Pasaules zīmolu ikonas. Kečups un “Heinz” impērija

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 10-07-2020

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

“Heinz” kečupa impērija

“Heinz impērijas” dibinātājs Henrijs Džons Haincs piedzima 1844.gada 11.oktobrī. Viņa vecāki bija vācu imigranti - tēvs Džons ASV ieradās no Kalštates toreizējā Bavārijā, kur viņa ģimene nodarbojās ar vīnogu audzēšanu, bet māte Anna Margarēta Šmite - no Hesenes zemes. Henrija tēvs Džons uz ASV devās 19 gadu vecumā pēc karadienesta. Pitsburgā viņš iepazinās ar Annu, abi apprecējās un viņu ģimenē piedzima seši bērni. Henrijs uzauga mīlošā un strādīgā vidē. Māte bija ļoti dievbijīga sieviete, ar bērniem sarunājās tikai vācu valodā un jau no bērnības ieaudzināja viņos izslavēto vāciešu pedantismu, kas vēlāk kļuva par vienu no būtiskākajām Henrija rakstura iezīmēm mūža garumā.

Haincu ģimenes māja, kurā Henrijs pavadīja bērnību, un kas vēlāk kļuva par viņa pirmo fabriku.

No sešu gadu vecuma Henrijs palīdzēja vecākiem dārza darbos, bet deviņu gadu vecumā Pitsburgas centrā sāka tirgot pēc mātes receptes mājās gatavotus rīvētus mārrutkus. Tolaik daudzi bērni piepelnījās, lai finansiāli palīdzētu saviem vecākiem, taču Henrijs ātri vien saprata, ka tā ir arī laba iespēja attīstīt personīgo biznesu. Kad puikam palika 10 gadi, vecāki uzdāvināja viņam 3000 kvadrātmetrus zemes mārrutku un citu dārzeņu audzēšanai. Pēc diviem gadiem Henrijam jau piederēja 12 000 kvadrātmetrus liels dārzs, kurā viņš pavadīja lielāko daļu sava laika.

Henrija mārrutki cilvēkiem patika. Ar laiku tie nonāca lielākajos Pitsburgas pārtikas veikalos, kļūstot par pircēju iecienītu preci. Tolaik rīvēti mārrutki bija visai nekvalitatīvs pārtikas produkts, kuros varēja atrast visdažādākos piemaisījumus un svešķermeņus. Tāpēc tirgotāji savu produkciju parasti fasēja tumša stikla tarā, kas neļāva labi aplūkot preci un noteikt tās kvalitāti. Henrijs izdomāja savus mārrutkus fasēt caurspīdīga stikla burciņās, lai pircēji varētu pārliecināties, ka Hainca produkts ir teicamas kvalitātes. Cilvēkos tas radīja uzticamības sajūtu un viņi labprāt izvēlējās Henrija produktu.

Dažādu krāsu un formu stikla tara, kādā 19.gadsimtā fasēja pārtikas produktus, tostarp mārrutkus.

Beidzot vidusskolu, Henrija bizness bija attīstījies tā, ka nācās algot palīgstrādniekus dārza apkopšanai un ražas novākšanai. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš jau bija nopelnījis tiem laikiem pieklājīgu summu - 2400 dolārus (mūsdienu ekvivalents - 43 000 dolāru). Būdama kristiete, Henrija māte cerēja, ka dēls kļūs par garīdznieku, tomēr viņš nolēma iestāties vienā no labākajām finanšu augstskolām  “Duff’s Mercantile College” un apgūt uzskaiti un grāmatvedību. Pēc koledžas beigšanas, Henrijs 1864.gadā sāka strādāt tēva ķieģeļu fabrikā, 20 gadu vecumā kļūstot par tās faktisko vadītāju.

Henrijs Haincs 20 gadu vecumā.

Paralēli viņš turpināja nodarboties ar dārzeņu audzēšanu un pārstrādi, eksperimentējot un uzlabojot mātes receptes. 1869.gadā Haincs kopā ar draugu Klarensu Noublu Šarpsburgā, Pensilvānijā, izveidoja kompāniju “Anchor Pickle and Vinegar Works”, kas vēlāk pārtapa “Heinz, Noble & Company”. Viņi piegādāja pilsētas ēstuvēm skābētus kāpostus, sālītus gurķus un citus produktus. Tomēr kompānijas firmas produkts bija rīvēti mārrutki stikla burciņās; kā teikts kādā viņu reklāmā - “tīri un izcili”. Sākumā uz produktu etiķetēm kompānijas nosaukums netika rakstīts, un tikai pēc tam, kad pircējiem produkts bija iepaticies, uz etiķetes parādījās zīmols “Heinz & Noble’s Anchor Brand”. Nosaukumā minētais enkurs patapināts no Bībelē pieminētā “dvēseles enkura”, kas apzīmē cerību.

“Heinz, Noble & Company” logo; vidū - stikla burciņa, kādās fasēja kompānijas mārrutkus.

1874.gadā Haincs bijušā vecāku nama pagrabstāvā iekārtoja savu pirmo fabriku. Viņš nolīga vairākas vācu sievietes, kas nodarbojās ar dārzeņu mazgāšanu un konservēšanu. Ar vietējiem fermeriem tika noslēgti līgumi par viņu ražas iepirkšanu. Kompānija iegādājās etiķa ražošanas fabriku Sentluisā, Misūri, tāpat zirgus un furgonus dārzeņu un gatavās produkcijas pārvadāšanai. “Heinz & Noble’s Anchor Brand” produkcija bija pieprasīta, kas ļāva Henrijam krietni nopelnīt un uzturēt ģimeni. Henrijs bija precējies ar skotu-īru izcelsmes amerikānieti Sāru Slouanu Jangu, viņu ģimenē auga četri bērni. Hainci piederēja metodistu Baznīcai un ik svētdienu apmeklēja dievkalpojumus vietējā dievnamā.

Henrijs Haincs, attēlā labajā pusē - kopā ar dzīvesbiedri.

Šķita, ka gan personīgā dzīve, gan bizness ir veiksmīgi sakārtoti, taču tad notika neparedzamais - 1875.gada gurķu raža bija rekordliela, bet līgumi ar fermeriem noteica visas ražas obligātu iepirkšanu par cieti fiksētu cenu. Kompānijai sāka pietrūkt naudas, lai norēķinātos ar fermeriem. Tika mēģināts naudu aizņemties bankā, taču finanšu krīze tolaik bija paralizējusi visu ASV banku sistēmu. Fermeri sāka tiesvedību pret “Heinz, Noble & Company” un tā nonāca to 5000 Savienoto Valstu uzņēmumu skaitā, kas šajā krīzē bankrotēja. Viss kompānijas īpašums tika izpārdots, lai segtu parādus.

Pēc bankrota Klarenss Noubls vairs nevēlējās nodarboties ar privāto biznesu, tāpēc Henrijs 1876.gadā kopā ar brāli Džonu un brālēnu Frederiku izveidoja jaunu uzņēmumu “F. & J. Heinz Company”. Henrija vārds kompānijas dibinātāju sarakstā gan neparādījās iepriekšējo parādu dēļ, taču viņš bija faktiskais uzņēmuma menedžeris un vadītājs. Lielākā daļa kompānijas kapitāldaļu piederēja Henrija mātei. Henrijs centās atjaunot klientu un piegādātāju uzticību, apsolot, ka atdos fermeriem parādu līdz pēdējam centam, kaut bankrota procedūra to nemaz neprasa. Būdams kristietis, viņš savu solījumu izpildīja, turpmākos piecus gadus kārtīgi maksājot parādus, līdz tie bija pilnībā nolīdzināti.

Kompānijas zīmols tika nomainīts no “Anchor” uz “Keystone”, kas simbolizēja Pensilvāniju kā “stūrakmens” štatu. Uzņēmums turpināja ražot mārrutkus, sālītus gurķus un dažādus konservējumus, tomēr Henrijam gribējās izmēģināt ko jaunu. Viņš mēģināja ražot sinepes, taču drīz atrada savu galveno produktu - tomātu mērci jeb kečupu. Tā Amerika iepazina leģendāro “Heinz Tomato Ketchup”. Zinot, ka pircējiem patīk caurspīdīgi tara, “Heinz” kečups tika fasēts tikai tādā. Sākuma gados tika ražoti divu veidu kečupi. Pirmajā kā garšvielas tika izmantoti smaržīgie pipari, krustnagliņas, kajēnas pipari, muskatrieksts un kanēlis. Otrajā - pipari, ingvers, sinepes, selerija, mārrutki un brūnais cukurs.

“F. & J. Heinz Company” preču pavadzīme.

Drīz Henrijs nonāca pie atziņas - lai varētu kontrolēt izejvielām paredzēto dārzeņu kvalitāti, uzņēmumam jābūt pašam savai zemei, kur tos audzēt. Mērce no svaigiem tomātiem, kas izaudzēti turpat Pensilvānijas laukos, ļāva klientiem būt pārliecinātiem, ka tajā izmantoti tikai labākie īpaši atlasīti dārzeņi. Hainca garšīgais, dabīgais un veselībai nekaitīgais kečups drīz iekaroja lielu popularitāti pircēju vidū. Kompānija turpināja piedāvāt arī citus produktus, papildinot sortimentu ar jauniem konserviem, marinādēm un mērcēm. Kečupam sekoja marinēti sarkanie un zaļie pipari, konservēti čili, ābolu sidrs, olīvas, marinēti sīpoli, konservētas ceptas pupiņas un citi izstrādājumi.

1886.gada ziemā Henrijs devās uz Eiropu. Londonā viņš tikās ar pārtikas lielveikala “Fortnum & Mason” iepirkumu menedžeri, kam piedāvāja “septiņus mūsu jaunāko un labāko produktu paraugus”. Šis veikals piegādāja produktus arī britu karaļnamam. Apskatījis piedāvājumu, menedžeris teica: “Es domāju, mister Hainc, mēs nopirksim to visu”. Tā Apvienotā Karaliste kļuva par starta vietu “Heinz” produktu iziešanai pasaules tirgū. Jau pēc desmit gadiem pārdošanas apjomi Apvienotajā Karalistē bija pieauguši tā, ka kompānijas birojs tika atvērts arī Londonā, vēlāk arī “Heinz” fabrika.

Attēlā kreisajā pusē - kompānijas “Heinz” Londonas biroja ēka.

1888.gadā Henrijs izpirka uzņēmuma daļas no saviem radiniekiem, kļūstot par kompānijas vienīgo īpašnieku un pārdēvējot to par “H.J.Heinz Company”. 1890.gadā kompānijas centrālais birojs pārcēlās uz Pitsburgu, kur atrodas vēl šodien. Henrijs ļoti rūpējās par savas produkcijas kvalitāti, organizēja produktu kontroles sistēmu, ieviesa jaunas tehnoloģijas, eksperimentēja ar iepakojumu. 1890.gadā tika radīta arī leģendārā astoņskaldņu Hainca stikla kečupa pudele. Tai bija slaids kakliņš, lai mazinātu mērces saskari ar gaisu un iespējamību, ka tā sabrūnē. Bet ja nu tomēr tā gadītos, šo vizuālo defektu palīdzēja noslēpt mazā etiķete, ko līmēja ap pudeles kakliņu. Pudeles bija aizdarītas ar īsta korķakoka aizbāzni. Šī “Heinz” stikla pudele ASV vēl arvien tiek uzskatīta par dizaina ikonu.

Attēlā labajā pusē augšā - Hainca fabrikas strādniece pie pudeļu aizvākošanas aparāta;
attēlā apakšā - dažādi “Heinz” kečupa pudeļu veidi sākuma gados.

Reiz 1896.gadā braucot pa Ņujorkas dzelzceļu, Haincs ieraudzīja reklāmas plakātu, kas vēstīja, ka kāda firma “ražo 21 apavu veidu”. Drīz kompānija “Heinz” nāca klajā ar saukli par 57 veidu produktiem. Kāpēc tieši tāds skaitlis? Haincs vienkārši paņēma savu iemīļotāko ciparu “5″ un pievienoja tam skaitli “7″, kas tika uzskatīts par veiksmes un svētības simbolu un pozitīvi iedarbojās uz cilvēku zemapziņu. Tā radās leģendārās Hainca “57 veidi”, ko kompānija izmantoja visu savu produktu reklāmā. Patiesībā tolaik uzņēmums jau ražoja 60 produktu veidus, bet šodien to skaits pārsniedz 5700 veidus.

Viena no pirmajām “Heinz” reklāmām ar saukli “57 varieties”, 1897.gads.

Lielu lomu Haincs piešķīra savu produktu reklāmai. Laižot tirgū tomātu kečupu, “Heinz” reklāmas sauklis skanēja: “Dieva dots palīgs mātēm un citām sievietēm virtuvē”. Un dāmas, kuras kaut reizi mūžā bija pavadījušas laiku pie karstas plīts, vārot tomātu mērci, ar saviem maciņiem nobalsoja par jauno produktu. Henrijs daudz braukāja pa valsti, reklamējot savu produkciju vilcienu pasažieriem, jo uzskatīja, ka pircējam vispirms produkts jānogaršo, pirms to iegādāties. Veikali, kas tirgoja “Heinz” produkciju, tika apgādāti ar produktu paraudziņiem, lai pircēji varētu pagaršot uzņēmuma produkciju bez maksas. Haincs arī ieviesa vienreiz lietojamas kartona karotītes, ko pēc lietošanas varēja izmest.

Arī vēlāk uzņēmums izcēlās ar inovatīviem mārketinga paņēmieniem. Tā pasaules izstādē “World’s Columbian Exposition” 1893.gadā Čikāgā Hainca uzņēmumam bija ierādīta vieta izstāžu ēkas 3.stāvā, kur daudzi apmeklētāji nemaz neuzkāpa. Lai piesaistītu cilvēku uzmanību, Haincs visā izstādes teritorijā izplatīja zelta krāsas reklāmas kuponus, kas vēstīja, ka 3.stāvā tos var apmainīt pret bezmaksas dāvaniņu. Un ļaudis pulkiem steidzās pēc dāvanas - maza piekariņa marinēta gurķīša formā. Pirmais, ko viņi ieraudzīja 3.stāvā, bija piramīdas veidā izkārtotas neskaitāmas “Heinz” produktu burciņas un pudeles. Kompānijas stends kļuva par apmeklētāko izstādē. Hainca uzņēmums bija arī viens no pirmajiem Savienotajās Valstīs, kas 20.gadsimta sākumā sāka izmantot neona reklāmu.

“Heinz” stends Pasaules izstādē Čikāgā, labajā pusē apakšā - gurķītis-piekariņš.

Ilgu laiku kompānijas līdzstrādnieki bija centušies radīt ideālo kečupa pagatavošanas veidu, līdz 1904.gadā tas izdevās uzņēmuma darbiniekam Dž.F.Meisonam. Viņš izdomāja jaunu tehnoloģiju, kurā ar vakuuma tvaicēšanas metodi iegūst biezu tomātu pastu, ko bez bojāšanās var uzglābāt ļoti ilgu laiku. Tādā veidā “Heinz” kečupos tika rasta iespēja iztikt bez tiem laikiem pierastajiem ķīmiskajiem konservantiem. Jau drīz kompānija ražoja 5 miljonus kečupa pudeļu gadā. 1905.gadā “H.J.Heinz Company” kļuva par publisku akciju sabiedrību, bet Henrijs Haincs - par tās pirmo prezidentu.

Hainca uzņēmums kļuva arī par iniciatoru obligāto sanitāro normu ieviešanai pārtikas rūpniecībā. Neviens uzņēmums tolaik nespēja konkurēt ar “Heinz” sanitāro normu ziņā. Henrijs personīgi piedalījās produktu tīrības kontrolē, viņa fabrikās vienmēr valdīja ideāla tīrība. Hainca kompānija daudz darījusi bakteriālā piesārņojuma novēršanas zinātnisko un tehnoloģisko risinājumu jomā. Tolaik sanitārais stāvoklis pārtikas uzņēmumos bija ārkārtīgi slikts un saindēšanās ar pārtiku nebija retums. Sadarbībā ar žurnālu “Good Housekeeping” Haincs aktīvi lobēja “Likuma par tīriem pārtikas produktiem un medikamentiem” ieviešanu, ko prezidents Teodors Rūzvelts parakstīja 1906.gadā.

Hainca fabrikās strādājošajiem bija nodrošināta maksimāli komfortabla vide un dažādi sociālās aizsardzības mehānismi. Vairākas reizes dienā strādniekiem pienācās pārtraukums atpūtai, viņu rīcībā bija ģērbtuves ar individuāliem skapīšiem un dušas telpas ar siltu un aukstu ūdeni. Laikmetā, kad daudziem mājās nebija pat ūdensvada, Hainca strādniekiem tika izsniegts tīrs darba apģērbs, darbojās bezmaksas drēbju mazgātuve, strādniecēm sievietēm reizi nedēļā pienācās bezmaksas manikīrs. Šāda greznība 20.gadsimta sākumā bija kaut kas neiedomājams citos uzņēmumos.

Kreisajā pusē - “Heinz” allaž tīri un spodri ģērbtās strādnieces;
labajā pusē - manikīra kabinets strādniecēm (augšā), istabiņa fabrikas slimnīcā (apakšā).

Visu Hainca darbinieku dzīvība bija apdrošināta uz uzņēmuma rēķina, viņiem tika garantēta arī bezmaksas medicīniskā aprūpe. Fabrikā bija sava slimnīca, medpunkts un zobārstniecības kabinets, darbojās kafejnīca, peldbaseins un sporta zāle, bet uz fabrikas jumta bija izveidots dārzs darbinieku atpūtai. Gaisotne uzņēmumā bija izteikti ģimeniska, darbojās dažādas darbinieku interešu grupas, pulciņi un sporta komandas. Bija pat savs koris. Visu šo iemeslu dēļ darbs pie Hainca tika uzskatīts par prestižu un ļoti iekārojamu, kaut Henrijs saviem darbiniekiem izvirzīja augstas prasības.

“Heinz” fabrikas zobārstniecības kabinets (kreisajā pusē) un medpunkts (labajā pusē).

Pirmais Pasaules karš smagi skāra ASV vāciešu kopienu, tostarp Haincu ģimeni. Viņi pat pārstāja savā starpā sarunāties vāciski un uz visiem laikiem sarāva saites ar tēvzemi. Henrijs atbalstīja ASV iesaistīšanos karā pret Vāciju un visus kara gadus darbojās ASV Pārtikas kontroles pārvaldē (Food Administration), vienlaikus vadot savas kompānijas darbu. Neilgi pēc kara beigām - 1919.gada 14.maijā - Henrija Hainca mūžs aprāvās 74 gadu vecumā. Par līdzstrādnieku ziedoto naudu kompānijas dibinātājam tika izveidots piemineklis, ko joprojām var apskatīt uzņēmuma galvenajā birojā Pitsburgā. Tāpat pēc Henrija vēlēšanās Pitsburgā tika uzcelta baznīca viņa mātes piemiņai.

Henrijs Džons Haincs (1844 - 1919); labajā pusē - H.Dž.Hainca statuja kompānijas centrālajā birojā.

Pēc tēva par kompānijas prezidentu kļuva Hovards Haincs. Hovards bija kompetents menedžeris, kurš spēja iepriekš prognozēt tirgus pieprasījumu un prasības. 20.gadsimta 20.gados uzņēmums izvērsa savas produkcijas ražošanu Lielbritānijā, jau pirmajā gadā saražojot 10 000 tonnu produktu. “Heinz” izveidoja arī lieliski aprīkotu firmas veikalu tīklu. Tā pārdevējiem bija jābūt gara auguma, slaidiem, nevainojami ģērbtiem un prasmīgiem uzņēmuma produkcijas reklamētājiem. Veikali bija apgādāti ar hromētiem vakuuma traukiem, īpašām dakšiņām marinējumiem, citām modernām iekārtām.

Attēlā kreisajā pusē - Hovards Haincs; labajā pusē - kompānijas “Heinz” veikala skatlogs.

Lielās ekonomiskās krīzes jeb Lielās Depresijas laikā 30.gadu sākumā kompānija “Heinz” ne tikai izdzīvoja, bet pat ieviesa jaunus produktu veidus - bērnu pārtiku un ātri pagatavojamās zupas. Tās bija ļoti pieprasītas šajā daudzām ģimenēm tik smagajā laikā. Kompānijas ienākumi auga un tā drīz kļuva par tirgus līderi. 1936.gadā uzņēmums ieviesa programmu “Heinz Seed”, izveidojot speciālu nodaļu, kas nodarbojās ar tomātu selekciju un to sēklu pārdošanu. Tas palīdzēja radīt kečupa pagatavošanai nepieciešamās tomātu īpašības - to mīkstums kļuva gaļīgāks, ar zemu mitruma procentu, kas kečupam nodrošināja nepieciešamo vijīgumu bez kartupeļu cietes vai citu piedevu izmantošanas.

Sākoties Otrajam Pasaules karam, “Heinz” ražotnēm Eiropā pietrūka izejvielas, tāpēc Hainca tomātu kečups, piemēram, Lielbritānijā nebija nopērkams līdz pat 1948.gadam. Tā vietā bagātīgi tika piedāvāti citi produkti. Turklāt kara gados Haincu fabrikā Pitsburgā ierīkoja planieru ražotni ASV kara resora vajadzībām. 1941.gadā par kompānijas prezidentu kļuva Henrija mazdēls Džeks Haincs. Tika noslēgti līgumi par produktu piegādi ASV bruņoto spēku virtuvēm. Kompānija palīdzēja arī nacistiskās Vācijas vēl neokupētajām Eiropas valstīm pārvarēt kara izraisīto pārtikas trūkumu. To, ka “Heinz” ieguldījums pārtikas nodrošināšanā antihitleriskās koalīcijas zemēm bija ļoti nozīmīgs, apliecina fakts, ka vācu aviācija 1944.gadā vairākkārt nikni bombardēja kompānijas fabrikas Lielbritānijā.

Attēlos augšā - Džeks Haincs panāca, ka ASV militārpersonu racionā tika iekļauti “Heinz” produkti;
attēlā apakšā - kara gados “Heinz” rūpnīcā ASV Gaisa spēku vajadzībām ražoja planierus.

Pēckara gados Džeks Haincs paplašināja ģimenes biznesu, būvējot rūpnīcas Portugālē, Nīderlandē, Itālijā, Meksikā, Venecuēlā, Japānā un citur. 1948.gadā tika radīts vēl šodien pazīstamais “Heinz” tomātu kečupa etiķetes dizains, bet 1951.gadā pirmoreiz izsniegta un 1954.gadā apstiprināta licence kompānijas produktu piegādei Lielbritānijas karalienes Elizabetes II galmam. 20.gadsimta 50.gadu vidū “Heinz” produktus sāka reklamēt televīzijā. Tā laika populārākais kompānijas reklāmas sauklis bija: “Haincs 57! Tev ir ģimene, kas jāpabaro? Haincam ir viss, kas tev nepieciešams. Haincs 57!”

“Heinz” Britānijas fabrikas ražojumu etiķetes;
vidū - marķējums, kas apliecina “Heinz” produktu piegādi Lielbritānijas karaliskās ģimenes galdam.

1959.gadā par “H.J.Heinz Co” vadītāju ievēlēja ilggadīgu kompānijas darbinieku Frenku Armoru Junioru - pirmo, kurš nebija no Haincu ģimenes. Pēc dažiem gadiem viņam sekoja Bērts Gukins. Tomēr Džekam Haincam joprojām palika galvenā loma uzņēmuma stratēģijas noteikšanā. Tika atvērta “Heinz” rūpnīca Viganā, Lielbritānijā, iegādāts saldumu ražošanas uzņēmums “Reymer & Brothers”, tunču gaļas izstrādājumu ražotājs “Star-Kist Foods” un saldēto dārzeņu uzņēmums “Ore-Ida Foods”. 60.gadu otrajā pusē piedzima pazīstamais “Heinz” pupiņu reklāmas sauklis “‘Beanz Meanz Heinz”, bet gadu desmita nogalē fast food restorāniem tika radīts kečupa iesaiņojums mazās paketītēs.

Kreisajā pusē - Frenks Armors, pirmais “Heinz” vadītājs, ka nebija no Haincu ģimenes;
labajā pusē - 60.gados “Heinz” zīmoliem pievienojās arī ASV populārie “Star-Kist” un “Ore-Ida”.

1973.gadā par kompānijas prezidentu kļuva Tonijs O’Reilijs, bet 1979.gadā arī par tās ģenerāldirektoru un pēc Džeka Hainca nāves 1986.gadā - par padomes priekšsēdētāju. Jau no savas darbības sākuma O’Reilija primārais mērķis bija “Heinz” finanšu rādītāju uzlabošana. Viņš samazināja izdevumus, likvidējot pusi no “Heinz” rūpnīcām un atlaižot 18% darbinieku. Tika taupīts arī uz produkcijas iepakojuma rēķina. Turpmāk “Heinz” produkti tika fasēti plānāka stikla pudelēs, ļaujot samazināt gan iepakojuma cenu, gan transportēšanas izdevumus. Tika samazināts arī “Star-Kist” tunču konservu izmērs, kas kompānijai atnesa septiņus miljonus dolāru lielu ekonomiju.

Tonija O’Reilija karjera kompānijā “Heinz” bija strauja un veiksmīga.

Vienlaikus O’Reilijs strādāja pie “Heinz” tirgus daļas palielināšanas gan ASV, gan citur pasaulē. Kompānija iegādājās virkni pārtikas ražošanas uzņēmumu, kas ļāva paplašināt sortimenta klāstu ar jauniem produktiem. 1975.gadā tika nopirkta kompānija “Hubinger”, kas ražoja kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu, savukārt 1978.gadā - pazīstamā kompānija “Svara vērotāji” (”Weight Watchers”), iekļaujot tās diētās “Heinz” produktus. “Heinz” bija arī pirmā ārzemju kompānija, kas 1982.gadā investēja finanses Zimbabvē, kopuzņēmumi tika izveidoti arī Dienvidkorejā un Ķīnā.

“Svara vērotājiem” kompānija “Heinz” izveidojusi daudzveidīgu produktu līniju.

O’Reilija vadībā “Heinz” līdz 80.gadu vidum investēja vairāk nekā 400 miljonus dolāru vairāk nekā 20 pārtikas ražošanas uzņēmumu iegādē. Līdz ar to 1986.gadā kompānija iekļuva piecu labāko ASV uzņēmumu sarakstā. Ap 80.gadu vidū sākās pāreja uz plastikāta pudeļu izmantošana kečupa un citu produktu fasēšanai, kam 1990.gadā sekoja pirmā pilnībā pārstrādājamā pudele. 1987.gadā “Heinz” iegādājās Taizemes bērnu pārtikas ražotāju “Win-Chance Foods”, bet 1988.gadā sāka cīņu par vadošo pozīciju dzīvnieku barības tirgū, izveidojot “Heinz Pet Products”. 20.gadsimta 90.gados “Heinz” produktu izplatība strauji pieauga plaukstošajos Krievijas un Ķīnas tirgos, bet 1999.gadā sadarbībā ar NASA kompānijas kečups pirmoreiz nonāca kosmosā. Gadsimta nogalē “Heinz” tika atzīts par pasaulē ceturto lielāko pārtikas produktu un dzērienu zīmolu pēc “Coke”, “McDonald’s” un “Nescafé”.

Kompānija “Heinz” izmēģināja spēkus arī dzīvnieku pārtikas tirgū.

Sākoties 21.gadsimtam, “Heinz” pārsteidza patērētājus ar krāsainu kečupu. Vispirms tirgū parādījās zaļš, pēc tam rozā, oranžs, zils un zilzaļš tomātu kečups. Bija arī pārsteiguma pudeles - līdz brīdim, kad kečups tika lietots, pircējs nezināja, kādā krāsā tas būs. Tas viss bija domāts kā joks, taču pārdošanas apjomi auga. Pēc dažiem gadiem gan kompānija atgriezās pie klasiskā sarkanā kečupa, tomēr vēlāk atsāka ražot arī krāsaino. Tāpat “Heinz” centās dažādot produkciju, ražojot gan tā sauktās organisko jeb naturālo produktu līnijas, piemēram, “Organic Tomato Ketchup” un “Organic Heinz Beanz”, gan produktus bez sāls, ar samazinātu cukura daudzumu vai medus piedevu cukura vietā.

Attēlā augšā - “Heinz” krāsainais kečups; attēlā apakšā - “veselīgā” kečupa variācijas.

Parādījās arī jauni iepakojumu veidi. 2002.gadā klajā nāca tā sauktā apgrieztā kečupa pudele “Top Down Tomato Ketchup”. Populāros zīmolus “Heinz Beanz”, “Spaghetti Hoops” un citus sāka izgatavot personalizētu porciju iepakojumā “Snap Pots”, kuru varēja uzreiz likt mikroviļņu krāsnī bez iepriekšējas sagatavošanas. Inovatīvs risinājums bija “Heinz Beanz Fridge Pack” - pasaulē pirmais pārtikas produktu konservs, kuru nav jāizlieto visu uzreiz, bet iepakojumu var atkal hermētiski noslēgt un droši uzglabāt ledusskapī. Tirgū parādījās arī jauns kečupa veids paketēs “New Dip & Squeeze” ar trīs reizes lielāku kečupa daudzumu nekā tradicionālajās fast food paketītēs.

Tirgū tika laistas arī jau pazīstamo produktu jaunas garšas un variācijas. Tā 2005.gadā “Heinz” nāca klajā ar jaunu pupiņu produktu līniju “Heinz Beanz - Meanz Beanz”, kas tiek ražota vairākās variācijās. 2010.gadā kompānija pircējus iepriecināja ar kečupu “Simply Heinz”, kas izgatavots no gataviem tomātiem, etiķa, cukura, sāls un īpaši izstrādāta garšvielu maisījuma. Sekoja kečups ar balzāmetiķi, bet vēl pēc kāda laika kečups ar halapeno pipariem. Sakarā ar kompānijas 145 gadu jubileju, 2014.gadā tika izgatavota limitēta kečupa partija no īpaši izlasītiem tomātiem ar mārrutku piedevu.

2013.gada februārī “H.J.Heinz Company” iekļāvās Vorenam Baffetam piederošajā holdingā “Berkshire Hathaway”. Kopā ar brazīliešu investīciju fondu “3G Capital” holdings iegādājās “Heinz” par 23 miljardiem dolāru un piekrita segt tā parādsaistības vēl 5 miljardu dolāru apmērā. Kopējā darījuma summa 28 miljardi dolāri bija lielākais pirkums visā pārtikas rūpniecības vēsturē. Savukārt 2015.gadā tika paziņots par divu pārtikas rūpniecības milžu “Heinz” un “Kraft Foods” apvienošanos, izveidojot uzņēmumu “Kraft Heinz Company” - vienu no pasaulē lielākajiem pārtikas ražošanas gigantiem.

****

“H.J.Heinz Company” galvenais birojs atrodas Pitsburgā, Pensilvānijas pavalsatī, bet lielākā kečupa rūpnīca ASV - Frīmontā, Ohaijo. Savukārt marinēti gurķīši tiek ražoti Holandē, Mičiganas štatā, un tā ir lielākā šāda veida ražotne pasaulē. Iepakojumu un taru kečupam, sinepēm, salātu mērcēm, želejai, ievārījumiem un sīrupiem ražo kompānijas meitas uzņēmums “Heinz Portion Control” Džeksonvillā, Floridas štatā. “Heinz” vai tā meitas uzņēmumu ražotnes atrodas arī dažādās citās vietās Arizonas, Kalifornijas, Floridas, Aidaho, Aijovas, Masačūsetas, Ohaijo, Oregonas un Dienvidkarolīnas pavalstīs.

Kanādā lielākā “Heinz” ražotne ilgus gadus atradās šīs valsts “tomātu galvaspilsētā” Limingtonā, Ontario. Rūpnīca pārstrādāja 250 000 tonnu tomātu gadā, tās galvenā produkcija bija kečups, tomātu sula, sinepes, etiķis, konservētas pupiņas, dažādas mērces, zupas un bērnu pārtika. 2014.gadā rūpnīca tika pārdota, tomēr “Heinz Canada” joprojām paliek galvenais produktu piegādātājs ātrās apkalpošanas restorāniem. Arī Austrālijā 2012.gadā slēdza “Heinz” rūpnīcu, taču kompānijas produkti joprojām ir populāri. Īpaši iecienīti ir zīmola “Big Red” produkti. Kompānija tirgo arī Jaunzēlandē ražotos “Wattie” izstrādājumus un iegādājusies kompāniju “Golden Circle”, kas ražo vairāk nekā 500 veidu pārtikas produktu, ieskaitot konservētus augļus, sulas, ievārījumus un dažādus dzērienus.

Senākās “Heinz” ražotnes Eiropā atrodas Lielbritānijā un Nīderlandē. Pirmā fabrika Apvienotajā Karalistē tika atvērta 1905.gadā Pekhemā, Londonas dienvidos. 1919.gadā tai sekoja fabrika Harlesdenā, kas pastāvēja līdz 2000.gadam. Netālu no Viganas savulaik atradās pat divas rūpnīcas, bet tagad palikusi rūpnīca Kītgrīnā, kas ir lielākā pārtikas produktu ražotne Eiropā. Bērnu pārtika ar zīmolu “Heinz Nurture” tiek ražota Kendalā. “Heinz” ir Lielbritānijas pārdošanas līderis ceptu konservētu pupiņu tirgū. Preču zīmi “Heinz Beans” te pazīst visi. Nīderlandē kompānijas ražotne izvietota Elstā. 2006.gadā no Birmingemas uz Elstu tika pārcelta “Heinz” piederošās kompānijas “HP Foods” mērču ražošana, tā padarot šo rūpnīcu par lielāko mērču ražotāju Rietumeiropā. “Heinz” piederošas ražotnes atrodas arī Spānijā, Itālijā, Polijā, Krievijā un vairākās citās Eiropas valstīs.

“Heinz” produkti iekarojuši arī Āzijas tirgu. Šeit kompānijai jārēķinās ar atšķirīgu garšas uztveri, kā dēļ nākas strādāt pie vietējām kečupa interpretācijām. Lai to nodrošinātu, kompānija iegādājusies uzņēmuma “Glaxo India” ražotnes. Savukārt Indonēzijā “Heinz” ienāca 1999.gadā, kad nopirka 65% kompānijas “ABC Central Food” akciju un izveidoja meitas uzņēmumu “Heinz ABC Indonesia”. Tas ir lielākais “Heinz” uzņēmums Āzijā, kurā strādā ap 3000 darbinieku, ražojot kečupu, sojas mērci, čili mērci, dažādas sulas un sīrupus. Savukārt Ķīnā tiek ražotas galvenokārt mērces un bērnu pārtika.

“Heinz” - tās nav tikai rūpnīcas un loģistika, bet arī dažādas izklaides un izglītības iestādes. 1899.gadā Atlantijas pilsētā kompānija uzbūvēja “Heinca okeāna molu”, sauktu arī par “Kristāla pili pie jūras”. Tur apmeklētāji varēja piedalīties dažādās demonstrācijās un lekcijās, iegūt bezmaksas “Heinz” produktu paraugus, apskatīt mākslas un zinātnes kolekciju ar 144 gleznām, bronzas skulptūrām un gobelēniem. Heinca mols tika aizskalots viesuļvētras laikā 1944.gadā. Pastāvēšanas gados to apmeklēja aptuveni 50 miljoni cilvēku. Savukārt “Heinz Field” ir stadions Pitsburgā, kas atklāts 2001.gadā un kura būvniecības ģenerālsponsors bija “Heinz”. Tā ir mājas arēna amerikāņu futbola klubam “Pittsburgh Steelers” un studentu līgas komandai “Pittsburgh Panthers”. Bet ar pašas kompānijas vēsturi var iepazīties “Senator John Heinz History Center”. Šajā muzejā ir arī bibliotēka un plašs Pitsburgas vēstures arhīvs, regulāri notiek dažādas izstādes, kas stāsta par pilsētas vēsturi.

Kompānijas vēstures ekspozīcija “Heinz History Center” Pitsburgā.

Kompānija “Heinz” joprojām ir lielākais kečupa ražotājs pasaulē. Gada laikā uzņēmums pārstrādā vairāk nekā 2 000 000 tonnu tomātu - vairāk nekā jebkurš cits ražotājs. Ik gadu “Heinz” pārdod 650 miljonus pudeļu kečupa vairāk nekā 200 pasaules valstīs un teritorijās. ASV sešas no desmit patērētajām kečupa pudelēm ražotas “Heinz” uzņēmumos. Arī vairāk nekā 50 pasaules valstīs kompānijas kečups ieņem vadošās vietas tirgū. Hainca kečups joprojām ir amerikāņu iecienītākā tomātu mērce, un arī citur pasaulē ik gadu tiek pārdoti miljoniem “Heinz” kečupa iepakojumu.

“H.J.Heinz Company” piedāvā ne vien kečupu, bet tūkstošiem produktu - mērces, sālījumus, konservējumus, marinējumus, zupas, saldētus produktus un daudz ko citu. Tā ir viena no lielākajām pārtikas ražotājām pasaulē. Piemēram, ASV ap 50% saldēto kartupeļu tirgus aizņem “Heinz” piederošais uzņēmums “Ore-Ida”, savukārt dažādi austrumu virtuves produkti tiek tirgoti ar zīmolu “Amoy”. Ap 32 000 kompānijas darbinieku strādā “Heinz” rūpnīcās visos kontinentos. Kompānijas gada ienākums lēšams 12 miljardu dolāru apmērā. “Heinz” apgalvo, ka tam pieder 150 dažādu zīmolu visā pasaulē. Tomēr pazīstamākais kompānijas produkts neapšaubāmi ir tomātu kečups, kas atrodams gandrīz katra planētas iedzīvotāja mājās. “Heinz” joprojām paliek nepārspēts kečupa karalis.

*******************

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Lapas: 1 2

Uzraksti komentāru