Mūžīgais Putins

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-06-2020

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Daudzi politikas pētnieki ir vienisprātis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav citas iespējas, kā mēģināt palikt savā amatā mūžīgi, vai vismaz radīt tādu varas formāciju vai goda amatu, kas formāli nepiederētu pie likumdevējas vai izpildvaras, tomēr ļautu pilnībā kontrolēt un ietekmēt procesus valstī. Pretējā gadījumā, ja pie varas Krievijā nonāks opozīcijas spēki, Vladimiram Vladimirovičam pēc pilnvaru beigām varētu draudēt kriminālvajāšana un reāls cietumsods. Tāpēc mazākais, kas varētu apmierināt Putinu, būtu viņam draudzīga un pakļāvīga nākamā prezidenta kandidatūra. Tomēr vislabāk, ja šajā amatā paliktu viņš pats. Bet, kā to panākt?

Šobrīd spēkā esošā Krievijas Konstitūcija Putinam, kurš pie varas ir divus gadu desmitus, pēc viņa amata pilnvaru beigām 2024.gadā vairs nedod tiesības kandidēt uz prezidenta posteni. Jau tā pamatlikums reiz tika rupji apiets, pēc divu prezidentūras termiņu notecēšanas Putinam 2008.gadā formāli nododot amatu partijas biedram Dmitrijam Medvedevam un pašam viņa vietā kļūstot par Krievijas premjeru, kaut neviens nešaubījās - valsti joprojām turpina pārvaldīt viņš. Tāpēc nevienu nepārsteidza, ka 2012.gadā Putins atgriezās prezidenta amatā uz vēl diviem termiņiem, turklāt viens prezidenta pilnvaru termiņš tika pagarināts no četriem uz sešiem gadiem. Konstitucionālie ierobežojumi formāli bija ievēroti, taču visi labi saprata, ka tā ir tikai nekaunīga manipulācija ar varu.

Līdz ar to Krievijā nu jau par tradīciju kļuvis ik pēc sešiem gadiem doties vēlēt prezidentu, kaut sabiedrībai tāpat nav nekādu šaubu, ka tas nemainīgi paliks Vladimirs Putins. Vai nu prezidenta, vai premjera postenī, savu pilnvaru beigās Putins Krievijā būs valdījis 25 gadus. Šādu varas ilgmūžību varētu apskaust ikviens pasaules diktators, kaut Krievija ļoti gribētu, lai to uzskatītu par demokrātisku valsti. Tomēr agri vai vēlu pienāk gals pat monarhu un imperatoru valdīšanai, taču palikt varas pozīcijā Putinam ir vitāli svarīgi, ja viņš negrib pazaudēt savus draugu kontos paslēptos miljardus un vecumdienas pavadīt aiz “rūtotām gardīnēm”. Turklāt Putinu stipri nobiedējis gan “Arābu pavasaris”, gan Janukoviča bēdīgais gals Ukrainā. Viņš saprot, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt arī pašu.

Izrādās, ka visu var mainīt, veicot labojumus Krievijas Konstitūcijā. Pirmajos valdīšanas gados Vladimirs Putins bieži atkārtoja tēzi par Krievijas Konstitūcijas neaizskaramību. 2003.gadā viņš Krievijas televīzijā teica: “Konstitūcijas resursi ne tuvu nav izsmelti. Tas jāatceras tiem, kuri cenšas spekulēt ar tēmu par iespējamiem pamatlikuma uzlabojumiem.” Vēl 2017.gadā intervijā NBC žurnālistei Meginai Kellijai Putins pauda: “Es nekad neesmu mainījis Konstitūciju. Vēl jo vairāk es to neesmu darījis savās interesēs. Un man nav tādu plānu arī šobrīd.” Tomēr izrādās, ka plāni jau brieda, un visas runas par Konstitūcijas neaizskaramību bija domātas tikai acu aizmālēšanai.

Tematu par iespējamām izmaiņām pamatlikumā 2018.gada oktobrī oficiālajā izdevumā “Pосийсская Газета” (”Krievijas avīze”) pirmoreiz izvirzīja Krievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins. Zorkina teiktais izraisīja lielu viļņošanos varas gaiteņos, kur šī ideja tika aktīvi apspriesta kopš 2019.gada. Taču, tā kā nebija īstas skaidrības par to, kādi šie grozījumi būs un kādas būs to ilgtermiņa sekas, sabiedrībā tika uzturēta neziņas atmosfēra. Baumas gan bija, taču ļoti nekonkrētas.

Šāda informatīva haosa priekšrocība ir tā, ka, kamēr lielākā sabiedrības daļa paliek neziņā, tie, kuri zina, kas patiešām notiek, var kontrolēt procesu un iegūt sev vēlamo rezultātu. Lai arī cilvēki par Konstitūcijas grozījumiem nezināja pilnīgi neko, varas gaiteņos šis jautājums tika aktīvi risināts. Idejas esot bijušas visdažādākās, pat atsauces uz visvareno Dievu. Ko tas nozīmē, atliek vien minēt. Varbūt Putina mūžīgo valdīšanu kāds mēģināja pamatot ar tēzi, ka viņu “cara” amatā iecēlis pats Dievs?

2020.gads sākās ar pārsteigumu - 15.janvārī atkāpās Krievijas valdība. Līdzšinējo premjeru Dmitriju Medvedevu nomainīja Mihails Mišustins, bet Medvedevs nonāca jaunā ampluā - jau nākamajā dienā tika nozīmēts Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, lai gan likums par šāda amata izveidi stājās spēkā tikai mēnesi vēlāk, 6.februārī. Nav zināms, kāpēc Putinam šāda varas rokāde bija vajadzīga, taču šobrīd bijušais nodokļu inspektors Mišustins tiek dēvēts par Putina ielikteni un kļuvis par multeņu varoni, kurš drosmīgi stūrē valsts “titāniku” pretī aisbergam, kamēr Putins viņam iesaka par sīkumiem prezidentu netraucēt un pasaukt tikai brīžos, kad tautai jāpaziņo kaut kas labs.

Putina ieliktenis Mihails Mišustins kļuvis par animācijas filmu varoni,
kurā droši stūrē Krievijas valsts “Titāniku” pretī aisbergam.

Nākamais pārsteigums nāca 2020.gada 10.martā, kad Valsts Domes tribīnē kāpa deputāte, kādreizējā kosmonaute un pirmā sieviete kosmosā Valentīna Tereškova: “Mums visiem pēdējā laikā ir daudz tikšanās ar vēlētājiem. Un faktiski visur viņi saka vienu - kurš uzņemsies atbildību par valsti? Viņi saka - vajadzētu tomēr, lai Putins vienmēr būtu līdzās. Ja nu pēkšņi kaut kas nenotiek kā vajadzētu, viņš varēs atbalstīt, palīdzēt, pasargāt.” Skan mazliet reliģiozi. Krievijai draud briesmas, bet dievišķais sargs Putins visu atrisinās, pasargās, nokārtos. Tāpēc vajadzīgs, lai viņš valdītu mūžīgi. Tas ir klasisks krieviskās mentalitātes paraugs - Krievijai vajadzīgs labais cara tētiņš, kas par visiem parūpēsies.

Pēc ideju apkopošanas bijusī kosmonaute Tereškova ierosināja Putina prezidentūras laika atskaiti nullēt un sākt skaitīt no jauna: “Tas stiprinātu valsti, nomierinātu sabiedrību un novērstu dažādu politikāņu spekulācijas un mēģinājumus pārņemt varu. Jūs domājat, ka Putins šos riskus neredz? Protams, redz. Un vairāk par mums visiem zina apdraudējumus Krievijas stabilai attīstībai - gan iekšējos, gan ārējos. Un labi saprot savu personīgo atbildību par to, lai šādus apdraudējumus nepieļautu nākotnē. Taču viņš nav tāds cilvēks, kas pacels jautājumu par sevi. Tāpēc šāds jautājums jāpaceļ mums. Vai nu mēs vispār no Konstitūcijas izņemam ierobežojumus prezidenta pilnvaru termiņam, vai arī [..] likumā nosakām iespēju pašreizējam prezidentam vēlreiz pretendēt uz šo amatu.”

Neviens netic, ka autoritārajā Krievijā ierindas deputāte Tereškova kaut ko valstij tik nozīmīgu būtu atļāvusies no Domes tribīnes paust bez iepriekšējas saskaņošanas ar Kremli. Turklāt viņas runā tika atklāti pateikts, ka šie nedemokrātiskie grozījumi vajadzīgi tikai viena iemesla dēļ - lai nepieļautu opozīcijas nonākšanu pie varas. Putina reakcija: “Būtībā variants, ko izteica Valentīna Vladimirovna Tereškova, būtu iespējams, bet ar vienu noteikumu - ja Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa sniegs oficiālu atzinumu, ka šāds papildinājums nebūs pret pamatlikuma principiem.”

Valentīna Tereškova daudzu gadu garumā labi satikusi ar visiem Kremļa saimniekiem -
Ņikitu Hruščovu, Leonīdu Brežņevu, Borisu Jeļcinu un tagad arī ar Vladimiru Putinu.

Izklausās jau ļoti demokrātiski, taču atcerēsimies, ka pirmo priekšlikumu par izmaiņām Konstitūcijā izteica tieši Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Tikai dienu pēc Tereškovas uzstāšanās abas Krievijas parlamenta palātas steigā un ar lielu balsu vairākumu apstiprināja Konstitūcijas grozījumus, bet vēl pēc dažām dienām, 14.martā, Putins tos parakstīja. Neviens nešaubījās, ka arī Konstitucionālā tiesa piekritīs visam, ko vēlas Kremlis. Viss notika kā plānots - ātri un bez aizķeršanās. Grozījumus bija paredzēts apstiprināt arī tautas nobalsošanā, kuras sākotnējo datumu noteica uz 22.aprīli.

Taču - cilvēks domā, Dievs dara. Koronavīruss piespieda Kremli tautas nobalsošanu šajā Putinam tik svarīgajā jautājumā atlikt. Sākumā Krievijas opozīcija bija nobažījusies, ka, epidēmijai ieilgstot, varasiestādes varētu balsošanu organizēt internetā, kas būtu drošākais veids referenduma rezultātu falsificēšanai. Tomēr tā nenotika. Tagad referendums noteikts uz 2020.gada 1.jūliju. Neviens gan nešaubās par Putina spēju panākt visu, kas tam nepieciešams, tāpēc plānotās izmaiņas Krievijas Konstitūcijā visdrīzāk tiks apstiprinātas un Putins vēl ilgu laiku paliks Krievijas prezidenta amatā.

Krievijas interneta mākslinieku sarkasms Konstitūcijas grozījumu kontekstā.
Krievijas-Mātes veidolā zīmēta Tereškova ar Putina bildi, kas aicina tautu: “Par caru!”.
Zemāk redzams kā OMON specvienība ar stekiem rokās dauza pensionārus.

Daļa Konstitūcijas grozījumu ir mazāk nozīmīgi vai pat tīri tehniski, bet daļa ļoti būtiski un vērsti uz autoritārā režīma nostiprināšanu. Tā viens no grozījumiem paredz noteikt Krievijas Konstitūcijas pārākumu pār starptautiskajiem līgumiem. Proti - visas no starptautiskajām tiesībām izrietošās saistības Krievijā būs spēkā tikai tad, ja tās nebūs pretrunā Krievijas Konstitūcijai. Daudziem tas varētu šķist gluži pareizs un ļoti patriotisks lēmums, tomēr starptautiskā tiesību sistēma ir veidota kā vienots mehānisms, un ja viens tās dalībnieks veic straujas izmaiņas, sāk šķobīties viss sistēma. Kremlis jau vairākkārt rupji pārkāpis starptautisko tiesību normas gan Gruzijas kara laikā, gan Krimas aneksijas kontekstā, gan graujot Ukrainas valstisko vienotību un stabilitāti. Acīmredzot, Maskava arī turpmāk nolēmusi palikt destabilizējošs faktors pēc II Pasaules kara izveidotajā tiesību sistēmā.

Putins jau 2015.gadā lika Krievijas Konstitucionālajai tiesai turpmāk izvērtēt katru starptautiskās Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kas skar Krieviju, un izlemt, vai Kremlim šis spriedums jāpilda jeb nē. Tas jau tagad būtiski ierobežojis Krievijas pilsoņu iespējas panākt taisnīgu tiesu cīņā ar valsti un norāda, ka Kremlis tiecas nodrošināt politisku kontroli pār starptautisko tiesību normu piemērošanu. Tāpat gaidāmie grozījumi pamatlikumā paredz, ka Krievijas valsts ierēdņi un visu līmeņu tiesneši turpmāk ne vien nedrīkstēs pieņemt citu valstu pilsonību, kas būtu saprotami, bet pat saņemt uzturēšanās atļauju citā valstī. Šāda norma ir klajā pretrunā vispārējo cilvēktiesību principiem.

Tomēr svarīgākais Konstitūcijas grozījumos Putinam ir viņa pilnvaru termiņa pagarināšana. Lai nodrošinātos visiem gadījumiem, paredzēts izveidot jaunu varas institūciju - Valsts Padomi. Tā būs koordinējoša institūcija valsts augstākajām amatpersonām, ieskaitot spēka struktūru vadītājus, kas pieņems lēmumus visos stratēģiskos jautājumos. Valsts Padome būs noslēgts valsts augstāko vadītāju loks, kuru rokās būs visa vara pār valsts attīstību ilgtermiņā, taču ar ikdienas politiku viņi nenodarbosies, kas tādejādi ļaus tiem izvairīties no sabiedrības kritikas un neapmierinātības.

Sekas šādai varas koncentrācijai būs esošās autoritārās sistēmas nostiprināšana, izveidojot savdabīgu “kolektīvo Putinu” - šauru varas eliti, kura pilnībā kontrolēs Krievijas attīstību un politiku. Pat mainoties prezidentam, politiskā sistēma Krievijā nemainīsies. Būtībā šādu kolektīvu varas institūciju varētu nosaukt par sava veida huntu - vārds, ko krieviem tik ļoti patīk lietot runājot par Ukrainas valdību. Pat ja kaut kas misētos un Putins pēc 2024.gada vairs neieņemtu prezidenta amatu, visticamāk viņš nonāks Valsts Padomes vadītāja amatā, jo, domājams, ka šī institūcija tiek veidota speciāli viņam.

Lai arī pēc politikas pētnieka un publicista Dmitrija Oreškina uzskatiem “cilvēki jūt, ka ir apjāti, un negācijas sajūta sabiedrībā pastāv”, tomēr vēl tikai pirms dažiem mēnešiem Putins bija ļoti populārs. Oreškins uzskata: “Daļēji tas ir tāpēc, ka neviena cita nav. Viņš (Putins) visus oponentus ir likvidējis. Tā aka, no kuras Krievijā pasmelt jaunus, konkurētspējīgus politiķus, ir izžuvusi. 2000.gadu sākumā tā vēl darbojās - bija gan Ļebedevs, gan Zjuganovs, gan Javlinskis, taču tagad ir tikai Putins. Izvēle ir starp Putinu un… un Putinu”. Jāņem vērā arī tas, ka krievu sabiedrībā vienmēr cieņā bijuši spēcīgi līderi, pat ja tie izcēlušies ar nežēlību un autokrātismu. Tāpēc Putina pozīcijas varētu šķist šķietami drošas.

Tomēr koronavīrusa ietekme darījusi savu arī Krievijā. Vēl 2020.gada sākumā Krievijas ekonomika bija labā stāvoklī pat neraugoties uz Rietumu sankcijām Krimas aneksijas dēļ. Bezdarbnieku bija maz, inflācija zema. Tiesa, iedzīvotāju dzīves līmeņa jomā izaugsme un stabilitāte tik ļoti jūtama nebija. Sabiedrības vairākuma ienākumi un uzkrājumi tā arī nav atguvušies no divkāršās rubļa vērtības samazināšanās 2014.gadā, kad dolāra kurss no aptuveni 30 rubļiem par dolāru uzlēca līdz 60-70 rubļiem. Arī 2018.gadā sāktā pensiju reforma ar par pieciem gadiem paaugstinātu vecuma slieksni izraisījusi lielu sabiedrības sašutumu. Tāpēc Konstitūcijas grozījumu projektā iekļautas arī normas par obligātu pensiju indeksāciju un minimālās algas apmēru ne zemāku kā iztikas minimums. To mērķis ir garantēt pozitīvu iznākumu balsojumā par visiem Konstitūcijas grozījumiem kopumā.

Uzraksts uz plakāta: “Mēs izdzīvojam, nevis dzīvojam”.

Pandēmijas dēļ Krievija piedzīvoja nedienas arī ar savu svarīgāko eksportpreci - naftu. Vēl februāra beigās labie ekonomikas rādītāji un augstās naftas cenas Putinam solīja teju garantētu varas saglabāšanu, tomēr marts izvērtās postošs. Saūda Arābija un Krievija vairākus gadus sadarbojās, lai noturētu augstas naftas cenas pasaulē. Taču vienošanās pajuka, kad Rijāda pieprasīja samazināt naftas piegādes par 1,5 miljoniem barelu dienā. OPEC valstis aicināja Krieviju solidarizēties, lai apturētu straujo cenu kritumu, ko izraisīja tobrīd vēl tikai Ķīnu paralizējušais Covid-19, taču Krievija iespītējās un atteicās sadarboties. Saūda Arābija sāka naftas karu, strauji palielinot tās ieguvi un piegādājot lētu naftu arī tradicionālajiem Krievijas klientiem. Naftas cena nokrita līdz 20-30 dolāriem par barelu, rubļa vērtība kritās par ceturtdaļu. Līdz ar to Krievijas ienākumi saruka katastrofāli.

Nākamais trieciens bija vēl nepatīkamāks. Jau kopš 2020.gada janvāra Kremļa kontrolētie televīzijas kanāli izsmejoši stāstīja, ka Covid-19 neesot bīstamāks par gripu. “Ķīniešu vīruss” pat tika saukts par provokāciju pret Krieviju. Tomēr jau marta vidū valdība saprata, ka ar šādu attieksmi mirušo skaits būs pārāk liels un tautu piemuļķot neizdosies. Tika pieņemta stingra izolācijas stratēģija, tomēr efektīva ekonomikas glābšanas plāna valdībai nav. Covid-19 grūtības Putins novēlis galvenokārt uz uzņēmēju pleciem. Eksperti naftas karu ar arābiem, rubļa svārstības un ekonomikas apstāšanos Covid-19 dēļ jau nodēvējuši par “absolūto vētru”. Prognozes rāda, ka smaga recesija Krievijā var vilkties vēl pāris gadus. Bankrotēt var līdz trim miljoniem uzņēmumu, darbu pazaudēt desmit miljoni strādājošo.

Tas krietni vairojis ar Putina politiku neapmierināto Krievijas iedzīvotāju rindas. Putina reitings sabiedriskās domas aptaujās ir krities dramatiski. Tāpēc uzdevums mobilizēt vēlētājus tagad ir daudz sarežģītāks nekā pirms pandēmijas. Neapmierinātība ar valdības ekonomisko un sociālo politiku pastāv visdažādākajos sabiedrības slāņos. Īpaši neapmierināti ir privātuzņēmēji, kas ar saviem nodokļiem uztur valsti. Izdevuma “The Insider” galvenais redaktors Romans Dobrohotovs domā: “Koronavīrusa dēļ cilvēki vēl nav paguvuši īsti reaģēt, tāpēc izskatās, ka viss (Konstitūcijas grozījumi - Red.) ir noticis mierīgi. Patiesībā tā nav un pēc pandēmijas beigām mēs vēl redzēsim protestus.”

Krievijas iedzīvotāji protestē pret Putina politiku. Kreisajā pusē uzraksts uz plakāta:
“V.V.Putin! Izeja ir - ej pensijā!”, labajā pusē plakāts vēsta: “Putinam ir jāaiziet!”

Tomēr vairums ekspertu joprojām ir pārliecināti, ka ne ekonomiskā un sociālā krīze, ne plašu sabiedrības grupu uzticības zaudēšana nebūs lūzuma punkts Putina valdīšanai. Pensionāru, tāpat valsts sektorā un Kremlim pietuvinātos uzņēmumos strādājošo skaits Krievijā ir vairāk nekā puse no visiem valsts iedzīvotājiem. Šie cilvēki, kuru ienākumi un labklājība atkarīgi no Kremļa lēmumiem, vienmēr balsos tā, kā tas vajadzīgs varai. Putina rosinātos Konstitūcijas grozījumus, kā to rāda neatkarīgās sabiedriskās domas izpētes organizācijas “Levadas centrs” iedzīvotāju aptauja, atbalsta 72% Krievijas iedzīvotāju. Par grozījumu atbalstīšanu ik dienas aģitē valsts televīzijas kanāli, interneta mediji un reklāmas ielās. Pilsētu un reģionālo valdību mājaslapās izplatīti video, kuros pat sekmīga cīņa pret koronavīrusu tiek saistīta ar to, cik “pareizi” vai “nepareizi” iedzīvotāji nobalsos referendumā.

Uzraksts uz demonstrantu transparenta: “Plāns “Nemirstība 2045″. Mūžīgais Putins”.

Putina valdīšanas gados Krievijā būs izaugušas divas paaudzes, kas nekad nav redzējuši, kā funkcionē patiesa demokrātija. Tām jau kopš dzimšanas nemitīgi tikušas “skalotas smadzenes” par to, ka Krievija atrodas nebeidzamā ienaidnieku ielenkumā un Putins ir vienīgā nācijas cerība. Savulaik, kad PSRS nomira Ļeņins, vēlāk Staļins, pēc tam Brežņevs un citi, cilvēku pūļi masu psihozē vaimanāja: “Kas tagad notiks? Kā mēs tālāk dzīvosim?” Arī šodien nekas daudz nav mainījies. Izņemot demokrātisko mazākumu, Krievijā daudzi bez Putina nevar iedomāties ne savu, ne valsts nākotni. Tāpēc nav brīnums, ka uz intervētāja ironisko jautājumu Krievijas televīzijā: “Vai jūs būsiet ar mums mūžīgi?”, Putins pavisam nopietni ar pilnu pārliecību atbildēja: “Ja vien jūs to gribēsiet!”

Rakstā izmantots materiāls no TV3 raidījuma “Melu teorija”.
© “Melu teorija”, Ervīns Jākobsons (redakcija, papildinājumi). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz pirmavotu un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru