. Viņš guva uzvaru ļoti spēcīgā turnīrā Bledā, Slovēnijā (tolaik Dienvidslāvija), ieguva augstas vietas PSRS čempionātos. Kā pasaules eksčempions 1962.gadā Tāls piedalījās pasaules šaha čempiona pretendentu turnīrā Kirasao, tomēr slimība neļāva viņam izrādīt nopietnu konkurenci sāncenšiem. Divus mēnešus pirms turnīra Mišam bija veikta nieru operācija, un pēc trim apļiem viņš no cīņas izstājās. 1962.gadā Tāls piedalījās arī šaha olimpiādē Varnā, Bulgārijā, bet 1963.gadā uzvarēja memoriālajā turnīrā Miškolcā, Ungārijā.
Otrreiz pavisam tuvu pasaules šaha čempiona tronim Tāls nonāca 1964.-1966.gada čempiona pretendentu spēļu ciklā. Tajā laikā pasaules čempions bija Tigrans Petrosjans. Starpzonālajā turnīrā Tāls dalīja 1-4 vietu, kas ļāva viņam piedalīties pretendentu mačā 1965.gadā. Turnīrā viņš apspēlēja Lajošu Portišu, Bentu Larsenu un finālā par tiesībām spēlēt ar pasaules šaha čempionu tikās ar Borisu Spaski. Spēle notika Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Tomēr Spaskim izdevās pārspēt Tālu ar rezultātu 7:4, bet pēc tam finālā arī Petrosjanu, tā kļūstot par jauno pasaules šaha čempionu.
Mihails Tāls (kreisajā pusē) un Boriss Spaskis (labajā pusē).
Kā 1965.gada pretendentu mača finālists Tāls piedalīties līdzīgā mačā 1968.gadā. Aprīlī-maijā viņš Belgradā, Serbijā (tolaik Dienvidslāvija), spēlēja ceturtdaļfināla maču ar Svetozaru Gligoriču. Neskatoties uz to, ka spēle notika Gligoriča dzimtajā pilsētā un Tāls pirmajā partijā zaudēja, beigās viņam tomēr izdevās uzvarēt. Diemžēl pusfināla mačā ar Viktoru Korčnoju Tāls ar minimālu punktu starpību (4,5:5,5) zaudēja iespēju vēlreiz spēlēt par pasaules šaha čempiona kroni.
Jaunu karjeras uzplaukumu Tāls piedzīvoja 70.gadu nogalē. 1978.gadā viņš atkal uzvarēja PSRS čempionātā. Tas Mišam bija jau sestais PSRS čempiona tituls, vairāk uzvaru bija guvis tikai Botviņņiks. Nākamajā gadā Tāls dalīja 2-3 vietu Paula Keresa memoriālajā turnīrā Tallinā, ieguva dalītu pirmo vietu “Zvaigžņu turnīrā” Monreālā, Kanādā, un pārliecinoši uzvarēja starpzonālajā turnīrā Rīgā. Visos šajos turnīros kopā Tāls zaudēja tikai vienā vienīgā partijā. Karalis bija atgriezies.
1988.gadā Mihails Tāls vēlreiz kļuva par pasaules čempionu - šoreiz šaha ātrspēlē. Turnīrs notika Sentdžonsā, Kanādā, un tika rīkots pirmo reizi pasaulē, tāpēc diemžēl skaitījās neoficiāls, kaut tajā piedalījās visi tobrīd labākie pasaules šahisti, ieskaitot Anatoliju Karpovu un Gariju Kasparovu. Finālā Tāls tikās ar Rafaelu Vaganjanu un iznīcināja pārliecinošu uzvaru ar rezultātu 3,5:0,5.
Savos labākajos šahista gados Tāls bija spiests pārstāvēt svešu valsti - Padomju Savienību, tāpēc pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nešauboties sevi pozicionēja tikai un vienīgi kā Latvijas šahistu. 1991.gada novembra beigās viņš Latvijas delegācijas sastāvā gatavojās doties uz Starptautiskās šaha federācijas FIDE kongresu Berlīnē, lai sekmētu Latvijas Šaha federācijas atjaunošanu šajā organizācijā. Tāpat viņš vēlējās pārstāvēt Latviju šaha olimpiādē Filipīnu galvaspilsētā Manilā, tomēr veselības problēmu dēļ tas izrādījās neiespējami.
Jau būdams smagi slims, Tāls 1992.gada 5.maijā piedalījās turnīrā Barselonā. Dažas nedēļas vēlāk, 28.maijā, viņš izcīnīja bronzas godalgu ātrspēles turnīrā Maskavā. Drīz pēc tam Tālam kļuva slikti un viņu ievietoja vienā no Maskavas slimnīcām, kur 28.jūnijā izcilais šahists tikai 55 gadu vecumā aizgāja mūžībā no iekšējo orgānu asiņošanas. Viņa mirstīgās atliekas pārveda uz Rīgu un apbedīja Jaunajos ebreju kapos Šmerlī blakus vecākiem un brālim. Vērmanes dārzā Mihailam Tālam uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraiņa un arhitektu Gunta Saknes un Lienes Šternas veidots piemineklis, savukārt Elizabetes ielā Rīgā ir nams, kuru rotā piemiņas plāksne, ka tajā reiz dzīvojis 8.pasaules čempions šahā.
Kreisajā pusē - piemineklis Mihailam Tālam Vērmanes parkā Rīgā;
labajā pusē - Tāla kapa piemineklis (augšā) un piemiņas plāksne meistara dzīvesvietā (apakšā).
Mihails Tāls bija divkārtējs Latvijas čempions, sešas reizes izcīnījis PSRS čempiona titulu, trīs reizes bijis pasaules komandu čempions studentu konkurencē, astoņas reizes plūcis pasaules šaha olimpiāžu uzvaras laurus PSRS komandas sastāvā. Sešas reizes viņš izcīnīja Eiropas čempiona godalgu, trīs reizes uzvarēja starpzonālajos turnīros, bija pretendentu turnīra uzvarētājs, piedalījās septiņos pasaules čempiona pretendentu mačos un divos mačos par pasaules šaha čempiona kroni. Tāls guvis 44 uzvaras dažādos starptautiskos turnīros. Laikā no 1958. līdz 1982.gadam, nospēlējot 101 partiju augsta līmeņa turnīros, Tāls ieguva rekordlielu uzvaru koeficientu - 81,18%. Viņš devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem PSRS šahistu izlases uzvaru kaldināšanā šajā laika posmā.
Mihaila Tāla grāmatas un grāmatas par Tālu.
Tāls bija uzbrūkoša stila šahists, vienmēr gatavs riskēt, tāpēc ieguva nedalītas publikas simpātijas. Viņa ienākšana šaha elitē bija negaidīta un spoža - tolaik neviens tik riskanti nespēlēja. Jaunais talants bija nepārspējams kombinators un bezbailīgu uzbrukumu meistars - šajā jomā labākais pasaulē. Tāla nozīmīgākais mantojums ir viņa žilbinošās kombinācijas, kuras aptver visas iespējamās šaha pamattēmas. Šāda spēles maniere tolaik izraisīja asas diskusijas šaha pasaulē.
Tāla īpašā spēles maniere daudzus viņa pretiniekus noveda strupceļā, jo radikāli atšķīrās no tolaik pieņemtā racionāli pozicionālā stila. Viņš mēdza upurēt savas figūras, taču nevis tāpēc, ka būtu saskatījis kādas iespējas uzvarēt, bet vienīgi tādēļ, lai ievilinātu pretinieku dažādās avantūrās un pārtvertu spēles iniciatīvu. Mēģinot saprast viņa spēles loģiku un prognozēt iespējamos manevrus, Tāla pretinieki bieži pieļāva kļūdas, kas ļāva Mišam viņus uzvarēt. Pats viņš par to vēlāk teica: “Es arvien vairāk sāku gūt uzvaras tieši izšķirošajās partijās. Iespējams, tas notika tāpēc, ka sāku apzināties vienkāršu lietu: ne tikai es baidos, bet arī mans pretinieks baidās.”
Lai gan šahs ir intelektuāla spēle, Tāls spēja tajā demonstrēt lielu “spēku”.
Šaha pasaulē Tāls bija kulta persona. Viņš tika novērtēts kā interesantākais spēlētājs šaha elitē. Vērot viņa spēli bija aizraujoši. Tāls prata savērpt šaha partiju neiedomājamos mezglos. Caururbjošais skatiens, ar kādu viņš vēroja pretiniekus, radīja baumas, ka Miša hipnotizē sāncenšus. Amerikāņu šahists Pals Benko reiz uz partiju ar Tālu pat ieradās melnās saulesbrillēs. Patiesībā Mišas veiksmju pamatā bija viņa unikālais prāts, kas spēja analizēt vairākus pretinieka spēles gājienus vienlaicīgi. Viņam piemita arī liels optimisms, paļaušanās uz intuīciju un gatavība riskēt. Un risks attaisnojās.
Tāls nekad neatteica uzspēlēt kādu partiju arī ar jaunajiem šahistiem. Viņš piedalījās dažādos jauniešu turnīros, vadīja Rīgas Pionieru pils šahistu komandu. Tāpat Tāls piekrita dalībai zinātniskos eksperimentos, kur zinātniekiem bija nepieciešams lielmeistars, kurš “gatavs uz visu”, piemēram, spēlēt ar hipnotizētiem vai psihiski slimiem cilvēkiem. Miša bija arī liels simultānspēles meistars. Viņš varēja pie desmitiem galdiņu vienlaikus spēlēt simultānspēles “uz aklo” - neredzot ne lauciņu, ne pretinieku. Tā Kijevas kinostudijas filmā par cilvēka smadzeņu spējām “Septiņi soļi aiz horizonta” Tālam bija jāspēlē aklā simultānspēle pie 10 galdiņiem. Miša uzvarēja ar rezultātu 7:3.
Tāls bija liels simultānspēles meistars.
No 1960. līdz 1970.gadam Tāls bija Latvijas Šaha federācijas žurnāla “Šahs” galvenais redaktors. Viņš bija talantīgs komentētājs, kurš par notikumiem šaha turnīros sniedza ziņojumus daudzām pasaules ziņu aģentūrām un šaha žurnāliem, turklāt darīja to asprātīgi, interesanti un kodolīgi. Ieraugot šaha galdiņu, Tāls aizmirsa visu uz pasaules. Kolēģu spēlētās partijas viņš varēja analizēt visu nakti, kaut pašam nākamajā dienā bija atbildīga spēle. Viņam piemita oriģināls, humora pilns skatījums.
Tāls bija arī populārs lektors. Ar dažādu šaha klubu ceļazīmēm viņš apbraukāja visu Padomju Savienību, uzstājoties ar lekcijām un par katru saņemot 150 - 200 rubļu. Padomju Savienībā tā bija liela nauda. Savās lekcijās Tāls gluži vai uguņojis. Kad to darījuši citi, bijis garlaicīgi, taču Tāla šaha analīze vienmēr bijusi dzīva un dinamiska. Tāls uzstājies ar lekcijām nedēļu vai divas, pēc tam netraucēti baudījis dzīvi. Ja pietrūcis naudas, devies braucienos uz ārzemēm, kur parastā turnīrā balva bijusi 1500 - 2000 dolāru. Pēc padomju standartiem tas viņam ļāva dzīvot pat vairāk nekā pieklājīgi.
Daudzi šaha eksperti uzskata, ka Tālam piemitis milzīgs potenciāls un viņš varējis būt pasaules čempions daudzus gadus, taču līdz galam nepratis izmantot savas spējas. Traucējis pašdisciplīnas trūkums un daudzās veselības problēmas. Mihailam kopš bērnības bija problēmas ar nierēm. Jau no jaunības dienām viņu mocīja sāpes, kurām mediķi nespēja rast izskaidrojumu. 1969.gadā viņam izoperēja vienu nieri, un kādu laiku kļuva labāk, taču drīz vien sāpes atsākās ar jaunu sparu. Slimības dēļ Tālam bieži nācās palikt gultā. Viņš lietoja ļoti daudz pretsāpju līdzekļu, tostarp morfīna un pontopona injekcijas. Šahistu sabiedrībā ziņas par lielmeistara vājo veselību nebija noslēpums.
Pat slimības gultā Tāls nepameta šaha spēli.
Turklāt Tāls bija liels bohēmas piekritējs, kurš daudz laika pavadīja mākslinieku, aktieru un citu radošu cilvēku sabiedrībā. Par viņa bohēmisko dzīvesveidu klīda leģendas. Dienā viņš izsmēķējis trīs paciņas cigarešu un bieži arī spēļu laikā bija burtiski ietinies cigarešu dūmos. Regulāri Tāls iemalkojis konjaku un nav atteicies no asiem marinētiem ēdieniem. Lieki teikt, ka aktīvā smēķēšana un alkohola lietošana veselību tikai pasliktināja. Vēlākajos gados veselības problēmas atstāja ļoti negatīvu iespaidu uz Tāla spēļu rezultātiem. Tomēr viņa tuvinieki uzskata, ka pieķeršanās konjakam un gandrīz nepārtrauktā smēķēšana Mišam bijusi alternatīva narkotikām cīņā ar neciešamajām sāpēm.
Pat spēļu laikā Mihails Tāls vienmēr bija ietinies cigarešu dūmos.
Mihails Tāls ir viens no visu laiku dižākajiem un slavenākajiem šaha lielmeistariem, kura spēles stils un personība ienesa revolucionāras vēsmas šaha pasaulē. Viņš ir vienīgais Latvijas šahists, kam izdevies izcīnīt pasaules čempiona titulu. Tāls ļoti mīlēja šahu un uzskatīja, ka tas ir ne tik daudz sports, bet pirmkārt māksla. Par Tālu sarakstīts daudz grāmatu un rakstu. Viņa slava joprojām ir pasaules līmenī un visās zemeslodes malās šahisti Tālu pazīst kā “Burvi no Rīgas” (Wizard from Riga). Viņš tiek salīdzināts ar tādiem šaha ģēnijiem kā Pols Morfi un Hosē Rauls Kapablanka. Tādejādi Mihails Tāls uzskatāms par vienu no izcilākajiem Latvijas zīmoliem šaha pasaulē.
Turpinājums 2.lapā.
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
