2020.gads - Baltkrievija mostas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 22-08-2020

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Lapas: 1 2 3

Komentāri (11)

  1. Jaunākā informācija. Mežā pie Minskas pakārts atrasts 28 gadus vecais Ņikita Krivcovs, kurš pazuda bez vēsts pēc protestiem 12.augustā. Varas iestādes slēgušas daudzas opozīcijas un nevalstisko organizāciju vietnes internetā. Pastiprinās spiediens pret protestētājiem, mazāki piketi un mītiņi tiek izklīdināti, tomēr bez vardarbības. Lukašenko pavēlējis slēgt vairākas streikojošās rūpnīcas, daudzviet streikojošos atlaiž no darba. Svētdien Minskā notika vēl nebijusi demonstrācija ar prasību Lukašenko atkāpties. Tajā piedalījās ap 250 tūkstošiem cilvēku. Demonstrācijas laikā Lukašenko ar dēlu nolaidās ar helikopteru savā rezidencē. Abi bija bruņoti ar kaujas automātiem, gatavi šaut uz jebkuru, kas pārkāps rezidences teritorijas robežas.

  2. Jaunākā informācija. Kļuvis zināms, ka Minskas asinspirts operāciju vadījis atvaļinātais bēdīgi slavenā Lukašenko “nāves eskadrona” komandieris Dmitrijs Pavļičenko. Kā stāsta uz Vāciju pārbēgušais bijušais Pavļičenko vietnieks, uz Pavļičenko sirdsapziņas ir vismaz trīs personiski izpildītas Lukašenko konkurentu slepkavības. 1999.gadā šī vienība nolaupīja Lukašenko konkurentus – bijušo iekšlietu ministru Juriju Zaharenko, bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Viktoru Gončaru un uzņēmēju Anatoliju Krasovski. Visus trīs nošāvis Pavļičenko, bet līķus apraka mežā kādas bijušās karabāzes teritorijā. Slepkavības noformētas kā nāvessodi. Izmeklēšanas gaitā Pavļičenko tika aizturēts, taču pēc Lukašenko pavēles atbrīvots. Ironiski, bet līdzās režīma apbalvojumiem slepkava Pavļičenko saņēmis arī Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Svētā kņaza Vladimira ordeni.

  3. Jaunākā informācija. Masveida protesta demonstrācijas pret Lukašenko turpinās, kulmināciju sasniedzot nedēļas nogalēs, kad Minskas ielās iziet ap 100 000 cilvēku. Tas pats notiek citās Baltkrievijas pilsētās. Streiku kustība uzņēmumos gan ir apsīkusi, jo uz strādniekiem izdarīts masīvs spiediens, aktīvākie streikotāji atlaisti no darba. Baltkrievijas televīzijā un radio atlaisto žurnālistu vietā tiek ievestas propagandistu komandas no Krievijas. No darba gandrīz pilnā sastāvā atbrīvots Jankas Kupalas Nacionālā akadēmiskā teātra kolektīvs. Tas ir teju vienīgais teātris, kur lugas tika iestudētas arī baltkrievu valodā. Līdz ar to teātra 100.sezona šogad izpaliks. Režīms liedzis valstī atgriezties Baltkrievijas katoļu baznīcas vadītājam, arhibīskapam metropolītam Tadeušam Kondrusevičam, kas bija izbraucis no valsts, lai piedalītos dievkalpojumos Polijā. Miris atrasts Grodņas apgabala muzeja direktors Konstantīns Šišmakovs, kurš, būdams iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, atteicās parakstīt protokolu ar viltotiem balsu skaitīšanas rezultātiem.

    Jaunos gājienos baltos tērpos devušās Baltkrievijas sievietes. Līdz ar jaunā mācība gada sākuma aktivizējušies arī baltkrievu studenti, kas 1.septembrī izgāja savā protesta demonstrācijā. Turpmākajās dienās dažādi piketi un mītiņi notika augstskolu ēkās. Policija sākusi studentu arestus. Arī citu demonstrāciju laikā aresti atsākušies. Vismaz sākumā tie notika bez īpaši brutālas vardarbības un arestēti tika tikai vīrieši.

    Lukašenko kategoriski atsakās sarunāties ar Nacionālo koordinācijas centru, kas šobrīd pārstāv sabiedrības vairākuma intereses. Tieši pretēji - pret centru sākts kriminālprocess “par mēģinājumu sagrābt varu”, bet tā locekļi regulāri tiek saukti uz nopratināšanām. Lukašenko atkāpties pat nedomā un nav gatavs kaut vai uz nelielu kompromisu ar sabiedrību. Viņa preses sekretāre Natālija Eismonta pilnīgi atklāti pateikusi, ka “diktatūra - tas ir mūsu zīmols”. Tas nozīmē, ka baltkrievu cīņa ar diktatūru būs ilga un smaga, iespējams (kaut tā nenotiktu), ar asinīm izcīnāma.

  4. Lai novērstu uzmanību no fakta, ka pretestība režīmam kļuvusi masveidīga, un mobilizētu savus piekritējus, Lukašenko pēdējo nedēļu laikā izvērsis histērisku kampaņu, apgalvojot, ka dažas NATO valstis apdraudot Baltkrievijas teritoriālo suverenitāti un gribot “atraut gabalu no valsts”. Minēts tiek Grodņas apgabals. Uz Baltkrievijas pierobežu ar Poliju, Lietuvu un Latviju nosūtītas karaspēka triecienvienības, visā robežapgabalā armijai izsludināta pilna kaujas gatavība.

    Kas varētu būt šīs nenosauktās NATO valstis. Pēc loģikas - tikai Polija vai Lietuva. Taču ir pilnīgi absurdi iedomāties, ka jebkura NATO valsts varētu iebrukt Baltkrievijā. Teorētiski tā varētu būt tikai kāda baltkrievu opozīcijas “armija”, kas pāri robežai ienāktu Baltkrievijā “atbrīvot savu zemi no diktatora”. Taču baltkrievu opozīcijai nav tāda spēka, kas varētu cīnīties ar līdz zobiem apbruņoto Baltkrievijas armiju, aiz kuras vēl stāv Krievija. Opozīcijai vispār nav militāra spēka. Nav arī dzirdēts, ka kaut kur pasaulē tāds tiktu veidots. To neapgalvo pat pati Minska. Turklāt, kāpēc tieši Grodņas apgabals? Ja Lietuvai un Polijai vispār varētu būt teritoriālas pretenzijas pret Baltkrieviju, tad par visu Rietumbaltkrievijas teritoriju, kuru PSRS okupēja 1939.gadā, bet vēsturiski visa Baltkrievija kādreiz bija vispirms Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas karalistes sastāvā. Tad kāpēc tieši Grodņa?

    Viss šis teātris Lukašenko vajadzīgs pirmkārt kā dopings saviem atbalstītājiem. Ar saukli “Dzimtene briesmās!” daudzi diktatori spējuši saliedēt masas cīņai. Otrkārt, tas ir zināms brīdinājums Krievijai, ka tā var pazaudēt Baltkrieviju kā Putinam lojālu valsti. Pēdējo nedēļu laikā Lukašenko aktīvi sazināts ar Putinu, Baltkrievijā viesojies Krievijas premjers. Krievija apsolījusi Lukašenko “grūtā brīdī” visa veida palīdzību, tostarp militāru. Bet ja “notikumi iziešot ārpus kontroles”, Putins apsolījis ievest Baltkrievijā Krievijas iekšējā karaspēka specvienības. Ja tā notiktu, tas būtu bezprecedenta gadījums, kad formāli neatkarīgā valstī tiek ievestas citas valsts policijas vienības, lai apspiestu kaimiņvalsts iekšējos nemierus. Būtībā tā būtu Baltkrievijas slēpta aneksija.

  5. Jaunākā informācija. 6.septembrī Minskā notika kārtējā un viena no plašākajām protesta demonstrācijām “Vienotības gājiens”, kad desmitiem tūkstoši cilvēku straumēm no visām Minskas priekšpilsētām saplūda kopā Neatkarības laukumā, bet pēc tam devās uz Lukašenko rezidenci, kur pārliecinoši pauda viedokli, ka diktatora laiks ir beidzies un viņam jāaiziet. Batjkas rezidenci apjoza dzeloņdrāšu tinumi un milicijas specvienību kordoni.

    Sliktākais ir tas, ka visas pazīmes rāda - Lukašenko ir gatavs jaunam asiņainam represiju vilnim. Ja līdz šim gājienam visi aresti notika bez liekas vardarbības, tad pēc “Vienotības gājiena” atsākās cilvēku brutāla piekaušana ar stekiem. Jau no rīta Minskā tika ievesta bruņutehnika un milicijas spectehnika, kas pēdējās nedēļās pilsētās netika manīti. Pēc gājiena beigām dažādos Minskas rajonos parādījās cilvēki civilā apģērbā un maskās, kuri dzinās pakaļ protestētājiem un noķertos sita ar stekiem, bet pēc tam arestēja. Tika dauzīti arī kafejnīcu skatlogi un durvis, jo no vardarbības bēgošie patvērās šajās telpās. Arestēja arī cilvēkus, kas jelkādā veidā mēģināja palīdzēt vajātajiem demonstrantiem. Pēc oficiālās informācijas svētdien Baltkrievijā arestēti 633 cilvēki.

  6. Jaunākā informācija. Lukašenko režīms sācis jaunu opozīcijas vajāšanas taktiku - piespiedu izraidīšanu no valsts. 7.septembra rītā uz ielas tika nolaupīta Nacionālās koordinācijas padomes prezidija locekle Marija Koļesņikova - pēdējā no trim baltkrievu “Žannām d’Arkām”, kas vēl atrodas Baltkrievijā. Pie Baltkrievijas Nacionālā mākslas muzeja nezināmi civilā ģērbti cilvēki maskās iegrūda Koļesņikovu mikroautobusā un aizveda nezināmā virzienā. Līdzīgi notika ar padomes preses sekretāru Antonu Rodņenkovu un izpildsekretāru Ivanu Kravcovu. Nolaupītie dienas gaitā vadāti pa dažādām drošības iestādēm. Kravcovam draudēts ar krimināllietu par “finanšu noziegumiem”, bet kā alternatīva piedāvāts “labprātīgi” izbraukt uz Ukrainu.

    Uz robežu katrs vesti citā auto drošībnieku pavadībā. Robežpunktā visi sasēdināti vienā automašīnā, kur jau sagatavotas bijušas pases, apdrošināšanas polises, Covid-19 testu rezultāti un aviobiļetes no Kijevas uz dažādām valstīm. Koļesņikova pretojusies un ar varu iestumta auto aizmugures sēdeklī. Auto durvis varējis atvērt tikai no ārpuses.

    Neitrālajā zonā Koļesņikova savu pasi saplēsa gabalos un izmeta pa logu. Pēc tam pa otru logu izrāvās no auto un metās atpakaļ Baltkrievijas robežas virzienā. Šādi Koļesņikova izjauca režīma izstrādāto scenāriju par viņas “bēgšanu” no valsts, ko pirms tam viņa publiski bija solījusi nedarīt. Tad izbēgusī opozicionāre aizturēta un aizvesta uz mikroautobusu. Drošībnieki mēģinājuši bloķēt arī automašīnu, kurā sēdēja Rodņekovs un Kravcovs, tomēr viņi lielā ātrumā sasnieguši Ukrainas robežu.

    Iespējams, Koļesņikovu tagad gaida barga atriebība. Varasiestādes jau paziņojušas, ka viņa aizturēta, kad mēģinājusi “nelikumīgi pamest valsti”. Ja nevarēs krimināllietu safabricēt par šo pārkāpumu, atradīs citu, īpaši tāpēc, ka pret Koļesņikovas vadīto Nacionālās koordinācijas padomi sākta krimināllieta par “mēģinājumu sagrābt varu”.

    9.septembra rītā pazudis vēl viens Koordinācijas padomes loceklis Maksims Znaks. Ļoti ticams, ka šādas opozīcijas līderu “bēgšanas” no Baltkrievijas turpināsies. Šis paņēmiens nav jauns, to lietoja jau PSRS laikā. Tikai no PSRS cilvēkus izraidīja, atņemot tiem pavalstniecību un pavēlot dažu dienu laikā pamest valsti, bet Lukašenko taisa “teātri”, lai izskatītos, ka opozīcija pati bēg. Kāpēc? Jo tas ir ļoti svarīgi varas propagandai, kas apgalvo, ka visa protestu kustība tiekot vadīta no ārzemēm. Ja galvenie opozīcijas līderi atrastos citās valstīs, šis varas naratīvs daļēji kļūtu patiesība.

  7. Pēdējās nedēļās Lukašenko propagandisti dara visu, lai diskreditētu protestu dalībniekus sabiedrības acīs - gan pašmāju, gan daļēji arī starptautiskās. Internetā regulāri tiek nopludināti foto un video, kas tās vai citas sabiedrības grupas acīs padarītu protestētājus un pašu protesta kustību netīkamu. Lūk, daži piemēri.

    Baltkrievijas Iekšlietu ministrija ievietoja video, kur redzams, kā mierīga protesta marša dalībnieki uzbrūk it kā iekšlietu struktūru darbiniekam un iedzen to atpakaļ mikrobusiņā. Un nevienam nešķita dīvaini, kāpēc “iekšlietu darbinieks” ģērbies privātās drēbēs nevis formastērpā, un kāpēc busiņš, ar kuru viņš piebrauca, ir netrafarēts un bez jebkādām pazīšanās zīmēm. Nākamajos kadros jau redzams kāds bārdains, nošņurcis un paģirains vīrietis, kurš it kā aizturēts par šo uzbrukumu. Kad viņam jautā, kāpēc viņš to darījis, vīrelis nespēj paskaidrot. Viņš knapi var parunāt un vispār atstāj neadekvāta cilvēka iespaidu.

    Šī video mērķis ir radīt iespaidu, ka visi protestētāji ir, kā izteicies Lukašenko, bijušie kriminālnoziedznieki, dzērāji, narkomāni un tamlīdzīga publika. Šis nav vienīgais video, kas rāda jauniešus, kuri it kā uzbrūk milicijas darbiniekiem. Doma - visi protestētāji ir apnarkojušies un piedzērušies anarhisti un huligāni! Bet vērojot aizturētā dzērāja “liecību”, ir labi pamanāms, cik tā mākslota un neīsta. Visai viduvējs aktierdarbs! Runājot par jauniešu uzbrukumiem milicijai, gandrīz nekad netiek parādīts konflikta sākums. Jo tad būtu skaidri redzams, ka iniciatori parasti ir iekšlietu un drošības struktūru darbinieki. Tieši viņi provocē cilvēkus, bet demonstranti tikai atbild.

    Pēdējās dienās internetā klejo arī video, kur redzams, kā protesta demonstrācijas laikā dažas lezbietes ar varavīksnes karogiem priecīgi dejo demonstrantu pūlī. Tas ir brīdinājums visiem tradicionālo vērtību atbalstītājiem - ja gribat demokrātiju, jūsu ielas momentā pārpludinās geju, lezbiešu un citu perverso straumes! Šo naratīvu Lukašenko propagandē ļoti cītīgi, gluži tāpat, kā to dara viņa dubultnieks Putins Krievijā.

    Taču tā ir ciniska un melīga pieeja - patiesu demokrātiju obligāti pretstatīt morālai degradācijai. Jums liek izvēlēties - vai nu autoritāra diktatūra un miers un kārtība, vai demokrātija ar homoseksuāļu bariem un vispārēju izlaidību. Patiesībā šīm lietām nav tieša sakara - to izšķir katras valsts valdības politiskā un morālā stāja. Pretstats LGBTI propagandai nedrīkst būt brutāla diktatūra!

    Diemžēl šis propagandas triks lieliski nostrādā, tostarp daudzu kristiešu apziņā. Arī Latvijā ir kristieši, kuri homoseksuālismu uzskata par briesmīgāko un galveno grēku pasaulē. Dieva priekšā nav lielāku un mazāku grēku - visi ir vienlīdz nožēlojami. Tomēr daži kristieši ir ar mieru labāk akceptēt diktatūru, lai tikai tas viņus pasargātu no homoseksuāļiem, nekā demokrātiju, kuras apstākļos viņi ar savu morālo stāju un Dieva Vārdu var brīvi stāties pretī dažādām grēka izpausmēm. Šī tendence labi redzama interneta komentāros. Tas nav saprotams. Īpaši tāpēc, ka Lukašenko režīms visādi ierobežo gandrīz visu konfesiju, izņemot pareizticīgo, kristīgās aktivitātes. Arī nekristiešu vidū vērojama prasība pēc autoritāras valsts modeļa, kas “ar stingru roku” noliktu pie vietas visus oponentus.

    Šāda tautas kustību diskreditācija nav nekas jauns. To izmantoja PSRS vadoņi “perestroikas” laikā, saucot tautas kustības Baltijā un citās republikās par “revanšistiem”, “buržuāziskajiem nacionālistiem”, “ekstrēmistiem” un “fašistiem”, bet barikāžu dalībniekus iztēlojot par piedzērušos pūli. Tas pats notika Ukrainas “Pašcieņas revolūcijas” laikā, kad visu ukraiņu tautu sauca par “fašistiem” un “antisemītiem”, tas notiek tagad Baltkrievijā. Jāsaprot, ka šādās masu kustībās ir dažādu uzskatu un dzīvesveida cilvēki - reizēm arī tādas sabiedrības grupas, kas lielākajai daļai, iespējams, pārāk nepatīk. Taču mākslīgi tiek izcelti un eksponēti uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi varavīksnes karodziņi, bet ignorēti tūkstošiem Baltkrievijas nacionālo baltsarkanbalto karogu, ar kuriem baltkrievi iziet ielās. Uz kopējo karogu fona šie pāris geju karodziņi vispār nav saredzami. Bet nedomājošu vai pārāk emocionālu cilvēku galvās tā tiek iesēta doma, ka tieši šie karogi drīz kļūs noteicošie. Tāda ir propagandas melīgā būtība.

  8. Eiropas Savienība kā nevar tā nevar vienoties par kopēju sankciju politiku pret Lukašenko režīmu. Visi ir vienisprātis, ka sankcijas nedrīkst būt ekonomiskas, lai tās neskartu baltkrievu tautu. Tāpēc sankcijas un aizliegums iebraukt ES tiks noteikts tikai amatpersonām. Vislielākie strīdi ir par to, vai sankcijām pakļaut pašu Lukašenko. Nepārsteidz, ka šādu soli noraida Vācija, Francija un Itālija - valstis, kas jau agrāk iebildušas personālām sankcijām pret Putinu. Sankciju sarakstā tikšot iekļautas ap 30 režīma amatpersonas un tās stāšoties spēkā saptembra beigās. Kārtējā, nu jau hroniskā Eiropas nespēja dot savlaicīgu atbildi diktatoram.

    Paredzot ES impotenci šajā jautājumā, Baltijas valstis un Polija jau augustā noteica individuālas sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, tostarp Lukašenko. Līdz ar to šajās valstīs Batjka iebraukt nevarēs. Tātad uz nenoteiktu laiku, bet, iespējams, uz visiem laikiem atcelta arī paredzētā Lukašenko vizīte Latvijā. Polija un Baltijas valstis arī mudina ES pasludināt daudz bargākas sankcijas Batjkas režīmam.

    Tas ļoti saniknojis Baltkrievijas diktatoru. Lai nu vēl Eiropa, bet kaut kādas mazas “valsteles” uzdrošinās kaut ko pīkstēt! Arī Krievija momentā izteica asu nosodījumu šādai baltiešu rīcībai. Lukašenko, izvēloties pavisam nediplomātisku leksiku, piedraudējis Baltijai ar “asimetriskām” atbildes sankcijām, bet Baltkrievijas ārlietu ministrs Makejs izteicies, ka sankcijas tiks vērstas pret personām, kuras “dedzīgi mēģinājušas iejaukties Baltkrievijas valsts lietās un iesniegušas priekšlikumus par finansiālu atbalstu opozīcijai”. Pagaidām gan vēl nekas ieviests nav.

    Patiesībā Laukašenko kaut cik būtiski var kaitēt vienīgi Lietuvai, jo liela daļa Baltkrievijas eksporta iet caur Klaipēdas ostu. Latvijas ostās pārkrautās baltkrievu kravas ir vien 4% no kopējā apjoma. Batjka piedraudējis arī, ka varētu aizliegt šo valstu tranzītpārvadājumus caur Baltkrieviju, tāpat lidmašīnu lidojumus pāri valsts gaisa telpai.

    Tomēr šādas sankcijas radīs milzu zaudējumu pašai Baltkrievijas ekonomikai. Klaipēda ir šai valstij tuvākā osta, turklāt baltkrievi te saņem ievērojamus muitas un nodokļu atvieglojumus. Vest kravas no Baltkrievijas un tālajām Somu jūras līča ostām Krievijā, kā to jau sarunājis Lukašenko ar Krievijas premjeru, būs dārgi un ekonomiski ļoti neizdevīgi. Turklāt nodokļi Krievijas ostās varētu būt arī augstāki nekā Klaipēdā. Baltkrievu bizness no tā tikai zaudēs. Bet ne jau tas rūp Lukašenko.

  9. Jaunākā informācija. Sliktākās politikas analītiķu prognozes diemžēl ir piepildījušās - Lukašenko režīms grib likt vienai no opozīcijas līderēm Marijai Koļesņikovai dārgi samaksāt par vietējās čekas specoperācijas izgāšanu un atteikšanos pamest valsti. Koļesņikova ievietota izmeklēšanas izolatorā un viņai izvirzīta apsūdzība “varas sagrābšanas mēģinājumā”. Bet šāda apsūdzība draud ar ļoti ilgiem gadiem cietumā. Viņa arī saņēmusi reālus draudus savai dzīvībai.

    Jebkurā normālā pasaules valstī ar varas sagrābšanas mēģinājumu saprastu mazākais bruņotu valsts apvērsumu vai mēģinājumu nogalināt valsts līderus. Koļesņikovai, tāpat kā visai Nacionālās koordinācijas padomei, šādu pantu inkriminē par prasību Lukašenko atkāpties un organizēt jaunas, godīgas vēlēšanas. Padome nav veikusi nekādas vardarbīgas akcijas vai aicinājusi uz tādām, tai nav bruņotu formējumu. Tieši pretēji - tā nemitīgi aicina režīma amatpersonas sēsties pie sarunu galda un sākt dialogu, lai atrisinātu radušos politisko krīzi Baltkrievijā. Tieši Lukašenko ir varas uzurpators, kurš to izdarīja 1996.gadā, kad ar bruņotu spēku izdzenāja parlamentu un arestēja vairākumu tā deputātu, viņu vietā pēc tam ieceļot paša izraudzītas marionetes. Tieši Lukašenko būtu jāsēž uz apsūdzēto sola par varas sagrābšanu.

    Arestēts arī Koļesņikovas advokāts Iļja Salejs. Viņu apsūdz “aicinājumos radīt draudus Baltkrievijas ārējai drošībai, suverenitātei un nacionālajai drošībai”. Kratīšanas notikušas vairākos opozicionāru birojos un dzīvokļos. Tādejādi šobrīd brīvībā atrodas vairs tikai viena Koordinācijas padomes prezidija locekle, rakstniece, Nobela prēmijas laureāte Svetlana Aleksijeviča. Arī viņai draudēts ar fizisku izrēķināšanos, bet no dzīvokļa kratīšanas un, iespējams, aresta viņu paglāba daudzu valstu žurnālistu un Lietuvas, Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Slovākijas un Čehijas vēstnieku ierašanās, kas bloķēja nama ārdurvis un neļāva baltkrievu KGB drošībniekiem iekļūt ēkā. Uzbrukt ES valstu vēstniekiem čekisti neuzdrošinājās.

    Lukašenko drošības struktūras sākušas īstenot jaunu taktiku - opozīcijas līderu neitralizēšanu, vai nu piespiežot tos aizbraukt no valsts, vai arestējot un izvirzot kriminālapsūdzības. Šobrīd faktiski visi protestu līderi atrodas vai nu trimdā vai apcietinājumā. Šāda rīcība sākās pēc vietējo drošībnieku konsultēšanās ar saviem Krievijas kolēģiem no FSB. Acīmredzot, tiek uzskatīts, ka ja opozīcijai “nocirtīs galvu”, protestu kustība bez līderiem pamazām apsīks.

  10. Lukašenko padoties nedomā, taču šķiet visai apjucis. Tas redzams viņa pēdējo dienu izteikumos par valsts un savas varas nākotni, kas ir pretrunīgi un nereti viens otru izslēdzoši. Sarunā ar Krievijas un režīmam lojāliem baltkrievu žurnālistiem Batjka paškritiski atzina, ka, iespējams, ir “pārāk aizsēdējies” prezidenta krēslā. Viņš arī turpināja paust iepriekš teikto, ka jaunas vēlēšanas iespējamas tikai pēc Konstitūcijas maiņas, kuras projekts jau tapis. Taču, ja arī jaunās vēlēšanas notiks Lukašenko režīma apstākļos, tām tāpat nebūs nekādas nozīmes - pie varas tik un tā paliks Batjka, kaut par viņu balsotu vien 1% vēlētāju. Paziņots tiks, ka balsojuši 99%.

    Intervijā Luka arī paziņoja, ka viņš šobrīd ir vienīgais, kurš spēj Baltkrieviju kā neatkarīgu valsti saglabāt un pasargāt. Tas norāda uz viņa mesiāniskajām tendencēm. Šķiet, Baltkrievijas diktators, tāpat kā viņa kolēģis Krievijā, patiešām svēti tic, ka ir Dieva izredzēts “glābt un nosargāt” savu valsti un “pacelt to no ceļiem”. Tas nozīmē, ka viņš nenodrebēs pielietot jebkādas represijas, jo kas gan ir pāris tūkstošu cilvēku, kad uz spēles likts valsts liktenis. Tā ir daudzu mesiāniskā tipa diktatoru kopējā iezīme - cilvēks kā personība nav nekas; visu vērtību mērs ir valsts intereses.

    To Lukašenko arī paudis savā 10.septembra uzrunā Baltkrievijas prokuroriem. Viņš paziņojis, ka varu neatdos nekādā gadījumā, jo “varu neņem tāpēc, lai to atdotu”. Viņš ne vien mudināja prokurorus pieprasīt visbargākos sodus protestu organizētājiem, bet arī pārkāpt nevainības prezumcijas principu: “Jums jādod visspēcīgākā atbilde uz protestu organizētāju un aģitatoru rīcību.” Tas vairāk izskatās pēc politiskas atriebības nevis tiesiska taisnīguma. Diktators jau ir spriedis tiesu tiesnešu vietā.

  11. Lai arī spiediens uz cilvēkiem un diktatora draudi kļūst ar katru dienu arvien lielāki, izskatās, ka tauta vairs nav iebaidāma un protesti turpinās, neskatoties ne uz kādām represijām. Katru nedēļas nogali notiek plašas protesta demonstrācijas, kurās piedalās līdz 150 000 cilvēku un kuru prasība ir tikai viena - Lukašenko, atkāpies! Protesta demonstrācijām tiek doti uzmundrinoši un cilvēkus vienojoši nosaukumi - Vienotības gājiens, Varoņu gājiens, Miera gājiens. Turpinās arī miermīlīgās sieviešu demonstrācijas, Solidaritātes velobraucienu sarīkojuši baltkrievu riteņbraucēji.

    Diemžēl drošības spēku rīcība atkal kļūst vardarbīga. Atsākušās masveida cilvēku aizturēšanas, gan ne tik nežēlīgas un brutālas, kā protestu pirmajā posmā, tomēr tās kļūst arvien vardarbīgākas. Nu jau grūstas, dunkātas un iekaustītas tiek arī sievietes. Brīvdienu protestu gājienos un pēc tiem daudzi to dalībnieki tiek arestēti un notiesāti ar administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Piemēram 13.septembra protesta demonstrācijās arestēti tikuši vairāk nekā 400 cilvēki Minskā, bet visā Baltkrievijā - vairāk nekā 700. Tādejādi kopš protestu sākuma šajā zemē arestēti ap 10 000 cilvēku.

    Teju visi opozīcijas līderi apcietināti vai bijuši spiesti pamest valsti. Pret savu zemi pamest atteikušos Mariju Koļesņikovu sākta krimināllieta un viņa apsūdzēta "par valsts nacionālās drošības apdraudēšanu", par ko viņai draud divi līdz pieci gadi cietumā. Cits apcietinātais opozīcijas līderis Maksims Znaks cietumā sācis badastreiku.

    Vajāti tiek ne vien protestētāju līderi, bet arī vienkārši cilvēki, kas tā vai citādi piedalījušies demonstrācijās un protestos. Daudzi tāpēc bijuši spiesti bēgt no valsts. Lielākoties baltkrievi izvēlas dzīvi Lietuvā un Polijā, tāpat Ukrainā, taču arī Latvijā politisko patvērumu jau lūguši vairāki cilvēki. Ļoti bēdīgs gadījums noticis ar bijušo Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas darbinieku Andreju Ostapoviču, kurš centās iegūt politisko patvērumu Latvijā, taču gaidīja uz Latvijas atbildi Pleskavā, kur viņu aizturēja Krievijas varas iestādes un izdeva Lukašenko režīmam. Viņa tālākais liktenis nav zināms. Pēc šī gadījuma Latvija apņēmās izsniegt vīzu baltkrievu bēgļiem pāris stundu laikā. Latvijas slimnīcās arī ārstējas cilvēki, kas fiziski cietuši no režīma vardarbības.

Uzraksti komentāru